Language of document : ECLI:EU:F:2010:138

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 28. oktobrī

Lieta F‑23/09

Maria Concetta Cerafogli

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB darbinieki – Darbinieka iecelšana amatā ad interim – Paziņojums par vakanci – Nelabvēlīgs akts – Kļūšana par invalīdu – Interese celt prasību

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kurš ietverts EK līguma pielikumā, 36. panta 2. punktam un ar ko M. K. Čerafolji [M. C. Cerafogli] lūdz atcelt, pirmkārt, ECB 2008. gada 17. jūlija lēmumu, ar kuru kāds personāla loceklis tiek aicināts uz laiku ieņemt padomdevēja amatu, otrkārt, paziņojumu par vakanci ECB/074/08, kas publicēts, lai aizpildītu šo amatu, treškārt, 2008. gada 20. novembra lēmumu, ar kuru L. k‑gs tiek iecelts šajā amatā; turklāt viņa lūdz piespriest ECB samaksāt viņai zaudējumu atlīdzību

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums par iecelšanu amatā ad interim, kas tieši un tūlītēji neietekmē ieinteresētās personas intereses – Izslēgšana

(Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36. panta 2. punkts; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Paziņojums par vakanci – Nosacījumi, kas izslēdz ierēdņus, kurus ir paredzēts pārcelt citā amatā vai paaugstināt amatā – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 29., 90. un 91. pants)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Prasībām, ko Eiropas Centrālās bankas darbinieki iesnieguši atbilstoši Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36. panta 2. punktam, pēc analoģijas ir jāpiemēro judikatūra par Civildienesta noteikumiem, saskaņā ar kuru par nelabvēlīgiem aktiem, par kuriem var iesniegt prasību tos atcelt, ir atzīstami tikai tie pasākumi, kam ir juridiski saistoša iedarbība un kas var tieši un tūlītēji ietekmēt ieinteresētās personas intereses, konkrēti grozot tiesisko situāciju, kādā tā ir.

Šādu statusu nevar atzīt lēmumam par iecelšanu amatā ad interim, ja ieinteresētā persona nav darbinieka, uz kuru ir attiecies minētais lēmums, tuvākais kolēģis, kurš ietilpst vienā un tajā pašā hierarhijas līmenī.

(skat. 34., 36. un 37. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1971. gada 16. marts, 48/70 Bernardi/Parlaments, Recueil, 175. lpp., 27. punkts; 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija, Recueil, 303. lpp., 23. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 18. maijs, F‑13/05 Corvoisier u.c./ECB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑19. un II‑A‑1‑65. lpp., 40. punkts; 2010. gada 13. janvāris, F‑124/05 un F‑96/06 A un G/Komisija, 229. punkts.

2.      Ikvienam prasītājam prasības iesniegšanas brīdī ir jābūt pietiekami konkrētai, pastāvošai un faktiskai interesei panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo šāda interese nozīmē, ka prasība no tās seku viedokļa var viņam radīt labumu.

Šajā ziņā apstāklis, ka ieinteresētā persona bijusi slimības atvaļinājumā brīdī, kad ticis pieņemts lēmums par kāda tās kolēģa iecelšanu amatā ad interim, principā neizraisa to, ka persona zaudē interesi prasīt šī lēmuma atcelšanu.

Tomēr tā tas nav gadījumā, ja ieinteresētās personas atgriešanās darbā ir neskaidra. Šādos apstākļos, pat ja nevarētu izslēgt, ka ieinteresētā persona kādu dienu atsāk strādāt, minētā lēmuma atcelšana ieinteresētajai personai neradītu nekādu pietiekami konkrētu labumu.

(skat. 39.–41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1988. gada 31. maijs, 167/86 Rousseau/Revīzijas palāta, Recueil, 2705. lpp., 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 28. septembris, T‑310/00 MCI/Komisija, Krājums, II‑3253. lpp., 44. punkts.

3.      Ja ierēdnis, pārceļot viņu citā amatā vai paaugstinot viņu amatā, varētu ieņemt paziņojumā par vakanci minētu amatu, šis paziņojums ir šim ierēdnim nelabvēlīgs akts tiktāl, ciktāl tajā izvirzīto nosacījumu rezultātā viņa kandidatūra tiek izslēgta.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 19. jūnijs, 79/74 Küster/Parlaments, Recueil, 725. lpp., 6. punkts; 1978. gada 11. maijs, 25/77 De Roubaix/Komisija, Recueil, 1081. lpp., 8. punkts.

Civildienesta tiesa: Corvoisier u.c./ECB, minēts iepriekš, 42. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, F‑91/07 Torijano Montero/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑253. un II‑A‑1‑1367. lpp., 27. punkts.

4.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētās pirmstiesas procedūras sistēmas loģika ir tāda, ka ierēdnis šajā stadijā var rīkoties bez pārstāvja palīdzības, līdz ar to šajā situācijā administrācijai sūdzības ir jāinterpretē nevis šauri, bet gan, tieši pretēji, tās jāizskata atklātības garā. Tādējādi tiesāšanās izdevumu noteikšanas strīdos, izņemot ārkārtas apstākļus, atlīdzība, kas jāmaksā par pakalpojumiem, ko advokāts sniedzis pirmstiesas procedūras stadijā, nav atzīstama par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.

(skat. 63. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 6. maijs, T‑34/03 Hecq/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑143. un II‑639. lpp., 21. punkts un tajā minētā judikatūra.