VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2018. gada 31. maijā (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu iesaldēšana – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Labas pārvaldības princips – Res judicata spēka princips – LESD 266. panta pārkāpums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pamattiesības – Samērīgums – Nediskriminācijas princips

Lieta T‑461/16

Khaled Kaddour, ar dzīvesvietu Damaskā (Sīrija), ko pārstāv V. Davies un V. Wilkinson, solicitors, un R. Blakeley, barrister,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko sākotnēji pārstāvēja J. Bauerschmidt un G. Étienne, vēlāk – J. Bauerschmidt un S. Kyriakopoulou, pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/840 (2016. gada 27. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2016, L 141, 30. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši I. Labucka un I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio] (referents),

sekretāre: M. Maresko [M. Marescaux], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 16. novembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītājs K. Kaddour ir uzņēmējs, Sīrijas pilsonis, kurš nodarbojas ar komercdarbību, it īpaši tabakas un automašīnu jomā.

2        Stingri nosodot miermīlīgu protestu vardarbīgo apspiešanu, kas notikusi Sīrijā, un aicinot Sīrijas drošības spēkus atturēties no spēka pielietošanas, Eiropas Savienības Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2011, L 121, 11. lpp.). Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome noteica ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama aprīkojuma eksporta aizliegumu, ierobežojumus ieceļošanai Eiropas Savienībā, kā arī līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu tām personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.

3        Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgās personas, kā arī ar tām saistītās fiziskās un juridiskās personas un vienības ir minētas Lēmuma 2011/273 pielikumā. Saskaņā ar šā lēmuma 5. panta 1. punktu pēc priekšlikuma, kas saņemts no dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padome var grozīt minēto pielikumu. Prasītāja vārds tajā nebija iekļauts.

4        Tā kā daži pret Sīrijas Arābu Republiku noteiktie ierobežojošie pasākumi ietilpst LESD piemērošanas jomā, Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 442/2011 (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2011, L 121, 1. lpp.). Šī regula būtībā ir identiska Lēmumam 2011/273, taču tajā ir paredzētas iespējas atbrīvot iesaldētos līdzekļus. To personu, vienību un struktūru, kas vai nu ir atzītas par atbildīgām saistībā ar aplūkotajām represijām, vai ir saistītas ar atbildīgajām personām, saraksts, kas ir atrodams minētās regulas II pielikumā, ir identisks Lēmuma 2011/273 pielikumā esošajam sarakstam. Prasītāja vārds tajā nebija iekļauts. Saskaņā ar Regulas Nr. 442/2011 14. panta 1. un 4. punktu, ja Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot minētos ierobežojošos pasākumus, tā attiecīgi groza II pielikumu un tādējādi šajā pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos pārskata.

 Par prasītāja vārda sākotnējo iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi

5        Ar Īstenošanas lēmumu 2011/367/KĀDP (2011. gada 23. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV 2011, L 164, 14. lpp.), Padome grozīja Lēmumu 2011/273, lai tostarp piemērotu aplūkotos ierobežojošos pasākumus citām personām un vienībām. Pielikuma attiecībā uz personām, kuras minētas šajā īstenošanas lēmumā, A daļas tabulas 6. rindā bija iekļauts prasītāja vārds, kā arī viņa vārda iekļaušanas attiecīgajā sarakstā datums, proti, 2011. gada 23. jūnijs, un šāds pamatojums:

“Maher Al‑Assad uzņēmējdarbības partneris; finansē režīmu.”

6        Tajā pašā dienā Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu un Lēmumu 2011/273, pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 611/2011, ar kuru īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV 2011, L 164, 1. lpp.). Prasītāja vārds tika iekļauts šīs īstenošanas regulas pielikuma tabulas 6. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu, kādi norādīti Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā.

7        Ar Lēmumu 2011/782/KĀDP (2011. gada 1. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273 (OV 2011, L 319, 56. lpp.), Padome, ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, uzskatīja, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi. Skaidrības labad ar Lēmumu 2011/273 noteiktie pasākumi un papildu pasākumi tika iekļauti vienā tiesību aktā. Lēmuma 2011/782 18. pantā ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un 19. pantā – tā I pielikumā minēto personu un vienību līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Prasītāja vārds tika iekļauts I pielikuma, kas attiecas uz šajā lēmumā minētajām personām, tabulas 29. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

8        2011. gada 26. decembrī prasītājs cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt Lēmumu 2011/273, Lēmumu 2011/782 un Regulu Nr. 442/2011, kā tie īstenoti vai grozīti līdz šīs prasības celšanas datumam, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu. Šī prasība Vispārējās tiesas kancelejā tika reģistrēta ar numuru T‑654/11.

9        Regula Nr. 442/2011 tika aizstāta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gads 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011 (OV 2012, L 16, 1. lpp.). Prasītāja vārds tika iekļauts šīs pēdējās regulas II pielikuma tabulas 29. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

10      Ar Padomes Lēmumu 2012/739/KĀDP (2012. gada 29. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782 (OV 2012, L 330, 21. lpp.), attiecīgie ierobežojošie pasākumi tika iekļauti vienā tiesību aktā. Prasītāja vārds tika iekļauts Lēmuma 2012/739 I pielikuma tabulas 28. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

11      Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis), ar ko īsteno Lēmumu 2012/739 (OV 2013, L 111, 77. lpp.), tika atjaunots to personu un vienību saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi un kuras ir minētas Lēmuma 2012/739 I pielikumā. Prasītāja vārds tika iekļauts I pielikuma tabulas 28. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

12      Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 363/2013 (2013. gada 22. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2013, L 111, 1. lpp.), ir ietverta tā pati informācija un pamatojums kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

13      Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.). Prasītāja vārds tika iekļauts minētā lēmuma I pielikuma tabulas 28. rindā ar tādu pašu informāciju un pamatojumu kā Īstenošanas lēmuma 2011/367 pielikumā norādītie.

14      Ar prasījumu grozījumu rakstiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 22. un 28. jūnijā, 23. un 31. jūlijā, kā arī 2013. gada 7. janvārī un 24. jūnijā, prasītājs lūdza atcelt it īpaši Regulu Nr. 36/2012, Lēmumu 2012/739, Īstenošanas lēmumu 2013/185, Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 un Lēmumu 2013/255, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

15      Vispārējā tiesa ar 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour/Padome (T‑654/11, nav publicēts, turpmāk tekstā – “spriedums Kaddour I”, EU:T:2014:947) pieņēma pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko Padome pieļāvusi, iekļaujot prasītāja vārdu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi. Būtībā tā uzskatīja, ka Padomes lietas materiālos nebija neviena pierādījuma, ar ko varētu pamatot apgalvojumus, ka prasītājam ir profesionāla saikne ar Maher Al‑Assad vai ka viņš sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam. Līdz ar to, daļēji apmierinot prasītāja prasību, Vispārējā tiesa no 2015. gada 23. janvāra atcēla Regulu Nr. 36/2012, Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 un Lēmumu 2013/255, ciktāl šie tiesību akti attiecās uz prasītāju. Prasība tika atzīta par nepieņemamu attiecībā uz pārējiem tiesību aktiem, pret kuriem tā bija vērsta.

16      Padome nav iesniegusi apelācijas sūdzību par 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947).

 Par prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu un saglabāšanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi

17      2015. gada 26. janvārī Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2015/117/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 20, 85. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/108, ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 20, 2. lpp.). Ar šiem tiesību aktiem prasītāja vārds tika atkārtoti iekļauts attiecīgajos sarakstos.

18      Konkrēti, prasītāja vārds tika atkārtoti iekļauts tabulas “A. Personas”, kurā ietverti attiecīgie saraksti, 28. rindā, un šīs atkārtotās iekļaušanas pamatojums bija šāds:

“Ievērojams sīriešu uzņēmējs, tuvu stāvoša persona Sīrijas režīma nozīmīgai personai Maher Al‑Assad. Khaled Kaddour gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu, un ir saistīts ar personu, kas gūst labumu no režīma un to atbalsta.”

19      2015. gada 27. martā prasītājs cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt Īstenošanas lēmumu 2015/117 un Īstenošanas regulu 2015/108, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu. Šī prasība Vispārējās tiesas kancelejā tika reģistrēta ar numuru T‑155/15.

20      2015. gada 12. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1836, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 266, 75. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Regulu (ES) 2015/1828, ar kuru groza Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 266, 1. lpp.). Šajos tiesību aktos kopš šī brīža tika paredzēti ieceļošanas un Savienības dalībvalstu teritorijas šķērsošanas ierobežojumi, kā arī līdzekļu iesaldēšana “vadošajiem uzņēmējiem, kas darbojas Sīrijā”, kā arī “Assad un Makhlouf ģimeņu locekļiem”, izņemot, ja ir “pietiekama informācija, ka [šīs personas] nav vai vairs nav saistītas ar režīmu”.

21      Ar 2016. gada 18. marta vēstuli, kas nosūtīta prasītāja pārstāvjiem lietā T‑155/15, Padome, pēc tam, kad tā bija veikusi minētās iekļaušanas pārskatīšanu, informēja prasītāju par savu nodomu grozīt prasītāja vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemeslus. Padome prasītājam noteica termiņu iespējamo apsvērumu izteikšanai.

22      Ar 2016. gada 13. aprīļa vēstuli prasītāja pārstāvji lietā T‑155/15 iebilda pret prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos.

23      2016. gada 27. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2016, L 141, 125. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/840, ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2016, L 141, 30. lpp.). Ar šiem tiesību aktiem (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie tiesību akti”) prasītāja vārds tika saglabāts attiecīgajos sarakstos.

24      Konkrēti, prasītāja vārds tika saglabāts tabulas “A. Personas”, kurā ietverti attiecīgie saraksti, 28. rindā ar šādu pamatojumu:

“Svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir intereses, un/vai kas veic darbības telekomunikāciju, naftas un plastmasas rūpniecības nozarēs un ir ciešās darījumu attiecībās ar Maher Al‑Assad. Ar savas darījumdarbības starpniecību viņš gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu. Maher Al‑Assad līdzgaitnieks, tostarp saistībā ar darījumu attiecībām.”

25      Ar 2016. gada 30. maija vēstuli Padome paziņoja prasītāja pārstāvjiem lietā T‑155/15, kas joprojām tika izskatīta, jaunos iemeslus prasītāja iekļaušanai attiecīgajos sarakstos un nosūtīja viņiem lietas materiālus ar pierādījumiem, lai pamatotu minētās iekļaušanas sarakstā saglabāšanu.

26      Ar 2016. gada 6. jūlija vēstuli prasītāja jaunie pārstāvji informēja Padomi, ka viņi turpmāk pārstāvēs prasītāju, un lūdza Padomei atcelt prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

27      Ar 2016. gada 26. jūlija vēstuli, kas tika nosūtīta prasītāja jaunajiem pārstāvjiem, Padome atbildēja uz viņu 2016. gada 6. jūlija vēstuli un nosūtīja viņiem apstrīdēto tiesību aktu kopijas, kā arī dokumentāciju, kas pamato šos aktus.

28      Vispārējā tiesa ar 2016. gada 26. oktobra spriedumu Kaddour/Padome (T‑155/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – “spriedums Kaddour II”, EU:T:2016:628) noraidīja prasītāja celto prasību par Īstenošanas lēmumu 2015/117 un Īstenošanas regulu Nr. 2015/108, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu. Tā uzskatīja, ka prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pamatoja tas, ka Padome bija iesniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, kas liecina, ka prasītājam ir saikne ar konkrētām Sīrijas režīma svarīgākajām personām, kā, piemēram, Maher Al‑Assad, atbilstoši Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktam un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

29      Prasītājs nav iesniedzis apelācijas sūdzību par 2016. gada 26. oktobra spriedumu Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628).

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

30      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 19. augustā, prasītājs cēla šo prasību.

31      2016. gada 28. novembrī Padome Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza savu iebildumu rakstu.

32      Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos tiesību aktus;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33      Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību pilnībā;

–        pakārtoti, gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu attiecībā uz prasītāju noteiktos ierobežojošos pasākumus, Lēmuma 2016/850 sekas attiecībā uz prasītāju atstāt spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2016/840 atcelšana;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

34      Vispirms ir jānorāda, ka Lēmums 2016/850 tika pieņemts, pamatojoties uz LES 29. pantu, kurā Padomei ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus, kuros nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Anbouba/Padome (T‑592/11, nav publicēts, EU:T:2013:427, 41. punkts).

35      Lēmumu 2015/1836, saskaņā ar kuru tas, ka kāda persona ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, ir juridisks kritērijs, kas ļauj noteikt ierobežojošus pasākumus, Padome arī ir pieņēmusi, pamatojoties uz LES 29. pantu.

36      Saskaņā ar Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumu:

“Padome ir izvērtējusi, ka Sīrijas režīma īstenotās stingrās ekonomikas kontroles dēļ centrālās tādu vadošo uzņēmēju aprindas, kas darbojas Sīrijā, savu statusu spēj saglabāt, vienīgi cieši sadarbojoties ar režīmu un saņemot tā atbalstu, kā arī to ietekmējot. Padome uzskata, ka tai būtu jāparedz ierobežojoši pasākumi – noteikt ieceļošanas ierobežojumus un visu to līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kas ir minēto vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē un kurus Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā, lai tiem neļautu sniegt materiālu vai finansiālu atbalstu režīmam un lai, izmantojot viņu ietekmi, palielinātu spiedienu uz pašu režīmu, liekot tam mainīt represiju politiku.”

37      Tāpat arī Lēmuma 2013/255 kā 27., tā 28. panta 2. punktā, kas grozīti ar Lēmumu 2015/1836, ir paredzēti ieceļošanas vai Savienības dalībvalstu teritorijas šķērsošanas ierobežojumi, kā arī līdzekļu iesaldēšana “vadošajiem uzņēmējiem, kas darbojas Sīrijā”. Papildus šī paša lēmuma kā 27., tā 28. panta 3. punktā ir paredzēts, ka personas “neiekļauj vai nesaglabā I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku”.

38      Prasības pamatošanai prasītājs būtībā izvirza piecus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un labas pārvaldības, res judicata spēka, kā arī tiesiskās noteiktības principu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz LESD 266. panta pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots pamattiesību pārkāpums, kas attiecas uz reputācijas aizsardzību un tiesībām netraucēti izmantot savu īpašumu, un samērīguma principa pārkāpums. Piektais pamats attiecas uz nediskriminācijas principa pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un labas pārvaldības, res judicata spēka, kā arī tiesiskās noteiktības principu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu

39      Pirmais pamats sastāv no trīs iebildumiem. Pirmkārt, prasītājs norāda, ka, saglabājot strīdīgos pasākumus attiecībā uz viņu, Padome esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Otrkārt, viņš apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēto labas pārvaldības principu, jo tā līdz šai dienai neesot izsvītrojusi viņa vārdu no attiecīgajiem sarakstiem. Treškārt, viņš apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un res judicata spēka principu, jo tā esot atkārtoti iekļāvusi viņa vārdu šajos sarakstos, lai gan Vispārējā tiesa bija atcēlusi viņa vārda sākotnējo iekļaušanu šajos sarakstos.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu

40      Prasītājs apgalvo, ka Padome, atkārtoti iekļaujot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, esot “acīmredzami nepareizi izmantojusi savas pilnvaras”, tādējādi pārkāpjot 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947). Pēc viņa domām, Padomei šis spriedums esot bijis jāpārsūdz, nevis atkārtoti jāiekļauj viņa vārds šajos sarakstos, balstoties uz būtībā identisku pamatojumu tam, kādu Vispārējā tiesa bija atzinusi par nepamatotu. Papildus viņš norāda, ka Padome esot saglabājusi viņa vārdu šajos sarakstos, balstoties uz kritērijiem, kas attiecas uz saistību ar un atbalstu Sīrijas režīmam un kurus Vispārējā tiesa jau bija atzinusi par spēkā neesošiem. Turklāt viņš apgalvo, ka Padomes jaunie apgalvojumi arī esot balstīti uz faktiem, pierādījumiem vai apstākļiem, kurus Vispārējā tiesa jau bija atzinusi par nepietiekamiem un kuri jau bija Padomes rīcībā viņa vārda sākotnējās iekļaušanas šajos pašos sarakstos brīdī.

41      Padome apstrīd prasītāja argumentus.

42      Saskaņā ar judikatūru tiesību akts ir saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu nevis tajā norādītos, bet gan citus mērķus, vai lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā īpaši paredzēta, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi pastāv konkrētajā gadījumā (skat. spriedumu, 2009. gada 14. oktobris, Bank Melli Iran/Padome, T‑390/08, EU:T:2009:401, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā gadījumā prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas varētu liecināt, ka Padomei, pieņemot apstrīdētos aktus, bija cits mērķis, nevis izbeigt Sīrijas režīma veikto vardarbību pret civiliedzīvotājiem Sīrijā, iesaldējot to personu līdzekļus, kuras gūst labumu no minētā režīma un to atbalsta, saskaņā ar šim nolūkam LESD un Regulā Nr. 36/2012 paredzēto procedūru.

43      Pirmkārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padome acīmredzami esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, attiecībā uz viņu saglabājot spēkā strīdīgos pasākumus gandrīz piecus gadus, neraugoties uz to, ka viņa vārda sākotnējā iekļaušana attiecīgajos sarakstos tika atcelta ar 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947), to atliek vienīgi noraidīt. No minētā sprieduma 93. punkta izriet, ka Padome, veicot jaunu pārskatīšanu, var atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu minētajos sarakstos, izmantojot juridiski pietiekamu pamatojumu.

44      Papildus ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 36/2012 32. panta 1. un 3. punktu, ja Padome nolemj uz fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru attiecināt minētos ierobežojošos pasākumus, tai attiecīgi ir jāgroza minētās regulas II vai IIa pielikums un, ja turklāt tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei ir jāpārskata savs lēmums un par to jāinformē attiecīgā fiziskā persona. Turklāt tai šajos pielikumos ietvertie saraksti ir regulāri jāpārskata vismaz reizi 12 mēnešos atbilstoši šī paša panta 4. punktam. No iepriekš minētā izriet, ka Padomei ir pienākums pārskatīt attiecīgos sarakstus un, ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, kā tas ir šajā lietā, grozīt pamatojumu vai no jauna iekļaut prasītāja vārdu šajos sarakstos. Līdz ar to, tā kā apstrīdētie akti ir tās pārskatīšanas rezultāts, kas Padomei jāveic attiecībā uz prasītājam noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, ir jākonstatē, ka tā ir rīkojusies saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām.

45      Otrkārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru Padomes izmantotais pamatojums, lai attaisnotu viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, esot gandrīz tāds pats kā tas, kas tika izmantots par pamatu ar 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) atceltajiem tiesību aktiem, ir jānorāda, ka šāds arguments ir jānoraida kā nepamatots. Kā izriet no 2016. gada 26. oktobra sprieduma Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) 64. punkta, lēmums par vārda atkārtotu iekļaušanu minētajos sarakstos, kas pieņemts, izmantojot to pašu pamatojumu kā tas, kas izmantots pirmajai šī vārda iekļaušanai, var būt pietiekams, lai pamatotu minēto atkārtoto iekļaušanu, ciktāl Padomes sniegtie pierādījumi ir juridiski pietiekams pamatojums.

46      Turklāt ir jānorāda, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, – pamatojums, kas izriet no apstrīdētajiem aktiem, ir atšķirīgs no pamatojuma, kuru Padome izmantojusi saistībā ar tiem tiesību aktiem, kas tika atcelti ar 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947). Faktiski prasītāja vārds sākotnēji bija iekļauts sarakstos, kas pievienoti pielikumā Lēmumam 2011/273 un Regulai Nr. 442/2011 viņa partnerības ar Maher Al‑Assad un viņa finansiālā atbalsta Sīrijas režīmam (finansiālā atbalsta kritērijs) dēļ. Turpretī prasītāja vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos ir pamatota, pirmkārt, ar apstākli, ka viņš ir svarīgs uzņēmējs (svarīga uzņēmēja, kurš darbojas Sīrijā, kritērijs), un, otrkārt, ar ciešajām darījuma attiecībām ar Maher Al‑Assad (saistības ar režīmu kritērijs). No tā izriet, ka, ņemot vērā viņa komercdarbību, viņš saskaņā ar apstrīdētajiem aktiem gūst labumu no šī režīma un to atbalsta (saistības ar režīmu un no tā gūtā labuma kritērijs).

47      Treškārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padomes jaunie apgalvojumi ir balstīti uz faktiem, pierādījumiem vai apstākļiem, kurus Vispārējā tiesa jau ir atzinusi par nepietiekamiem savā 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947), ir jākonstatē, ka šis jautājums attiecas uz pret prasītāju izvirzītā pamatojuma pamatotību. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida kā neiedarbīgi, ciktāl tie ir izvirzīti šī iebilduma pamatojumam.

48      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmā pamata pirmais iebildums ir jānoraida.

 Par otro iebildumu, kas attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu

49      Prasītājs apgalvo, ka, atkārtoti iekļaujot un saglabājot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, Padome esot pārkāpusi Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēto labas pārvaldības principu. Viņš uzskata, ka viņa gadījums netika izskatīts ne objektīvi, ne godīgi, nedz arī saprātīgā termiņā. Šajā ziņā viņš būtībā norāda, ka viņa vārds attiecīgajos sarakstos bija iekļauts vairāk nekā piecus gadus un ka Padome, šajā ziņā sākotnējās iekļaušanas laikā nenorādījusi visus apgalvojumus, pagarināja šīs iekļaušanas izskatīšanas laiku, pārkāpjot tiesības uz to, ka tās lietas tiek izskatītas saprātīgā termiņā, kā arī tās labas pārvaldības pienākumu.

50      Padome apstrīd prasītāja argumentus.

51      Vispirms ir jāatgādina, ka Pamattiesību hartas 41. pantā ir paredzēts:

“1.      Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.

2.      Šīs tiesības ietver:

a)      ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt;

b)      ikvienas personas tiesības piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus;

c)      pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.

[..]”

52      Turklāt saskaņā ar judikatūru, nosakot ierobežojošus pasākumus, Padomei ir pienākums ievērot minēto labas pārvaldības principu, ar kuru atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ir saistīts kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus atbilstošos lietas apstākļus (skat. spriedumu, 2016. gada 30. jūnijs, Al Matri/Padome, T‑545/13, nav publicēts, EU:T:2016:376, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).

53      Šajā lietā vispirms ir jākonstatē, ka prasītājs ar savu argumentāciju apstrīd vienīgi to, ka viņa vārds joprojām ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, neapstrīdot to, ka viņš tika uzklausīts, pirms pret viņu tika noteikti šie pasākumi, ne arī to, ka viņš varēja piekļūt savas administratīvās lietas materiāliem, nedz arī to, ka apstrīdētie akti bija pietiekami pamatoti saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktu.

54      Vispirms attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padome, atkārtoti iekļaujot un saglabājot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, no iepriekš 43. un 44. punkta izriet, ka Padome varēja pamatoti atkārtoti iekļaut un saglabāt prasītāja vārdu minētajos sarakstos pēc tam, kad tā bija veikusi šo sarakstu pārskatīšanu. Līdz ar to minētā argumentācija ir jānoraida.

55      Turpinājumā attiecībā uz prasītāja apgalvojumiem, ka Padome viņa gadījumu neesot izskatījusi objektīvi un godīgi, nedz arī saprātīgā termiņā, ir jānorāda, ka prasītāja minētais apstāklis, ka viņa vārds ilgu laikposmu ir bijis atrodams attiecīgajos sarakstos, neļauj pats par sevi uzskatīt, ka Padome, pieņemot apstrīdētos aktus, viņa gadījumu ir izskatījusi neobjektīvi, negodīgi vai nesamērīgā laikposmā. Turklāt ir jāatgādina, ka apstrīdētie akti tika pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu, kurā Padomei ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus, kuros nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Anbouba/Padome (T‑592/11, nav publicēts, EU:T:2013:427, 41. punkts). Ar to vien, ka prasītāja vārds ir atrodams attiecīgajos sarakstos, nevar tikt apšaubīta Padomes objektivitāte.

56      Katrā ziņā ir jākonstatē, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu konkrētu pierādījumu savu apgalvojumu pamatojumam un līdz ar to tie ir jānoraida.

57      Visbeidzot attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padome savu lēmumu par prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos nevarēja balstīt uz pamatojumu, ko tā būtu varējusi izvirzīt prasītāja vārda sākotnējās iekļaušanas šajos sarakstos laikā, ir jānorāda, ka, ņemot vērā lēmuma par prasītāja vārda pirmo iekļaušanu šajos sarakstos atcelšanas ar 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) pamatojumu, nekas netraucēja Padomei veikt atkārtotu iekļaušanu ar tādu pašu pamatojumu, ar nosacījumu, ka šī atkārtotā iekļaušana ir balstīta uz citiem pierādījumiem, nevis tiem, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi par nepietiekamiem, lai pamatotu strīdīgo pasākumu piemērošanu prasītājam. Tātad šis arguments ir jānoraida.

58      No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata otrais iebildums ir jānoraida.

 Par trešo iebildumu, kas attiecas uz tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un res judicata spēka un tiesiskās noteiktības principu pārkāpumu

59      Prasītājs, pirmkārt, apgalvo, ka Padome, atkārtoti iekļaujot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija atcēlusi viņa vārda sākotnējo iekļaušanu šajos sarakstos, esot pārkāpusi viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Prasītājs uzskata, ka šī atkārtotā iekļaušana prasības pieteikumam lietā, kurā taisīts 2014. gada 13. novembra spriedums Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947), atņemot “jebkādu lietderīgo vērtību”.

60      Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Padome, atkārtoti iekļaujot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija atcēlusi viņa vārda sākotnējo iekļaušanu šajos sarakstos, esot pārkāpusi res judicata spēka un tiesiskās noteiktības principus.

61      Padome apstrīd prasītāja izvirzītos argumentus.

62      Pirmkārt, ir jāatgādina, ka efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas izriet no visām dalībvalstīm kopējām konstitucionālajām tradīcijām un ir paredzēts 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. un 13. pantā, kā arī Pamattiesību hartas 47. pantā (spriedums, 2012. gada 21. marts, Fulmen/Padome, T‑439/10 un T‑440/10, EU:T:2012:142, 87. punkts).

63      Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja argumenti attiecībā uz to, ka Padome atkārtoti iekļāva viņa vārdu attiecīgajos sarakstos pēc tam, kad viņa vārda sākotnējā iekļaušana bija atcelta, jau ir noraidīti iepriekš 43. un 44. punktā.

64      Turpinājumā attiecībā uz prasītāja argumentāciju, ka prasības pieteikumam lietā, kurā taisīts 2014. gada 13. novembra spriedums Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947), esot atņemta “jebkāda lietderīgā vērtība”, ir jāuzskata, ka ar lēmumu par prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu un saglabāšanu attiecīgajos sarakstos nevar tikt apšaubīta prasības, saistībā ar kuru taisīts minētais spriedums, efektivitāte. Šī sprieduma sekas bija minētā vārda svītrošana no šiem sarakstiem ar atpakaļejošu spēku. Tomēr, kā izriet no minētā sprieduma 93. punkta, Padomei, veicot jaunu pārbaudi, bija iespēja atkārtoti iekļaut viņa vārdu šajos sarakstos, izmantojot juridiski pietiekamu pamatojumu.

65      Visbeidzot ir jākonstatē, ka prasītājs ir izmantojis savas tiesības celt šo prasību par apstrīdētajiem aktiem Savienības tiesā saskaņā a LESD 275. panta otro daļu, skatot to kopsakarā ar LESD 263. panta ceturto un sesto daļu. Līdz ar to prasītājs nevar atsaukties uz viņa tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu.

66      No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja argumenti attiecībā uz tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu ir jānoraida.

67      Otrkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesu pasludinātiem atceļošiem spriedumiem, tiklīdz tie ir kļuvuši par galīgiem, ir res judicata absolūtais spēks. Tas attiecas ne tikai uz sprieduma, ar kuru atcelts tiesību akts, rezolutīvo daļu, bet arī uz pamatojumu, kas to izraisījis un kas veido nepieciešamo atbalstu, jo tas ir nepieciešams, lai precīzi varētu noteikt, kas ir ticis nospriests rezolutīvajā daļā (spriedums, 2000. gada 3. oktobris, Industrie des poudres sphériques/Padome, C‑458/98 P, EU:C:2000:531, 81. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2009. gada 1. jūlijs, ThyssenKrupp Stainless/Komisija, T‑24/07, EU:T:2009:236, 113. un 140. punkts). Ja pēc atceļoša sprieduma atceltā tiesību akta autors pieņem jaunu tiesību aktu, tam ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī pamatojums, kurš ir līdz tam novedis, un jāsniedz vajadzīgais pamatojums, tādējādi rūpējoties, lai ar šo jauno tiesību aktu netiktu pieļauti tādi paši pārkāpumi, kādi tika konstatēti atceļošajā spriedumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 5. septembris, Éditions Odile Jacob/Komisija, T‑471/11, EU:T:2014:739, 56. punkts, un 2003. gada 6. marts, Interporc/Komisija, C‑41/00 P, EU:C:2003:125, 29. un 30. punkts un tajos minētā judikatūra).

68      Tomēr sprieduma res judicata spēks attiecas tikai uz tiem faktiem un tiesību jautājumiem, kuri faktiski vai obligāti tikuši izskatīti (spriedums, 1991. gada 19. februāris, Itālija/Komisija, C‑281/89, EU:C:1991:59, 14. punkts). Tādējādi saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kura izdevusi atcelto aktu, ir jāveic tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atceļošā sprieduma izpildi. Turklāt akta autors savā jaunajā lēmumā var atsaukties uz pamatojumu, kas atšķiras no pamatojuma, uz kuru bija balstīts viņa pirmais lēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. marts, Interporc/Komisija, C‑41/00 P, EU:C:2003:125, 30.–32. punkts).

69      Šajā gadījumā prasītājs apgalvo, ka Padome, atkārtoti iekļaujot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, esot pārkāpusi res judicata spēka un tiesiskās noteiktības principus, lai gan Vispārējā tiesa bija atcēlusi viņa vārda sākotnējo iekļaušanu šajos sarakstos. Pietiek atgādināt, ka tas, ka Vispārējā tiesa 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) nosprieda, ka Padome nav juridiski pietiekami pamatojusi kritērijus, balstoties uz kuriem tika veikta sākotnējā iekļaušana, neietekmē vēlāko tādu lēmumu par atkārtotu viņa vārda iekļaušanu un saglabāšanu šajos sarakstos spēkā esamību, kuri ir balstīti uz atšķirīgiem kritērijiem un pierādījumiem. Pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, Padome, lai pamatotu šos pēdējos lēmumus, apstrīdētajos aktos ir norādījusi citu pamatojumu, proti, to, ka viņš ir svarīgs uzņēmējs, kurš darbojas Sīrijā, kā arī ir saistīts ar režīmu Sīrijā.

70      Turklāt attiecībā uz prasītāja apgalvoto tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šis princips nozīmē, ka Savienības tiesību aktiem ir jābūt noteiktiem un to piemērošanai ir jābūt tiesību subjektiem paredzamai (skat. spriedumus, 2006. gada 22. jūnijs, Beļģija un Forum 187/Komisija, C‑182/03 un C‑217/03, EU:C:2006:416, 69. punkts, un 2010. gada 14. oktobris, Nuova Agricast un Cofra/Komisija, C‑67/09 P, EU:C:2010:607, 77. punkts).

71      Šajā lietā no jauna ir jāatgādina, ka Padome pēc 2014. gada 13. novembra sprieduma Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) varēja nolemt atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos. Padome, piemērojot LESD 266. pantu, var novērst atceļošā spriedumā konstatētos pārkāpumus, pēc atkārtotas izskatīšanas pieņemot jaunu lēmumu par iekļaušanu sarakstā, pamatojoties uz juridiski pietiekamu pamatojumu. Vispārējā tiesa turklāt saglabāja tā lēmuma un regulas sekas, ar ko prasītāja vārds tika sākotnēji iekļauts minētajos sarakstos, līdz apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa beigām, lai Padome savlaicīgi varētu novērst attiecīgajā spriedumā konstatētos pārkāpumus un novērst to, ka varētu tikt apdraudēta naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, kas nākotnē var tikt veikti attiecībā uz prasītāju, efektivitāte (spriedums, 2014. gada 13. novembris, Kaddour I, T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947, 92. un 93. punkts).

72      Lai arī Padome neiesniedza apelācijas sūdzību par 2014. gada 13. novembra spriedumu Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) un neizmantoja Vispārējās tiesas sniegto iespēju atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētajā termiņā, kas beidzās 2015. gada 23. janvārī, šie apstākļi nevarēja prasītājam radīt cerību, ka viņa vārds netiks atkārtoti iekļauts minētajos sarakstos. Pirmkārt, apelācijas sūdzības par šo spriedumu neiesniegšana nekādi nevar tikt interpretēta kā Padomes atteikšanās atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu šajos sarakstos, jo Vispārējā tiesa ir tieši norādījusi, ka Padome ir tiesīga lemt par šā sprieduma izpildes pasākumiem, kuri varēja sastāvēt no atkārtotas iekļaušanas, pamatojoties uz juridiski pietiekamu pamatojumu. Otrkārt, pirmās iekļaušanas sarakstā seku saglabāšanas līdz apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa beigām mērķis bija vienīgi novērst, lai prasītājs nepārskaitītu savus līdzekļus ārpus Savienības, pirms Padome var novērst minētajā spriedumā konstatētos pārkāpumus. Tomēr Padomei nebija nekāda pienākuma atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu šajā termiņā, kas noteiktos apstākļos varētu izrādīties nepietiekams, lai Padome varētu veikt pārbaudes un novērst minētos pārkāpumus, it īpaši tad, kad tas ir saistīts ar papildu pierādījumu savākšanu, kā šajā lietā.

73      Šādos apstākļos Padomei nevar pārmest, ka tā būtu pārkāpusi res judicata spēka un tiesiskās noteiktības principus.

74      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmā pamata trešais iebildums, kā arī pirmais pamats kopumā ir jānoraida.

 Par otro pamatu, kas attiecas uz LESD 266. panta pārkāpumu

75      Prasītājs apgalvo, ka saskaņā ar LESD 266. pantu Padomei esot bijušas jāizlabo Vispārējās tiesas 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) identificētās kļūdas vai jāsvītro viņa vārds no attiecīgajiem sarakstiem. Taču Padome, pēc prasītāja domām, esot apgājusi minēto spriedumu, atkārtoti ierakstot viņa vārdu minētajos sarakstos, balstoties uz tiem pašiem juridiskajiem kritērijiem, pamatojumu un pierādījumiem kā tie, kas tika izmantoti viņa vārda sākotnējai iekļaušanai šajos sarakstos. Viņš norāda, ka Padome nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu Vispārējās tiesas konstatētos pārkāpumus minētās sākotnējās iekļaušanas laikā saskaņā ar LESD 266. pantu.

76      Padome apstrīd prasītāja argumentus.

77      Saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kuras pieņemtais akts ir atcelts, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu atceļošo spriedumu.

78      Pēc Regulas Nr. 36/2012, Īstenošanas regulas Nr. 363/2013 un Lēmuma 2013/255 daļējas atcelšanas Padomei, pamatojoties uz LESD 266. pantu, bija atkārtoti jāpārbauda fakti, lai izvērtētu, vai prasītāja vārds ir atkārtoti jāiekļauj minētajos sarakstos, pamatojoties uz jaunu juridiski pietiekamu pamatojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 25. jūnijs, Iranian Offshore Engineering & Construction/Padome, T‑95/14, EU:T:2015:433, 63. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).

79      Vispirms ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) uzskatīja, ka Padome nav pierādījusi, ka prasītājam ir profesionāla saikne ar Maher Al‑Assad, ne arī, ka viņš sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam, un līdz ar to tā, sākot no 2015. gada 23. janvāra, atcēla Regulu Nr. 36/2012, Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 un Lēmumu 2013/255, ciktāl tie attiecās uz prasītāju.

80      Turpinājumā ir jākonstatē, ka otrais pamats ir balstīts uz kļūdainu LESD 266. panta interpretāciju. Pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja vārda svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem ir atceļošā sprieduma, saskaņā ar kuru atceltie akti tiek svītroti no Savienības tiesību sistēmas ar atpakaļejošu spēku, sekas. Otrkārt, kā izriet no iepriekš 78. punktā minētās judikatūras, minētajam pantam nav pretrunā iespēja Padomei atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu šajos sarakstos ar atšķirīgu pamatojumu nekā tas, uz kuru bija balstīta viņa vārda sākotnējā iekļaušana šajos pašos sarakstos.

81      Pēc 2014. gada 13. novembra sprieduma Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) pasludināšanas, kā izriet no iepriekš 72. un 73. punkta, Padome varēja pamatoti nolemt atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa minētā sprieduma 93. punktā ir norādījusi, ka Padome var novērst atceļošajā spriedumā konstatētos pārkāpumus, nosakot jaunus ierobežojošus pasākumus pret prasītāju. Papildus Vispārējā tiesa ir saglabājusi prasītāja vārda sākotnējās iekļaušanas šajos sarakstos sekas līdz apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa beigām, lai Padome varētu savlaicīgi novērst šajā spriedumā konstatētos pārkāpumus un to, ka varētu tikt apdraudēta līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, kas nākotnē varētu tikt noteikti attiecībā uz prasītāju, efektivitāte.

82      Apstrīdētajos aktos, ar kuriem prasītāja vārds ir saglabāts attiecīgajos sarakstos, Padome ir piemērojusi atšķirīgus kritērijus un balstījusies arī uz atšķirīgu pamatojumu. Pirmkārt, lēmuma par iekļaušanas sarakstā saglabāšanu pamatojuma izklāsts ir balstīts uz kritēriju, kas attiecas uz saistības ar, labuma no un atbalstu Sīrijas režīmam saskaņā ar Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktu un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punktu, kā arī svarīga uzņēmēja, kurš darbojas Sīrijā, kritēriju, kas paredzēts Lēmuma 2013/255 27. panta 2. punktā, 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā. Otrkārt, lēmuma par saglabāšanu pamatojums, proti, “svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir intereses, un/vai kas veic darbības telekomunikāciju, naftas un plastmasas rūpniecības nozarēs un ir ciešās darījumu attiecībās ar Maher Al‑Assad”, nav norādīts Regulā Nr. 36/2012, Īstenošanas regulā Nr. 363/2013 un Lēmumā 2013/255, ciktāl tie attiecas uz prasītāju no 2015. gada 23. janvāra, un tātad tie nebija pakļauti Vispārējās tiesas pārbaudei 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947).

83      Katrā ziņā ir jāatgādina, kā izriet no 2014. gada 13. novembra sprieduma Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) 93. punkta, ka Padome, veicot jaunu izskatīšanu, var atkārtoti iekļaut prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos, balstoties uz juridiski pietiekamu pamatojumu. Tādējādi lēmums par prasītāja vārda saglabāšanu minētajos sarakstos, kas pieņemts, izmantojot to pašu pamatojumu kā tas, kas tika izmantots pirmajai iekļaušanai, var būt pietiekams, lai pamatotu minēto iekļaušanu, ja Padomes sniegtie pierādījumi ir juridiski pietiekams pamatojums.

84      Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padomes jaunie apgalvojumi ir balstīti uz faktiem, pierādījumiem vai apstākļiem, kurus Vispārējā tiesa jau ir atzinusi par nepietiekamiem savā 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947), ir jākonstatē, ka šis jautājums drīzāk attiecas uz pret prasītāju izvirzītā pamatojuma pamatotību un līdz ar to uz strīdīgo aktu tiesiskumu pēc būtības. Līdz ar to šis arguments, ciktāl tas ir izvirzīts šī otrā pamata pamatojumam, ir jānoraida kā neiedarbīgs.

85      Tātad otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

86      Vispirms prasītājs apgalvo, ka Padome esot saglabājusi viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, balstoties uz tiem pašiem apgalvojumiem kā tie, ar kuriem tika pamatota viņa vārda sākotnējā iekļaušana šajos sarakstos, proti, uz finansiālo atbalstu, ko viņš sniedz Sīrijas režīmam (skat. iepriekš 5. punktu). Turpinājumā viņš norāda, ka Padome neesot iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu par minētās iekļaušanas saglabāšanas pamatojuma pamatotību. Visbeidzot prasītājs apstrīd to, ka viņš šobrīd ir svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā.

87      Padome apstrīd prasītāja argumentus.

88      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka, pārbaudot lēmuma par konkrētas personas vārda iekļaušanu vai saglabāšanu tādu personu sarakstā, kurām piemēro sankcijas, pamatā esošo iemeslu tiesiskumu, Savienības tiesai ir jānodrošina, lai šis lēmums būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai abstrakta norādīto iemeslu ticamība, bet arī tas, vai šie iemesli vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam, ir pamatoti (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts).

89      Tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto iemeslu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti. Tomēr ir būtiski, lai attiecīgās iestādes iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu iemeslus, kas vērsti pret attiecīgo personu. Ja šī informācija neļauj konstatēt, ka iemesli ir pamatoti, Savienības tiesa šos iemeslus neņem vērā kā lēmuma par attiecīgo iekļaušanu vai saglabāšanu atbalstošos elementus (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121.–123. punkts).

90      Saskaņā ar Tiesas judikatūru sarakstā iekļaušanas iemeslu pamatotības novērtēšana ir jāveic, pārbaudot pierādījumu elementus nevis atsevišķi, bet tajā kontekstā, kurā tie iekļaujas (spriedumi, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 51. punkts, un 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 50. punkts).

91      Turklāt, ņemot vērā situāciju Sīrijā, Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un apkaroto režīmu (spriedums, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 53. punkts).

92      Ir jāatgādina, ka šajā lietā prasītāja vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos ir pamatota ar diviem atsevišķiem iemesliem, proti, pirmkārt, ar to, ka viņš ir svarīgs uzņēmējs (svarīga uzņēmēja, kurš darbojas Sīrijā, kritērijs), un, otrkārt, ar viņa ciešajām darījuma attiecībām ar Maher Al‑Assad (saistības ar režīmu kritērijs). No tā izriet, ka, ņemot vērā viņa komercdarbību, prasītājs saskaņā ar apstrīdētajiem aktiem gūst labumu no Sīrijas režīma un to atbalsta (saistības ar un gūtā labuma no režīma kritērijs).

93      Papildus ir jākonstatē, kā tika atgādināts iepriekš 35. un 36. punktā, ka tas, ka prasītājs ir svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, saskaņā ar Lēmuma 2013/255, kas pēdējo reizi grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 2. punktu un 28. panta 2. punktu ir viens no juridiskajiem kritērijiem, lai piemērotu ierobežojošos pasākumus un līdz ar to iekļautu prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos.

94      Ir skaidrs, ka saskaņā ar šajā lietā piemērojamā Lēmuma 2013/255 27. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu tādu svarīgu uzņēmēju vārdi, kuri darbojas Sīrijā, netiek iekļauti vai saglabāti attiecīgajā sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka šīs personas nav vai vairs nav saistītas ar Sīrijas režīmu vai to vairs nekādi neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

95      Prasītājs, pirmkārt, apgalvo, ka Padome esot kļūdaini saglabājusi viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, balstoties uz tiem pašiem iemesliem kā tie, ar kuriem tika pamatota viņa vārda sākotnējā iekļaušana šajos sarakstos, proti, uz viņa partnerību ar Maher Al‑Assad un viņa finansiālo atbalstu Sīrijas režīmam.

96      Šajā lietā ir jānorāda, kā izriet no iepriekš 82. un 83. punkta, ka prasītāja vārda saglabāšanas attiecīgajos sarakstos iemesli neatbilst viņa vārda sākotnējās iekļaušanas šajos sarakstos iemesliem. Iemesls “svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir intereses, un/vai kas veic darbības telekomunikāciju, naftas un plastmasas rūpniecības nozarēs un ir ciešās darījumu attiecībās ar Maher Al‑Assad” atšķiras no tā, uz kuru ir balstīta minētā sākotnējā iekļaušana. Tātad laikposmā starp šo sākotnējo iekļaušanu, no vienas puses, un atkārtoto iekļaušanu, kā arī prasītāja vārda saglabāšanu aplūkotajos sarakstos, no otras puses, ir grozīti ne vien iekļaušanas šajos sarakstos kritēriji, bet arī Padomes norādītie iemesli attiecībā uz prasītāju.

97      Katrā ziņā ir jāatgādina, ka lēmums par prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos, kas pieņemts, balstoties uz tiem pašiem iemesliem kā tie, kas izmantoti pirmajai iekļaušanai, var būt pietiekams, lai pamatotu minēto iekļaušanu, ja Padomes sniegtie pierādījumi ir juridiski pietiekams pamatojums minētajiem iemesliem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 13. novembris, Kaddour I, T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947, 93. punkts).

98      Līdz ar to ir jānoraida prasītāja arguments, saskaņā ar kuru Padome esot kļūdaini saglabājusi viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, balstoties uz tiem pašiem iemesliem kā tie, ar kuriem bija pamatota viņa vārda sākotnējā iekļaušana šajos sarakstos.

99      Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Padome nav iesniegusi jaunus pierādījumus vai tādus pierādījumus, kas liecinātu par viņa vārda iekļaušanas minētajos sarakstos iemeslu, it īpaši viņa saistības ar Maher Al‑Assad un viņa atbalstu Sīrijas režīmam, pamatotību.

100    Vispirms ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) uzskatīja, ka prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pamato tas, ka Padome ir iesniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, kas liecina, ka prasītājs ir saglabājis saikni ar konkrētām Sīrijas režīma svarīgākajām personām, kā, piemēram, Maher Al‑Assad.

101    Papildus šajā lietā ir jānorāda, ka Padome prasītāja pārstāvjiem, lai pamatotu viņa vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos, iesniedza 2016. gada 20. maija COREU dokumentu ar atsauci KĀDP/0049/16 – TI 9478/16 un dokumentus ar atsauci 430/16 – 435/16 RELEX. Tie ir vairāki dokumenti, kuros ir publiski pieejama informācija, kuras mērķis, kā uzskata Padome, ir precizēt vispārējo un personisko kontekstu attiecībā uz prasītāju. It īpaši 2016. gada 20. maija dokumentā COREU ir iekļauts to jauno iemeslu paskaidrojums, kas izvirzīti pret prasītāju, kā arī informācija, kas sniegta šā pamatojuma atbalstam. Šajā informācijā tostarp ir ietvertas saites uz Washington Institute, Jamestown Foundation, WorldCrunch, The New York Sun, Lebanon Wire, Middle East Transparent, Terorisma pētniecības, Shabab Kurd, Ya Libnan un Syrian Democratic Union Organization tīmekļa vietnēm, kurās ir publicēti raksti attiecībā uz prasītāju. Runājot par dokumentiem ar atsauci 430/16 – 435/16 RELEX, tajos ir ietverti jauni presē publicēti raksti, kas minēti 2016. gada 20. maija dokumentā COREU un publicēti Shabab Kurd, Ya Libnan, Writtingcompany, WorldCrunch un Syrian Democratic Union Organization tīmekļa vietnēs, kā arī ziņojums par automašīnu un vieglo kravas automobiļu pārvadājumu sabiedrības maksātspēju, ko 2015. gada decembrī sagatavojis Orbis.

102    Ir jānorāda, ka šajos dokumentos, pretēji tam, ko norāda prasītājs, ir ietverta informācija, kas nāk no dažādiem un atšķirīgiem atklātiem un publiskiem avotiem un kas atšķiras no tās, kuru Vispārējā tiesa 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) uzskatīja par pierādījumu kopumu, ar ko var tikt pamatota prasītāja vārda atkārtota iekļaušana attiecīgajos sarakstos. Vienīgā līdzība starp minētajiem dokumentiem un Padomes iesniegto dokumentāciju, lai pamatotu minēto atkārtoto iekļaušanu, ir tāda, ka šī informācija sakrīt attiecībā uz faktu, ka prasītājs pieder vadošās ekonomiskās klases kodolam Sīrijā, jo viņš pārvalda Maher Al‑Assad lietas, un attiecībā uz viņa saiknes ar Sīrijas režīmu nenoliedzamo raksturu, ciktāl viņam ar savu komerciālo un profesionālo darbību ir noteicoša ietekme uz visu galveno šā režīma personu loku.

103    It īpaši ir jāatzīmē turpmāk norādītais:

–        vispirms dokumentā ar atsauci 433/16 RELEX, proti, 2005. gada 27. marta Writtingcompany interneta žurnālā publicētajā rakstā par Libānas bankas maksātnespēju, prasītājs ir identificēts kā “Lt. Col.M. Maher Al‑Assad biroja vadītājs (office manager)”. Tāpat arī dokumentā ar atsauci 431/16 RELEX, proti, 2013. gada 9. februārī Ya Libnan tīmekļa vietnē publicētajā rakstā ir minēts apgalvojums, ka “dzīvoklis Beirūtā,kurš novērtēts 2,5 miljonu dolāru apmērā un kas atrodas Maher kontrolē, bez maksas tika nodots viņa biroja vadītājam Khaled Kaddour”;

–        turpinājumā dokumentā ar atsauci 432/16 RELEX, proti, 2015. gada 26. novembrī WorldCrunch tīmekļa vietnē publicētajā rakstā ir minēti apgalvojumi, saskaņā ar kuriem, “Sīrijas oligarhu grupā ietilpst arī Maher [A]l‑Assad, prezidenta brālis, un viņa darbinieki Mohamad Hamcho, Samer Debs un Khaled Kaddour” un ka “apmaiņā pret finansējumu no valsts šie uzņēmēji pārskaita daļu no saviem ieņēmumiem”;

–        turklāt dokumentā ar atsauci 430/16 RELEX, proti, 2012. gada 27. martā Shabab Kurd tīmekļa vietnē publicētajā rakstā ir norāde uz “Maher Al‑Assad privātās ekonomiskās grupas” biedru sarakstu, kurā prasītājs ir minēts kā “Maher Al‑Assad labā roka”. Šajā rakstā ir arī norādīts, ka prasītājam “pieder plastmasas ražošanas rūpnīca un uzņēmums, kas specializējies ārējo iepirkumu armijas vajadzībām jomā”;

–        tāpat dokumentā ar atsauci 434/16 RELEX, proti, 2015. gada 3. jūnijā Syrian Democratic Union Organization tīmekļa vietnē publicētajā rakstā, kura nosaukums ir “Jaunā Maher Al‑Assad Sīrijas mafija”, ir minēts apgalvojums, saskaņā ar kuru, “runājot par Maher Al‑Assad korupciju ārpus Sīrijas, tā darbojas ar Mirza Nitham Eddin un viņas znota, Khaled Nasser Kaddour, kuri ietilpst viņa uzņēmējdarbības ārvalstīs “vadībā”, starpniecību”;

–        visbeidzot dokumentā ar atsauci 435/16 RELEX ir ietverts Orbis 2015. gada decembrī sagatavotais ziņojums par maksātspēju attiecībā uz automašīnu un vieglo kravas automobiļu transporta sabiedrību, kura pieder Ayman Jaber un kura dibināta 2010. gadā, kurā prasītājam ir būtiska dalība, proti, viņam pieder 40 % minētās sabiedrības kapitāldaļu.

104    Līdz ar to ir jāuzskata, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, – Padome šajā tiesvedībā ir iesniegusi jaunus dokumentus, kuri ir atbilstoši, lai pamatotu prasītāja vārda saglabāšanas attiecīgajos sarakstos iemeslus.

105    Treškārt, prasītājs apstrīd attiecīgajos dokumentos ietvertās informācijas patiesumu un apgalvo, ka tai neesot pierādījuma spēka.

106    Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka prasītājs ir apstrīdējis attiecīgajos dokumentos ietvertās informācijas patiesumu, taču nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ar ko varētu pamatot šo apgalvojumu, izņemot viņa pašu liecību, kas pievienota prasības pieteikuma pielikumā.

107    Turpinājumā attiecībā uz Padomes iesniegtās informācijas ticamību ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas patiesums un ir jāņem vērā tostarp dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Shell Petroleum u.c./Komisija, T‑343/06, EU:T:2012:478, 161. punkts un tajā minētā judikatūra).

108    Ir jānorāda, kā tas izriet no iepriekš 101. punkta, ka visos digitālās informācijas avotos, kas ir publiski pieejami, ir ietverti dažādi informācijas elementi, kuros visos būtībā prasītājs ir minēts kā Sīrijas vadošās ekonomiskās klases kodols viņa komercdarbības un Maher Al‑Assad uzņēmējdarbības vadīšanas dēļ, tādējādi gūstot labumu no Sīrijas režīma, it īpaši šī brīža pilsoņu kara kontekstā. Turklāt ir jānorāda, ka šie dokumenti ir publicēti dažādos datumos un dažu rakstu gadījumā pat pirms Sīrijas krīzes sākuma, un jau tajā brīdī tika uzskatīts, ka prasītājs ir saistīts ar Maher Al‑Assad.

109    Visbeidzot šajos dokumentos ne tikai ir apstiprināta informācija, ko Vispārējā tiesa 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) uzskatīja par precīzu un saskaņotu pierādījumu kopumu, kas liecina, ka prasītājs joprojām ir saglabājis saikni ar konkrētām Sīrijas režīma svarīgākajām personām, kā, piemēram, Maher Al‑Assad, bet ir sniegta arī jauna un aktuālāka informācija, kas var pamatot prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos.

110    It īpaši dokumentā ar atsauci 430/16 RELEX, proti, 2012. gada 27. martā Shabab Kurd tīmekļa vietnē publicētajā rakstā, ir atspoguļotas dažas prasītāja komercdarbības aktivitātes, it īpaši tas, ka viņš ir “plastmasas ražošanas rūpnīcas un uzņēmuma, kas specializējies ārējo iepirkumu armijas vajadzībām jomā”, īpašnieks. Turklāt dokumentā ar atsauci 434/16 RELEX, proti, 2015. gada 3. jūnijā Syrian Democratic Union Organization tīmekļa vietnē publicētajā rakstā, ir norādīts uz prasītāja darījumu attiecībām un radniecību ar Mirza Nitham Eddin, proti, tas, ka prasītājs ir minētās personas svainis, kas ir attiecības, ko turklāt pats prasītājs ir atzinis prasības pieteikumā. Papildus pēdējā minētajā rakstā ir norādīts, ka prasītājs pārvalda Maher Al‑Assad uzņēmējdarbību ārvalstīs. Turklāt dokumentā ar atsauci 435/16 RELEX, proti, Orbis 2015. gada decembrī sagatavotajā ziņojumā par maksātspēju, ir uzsvērts, ka prasītājam pieder būtiska daļa automašīnu un vieglo kravas automobiļu pārvadājumu sabiedrībā, kas pieder Jaber k‑gam, Sīrijas uzņēmējam, kura vārds arī ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, un tas netika apstrīdēts 2016. gada 26. oktobra spriedumā Jaber/Padome (T‑154/15, nav publicēts, EU:T:2016:629). Šajā ziņā prasītājs, nenoliedzot savu dalību, nedz arī iesniedzot jebkādu pretēju pierādījumu, vienīgi apgalvo, ka šī sabiedrība nekad neesot bijusi aktīva, nedz arī ir īstenojusi kādu komercdarījumu. Līdz ar to nekas neļauj apšaubīt minētās informācijas ticamību.

111    No tā izriet, ka prasītāja arguments, ar ko tiek apšaubīts šajos dokumentos ietvertās informācijas patiesums un tās ticamība, ir jānoraida kā nepamatots.

112    Ceturtkārt, prasītājs apstrīd Padomes apgalvojumus attiecībā uz viņa vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos saglabāšanas iemesliem, pamatojoties uz izvilkumiem no viņa paša liecības, kas pievienota prasības pieteikuma pielikumā. Viņš arī aicina Vispārējo tiesu “pārbaudīt visus izvirzītos pierādījumus”.

113    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai arī prasības pieteikuma teksts īpašos punktos var tikt pamatots un papildināts, atsaucoties uz noteiktiem pierādījumu fragmentiem, kas tai pievienoti, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno argumentu neesamību prasības pieteikumā. Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kas veido prasības pamatojumu, jo pielikumi ir izmantojami vienīgi pierādīšanas un tehniskos nolūkos (skat. rīkojumu, 2008. gada 19. maijs, TF1/Komisija, T‑144/04, EU:T:2008:155, 29. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedumu, 2012. gada 25. oktobris, Arbos/Komisija, T‑161/06, nav publicēts, EU:T:2012:573, 23. punkts).

114    Līdz ar to Vispārējā tiesa izskatīs vienīgi tos prasītāja liecības izvilkumus, kas īpaši minēti un analizēti prasības pieteikumā, jo atsauces uz šo liecību kopumā ir jāuzskata par nepieņemamām.

115    Attiecībā uz minētajiem un prasības pieteikumā analizētajiem prasītāja liecības izvilkumiem viņš vispirms apgalvo, ka viņam neesot ne profesionālu, ne komerciālu attiecību ar Maher Al‑Assad un ka viņš nekad neesot atbalstījis, nedz arī ieņēmis kādu politisku amatu valdībā. Turpinājumā viņš apgalvo, ka viņa “agrākā” labklājība un komerciālās intereses neizrietot no Sīrijas režīma piešķirtajām priekšrocībām vai labumiem, bet gan no viņa paša uzņēmējdarbības centieniem (it īpaši tabakas izstrādājumu nozarē). Papildus viņš apstrīd viņa iespējamo darbību telekomunikāciju, naftas un plastmasas rūpniecības nozarēs. Viņš turklāt apgalvo, ka viņš nekad neesot noslēdzis līgumus ar valdību, nedz arī veicis jebkāda cita veida darījumus, par ko tiktu saņemta atlīdzība. Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka viņš šobrīd esot neietekmīgs uzņēmējs, jo viņa komerciālās intereses kopš kara sākuma esot tikušas sagrautas. Savas liecības pamatojumam viņš ir iesniedzis fotogrāfiju fotokopijas, lai pierādītu viņa tabakas rūpnīcas iznīcināšanu.

116    Šajā ziņā prasītājs ir iesniedzis vienīgi savu liecību un sliktas kvalitātes melnbaltas fotogrāfiju fotokopijas, kurās atspoguļots kaut kas šķietami līdzīgs iznīcinātai ēkai, neiesniedzot nevienu pierādījumu, ar ko varētu tikt apstrīdēti Padomes apgalvojumi un dokumenti, uz kuriem tā šajā lietā pamatojas. Prasītājs būtu varējis iesniegt statūtus, līgumus vai citus dokumentus, kas liecinātu par viņa komercdarbību vai profesionālo darbību, vai pat par visas darbības izbeigšanu. Turklāt ir jānorāda, ka šai liecībai, ko sniedzis pats prasītājs, ir tikai niecīga pierādījumu vērtība.

117    Līdz ar to ir jākonstatē, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ar ko varētu tikt atspēkota to iemeslu pamatotība, kas tikuši izvirzīti viņa vārda saglabāšanai attiecīgajos sarakstos. Gluži pretēji – savos procesuālajos rakstos prasītājs ir atzinis, ka viņš pirms kara sākuma bija svarīgs uzņēmējs Sīrijā.

118    Turklāt, kā tika norādīts iepriekš 101., 103., 109. un 110. punktā, Padome ir iesniegusi virkni dokumentu no dažādiem avotiem, kas liecina, ka prasītājs ir saistīts ar Sīrijā pastāvošo režīmu, un kas pamato viņa vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos.

119    Ir jāatgādina, ka Padome prasītāja pārstāvjiem savās 2016. gada 30. maija un 26. jūlija vēstulēs iesniedza jaunu dokumentu kopijas un informāciju (2016. gada 20. maija dokuments COREU ar atsauci KĀDP/0049/16 – TI 9478/16 un dokumenti ar atsaucēm 430/16 – 435/16 RELEX), kas attiecas uz prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos un grozījumiem attiecībā uz šīs iekļaušanas iemeslu kopsavilkumu (iepriekš 25. un 27. punkts). Šajos jaunajos dokumentos, pirmkārt, ir ietvertas jaunas norādes un jauna informācija par prasītāju saistībā ar pierādījumiem, kas 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) jau tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu Padomes izvirzītos iemeslus prasītāja vārda atkārtotai iekļaušanai šajos sarakstos (skat. iepriekš 101., 103. un 110. punktu), un, otrkārt, informācija, kas apstiprina pierādījumus, ko Padome jau bija iesniegusi minētās atkārtotās iekļaušanas laikā.

120    Turklāt Padome iebildumu raksta pielikumā ir pievienojusi citus presē publicētus rakstus no dažādiem avotiem. Šajos rakstos ir apstiprināts, ka Sīrijas tautsaimniecības eliti lielā mērā veido BacharAl‑Assad un viņa paplašinātā ģimenes loka izraudzīti uzņēmēji un ka šī elite ir uzplaukusi, gūstot labumu no režīma labvēlības. Līdz ar to ir jāuzskata, ka Padome pamatoti ir ņēmusi vērā šos elementus, nevis lai ex post pamatotu strīdīgos aktus, bet kā pierādījumus, kas apliecina, ka kontekstā, kādā šie akti tika pieņemti, to pamatojums ir pietiekams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 15. novembris, Padome/Bamba, C‑417/11 P, EU:C:2012:718, 62. punkts).

121    Līdz ar to ir jāuzskata, ka visi šie dokumenti ir tādu pierādījumu kopums 2015. gada 21. aprīļa sprieduma Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 52. punkts) izpratnē, ar kuriem arī var tikt pamatota prasītāja vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos.

122    No iepriekš minētā izriet, ka Padome ir iesniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu iepriekš 91. punktā minētās judikatūras izpratnē, kas var apliecināt, ka prasītājs joprojām ir saglabājis saikni ar konkrētām Sīrijas režīma svarīgākajām personām, kā, piemēram, Maher Al‑Assad. Līdz ar to ir jāsecina, ka otrais iemesls, kas pamato prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos, ir pietiekami pamatots.

123    Turklāt saskaņā ar judikatūru attiecībā uz lēmumu, ar kuru ir noteikti ierobežojoši pasākumi, ņemot vērā to preventīvo raksturu, – ja Savienības tiesa uzskata, ka vismaz viens no minētajiem iemesliem ir pietiekami precīzs un konkrēts, ka tas ir pamatots un pats tādējādi ir pietiekams pamats šā lēmuma pamatojumam, – ar to, ka pārējie minētie iemesli tādi nav, nevar tikt pamatota minētā lēmuma atcelšana (skat. spriedumu, 2013. gada 28. novembris, Padome/Manufacturing Support & Procurement Kala Naft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

124    Šajā lietā, tā kā Padome otro iemeslu prasītāja vārda saglabāšanai attiecīgajos sarakstos, proti, viņa ciešās darījumu attiecības ar Maher Al‑Assad, ir pienācīgi pamatojusi un tā kā tas ir pietiekams pamats iekļaušanai sarakstā saskaņā ar Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktā un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto juridisko kritēriju, pirmā iemesla pamatojums nav jāizvērtē.

125    Tomēr tikai pilnības labad ir jānorāda, ka Padome ir iesniegusi arī jaunus pierādījumus, lai apliecinātu, ka prasītājs ir svarīgs uzņēmējs, it īpaši pierādījumu par to, ka viņam pieder plastmasas ražošanas rūpnīca un uzņēmums, kas specializējies ārējo iepirkumu armijas vajadzībām jomā, kā arī pierādījumu par to, ka viņam kopā ar Jaber k‑gu, svarīgu uzņēmēju, kurš arī ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, pieder 40 % kapitāldaļu automašīnu un vieglo kravas automobiļu pārvadājumu sabiedrībā. Turklāt prasītājs savā liecībā, kas pievienota prasības pieteikuma pielikumā, pats ir atzinis, ka viņš pirms kara sākuma bija svarīgs uzņēmējs Sīrijā, neiesniedzot pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka tā tas vairs nav.

126    Kā izriet no Lēmuma 2013/255 27. panta 3. punkta un 28. panta 3. punkta, svarīgu uzņēmēju vārdi netiek iekļauti vai saglabāti minētā lēmuma I pielikumā ietvertajā personu sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tie nav vai vairs nav saistīti ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka bez prasītāja liecības, kas, kā norādīts iepriekš 116. punktā, nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pierādījumu, no lietas materiāliem neizriet, ka prasītājs vairs nav saistīts ar režīmu, un līdz ar to Padome nav pieļāvusi kļūdu, iekļaujot viņu strīdīgajos sarakstos, par pamatu ņemot svarīga “uzņēmēja” kritēriju, kas paredzēts minētajās tiesību normās.

127    Turklāt ir jāatgādina, ka Lēmuma 2013/255, kas pēdējo reizi grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 2. punktā un 28. panta 2. punktā paredzētie pasākumi attiecas uz “vadošajiem uzņēmējiem, kuri darbojas Sīrijā” un “ar t[iem] saistītām personām, kuras iekļautas I pielikumā sniegtajā sarakstā”. Ņemot vērā, ka, pirmkārt, kā izriet no 2016. gada 26. oktobra sprieduma Jaber/Padome (T‑154/15, nav publicēts, EU:T:2016:629, 109. punkts), Padome ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus, lai konstatētu, ka Jaber k‑gs bija pamatoti iekļauts attiecīgajos sarakstos, un, otrkārt, kā izriet no šajā lietā Padomes iesniegtajiem pierādījumiem, ka prasītājs ir saistīts ar Jaber k‑gu, K. Kaddour var būt saistīts ar režīmu Lēmuma 2013/255 27. panta 2. punkta un 28. panta 2. punkta izpratnē. Turklāt nekas lietas materiālos neļauj apšaubīt šo konstatējumu. Gluži pretēji, kā jau tika norādīts, prasītājs ir saistīts ar Jaber k‑gu, jo viņi abi ir vairākuma akcionāri, katram no kuriem pieder 40 % kapitāldaļu pārvadājumu sabiedrībā.

128    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, trešais pamats attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību un samērīguma principa pārkāpumu

129    Prasītājs, pirmkārt, apgalvo, ka ar viņa vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos pēc viņa vārda sākotnējās iekļaušanas šajos sarakstos atcelšanas esot pārkāptas viņa tiesības uz reputācijas aizsardzību un īpašumu, kas attiecīgi garantētas Pamattiesību hartas 7. un 17. pantā, kā arī ECPAK 1. un 8. pantā. Otrkārt, viņš norāda, ka attiecībā uz viņu noteiktie pasākumi neesot samērīgi, jo, pirmām kārtām, Padome neesot spējusi pierādīt šajā ziņā izvirzīto iemeslu pamatotību, otrām kārtām, šie pasākumi nekādi neietekmējot Sīrijas režīmu, jo viņš nav šī režīma dalībnieks un neieņem tajā nozīmīgu amatu, un, trešām kārtām, minētie pasākumi viņam un viņa ģimenei esot radījuši reālu kaitējumu.

130    Padome apstrīd prasītāja argumentus.

131    Runājot, pirmkārt, par prasītāja argumentu, kas attiecas uz viņa tiesību uz īpašumu pārkāpumu, ir jānorāda, ka tiesības uz īpašumu ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un ir nostiprināts Pamattiesību hartas 17. pantā (skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Makhlouf/Padome, T‑383/11, EU:T:2013:431, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).

132    Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesībām uz īpašumu Savienības tiesību kontekstā nav absolūtas aizsardzības. Līdz ar to šo pamattiesību izmantošanai var tikt piemēroti ierobežojumi, ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi faktiski atbilst Savienības vispārējo interešu mērķiem un attiecībā uz sasniedzamo mērķi nerada pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas apdraudētu šādi garantēto tiesību būtību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 121. punkts, un 2015. gada 25. jūnijs, Iranian Offshore Engineering & Construction/Padome, T‑95/14, EU:T:2015:433, 59. punkts (nav publicēts)).

133    No tā izriet, ka, ņemot vērā mērķa aizsargāt Sīrijas civiliedzīvotājus būtisko nozīmīgumu, prasītāja izvirzītie tiesību uz īpašumu ierobežojumi nav nesamērīgi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu 2013. gada 13. septembris, Makhlouf/Padome, T‑383/11, EU:T:2013:431, 106. punkts), vēl jo vairāk tāpēc, ka Lēmumā 2013/255 un Regulā Nr. 36/2012 ir paredzēti zināmi izņēmumi, kas ļauj personām un vienībām, uz kurām ir attiecināti ierobežojošie pasākumi, segt pamatizdevumus.

134    Lēmumā 2013/255 un Regulā Nr. 36/2012 ir paredzēta iespēja atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzībām vai noteiktu saistību izpildei, piešķirt īpašas atļaujas atsaldēt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai citus saimnieciskos resursus un periodiski pārskatīt sarakstu saturu, lai nodrošinātu, ka personas un vienības, kuras vairs neatbilst kritērijiem, lai atrastos strīdīgajā sarakstā, tiktu no tā izsvītrotas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Makhlouf/Padome, T‑383/11, EU:T:2013:431, 102. un 105. punkts).

135    Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītājs vispār nav minējis vajadzību piekļūt visiem vai daļai no iesaldētajiem līdzekļiem.

136    Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

137    Runājot, otrkārt, par prasītāja argumentu, kas attiecas uz viņa tiesību uz reputāciju aizskārumu, ir jāatgādina, ka šīs tiesības nav absolūta prerogatīva un to īstenošanā var tikt noteikti ierobežojumi, ko attaisno Savienības izvirzīti vispārējo interešu mērķi. Tā jebkurš ekonomiska vai finansiāla rakstura ierobežojošs pasākums pats par sevi rada sekas, kas skar personas vai vienības, pret kuru tas ir noteikts, reputāciju, tādējādi tai radot kaitējumu. Attiecīgo ierobežojošo pasākumu mērķu nozīmīgums tomēr ir tāds, ar kuru var tikt attaisnotas negatīvās sekas, pat ja tās ir ievērojamas, skartajām personām vai vienībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 25. marts, Central Bank of Iran/Padome, T‑563/12, EU:T:2015:187, 115. punkts).

138    Turklāt un katrā ziņā ir jākonstatē, kā to norādījusi Padome, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas liecinātu, ka uz viņu attiecinātie pasākumi būtu kaitējuši viņa reputācijai, un līdz ar to šie apgalvojumi ir jānoraida.

139    Runājot, treškārt, par prasītāja argumentu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka samērīguma princips ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un tas prasa, lai līdzekļi, kuri tiek pielietoti, īstenojot Savienības tiesību normu, būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai tos sasniegtu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 122. punkts, un 2015. gada 25. jūnijs, Iranian Offshore Engineering & Construction/Padome, T‑95/14, EU:T:2015:433, 60. punkts (nav publicēts), un 2017. gada 14. marts, Bank Tejarat/Padome, T‑346/15, nav publicēts, EU:T:2017:164, 149. punkts).

140    Protams, ar uz prasītāju attiecinātajiem ierobežojošajiem pasākumiem zināmā mērā tiek ierobežotas viņa tiesības, jo viņš tostarp nevar nedz izmantot savus līdzekļus, kuri attiecīgā gadījumā atrodas Savienības teritorijā, nedz tos pārskaitīt uz Savienību, izņemot saskaņā ar īpaši noteiktām atļaujām. Tāpat pret prasītāju noteiktie ierobežojošie pasākumi attiecīgā gadījumā var radīt viņa partneriem un klientiem zināmas aizdomas vai neuzticēšanos.

141    Tomēr no trešā pamata pārbaudes izriet, ka Padome pamatoti ir saglabājusi prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos, pamatojoties uz profesionālajām attiecībām ar režīma svarīgākajām personām, tostarp Maher Al‑Assad. Tādēļ prasītājs ir jāuzskata par svarīgu uzņēmēju, kurš darbojas Sīrijā.

142    Ar lēmumu saglabāt prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos, ciktāl tas ir pamatots ar kritēriju par prasītāja saistību ar Sīrijas režīmu viņa ciešo darījumu attiecību ar Maher Al‑Assad dēļ un līdz ar to viņa atbalstu minētajam režīmam, var tikt sasniegts Padomes pieņemtās ierobežojošo pasākumu politikas vispārējo interešu mērķis, proti, izbeigt pret Sīrijas civiliedzīvotājiem īstenotās vardarbīgās represijas, kā rezultātā bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju. Šis mērķis ietilpst tādu centienu plašākā kontekstā, kas saistīti ar miera un starptautiskās drošības saglabāšanu un paredzēti LES 21. pantā, kurš attiecas uz noteikumiem par Savienības ārējo darbību, un tātad tas ir likumīgs.

143    Attiecībā uz prasītāja vārda saglabāšanas attiecīgajos sarakstos iespējami nesamērīgo raksturu ir jāatgādina, kā izriet no iepriekš 133. un 134. punkta, ka Lēmuma 2013/255 28. panta 6. punktā, tā grozītajā redakcijā, ir paredzēta iespēja, pirmkārt, atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzībām vai noteiktu saistību izpildei un, otrkārt, piešķirt īpašas atļaujas atsaldēt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai citus saimnieciskos resursus (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2008. gada 3. septembris, Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, C‑402/05 P un C‑415/05 P, EU:C:2008:461, 364. punkts, un 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 127. punkts).

144    Turklāt ir jāņem vērā, ka prasītāja vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos nevar tikt uzskatīta par nesamērīgu iespējamā tās potenciāli neierobežotā rakstura dēļ. Šī saglabāšana sarakstā, lai nodrošinātu to, ka personas un organizācijas, kas vairs neatbilst kritērijiem to iekļaušanai strīdīgajā sarakstā, tiktu no tā izsvītrotas, periodiski (vismaz reizi gadā) tiek pārskatīta (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2008. gada 3. septembris, Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, C‑402/05 P un C‑415/05 P, EU:C:2008:461, 365. punkts, un 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 129. punkts).

145    Attiecībā uz prasītāja apgalvoto kaitējumu, kas esot radies viņa vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos saglabāšanas dēļ un kā rezultātā viņa uzņēmumi esot iznīcināti un viņa, kā arī viņa ģimenes dzīve apdraudēta, vispirms ir jānorāda, ka prasītājs savos prasījumos nav izteicis prasību atlīdzināt šo kaitējumu.

146    Šajā ziņā un katrā ziņā turpinājumā ir jākonstatē, ka, lai pierādītu apgalvotā kaitējuma esamību, prasītājs ir iesniedzis tikai pats savu liecību, kā arī sliktas kvalitātes melnbaltas fotogrāfiju fotokopijas, kurās atspoguļots šķietami kaut kas līdzīgs iznīcinātai ēkai. Prasītāja iesniegtie pierādījumi tādējādi nav pietiekami, lai pierādītu minētā kaitējuma esamību.

147    Visbeidzot ir jāatgādina, ka apstrīdētajos aktos izvirzīto mērķu nozīmīgums attaisno negatīvās sekas, kas rodas prasītājam, pat ja tās ir ievērojamas, un šis apstāklis neskar šo tiesību aktu tiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Ezz u.c./Padome, T‑256/11, EU:T:2014:93, 191. punkts).

148    No tā izriet, ka, ievērojot starptautiskā miera un drošības uzturēšanas fundamentālo nozīmi, prasītāja tiesību uz īpašumu un reputācijas ierobežojumi, ko, iespējams, izraisījuši apstrīdētie akti, ir pamatoti ar vispārējo interešu mērķi un tie, ņemot vērā izvirzītos mērķus, nav nesamērīgi.

149    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida ceturtais pamats, kas attiecas uz pamattiesību un samērīguma principa pārkāpumu.

 Par piekto pamatu, kas attiecas uz nediskriminācijas principa pārkāpumu

150    Prasītājs apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi nediskriminācijas principu, jo tā pret viņa vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos esot izturējusies tāpat kā pret M. Hamcho un Jaber k‑ga vārdu saglabāšanu minētajos sarakstos. Šajā ziņā viņš norāda, ka minētais princips nozīmējot ne tikai to, ka līdzīgas lietas ir jāizvērtē vienādi, bet arī to, ka atšķirīgas lietas ir jāizvērtē atšķirīgi. Pēc viņa domām, lai arī netiek apstrīdēts, ka viņš ir izmantojis to pašu juridisko pārstāvi kā M. Hamcho un Jaber k‑gs, tomēr viņam pārmestie fakti un viņa profesionālā situācija pilnībā atšķiras no šīm minētajām personām pārmestajiem faktiem un viņu profesionālās situācijas.

151    Padome apstrīd prasītāja argumentus.

152    Saskaņā ar judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir tiesību pamatprincips, aizliedz atšķirīgi izturēties pret salīdzināmām situācijām vai vienādi izturēties pret atšķirīgām situācijām, ja vien šāda atšķirība attieksmē nav objektīvi pamatota (spriedums, 2009. gada 14. oktobris, Bank Melli Iran/Padome, T‑390/08, EU:T:2009:401, 56. punkts).

153    Šajā lietā ir jānorāda, kā arī Padome to ir minējusi savā aizstāvības rakstā, ka strīdīgie pasākumi uz prasītāju tika attiecināti, balstoties uz individuālu izvērtējumu, kas pamatots ar konkrētiem pierādījumiem. Iemesli un pierādījumi, uz kuriem Padome balstījās, lai saglabātu prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos, atšķiras, kā arī tā pati ir atzinusi, no iemesliem un pierādījumiem, uz kuriem minētā iestāde balstījās, saglabājot M. Hamcho un Jaber k‑ga vārdus minētajos sarakstos. Ir skaidrs, ka šo trīs personu vārdi tika iekļauti šajos sarakstos viņu komercdarbību dēļ, jo, pat ja viņu darbības atšķīrās, viņi gūst labumu no Sīrijas režīma un to atbalsta (svarīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, kritērijs). Tomēr nekas neliecina par to, ka Padome pret prasītāja situāciju būtu izturējusies tāpat kā pret M. Hamcho un Jaber k‑ga situāciju.

154    Tāpēc šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

155    Tādēļ piektais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

156    Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Khaled Kaddour sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

Gratsias Labucka Ulloa Rubio

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 31. maijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Par prasītāja vārda sākotnējo iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi

Par prasītāja vārda atkārtotu iekļaušanu un saglabāšanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un labas pārvaldības, res judicata spēka, kā arī tiesiskās noteiktības principu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu

Par otro iebildumu, kas attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu

Par trešo iebildumu, kas attiecas uz tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un res judicata spēka un tiesiskās noteiktības principu pārkāpumu

Par otro pamatu, kas attiecas uz LESD 266. panta pārkāpumu

Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā

Par ceturto pamatu, kas attiecas uz pamattiesību un samērīguma principa pārkāpumu

Par piekto pamatu, kas attiecas uz nediskriminācijas principa pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – angļu.