Lieta C‑435/12

ACI Adam BV u.c.

pret

Stichting de Thuiskopie

un

Stichting Onderhandelingen Thuiskopie vergoeding

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Direktīva 2001/29/EK – 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Reproducēšana personiskai lietošanai – Kopijas izcelsmes likumīgs raksturs – Direktīva 2004/48/EK – Piemērošanas joma

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Privātas kopēšanas izņēmums – Šaura interpretācija – Iespēja liegt autortiesību īpašniekiem iebilst pret to tiesību pārkāpumiem – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Privātas kopēšanas izņēmums – Valsts tiesību akti, kuros nav noteikta atšķirība atkarībā no tā, vai avots, kas tiek izmantots reproducēšanai, ir likumīgs vai nelikumīgs – Nepieļaujamība – Tehnoloģisku pasākumu, lai apkarotu kopiju neatļautu izgatavošanu personiskai lietošanai, neesamība – Ietekmes neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 31. apsvērums, 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts un 6. pants)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Piemērošanas joma – Prasība noteikt taisnīgo atlīdzību, kura uzņēmējiem ir jāmaksā par labu autortiesību īpašniekiem – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48)

1.        Ņemot vērā principu par direktīvas noteikumu, kuros paredzētas atkāpes no šajā pašā direktīvā noteiktā vispārīgā principa, šauru interpretāciju, dažādie Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi un ierobežojumi ir jāinterpretē šauri. Šāda interpretācija liek šo tiesību normu, kas attiecas uz reproducēšanas tiesību izņēmumu un ierobežojumu piemērošanas nosacījumiem, saprast tādējādi, ka ir taisnība, ka tā liedz autortiesību īpašniekiem atsaukties uz savām ekskluzīvajām tiesībām ļaut vai aizliegt reproducēšanu attiecībā pret personām, kas veic to darbu kopēšanu personiskai lietošanai; tomēr tā liedz interpretēt šo tiesību normu tādējādi, ka papildus šim skaidri noteiktajam ierobežojumam autortiesību īpašniekiem tiek noteikts pienākums neiebilst pret viņu tiesību pārkāpumiem, kas var tikt izdarīti līdz ar kopēšanu personiskai lietošanai.

(sal. ar 22., 23., 25. un 31. punktu)

2.        Saistībā ar Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto privātas kopēšanas izņēmumu Savienības tiesības, it īpaši minētā tiesību norma, to aplūkojot kopsakarā ar šā panta 5. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kuros nav noteikta atšķirība starp situāciju, kad avots, kas tiek izmantots reproducēšanai personiskai lietošanai, ir likumīgs, no situācijas, kad šis avots ir nelikumīgs. Apstāklis, ka nepastāv neviens piemērojams tehnoloģisks pasākums minētās direktīvas 6. panta izpratnē, lai nepieļautu nelikumīgu kopēšanu personiskai lietošanai, nevar atspēkot šo konstatējumu.

Proti, lai gan dalībvalstīm ir iespēja ieviest vai neieviest dažādos minētajā 5. pantā paredzētos izņēmumus atbilstoši to tiesību tradīcijām, tomēr, tiklīdz tās ir izvēlējušās noteikt kādu konkrētu izņēmumu, tas ir jāpiemēro saskanīgi – tā, lai nevarētu tikt kavēti Direktīvas 2001/29 mērķi nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību. Ja dalībvalstīm būtu iespēja izvēlēties pieņemt vai nepieņemt tiesību aktus, kas ļautu reproducēšanu personiskai lietošanai veikt, izmantojot arī nelikumīgus avotus, tas acīmredzami apdraudētu pareizu iekšējā tirgus darbību.

Turklāt, piemērojot šādus valsts tiesību aktus, var tikt pārkāpti noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi. Proti, pirmkārt, ja tiktu atzīts, ka šāda reproducēšana var tikt veikta no nelikumīgiem avotiem, tas veicinātu viltoto vai pirātisko darbu apgrozību, līdz ar to noteikti samazinot aizsargāto darbu pārdevumu vai citu ar tiem saistīto likumīgo darījumu apjomu, tādējādi, ka tiktu kaitēts to parastajai izmantošanai. Otrkārt, šādu valsts tiesību aktu piemērošana varētu nepamatoti kaitēt autortiesību īpašniekiem.

Visbeidzot, runājot par tiesību īpašniekiem maksājamo taisnīgo atlīdzību, atlīdzības sistēmā, kurā saistībā ar attiecīgajiem saņēmējiem domātas taisnīgas atlīdzības aprēķinu nav noteikta atšķirība starp situāciju, kad avots, kas tiek izmantots reproducēšanai personiskai lietošanai, ir likumīgs, no situācijas, kad šis avots ir nelikumīgs, nav ievērots taisnīgais līdzsvars starp autoru, kas ir taisnīgās atlīdzības saņēmēji, no vienas puses, un aizsargāto objektu izmantotāju, no otras puses, tiesībām un interesēm. Proti, nodarītie zaudējumi un tātad arī saņēmējiem maksājamās taisnīgās atlīdzības summa šādā sistēmā tiek aprēķināta, pamatojoties uz kritēriju par zaudējumiem, ko autoriem radījusi gan reproducēšana personiskai lietošanai no likumīga avota, gan reproducēšana no nelikumīga avota. Vēlāk šādi aprēķinātā summa galu galā tiek iekļauta cenā, ko aizsargāto objektu izmantotāji maksā brīdī, kad to rīcībā tiek nodotas iekārtas, ierīces un datu nesēji, kas ļauj taisīt kopijas personiskai lietošanai.

(sal. ar 34., 35., 38.–40., 45., 46., 53.–55. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Direktīva 2004/48 par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama tiesvedībā, kurā taisnīgās atlīdzības maksātāji lūdz iesniedzējtiesu pieņemt deklaratīvu nolēmumu, kas ir nelabvēlīgs organizācijai, kura ir pilnvarota iekasēt un sadalīt šo atlīdzību starp autortiesību īpašniekiem un kura iebilst pret šo prasību. Proti, Direktīva 2004/48 nevar būt piemērojama tiesvedībai, kas ir ierosināta nevis saistībā ar tiesību īpašnieku prasību novērst, pārtraukt vai atlīdzināt ikvienu esošu apdraudējumu intelektuālā īpašuma tiesībām, bet gan saistībā ar uzņēmēju celto prasību sakarā ar to maksājamo taisnīgo atlīdzību.

(sal. ar 63.–65. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)