Language of document :

Prasība, kas celta 2020. gada 23. oktobrī – Kipras Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-549/20)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāve: Eirini Neofytou)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē 1 , 1. panta 3. punktu daļā, kurā ar šo normu ir formulēts Regulas Nr. 1071/2009 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Pakārtoti – gadījumā, ja Tiesa šo prasījumu nevarētu apmierināt,– Tiesai tiek lūgts prasītājas interesēs atcelt 1. panta 3. punktu;

pakārtoti – gadījumā, ja Tiesa prasību par apstrīdētās regulas daļēju atcelšanu minētajā apmērā uzskatītu par nepieņemamu,– atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē;

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus atcelšanas pamatus.

Pirmais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši LESD 90. pantu, lasot to kopsakarā ar LES 3. panta 3. punktu, LESD 11. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantu, LES 3. panta 5. punktu, LESD 208. panta 2. punktu un 216. panta 2. punktu un Parīzes līgumu.

Otrais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši samērīguma principu, kas ir paredzēts LES 5. panta 4. punktā un LES un LESD pievienotā 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 1. pantā.

Trešais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši vienlīdzīgas attieksmes principu un diskriminācijas aizliegumu, kas izriet no LESD 18. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. panta, dalībvalstu vienlīdzības principu Līgumu priekšā, kas izriet no LES 4. panta 2. punkta, un – ja Tiesa to uzskatītu par nepieciešamu – LESD 95. panta 1. punktu.

Ceturtais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši LESD 91. panta 1. punktu.

Piektais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši LESD 91. panta 2. punktu un LESD 90. pantu, to lasot kopsakarā ar LES 3. panta 3. punktu un LESD 94. pantu.

Sestais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši uzņēmējdarbības brīvības un darījumdarbības brīvības principus, kuri izriet no LESD 49. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. un 16. panta.

Septītais atcelšanas pamats: prasītāja uzskata, ka atbildētāji esot pārkāpuši [LESD] 58. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar LESD 91. pantu, un, pakārtoti, LESD 56. pantu.

____________

1 OV 2020, L 249, 17. lpp.