Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ACI Adam BV u.c./Stichting de Thuiskopie, Stichting Onderhandelingen Thuiskopie vergoeding
(lieta C-435/12) 1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Direktīva 2001/29/EK – 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Reproducēšana personiskai lietošanai – Kopijas izcelsmes likumīgs raksturs – Direktīva 2004/48/EK – Piemērošanas joma
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītāji: ACI Adam BV, Alpha International BV, AVC Nederland BV, B.A.S. Computers & Componenten BV, Despec BV, Dexxon Data Media and Storage BV, Fuji Magnetics Nederland, Imation Europe BV, Maxell Benelux BV, Philips Consumer Electronics BV, Sony Benelux BV, Verbatim GmbH
Atbildētāji: Stichting de Thuiskopie, Stichting Onderhandelingen Thuiskopie vergoeding
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Hoge Raad der Nederlanden – Nīderlande –Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 5. panta 2. un 5. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) 14. panta interpretācija – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Tiesas izdevumi – Piemērošanas joma
Rezolutīvā daļa:
Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts, to aplūkojot kopsakarā ar šā panta 5. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkojamie, kuros nav noteikta atšķirība starp situāciju, kad avots, kas tiek izmantots reproducēšanai personiskai lietošanai, ir likumīgs, no situācijas, kad šis avots ir nelikumīgs;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama tādā tiesvedībā kā pamatlietā, kurā taisnīgās atlīdzības maksātāji lūdz iesniedzējtiesu pieņemt deklaratīvu nolēmumu, kas ir nelabvēlīgs organizācijai, kura ir pilnvarota iekasēt un sadalīt šo atlīdzību starp autortiesību īpašniekiem un kura iebilst pret šo prasību.
____________1 OV C 399, 22.12.2012.