Lieta T‑128/14
Daimler AG
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz procedūru, kura ir uzsākta atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK 29. pantam, ar ko dalībvalstij tiek ļauts atteikt reģistrēt tādus transportlīdzekļus, kas rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību aizsardzību – Vispārēja prezumpcija – Orhūsas konvencija – Atteikums piekļūt lietas materiāliem – Pamattiesību hartas 41. pants
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Sagatavojoši tiesību akti – Izslēgšana – Komisijas lēmums, ar ko atsaka piekļuvi lietas materiāliem, kas iesniegti procedūrā pamatojoties uz Direktīvu 2007/46 – Sagatavojošs tiesību akts
(LESD 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46 29. pants)
2. Starptautiskie nolīgumi – Savienības nolīgumi – Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) – Sekas – Augstāks spēks par atvasinātajiem Savienības tiesību aktiem – Savienības tiesību akta likumības novērtēšana, ņemot vērā šo konvenciju – Nosacījumi – Konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta kā tādas tiesību normas raksturs, uz kuru nevar atsaukties – Neesamība
(LESD 216. panta 2. punkts; Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1367/2006)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piekļuves pieteikums vides informācijai – Regulas Nr. 1367/2006 piemērošana kā “lex specialis” salīdzinājumā ar Regulu Nr. 1049/2001 – Ietekme – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piemērošanas joma – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums, un Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Šaura interpretācija un piemērošana – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Piemērošanas joma – Pienākuma izslēgšana – Iespēja balstīties uz vispārīgām prezumpcijām, kas piemērojamas attiecībā uz noteiktām dokumentu kategorijām – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Izmeklēšanas jēdziens – Procedūra, ko īsteno Komisija atbilstoši Direktīvas 2007/46 29. pantam – Iekļaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta 3. ievilkums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46 29. pants)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piekļuves atteikums – Iespēja pamatoties uz vispārēju prezumpciju par noteiktu kategoriju dokumentiem – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Piemērošanas joma – Piemērojamība administratīvās lietas materiāliem procedūrās, kuras Komisija īsteno pamatojoties uz Direktīvas 2007/46 29. pantu – Vispārēja prezumpcija par izņēmuma no tiesībām piekļūt visiem administratīvās lietas materiāliem piemērošanu – Pamatojums ar vispārīga rakstura iemesliem – Nepieļaujamība
(EKL 11. pants; LESD 15. pants; (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta 3. ievilkums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46 29. pants)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Vispārējā prezumpcija par izņēmuma piemērošanu attiecībā uz EU Pilot procedūru – Prezumpcijas piemērojamība dokumentiem procedūrā, kas uzākta pamatojoties uz Direktīvas 2007/46 29. pantu – Izslēgšana
(LESD 258. pants; (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta 3. ievilkums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46 29. pants)
1. Kad izmeklēšanā, ko Komisija veic pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, 29. pantu, transportlīdzekļu ražotājs nosūta Komisijai vēstuli, kurā tas, pirmkārt, pauž nostāju par dalībvalsts atteikumu reģistrēt noteiktus transportlīdzekļus, un, otrkārt, lūdz piekļuvi izmeklēšanas procedūras administratīvajiem lietas materiāliem, Komisijas piekļuves atteikums nerada juridiskas sekas, kurām ir ietekme jau pirms Komisijas galīgā lēmuma atbilstoši Direktīvas 2007/46 29. panta 2. punktam iespējamās pieņemšanas.
Proti, attiecībā uz aktiem vai lēmumiem, kuri tiek sagatavoti vairākās stadijās, akti, par kuriem varētu celt prasību atcelt tiesību aktu, parasti var būt tikai tādi pasākumi, kuros ir pausta galīgā attiecīgās iestādes nostāja procedūras beigās, un par sagatavojošiem pasākumiem vai par tādiem, kam ir tikai sagatavojošs raksturs, nevar celt prasību atcelt tiesību aktu. Šajā ziņā jānorāda, ka konkurences jomā Komisijas aktiem par atteikumu piekļūt materiāliem, pat, ja tie varētu radīt tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, principā ir tikai sagatavojošam tiesību aktam sākotnējā administratīvā procesa ietvaros raksturīgas ierobežotas sekas. Tomēr tikai akti, kas tūlīt un neatgriezeniski ietekmē konkrēto uzņēmumu juridisko situāciju, var attaisnot, jau pirms administratīvās procedūras pabeigšanas, prasības par atcelšanu pieņemamību.
(skat. 67., 68., 72. un 74. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 86.–91., 93. un 94. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 102. un 104. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 111.–114. un 117. punktu)
5. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā esošais izmeklēšanas jēdziens ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē, ņemot vērā tostarp tā ierasto nozīmi, kā arī kontekstu, kurā tas iekļaujas. Šāda darbība ir Komisijas strukturēta un formalizēta darbība, kuras mērķis ir savākt un analizēt informāciju, lai šī iestāde varētu ieņemt nostāju, veicot savas LES un LESD paredzētās funkcijas. Šādas procedūras mērķim nav obligāti jābūt pārkāpuma vai neatbilstības konstatēšanai vai vajāšanai par to. Jēdziens “izmeklēšana” var tikpat labi attiekties uz Komisijas darbību ar mērķi konstatēt faktus konkrētas situācijas novērtēšanai.
Šajā ziņā, Direktīvas 2007/46 ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, 29. pantā paredzētā procedūra ir izmeklēšanas darbība Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta izpratnē. Proti, minētajā 29. pantā paredzētā procedūra ir strukturēta un formalizēta darbība, kuras mērķis ir savākt un analizēt informāciju, lai Komisija varētu ieņemt nostāju, veicot savas LES un LESD paredzētās funkcijas.
(skat. 130.–136. punktu)
6. Lai vispārēju prezumpciju par nepubliskošanu varētu tiesiski izmantot, iebilstot personai, kura prasa piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pieprasītajiem dokumentiem ir jāpieder vienai dokumentu kategorijai, vai jābūt tāda paša rakstura dokumentiem. Turklāt vispārēju pieņēmumu piemērošanu prasa galvenokārt imperatīva nepieciešamība nodrošināt pareizu attiecīgo procedūru norisi un garantēt to mērķu sasniegšanu. Tādējādi vispārēja prezumpcija var tikt atzīta, pamatojoties uz to, ka piekļuve ar noteiktiem procesiem saistītiem dokumentiem nav savietojama ar šo procesu pareizu norisi, un pamatojoties uz risku, ka tiem tiks nodarīts kaitējums, pieņemot, ka vispārējas prezumpcijas ļauj nodrošināt procesa norises integritāti, ierobežojot trešo personu iejaukšanos. Visbeidzot, tādu īpašu noteikumu piemērošana, kuri paredzēti tiesību aktā, kas attiecas uz Savienības iestādē notiekošu procesu, kura vajadzībām pieprasītie dokumenti ir tikuši sagatavoti, ir viens no kritērijiem, kas var attaisnot vispārējas prezumpcijas atzīšanu.
(skat. 138.–140. punktu)
7. Tā kā iespējas izmantot vispārējas prezumpcijas rezultātā tiek ne tikai sašaurināts LES 11. pantā, LESD 15. pantā un Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem nostiprinātais pārskatāmības princips, bet arī praksē neizbēgami tiek ierobežota piekļuve konkrētiem dokumentiem, šādu prezumpciju piemērošanai ir jābūt pamatotai ar nopietniem un pārliecinošiem iemesliem.
Tādējādi, runājot par pieteikumu par piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem izmeklēšanas procedūrā, ko Komisijai veic atbilstoši Direktīvas 2007/46 ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, 29. pantam, jānorāda, ka, lai pret dokumentu pieprasītāju varētu vērst vispārēju prezumpciju par prasīto dokumentu nepubliskošanu, Komisijai būtu bijis jāpaskaidro, kādā veidā šī prezumpcija ir vajadzīga, lai izskatāmajā lietā nodrošinātu konkrētās procedūras pareizu norisi, un garantētu, ka netiek apdraudēti šīs procedūras mērķi. Šajā ziņā atsaukšanās uz tādiem iemesliem kā vajadzību garantēt konfidencialitātes un uzticības gaisotni ar dalībvalstīm un izvairīties no trešo personu iejaukšanās notiekošajā procedūrā, nav pārliecinoša, jo šie iemesli ir attiecināmi uz jebkuru izmeklēšanas procedūru, kas uzsākta pret kādu dalībvalsti. Atzīt, ka šādu iemeslu dēļ var piemērot vispārēju prezumpciju par nepubliskošanu, būtu pretrunā ar judikatūru, saskaņā ar ko šīs prezumpcijas ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri, jo tās ir izņēmums no konkrētās iestādes pienākuma konkrēti un individuāli pārbaudīt katru piekļuves pieteikumā minēto dokumentu, kā arī vispārīgāk – no principa par iespējami plašāku sabiedrības piekļuvi Savienības iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem.
(skat. 155.–159. punktu)
8. Attiecībā uz procedūru, ko Komisija uzsākusi pamatojoties uz Direktīvas 2007/46, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, 29. pantu, atbilstoši kuram dalībvalsts drīkst atteikties reģistrēt transportlīdzekļus, Komisija nedrīkst atsaukties uz vispārīgo prezumpciju par dokumentu, kas attiecas uz EU Pilot procedūru, nepubliskošanu, lai atteiktos sniegt piekļuvi izmeklēšanas procedūras administratīvajiem lietas materiāliem, ja reģistrācijas atteikumu var pamatot ar citiem iemesliem, nevis to, ka kompetentas valsts iestādes nav ievērojušas atbilstošās tiesību normas. Turklāt atbilstoši minētās direktīvas 29. panta 1. punktam uzsāktā procedūra nav iepriekšējais posms pret dalībvalsti uzsāktajai procedūrai par pienākumu neizpildi.
Visbeidzot, pretēji EU Pilot procedūrai, atbilstoši minētajai normai uzsākta procedūra nav divpusēja procedūra starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Direktīvas 2007/46 29. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija, lai sagatavotu lēmumu, pēc iespējas drīz konsultējas ar attiecīgām pusēm. No šīs tiesību normas izriet, ka izgatavotājam, kā attiecīgajai pusei, ir tiesības tikt uzklausītam, un tātad, pretēji eventuālajam sūdzības iesniedzējam procedūrās par pienākumu neizpildi, izgatavotājs ir iesaistīts šajā procedūrā. Tāpat Komisija var konsultēties gan ar citām dalībvalstīm, gan ar juridiskām personām, lai iegūtu informāciju, ko tā uzskata par lietderīgu vai nepieciešamu savas izmeklēšanas vajadzībām. Taču konsultēšanās elementi ļoti skaidri atšķir Komisijas atbilstoši Direktīvas 2007/46 29. pantam veikto procedūru konkrētajā lietā no procedūras par pienākumu neizpildi un EU Pilot procedūru. Tātad judikatūra saistībā ar EU Pilot procedūrām un procedūru par pienākumu neizpildi nav jāpiemēro pēc analoģijas.
(skat. 166.–171. punktu)