VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2013. gada 11. martā (*)
Pagaidu noregulējums – Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Valodu apmācības pakalpojumi – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu – Iespējas zaudēšana – Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība – Steidzamības neesamība
Lieta T‑4/13 R
Communicaid Group Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv C. Brennan, solicitor, F. Randolph, QC, un M. Gray, barrister,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv S. Delaude un S. Lejeune, pārstāves, kurām palīdz P. Wytinck, advokāts,
atbildētāja,
par prasību, pirmkārt, apturēt to [Eiropas] Komisijas lēmumu piemērošanu, ar kuriem noraidītas prasītājas iesniegtie piedāvājumi saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz (vairākiem) ietvarlīgumiem par Eiropas Savienības iestāžu, struktūrvienību un aģentūru Briselē (Beļģija) personāla valodu apmācības nodrošināšanu vairākām daļām, un, otrkārt, aizliegt Komisijai noslēgt līgumus ar izraudzīto pretendentu par attiecīgajām daļām.
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture, tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
1 Prasītāja ir atbilstoši Anglijas tiesībām dibināta sabiedrība Communicaid Group Ltd, kas saskaņā ar ietvarlīgumu līdz 2013. gada jūlijam vairākus gadus sniedz valodu apmācības pakalpojumus vairākām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrvienībām un aģentūrām (nodrošinot pasniedzējus un valodu mācību materiālus).
2 Ar 2012. gada 6. martā publicēto paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu Eiropas Komisija uzaicināja iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz (vairākiem) ietvarlīgumiem par Eiropas Savienības iestāžu, struktūrvienību un aģentūru Briselē (Beļģija) personāla valodu apmācības nodrošināšanu (atsauce HR/R3/PR/2012/002). Līgums tika sadalīts vairākās daļās, un katrs pretendents varēja iesniegt piedāvājumu vienā vai vairākās daļās. 1.–9. daļa attiecās uz paredzamo apjomu attiecībā uz stundu skaitu un licenču skaitu norādītajiem pakalpojumiem, turpretī 10. daļa attiecās uz valodu kursiem tiešsaistē (e-apmācība). Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu bija paredzēts, ka par katru daļu tiks noslēgti vairāki ietvarlīgumi, kas tiks piešķirti, izmantojot kaskādes mehānismu, augstākais trim uzņēmumiem vai grupām ilgākais uz četriem gadiem.
3 Attiecīgajam publiskajam iepirkumam tika piemērota slēgta procedūra, un tā līgumu slēgšanas tiesības bija jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ko vērtēja atbilstoši iepirkuma procedūras specifikācijās noteiktajiem kritērijiem, ar mērķi atlasīt kandidātus, kas saņemtu specifikācijas un tiktu uzaicināti iepazīstināt ar savu piedāvājumu. Pirms uzaicinājuma iepazīstināt ar savu piedāvājumu iespējamiem kandidātiem saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.), 136. panta 2. punktu bija jāiesniedz apliecinājums par finansiālajām un saimnieciskajām spējām, pretējā gadījumā tie tiktu izslēgti no publiskā iepirkuma procedūras.
4 Ar 2012. gada 30. maija vēstuli prasītāja tika uzaicināta iesniegt savu piedāvājumu par daļām Nr. 1., 2., 4., 5. un 7.–10. Atbildot tā atsevišķi iesniedza piedāvājumus katrai no šīm daļām, izņemot daļu Nr. 10. 2012. gada 30. oktobrī Komisija atsevišķās vēstulēs nosūtīja prasītājai septiņus lēmumus par katru no daļām, attiecībā uz kurām tā bija iesniegusi piedāvājumu, no kuriem izrietēja, ka, izņemot daļu Nr. 5, attiecībā uz kuru tā ieguva līguma slēgšanas tiesības, prasītāja ikreiz tika klasificēta kā otrā pēc pretendentes CLL-Allingua, kas ieguva līguma slēgšanas tiesības pārējās sešās daļās (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”).
5 Pēc apstrīdēto lēmumu saņemšanas prasītāja Komisijai lūdza, pirmkārt, sniegt informāciju par CLL-Allingua piedāvājumu raksturiezīmēm un priekšrocībām, kā arī sava piedāvājuma izvērtējumu un, otrkārt, CLL-Allingua sniegto atbilžu detalizētu izklāstu par cenām. Turklāt tā norādīja uz vairākiem sarežģījumiem. Tādējādi tā tostarp apgalvoja, ka bijušais Komisijas darbinieks, kurš iepriekšējā mēnesī pirms paziņojuma par paredzamo strīdīgo publisko iepirkumu publicēšanas strādāja personāla nodaļā un piedalījās vērtēšanas komitejās līdzīgās publisko iepirkumu procedūrās saistībā ar līgumiem par valodu apmācības pakalpojumiem Savienības iestādēm Luksemburgā (Luksemburga), turpmāk strādāja CLL-Allingua – pēc tam, kad viņam bija bijusi svarīga nozīme tās piedāvājuma sagatavošanā. Šādos apstākļos prasītāja lūdza Komisijai sniegt paskaidrojumus par minētās personas iesaistīšanos uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā pirms un pēc aiziešanas no darba Komisijā. Komisija savā atbildē norādīja, ka attiecīgā persona no darba personāla nodaļā aizgāja pirms konkursa izsludināšanas un ka tā nemēģināja atjaunot ar to sakarus, tādēļ interešu konflikts neesot radies.
6 Turklāt prasītāja apšaubīja CLL-Allingua finansiālās un saimnieciskās spējas izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu. Tā kā izraudzītais konkursa dalībnieks regulāri cieta būtiskus finansiālus zaudējumus, tas nevarētu izpildīt paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu noteiktās prasības. Visbeidzot, ņemot vērā vērtēšanas komitejas sagatavoto vērtēšanas metodoloģiju un punktu piešķiršanas skalu, esot skaidrs, ka apstrīdētajos lēmumos ir pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz katru kritēriju, kas bija iesniegto piedāvājumu kvalitatīva vērtējuma pamatā.
7 Būdama neapmierināta ar Komisijas atbildēm, prasītāja ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 9. janvārī, cēla prasību atcelt apstrīdētos lēmumus. Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus: pirmais attiecas uz pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu saistībā ar iepriekš minētā bijušā Komisijas darbinieka nozīmi (skat. šā sprieduma 5. punktu), otrais pamats attiecas uz noteikumu saistībā ar pretendentu saimniecisko un finansiālo pienācīgu spēju neievērošanu attiecībā uz CLL-Allingua (šā sprieduma 6. punkts), un trešais pamats attiecas uz vairākām vērtēšanas komitejas pieļautām kļūdām vērtējumā (šā sprieduma 6. punkts).
8 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 10. janvārī, prasītāja iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā prasījumi Vispārējās tiesas priekšsēdētājam būtībā ir šādi:
– apturēt apstrīdēto lēmumu izpildi līdz brīdim, kad Vispārējā tiesa pasludinās spriedumu par galveno prasību;
– aizliegt Komisijai noslēgt līgumus ar CLL-Allingua par daļām Nr. 1., 2., 4. un 7.–9. vai tos izpildīt, ja tie jau ir noslēgti.
9 Komisijas apsvērumos par pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 1. februārī, tās prasījumi Vispārējās tiesas priekšsēdētājam būtībā ir šādi:
– noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 Tā tajā tostarp norāda, ka visi līgumi, kurus bija paredzēts noslēgt, noslēdzoties strīdīgajai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrai, ar izraudzītajiem pretendentiem, tostarp ar prasītāju par daļu Nr. 5, tika noslēgti 2012. gada decembrī.
11 Ar 2013. gada 8. februāra rakstu prasītāja pauda savu nostāju par Komisijas apsvērumiem, un Komisija uz tiem atbildēja ar 2013. gada 15. februāra rakstu.
Juridiskais pamatojums
12 Kopā lasot LESD 278. un 279. pantu, no vienas puses, un LESD 256. panta 1. punktu, no otras puses, no tiem izriet, ka pagaidu noregulējumu tiesnesis, ja viņš uzskata, ka attiecīgajos apstākļos tas ir vajadzīgs, var izdot rīkojumu apturēt Vispārējā tiesā apstrīdētā akta piemērošanu vai noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus. Tomēr LESD 278. pantā ir noteikts prasību neapturoša rakstura princips, jo Savienības iestāžu pieņemtajiem tiesību aktiem ir piemērojama tiesiskuma prezumpcija. Tādēļ pagaidu noregulējuma tiesnesis tikai izņēmuma kārtā var apturēt šāda tiesību akta izpildi vai noteikt pagaidu pasākumus (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 17. decembra rīkojumu lietā T‑396/09 R Vereniging Milieudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija (Krājumā nav publicēts, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
13 Turklāt Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumā par pagaidu noregulējumu ir jānorāda strīda priekšmets, apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesiskie pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var apturēt izpildi un noteikt pagaidu pasākumus, ja, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos pamatus, to noteikšana sākotnēji šķiet pamatota (fumus boni juris) un tie ir jānosaka steidzami, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu lietas dalībnieka, kas lūdz to noteikšanu, interesēm pirms lēmuma taisīšanas par galveno prasību. Šie nosacījumi ir jāizpilda vienlaikus tādējādi, ka pieteikums par pagaidu pasākumu veikšanu ir jānoraida, ja viens no tiem nav izpildīts (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts).
14 Šīs kopējās pārbaudes ietvaros pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un viņš, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, var brīvi noteikt veidu un kārtību, kādā šie dažādie apstākļi ir jāpārbauda, jo nepastāv tiesību normas, kas liktu tiesnesim ievērot kādu iepriekš noteiktu analīzes sistēmu, lai novērtētu nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 23. punkts, un 2007. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C‑459/06 P(R) Vischim/Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts). Tāpat pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā izsver arī attiecīgās intereses (Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 23. februāra rīkojums lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 73. punkts).
15 Ņemot vērā lietas materiālus, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka viņa rīcībā ir visi nepieciešamie fakti, lai lemtu par šo pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, iepriekš nenoklausoties lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus.
16 Šā gadījuma apstākļos iesākumā jāpārbauda, vai ir izpildīts steidzamības nosacījums.
17 Prasītāja apgalvo, ka pastāv reāls un nenovēršams risks, ka prasītājai tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums, ja netiks noteikti prasītie pagaidu pasākumi. Saskaņā ar tās apgalvojumu ir ļoti iespējams, ka ar CLL-Allingua noslēgtie līgumi attiecībā uz strīdīgajām daļām tiks izpildīti pirms sprieduma par galveno prasību pasludināšanas. Turklāt esot gandrīz neiespējami, ka Komisija organizēs jaunu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru gadījumā, ja apstrīdētie lēmumi tiks atcelti, tādējādi prasītājai nodarīto kaitējumu šādā veidā nevarēšot atlīdzināt. Atsaucoties uz Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 20. jūlija rīkojumu lietā T‑114/06 R Globe/Komisija (Krājums, II‑2627. lpp., 117. punkts), prasītāja piebilst, ka ir ļoti grūti, pat neiespējami, novērtēt iespējas iegūt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības un precīzi novērtēt kaitējumu, kas saistīts ar šo tiesību zaudēšanu.
18 Attiecībā uz tās neiegūto peļņu apstrīdēto lēmumu dēļ prasītāja apgalvo, ka līgumi, kas ir noslēgti ar prasītāju un Savienības iestādēm, struktūrvienībām un aģentūrām, jau ilgu laiku ļauj tai iegūt [konfidenciāli] (1) % no tās apgrozījuma un tādējādi tas ir būtisks faktors, kas ļauj segt tās grupas vispārējos izdevumus. Ja tai piešķirtu attiecīgās līguma slēgšanas tiesības, tad tādējādi noslēgto līgumu izpilde nodrošinātu [konfidenciāli] % no tās grupas apgrozījuma. Tādējādi apstrīdēto lēmumu tiešās sekas būtu tās, ka tās grupas paredzamā peļņa nākamajos trijos gados no EUR [konfidenciāli] samazinātos līdz EUR [konfidenciāli] jeb rentabilitātes ziņā tā samazinātos par [konfidenciāli] % un aptuvenā peļņa gadā būtu EUR [konfidenciāli] gadā ([konfidenciāli] dalīta ar 3), kas nav pietiekama [konfidenciāli].
19 Prasītāja precizē, ka [konfidenciāli].
20 Prasītāja pauž arī bažas, ka tā piedzīvos smagu un neatgriezenisku reputācijas aizskārumu. Ietvarlīgumi par Savienības iestāžu, struktūrvienību un aģentūru Briselē personāla valodu apmācības nodrošināšanu būtu uzskatāmi par visnozīmīgākajiem un visprestižākajiem šāda veida līgumiem Eiropas līmenī. Sagatavojot piedāvājumus citiem publiskiem iepirkumiem, prasītāja plaši atsauktos uz pieredzi un ekspertīzi, kas ir gūta, nodrošinot valodu apmācību Savienības iestādēs, kurās tās grupa daudzus gadus sniegtu kvalitatīvus valodu apmācības pakalpojumus, pildot līdzīgus līgumus. Visbeidzot prasītāja nonāktu no konkurences viedokļa neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar CLL-Allingua, jo tā ir ieguvusi līguma slēgšanas tiesības strīdīgajā publiskajā iepirkumā un var to izmantot konkurences mērķiem, lai gan nopietni iemesli ļaujot domāt, ka tai nebūtu bijis jāpiešķir šīs līguma slēgšanas tiesības.
21 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamība jānovērtē attiecībā uz nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu lietas dalībniekam, kas prasa pagaidu pasākumus (Tiesas priekšsēdētāja 1991. gada 18. oktobra rīkojums lietā C‑213/91 R Abertal u.c./Komisija, Recueil, I‑5109. lpp., 18. punkts; Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 19. decembra rīkojums apvienotajās lietās T‑195/01 R un T‑207/01 R Government of Gibraltar/Komisija, Recueil, II‑3915. lpp., 95. punkts, un 2002. gada 3. decembra rīkojums lietā T‑181/02 R Neue Erba Lautex/Komisija, Recueil, II‑5081. lpp., 82. punkts). Tomēr nav pietiekami apgalvot, ka tiesību akta izpilde, kura apturēšana tiek lūgta, ir nenovēršama, bet šim lietas dalībniekam ir jāsniedz nopietni pierādījumi tam, ka tas nevar gaidīt tiesvedības par galveno prasību iznākumu, jo citādi tam noteikti radīsies šāda veida kaitējums (Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 25. jūnija rīkojums lietā T‑34/02 R B/Komisija, Recueil, II‑2803. lpp., 85. punkts). Lai gan kaitējuma neizbēgamība nav jāpierāda absolūti droši, tam, ka tas radīsies, tomēr ir jābūt paredzamam ar pietiekamu varbūtības pakāpi (Tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 14. decembra rīkojums lietā C‑335/99 P(R) HFB u.c./Komisija, Recueil, I‑8705. lpp., 67. punkts, un iepriekš minētais rīkojums lietā Neue Erba Lautex/Komisija, 83. punkts).
22 Tāpat saskaņā ar iedibināto judikatūru finansiāli zaudējumi nevar, izņemot īpašus apstākļus, tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem vai pat grūti labojamiem, ja tie vēlāk var tikt kompensēti. Šādā gadījumā prasītais pagaidu pasākums ir attaisnots, ja ir jākonstatē, ka, nepiemērojot šo pasākumu, prasītājs atrastos situācijā, kura pirms nolēmuma pieņemšanas par galveno prasību varētu apdraudēt tā finanšu ilgtermiņa pastāvēšanu vai ka tā tirgus daļas neatgriezeniski un būtiski samazinātos, tostarp ņemot vērā tā uzņēmuma lielumu (skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā T‑95/09 R United Phosphorus/Komisija, Krājumā nav publicēts, 33.–35. punkts un tajos minētā judikatūra).
23 Attiecībā uz tās apgalvoto finansiālo kaitējumu šajā lietā tad, ja prasītāja sūdzas par to, ka tā atradīsies no konkurences viedokļa neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar CLL-Allingua tāpēc, ka CLL-Allingua ir ieguvusi līguma slēgšanas tiesības, tā tomēr neatsaucas uz savu tirgus daļas zaudēšanu valodu apmācības pakalpojumu nozarē. Katrā ziņā šajā jautājumā tā nesniedza nekādus skaitliskus datus, ne arī pierādīja, ka strukturāli vai juridiski šķēršļi tai neļaus atgūt nozīmīgo tirgus daļu, ko tā būtu zaudējusi (skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 24. marta rīkojumu lietā C‑60/08 P(R) Cheminova u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 64. punkts). Šajā ziņā iespējamais nodarītais kaitējums tātad nav jāuzskata par neatgriezenisku.
24 Attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka gadījumā, ja tiks noraidīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, situācijā [konfidenciāli], ir jāatgādina, ka, lai novērtētu, vai apgalvotais kaitējums ir būtisks un neatgriezenisks un tātad izņēmuma kārtā būtu jānosaka prasītie pagaidu pasākumi, pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā jābūt konkrētām un precīzām norādēm, kas ir pamatotas ar detalizētiem dokumentiem, kuri pierāda prasītājas finanšu stāvokli un ļauj precīzi novērtēt sekas, kas acīmredzot radīsies, ja netiks noteikti prasītie pagaidu pasākumi. Tātad prasītājam jāiesniedz informācija ar apliecinošiem dokumentiem, kas ļauj radīt uzticamu un vispārēju priekšstatu par tā finanšu stāvokli (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 7. maija rīkojumu lietā T‑410/09 R Almamet/Komisija, Krājumā nav publicēts, 32., 57. un 61. punkts, kas saistībā ar apelācijas sūdzību apstiprināts ar Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 16. decembra rīkojumu lietā C‑373/10 P(R) Almamet/Komisija, Krājumā nav publicēts, 24. punkts).
25 Turklāt šis uzticamais un vispārējais priekšstats jārada pieteikuma par pagaidu noregulējumu tekstā. Šādam pieteikumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai, pamatojoties tikai uz to vien, atbildētājs varētu sagatavot savus apsvērumus un pagaidu noregulējuma tiesnesis – pieņemt lēmumu par pieteikumu, vajadzības gadījumā, bez papildu informācijas iesniegšanas, un tā pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem saskaņoti un saprotami jāizriet no paša pieteikuma par pagaidu noregulējumu teksta (Vispārējās tiesas 2010. gada 31. augusta rīkojums lietā T‑299/10 R Babcock Noell/Entreprise commune Fusion for Energy, Krājumā nav publicēts, 17. punkts; skat. arī Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā C‑113/09 P(R), Ziegler/Komisija, Krājumā nav publicēts, 13. punkts). Turklāt norādēm, kas rada uzticamu un vispārēju priekšstatu, jābūt pamatotām ar detalizētiem dokumentiem, kurus ir apstiprinājis neatkarīgs un ar prasītāju nesaistīts eksperts, ļaujot novērtēt minēto norāžu patiesīgumu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 15. janvāra rīkojumu lietā T‑241/00 R Le Canne/Komisija, Recueil, II‑37. lpp., 35. punkts; 2006. gada 13. oktobra rīkojumu lietā T‑420/05 R II Vischim/Komisija, Krājums, II‑4085. lpp., 83. punkts, un 2010. gada 15. marta rīkojumu lietā T‑435/09 R GL2006 Europe/Komisija, Krājumā nav publicēts, 34. punkts).
26 Šajā lietā prasītāja, protams, sniedza daudzus skaitliskus datus, lai pierādītu tās apgrozījuma samazināšanās apmērus un tās negūto peļņu, ja tā zaudētu attiecīgo līgumu slēgšanas tiesības. Tomēr pieteikumā par pagaidu noregulējumu tā nesniedza pilnīgu informāciju par tās uzņēmuma struktūru. Tādējādi tā neprecizēja, kāda ietekme uz tās finanšu stāvokli ir apstāklim, uz kuru norādīja Komisija un kuru neapstrīdēja prasītāja, ka tā nodarbinājusi gandrīz tikai ārštata valodas pasniedzējus, nevis darbiniekus ar beztermiņa līgumiem. Tomēr sākotnēji šķiet, ka šāda struktūra ļauj prasītājai pielāgoties pasūtījumu skaita samazinājumiem bez nepieciešamības segt milzīgas pastāvīgās izmaksas, vienkārši atsakoties no ārštata personāla pakalpojumiem laikā, kad tās darba slodze ir mazāka. Tādējādi attiecīgo līguma slēgšanas tiesību zaudēšanai nebūtu jārada tai personāla izmaksas, kas apdraudētu tās finansiālo izdzīvošanu. Jebkurā gadījumā prasītājai būtu jāsniedz paskaidrojumi, iesniedzot apliecinošus grāmatvedības dokumentus, kurus ir apstiprinājis neatkarīgs un ar to nesaistīts eksperts, kādēļ, neraugoties uz tās uzņēmuma struktūru, [konfidenciāli].
27 Turklāt prasītāja tieši apstiprina [konfidenciāli].
28 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājas minētais kaitējums rastos uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā. Tomēr šādas procedūras mērķis ir ļaut attiecīgajai iestādei no vairākiem konkurējušiem piedāvājumiem izvēlēties to, kas vislabāk atbilst iepriekš noteiktajiem atlases kritērijiem, turklāt minētajai iestādei šajā nolūkā ir plašas vērtēšanas pilnvaras. Uzņēmumam, kas piedalās šādā procedūrā, tādēļ nekad nav absolūtas garantijas, ka tam tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un tam vienmēr jārēķinās ar varbūtību, ka līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas citam pretendentam. Šādos apstākļos negatīvās finansiālās sekas, kas minētajam uzņēmumam rastos tā piedāvājuma noraidīšanas dēļ, principā ir daļa no parastā komerciālā riska, kas jāuzņemas katram tirgū aktīvam uzņēmumam (skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 25. janvāra rīkojumu lietā T‑637/11 R Euris Consult/Parlaments, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 No minētā izriet, ka iespējas iegūt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un pildīt līgumu zaudēšana ir raksturīga izslēgšanai no minētās publiskā iepirkuma procedūras un pati par sevi nav jāuzskata par būtiska kaitējuma sastāvdaļu, tāpat kā pat pretendentam, kura piedāvājums tika izraudzīts, ir jābūt gatavam, ka saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.), 101. panta pirmo daļu līgumslēdzēja iestāde pirms līguma noslēgšanas var vai nu atteikties no publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas, vai atcelt šo piešķiršanas procedūru, par ko pretendentam principā nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju (iepriekš minētais rīkojums lietā Euris Consult/Parlaments, 20. punkts). Pirms līguma parakstīšanas ar izraudzīto pretendentu līgumslēdzēja iestāde nav uzņēmusies saistības un sava uzdevuma attiecībā uz vispārējām interesēm ietvaros var brīvi atteikties no publiskā iepirkuma līguma vai atcelt publiskā iepirkuma procedūru, un tai nav pienākuma izmaksāt kompensāciju minētajam pretendentam (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 14. maija rīkojumu apvienotajās lietās T‑383/06 un T‑71/07 Icuna.Com/Parlaments, Krājums, II‑727. lpp., 59. punkts), ja vien pretendentam nebija radusies pārliecība par līguma tiesību piešķiršanu un tas netika pamudināts priekšlaicīgi veikt neatgriezeniskus ieguldījumus (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1998. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑203/96 Embassy Limousines & Services/Parlaments, Krājums, II‑4239. lpp., 76. un 80. punkts).
30 Tātad Regulas Nr. 1605/2002 101. panta pirmajā daļā ir izslēgts, ka pat izraudzītais pretendents varētu likt līgumslēdzējai iestādei noslēgt attiecīgo līgumu, apgalvojot, ka tā finansiālais stāvoklis, pat saimnieciska izdzīvošana, ir atkarīgs no publiskā iepirkuma līguma, kura slēgšanas tiesības tam tika piešķirtas, izpildes. Tomēr šāds izraudzītā uzņēmuma, kuram, neraugoties uz attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, jābūt gatavam tās zaudēt bez kompensācijas, tiesiskā un saimnieciskā stāvokļa pagaidu raksturs ir viens no faktoriem, kas pagaidu noregulējuma tiesnesim no paša sākuma ir jāņem vērā, izvērtējot pretendenta, kura piedāvājums tika noraidīts, iesniegto pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu: tāpat kā izraudzītā pretendenta gadījumā prasītos pagaidu pasākumus nevar pamatot tikai ar faktu, ka piedāvājuma noraidīšana noraidītajam pretendentam var radīt negatīvas, pat būtiskas finansiālas sekas.
31 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2342/2002 136. pantu līgumslēdzēja iestāde var pieņemt uzņēmuma piedāvājumu tikai tādā gadījumā, ja pirms attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas attiecīgais uzņēmums apliecina savas finansiālās un saimnieciskās spējas kārtīgi izpildīt minēto līgumu. Pat ja pieļauj, ka prasītāja šajā lietā izpildītu minēto kritēriju, tomēr nav saprotams, kā tikai attiecīgā līguma slēgšanas tiesību zaudēšana var strauji ietekmēt tās saimniecisko un finansiālo stāvokli, jo tā nodarbina gandrīz vai vienīgi ārštata valodu pasniedzējus, [konfidenciāli], turklāt tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz daļu Nr. 5, tai joprojām ir vairāki līgumi ar Savienības struktūrvienībām par valodu apmācību, piemēram, ar [konfidenciāli] un [konfidenciāli], tai ir arī līgumattiecības ar klientiem, kas nav iestādes, tostarp Londonā (Apvienotā Karaliste), [konfidenciāli] (Apvienotā Karaliste) un Parīzē (Francija).
32 No minētā izriet, ka prasītāja nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka gadījumā, ja netiks noteikti prasītie pagaidu pasākumi, tā atradīsies situācijā, kas apdraudētu pašu tās pastāvēšanu.
33 Attiecībā uz to, vai prasītājas apgalvotos materiālos zaudējumus var vēlāk atlīdzināt ar finansiālu kompensāciju, iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka tad, kad Savienības tiesa piespriež izmaksāt kaitējuma atlīdzību, pamatojoties uz saimnieciskās vērtības piešķiršanu radītajam kaitējumam saistībā ar neiegūto peļņu, ar šo atlīdzību principā var tikt izpildīta judikatūrā noteiktā prasība nodrošināt pilnīgu individuālā kaitējuma atlīdzību attiecīgajai pusei, kurai patiešām ir nodarīts kaitējums konkrētu nelikumīgu tiesību aktu dēļ (Tiesas 2008. gada 21. februāra spriedums lietā C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 76. punkts, un Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 25. aprīļa rīkojums lietā T‑41/08 R Vakakis/Komisija, Krājumā nav publicēts, 66. punkts)
34 No minētā izriet, ka gadījumā, ja prasītājai galvenajā prasībā būtu labvēlīgs spriedums, tai nodarītajam kaitējumam varētu tikt piešķirta saimnieciska vērtība tāpēc, ka tā ir zaudējusi iespēju iegūt strīdīgās līguma slēgšanas tiesības, un tas tai ļautu saņemt pilnīgu atlīdzību par tai faktiski nodarīto finansiālo kaitējumu. Tādējādi prasītājas arguments par to, ka tai nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks tāpēc, ka vairs nebūs iespējams skaitliski aprēķināt tās iespējas iegūt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības zaudēšanas vērtību, nevar tikt pieņemts (šajā ziņā skat. iepriekš minēto Vispārējās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu lietā Vakakis/Komisija, 67. un 68. punkts, un 2008. gada 15. jūlija rīkojumu lietā T‑202/08 R CLL Centres de langues/Komisija, Krājumā nav publicēts, 79. un 80. punkts).
35 Iepriekš minētā rīkojuma Globe/Komisija (117. un 127. punkts), uz kuru atsaucas prasītāja, vietā ir jāatsaucas uz jaunāku judikatūru, jo šajā rīkojumā tika nospriests, ka ir ļoti grūti vai pat nav iespējams skaitliski novērtēt iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības zaudēšanu, un tāpēc minēto kaitējumu varētu kvalificēt kā neatgriezenisku kaitējumu.
36 No minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka minētā finansiālā kaitējuma apmēru ir ļoti grūti skaitliski aprēķināt.
37 Tāpat prasītāja nav pierādījusi, ka tā nevarētu saņemt finansiālo kompensāciju vēlāk, iesniedzot iespējamo prasību par zaudējumu atlīdzību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 10. novembra rīkojumu lietā T‑303/04 R European Dynamics/Komisija, Krājums, II‑3889. lpp., 72. punkts un tajā minētā judikatūra). Ja kaitējums netiktu atlīdzināts, tikai izpildot spriedumu pamatlietā, to būtu iespējams atlīdzināt, izmantojot LESD 268. un 340. pantā noteiktos tiesību aizsardzības līdzekļus (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 16. janvāra rīkojumu lietā T‑369/03 R Arizona Chemical u.c./Komisija, Recueil, II‑205. lpp., 75. punkts un tajā minētā judikatūra), jo iespēja celt prasību par zaudējumu atlīdzību vien ir pietiekama, lai apliecinātu šāda kaitējuma principā kompensējamu raksturu, neraugoties uz nedrošību, kas ir saistīta ar attiecīgās tiesvedības iznākumu (šajā ziņā skat. Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 14. decembra rīkojumu lietā C‑404/01 P(R) Komisija/Euroalliages u.c., Recueil, I‑10367. lpp., 70.–75. punkts, un Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 27. februāra rīkojumu lietā T‑132/01 R Euroalliages u.c./Komisija, Recueil, II‑777. lpp., 52. punkts).
38 Tādējādi prasītājas argumentācija minēto finansiālo kaitējumu neļauj uzskatīt par neatgriezenisku.
39 No minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi steidzamību attiecībā uz apgalvoto finansiālo kaitējumu.
40 Ciktāl prasītāja sūdzas arī par tās reputācijas aizskārumu, pietiek norādīt, ka dalība publiskā iepirkuma procedūrā, kurā pēc būtības pastāv augsta līmeņa konkurence, ir saistīta ar risku visiem dalībniekiem un ka pretendenta noraidīšana saskaņā ar iepirkuma noteikumiem pati par sevi nerada kaitējumu. Ja no konkursa procedūras uzņēmums ir izslēgts prettiesiski, ir vēl mazāk iemeslu uzskatīt, ka tā reputācija varētu tikt būtiski un neatgriezeniski apdraudēta tāpēc, ka, pirmkārt, tā izslēgšana nav bijusi saistīta ar uzņēmuma kompetenci un, otrkārt, vēlāk taisīts spriedums par tiesību akta atcelšanu principā ļauj atgūt iespējami aizskarto reputāciju (skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 23. janvāra rīkojumu lietā T‑511/08 R Unity OSG FZE/Padome, Krājumā nav publicēts, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Šajā lietā nelielās sekas noraidītā pretendenta reputācijai saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību zaudēšanu ir aprakstītas tādējādi, ka kopš 2004. gada uzņēmums CLL Centres de langues un prasītāja ir piedalījušies dažādās iepirkumu procedūrās par Savienības personāla valodu apmācību un pārmaiņus tiem tika piešķirtas attiecīgu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības vai pat tie dalīja minēto līgumu slēgšanas tiesības, turklāt neveiksmes, kuras tie pārmaiņus cieta, nekaitēja to reputācijai tik lielā mērā, ka tiem vairs netiktu piešķirtas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības. Tātad arguments par prasītājas reputācijas aizskārumu neatbilst steidzamības nosacījumam.
42 Tas pats attiecas uz argumentu, ka apstrīdētie lēmumi neļauj tai konkurences nolūkā atsaukties uz pieredzi un ekspertīzi, kas ir gūta attiecīgo publisko līgumu izpildē, bet CLL-Allingua, kas ir ieguvusi šā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, var uz to atsaukties. Pietiek atgādināt, ka prasītājai tika piešķirtas attiecīgās līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz daļu Nr. 5 un turklāt tai ir vairāki līgumi par valodu apmācību ar tādām Savienības struktūrvienībām kā [konfidenciāli] un [konfidenciāli]. Tādējādi tā nebūt nav pilnībā izslēgta no attiecīgās ekonomikas nozares un var lepoties ar gūto pieredzi un ekspertīzi minēto līgumu izpildē. Katrā ziņā, ņemot vērā, ka neviens prasītājas apgalvotais kaitējums neatbilst steidzamības nosacījumam, šādas konkurences priekšrocības zaudēšana dažās publiskā iepirkuma daļās pati par sevi nevarētu tikt kvalificēta kā būtisks un neatgriezenisks kaitējums, kas attaisnotu prasīto pagaidu pasākumu noteikšanu.
43 Tātad prasītāja nav pierādījusi arī steidzamību attiecībā uz apgalvoto morālo kaitējumu.
44 No visa iepriekš minētā izriet, ka šajā lietā steidzamības nosacījums nav izpildīts.
45 Pakārtoti, jāpiebilst, ka, pieņemot, ka steidzamība var – it īpaši pagaidu noregulējuma tiesvedībā attiecībā uz publisko iepirkumu līgumiem – būt pamatota ar neatliekamu nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atlīdzināt to, kas sākotnēji šķiet acīmredzams un ļoti būtisks pārkāpums un tātad īpaši smags fumus boni juris (šajā ziņā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Austrija/Padome, 110. punkts), lietas materiāli prima facie neatklāj, ka apstrīdētajos līgumos tiktu pieļauts šāda veida pārkāpums.
46 Attiecībā uz pamatu par pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu (šā sprieduma 5. un 7. punkts), kas sākotnēji šķiet vienīgais, kurš ir ņemams vērā šajā ziņā, šāds būtisks un acīmredzams pārkāpums, iespējams, varētu tikt apstiprināts, ja prasītāja ar dokumentiem apliecinātu, ka attiecīgā līguma slēgšanas tiesības CLL-Allingua tika piešķirtas ar Komisijas darbinieka palīdzību, kuram kā strīdīgajam konkursam izveidotās vērtēšanas komitejas aktīvam loceklim bija izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanā, izvēloties pretendentu, vai arī, ja pirms aiziešanas no darba Komisijā un pieņemšanas darbā CLL-Allingua viņš būtu pats izstrādājis strīdīgo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā un, būdams darbinieks, kam ir pieejama dienesta informācija, radītu jaunajam darba devējam ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar prasītāju.
47 Tomēr prasītājas apgalvojumi šajā kontekstā ir pārāk nekonkrēti, tā tikai apgalvo, ka attiecīgais bijušais darbinieks strādāja Komisijas personāla nodaļā pirms paziņojuma par paredzamo strīdīgo publisko iepirkumu publicēšanas un ka viņš ir bijis vērtēšanas komitejas loceklis līdzīgās publisko iepirkumu konkursu procedūrās attiecībā uz līgumiem par valodu pakalpojumiem Savienības iestādēm. Lai gan tā atsaucas uz dažu tās darbinieku liecībām par to, ka bijušais Komisijas darbinieks sarunās ar viņiem esot uzsvēris, ka tam ir bijusi svarīga nozīme strīdīgā konkursa sagatavošanā un ka tas ir uzturējis attiecības ar CLL-Allingua, šīs pagaidu noregulējama procedūras vajadzībām pietiek konstatēt, ka minētās liecības vien nepamato acīmredzamu un būtisku pārkāpumu. Pirmkārt, to vērtība mazinās tāpēc, ka prasītājas darbinieki ir acīmredzami ieinteresēti, lai prasītājai tiktu piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības un – līdz ar to – lai tā varētu gūt panākumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā. Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka attiecīgais bijušais darbinieks bija nodibinājis kontaktus ar prasītāju, lūdzot viņu pieņemt darbā, kas varēja mudināt viņu pārspīlēt savu nozīmi, lai tādējādi iegūtu vēlamo amatu, tādēļ viņa izteiktie apgalvojumi šajā kontekstā ir jāuztver ar piesardzību.
48 Visbeidzot attiecībā uz prasītājas lūgumu noteikt lūgtos pagaidu pasākumus, minot vispārējo tiesību principu par pilnīgu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ir jākonstatē, ka tā prasības pieteikumam pamatlietā nav pievienojusi pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā kārtībā saskaņā ar Reglamenta 76.a pantu. Atsakoties no iespējas panākt pamatlietas izskatīšanu paātrinātā kārtībā un tātad no steidzamas tiesību aizsardzības tiesā, prasītāja nevarētu lietderīgi apgalvot, ka ar tās pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšanu būtu pārkāptas tiesības uz šādu aizsardzību.
49 Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod rīkojumu:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Luksemburgā, 2013. gada 11. martā