Pagaidu versija

KOPSAVILKUMS – LIETA T‑129/14 P

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2016. gada 4. maijā

Lieta T‑129/14 P

Carlos Andres un citi

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Apelācija – Civildienests – ECB darbinieki – Pensijas – Pensiju shēmas reforma – Pensijas plāna iesaldēšana – ECB personāla nodarbināšanas kārtība – Tiesības apspriesties – Atšķirības pēc būtības starp līgumdarba attiecībām un ierēdņa darba attiecībām – Sagrozīšana – Kļūda tiesību piemērošanā

Priekšmets:       Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 11. decembra spriedumu Andres u.c./ECB (F‑15/10, EU:F:2013:194), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums:       Apelācijas sūdzību noraidīt. Carlos Andres un pārējie apelācijas sūdzības iesniedzēji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Iestāžu akti – Neaizskaramība pēc pieņemšanas – Grozīšana, kas ir pakārtota kompetences un procesuālo tiesību normu ievērošanai

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Pensijas plāna uzraudzības komiteja – Obligāta apspriešanās – Apjoms – Pienākums sniegt komitejai visu atbilstošo informāciju – Robežas

(Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 10.4. pants; Eiropas Centrālās bankas reglamenta 23.1. pants)

3.      Sociālā politika – Darbinieku informēšana un konsultēšanās – Direktīva 2002/14 – Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

1.      Tiesiskās noteiktības principa mērķis ir nodrošināt situāciju un tiesisko attiecību, ko regulē Savienības tiesības, paredzamību. Šajā ziņā ir būtiski, ka Savienības iestādes ievēro to aktu neaizskaramību, kurus tās pieņem un kuri ietekmē tiesību subjektu tiesisko un faktisko situāciju, kas nozīmē, ka šīs iestādes var grozīt šos aktus tikai tad, ja tās ievēro kompetences un procesuālās tiesību normas. Tātad tiesiskās noteiktības princips nevar liegt grozīt tiesību normu.

(skat. 35. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi, 2003. gada 10. aprīlis, Schulin, C‑305/00, Krājums, EU:C:2003:218, 58. punkts, un 2005. gada 15. septembris, Īrija/Komisija, C‑199/03, EU:C:2005:548, 69. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums, 1997. gada 21. oktobris, Deutsche Bahn/Komisija, T‑229/94, Krājums, EU:T:1997:155, 113. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Eiropas Centrālās bankas apspriešanās pienākums saistībā ar tās pensiju shēmas reformu nozīmē, ka tai ir jāsniedz Pensijas plāna uzraudzības komitejai atbilstošā informācija visā apspriešanās procedūras gaitā; mērķis ir panākt, lai minētā komiteja varētu piedalīties apspriešanās procesā tik pilnvērtīgi un efektīvi, cik vien iespējams. Šajā nolūkā Bankai visa jaunā atbilstošā informācija ir jāsniedz līdz minētā procesa pēdējam brīdim.

Tomēr nedz no Bankai esošā apspriešanās pienākuma par paredzamo pensijas shēmas reformu vispārējās piemērojamības, nedz no citiem noteikumiem, proti, vienošanās protokola par attiecībām starp valdi un Bankas Personāla komiteju 6. panta un Pensijas plāna uzraudzības komitejas pilnvarojuma 30. panta neizriet, ka šis apspriešanās pienākums ļautu Bankai atkāpties no sava pienākuma saglabāt attiecīgo dokumentu konfidencialitāti. Tieši pretēji, kā atgādināja Civildienesta tiesa, uzraudzības komitejai ir jāpiedalās apspriešanās procesā tik pilnīgi un efektīvi, cik vien iespējams, lai gan saskaņā ar šī vienošanās protokola II nodaļas mērķi Personāla komitejai ir jāiesniedz informācija, kas ļauj iepazīties ar apspriešanās priekšmetu, ja pret to neiestājas nekāds primārs apsvērums.

(skat. 57. un 60. punktu)

3.      Lai gan pienākums apspriesties ar darbinieku pārstāvjiem izpaužas kā darba devēja pienākums sniegt vai nodot Direktīvas 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, izpratnē komitejām atbilstošo informāciju visas apspriešanās procedūras gaitā, šo pienākumu tomēr nevar saprast kā tādu, kas nosaka šim darba devējam, ka tam jāsniedz darbinieku pārstāvjiem visa informācija, kuru tie var saņemt no citiem avotiem, un it īpaši no tiem, kas piekrīt publiskai jomai.

(skat. 76. punktu)