VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2023. gada 18. oktobrī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iekšējais konkurss COM/1/AD 10/18 – Lēmums neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā – Vienlīdzīga attieksme – Atlases komisijas sastāva stabilitāte – Neierobežota kompetence – Morālais kaitējums
Lietā T‑535/22
NZ, ko pārstāv H. Tagaras, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv M. Brauhoff, T. Lilamand, I. Melo Sampaio un L. Vernier, pārstāvji,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Svenningsens [J. Svenningsen] (referents), tiesneši K. Makiokī [C. Mac Eochaidh] un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares],
sekretāre: H. Eriksone [H. Eriksson], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
pēc 2023. gada 11. jūlija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāja NZ lūdz atcelt atlases komisijas 2022. gada 10. februāra lēmumu noraidīt viņas lūgumu pārskatīt atlases komisijas 2020. gada 6. februāra lēmumu, ar kuru viņas personvārds netika iekļauts iekšējā konkursa COM/1/AD 10/18 rezerves sarakstā (turpmāk tekstā – 2022. gada 10. februāra lēmums”).
I. Tiesvedības priekšvēsture
2 2018. gada 20. novembrī Eiropas Komisija atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 29. panta 1. punkta d) apakšpunktam publicēja paziņojumu par iekšējo konkursu, kurš balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem un kura priekšmets bija izveidot rezerves sarakstu administratoru pieņemšanai darbā AD 10 (COM/1/AD 10/18) un AD 12 (COM/2/AD 12/18) pakāpē piecās jomās.
3 Prasītāja un 217 citas personas pieteica savu kandidatūru iekšējam konkursam COM/1/AD 10/18 jomā “Koordinēšana, komunikācija, cilvēkresursu un budžeta pārvaldība, audits” (turpmāk tekstā – “konkrētā joma”), kurā iecēlējinstitūcija vēlējās izveidot rezerves sarakstu ar 16 kandidātiem.
4 Ar 2019. gada 10. oktobra vēstuli prasītāja tika informēta, ka viņa ir saņēmusi vienu no labākajiem punktu skaitiem atlasē, pamatojoties uz kvalifikāciju, un izpildījusi paredzētos nosacījumus, lai tiktu uzaicināta uz mutisko pārbaudījumu.
5 2019. gada 28. novembrī viņa nokārtoja mutisko pārbaudījumu. Laikā no 2019. gada 28. novembra līdz 13. decembrim mutisko pārbaudījumu nokārtoja kopā 43 kandidāti.
6 Ar 2020. gada 6. februāra vēstuli atlases komisija nolēma neiekļaut prasītājas personvārdu rezerves sarakstā, to pamatojot ar viņas kopējo iegūto punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā 15,5/20, kas bija zemāks par minimālo slieksni 16/20, kurš bija jāsasniedz, lai būtu sešpadsmit labāko kandidātu skaitā (turpmāk tekstā – “2020. gada 6. februāra lēmums”).
7 Ar 2020. gada 14. februāra vēstuli prasītāja iesniedza lūgumu pārskatīt 2020. gada 6. februāra lēmumu. Šis pārskatīšanas lūgums tika noraidīts ar atlases komisijas 2020. gada 29. aprīļa lēmumu, par kuru prasītāja iesniedza prasību atbilstoši LESD 270. pantam.
8 Ar 2021. gada 6. oktobra spriedumu NZ/Komisija (T‑668/20, nav publicēts, EU:T:2021:667) Vispārējā tiesa atcēla 2020. gada 29. aprīļa lēmumu tāpēc, ka šis lēmums nebija pietiekami pamatots.
9 Izpildot 2021. gada 6. oktobra spriedumu NZ/Komisija (T‑668/20, nav publicēts, EU:T:2021:667), atlases komisija ar 2022. gada 10. februāra lēmumu, kurš pieņemts rakstveida procedūrā, informēja prasītāju, ka tā nolēmusi noraidīt viņas 2020. gada 14. februāra pārskatīšanas lūgumu tāpēc, ka rakstiskajā pārbaudījumā iegūtā atzīme (15,742/20, noapaļota līdz 15,5/20) ir zemāka par minimālo prasīto atzīmi, lai viņu varētu iekļaut rezerves sarakstā (15,75/20, noapaļota līdz 16/20).
10 2022. gada 16. martā prasītāja atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniedza sūdzību par 2022. gada 10. februāra lēmumu, bet iecēlējinstitūcija to noraidīja ar tā paša gada 19. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).
II. Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt 2022. gada 10. februāra lēmumu un lēmumu par sūdzības noraidīšanu, kā arī pakārtoti – 2020. gada 6. februāra lēmumu;
– katrā ziņā – piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Komisija lūdz Vispārējo tiesu:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Juridiskais pamatojums
A. Par strīda priekšmetu
13 Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja konkursa kandidāts lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemto lēmumu, viņam nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta vai vajadzības gadījumā 91. panta 1. punkta izpratnē ir pēdējais šīs komisijas lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas. Līdz ar to pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums aizstāj sākotnējo atlases komisijas lēmumu (skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, NZ/Komisija, T‑668/20, nav publicēts, EU:T:2021:667, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Tātad šajā lietā ir jāuzskata, ka prasītājai nelabvēlīgais akts ir 2022. gada 10. februāra lēmums (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
15 Attiecībā uz prasījumiem pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētā administratīvā sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir neatņemama sarežģītas procedūras sastāvdaļa un tas ir tikai viens no priekšnosacījumiem prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidīšanu, tiesā faktiski izskatīšanai tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bijusi iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidīšanas apjoms atšķiras no akta, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta, apjoma (skat. spriedumu, 2014. gada 21. maijs, Mocová/Komisija, T‑347/12 P, EU:T:2014:268, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
16 Proti, jebkurš lēmums par sūdzības noraidīšanu – tiešs vai netiešs –, ja tas ir nepārprotams un vienkāršs, tikai apstiprina aktu vai bezdarbību, par kuru sūdzības iesniedzējs sūdzas, un, atsevišķi aplūkots, tas nav apstrīdams akts (skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, XI/Komisija, T‑528/18, nav publicēts, EU:T:2019:594, 20. punkts un tajā minētā judikatūra), tādējādi prasījumi pret šo lēmumu bez autonoma satura salīdzinājumā ar sākotnējo lēmumu ir jāuzskata par vērstiem pret sākotnējo aktu.
17 Šajā ziņā – pretēji prasītājas apgalvotajam – lēmumam par sūdzības noraidīšanu nav citāds apjoms nekā apstrīdētajam lēmumam, ņemot vērā, ka iecēlējinstitūcija apstiprina atlases komisijas lēmumu neiekļaut personas personvārdu rezerves sarakstā. Tikai tas vien, ka iecēlējinstitūcijai, atbildot uz sūdzību, bija jāpapildina vai jāgroza apstrīdētā lēmuma pamatojums, neļauj attaisnot to, ka šīs sūdzības noraidīšana tiek uzskatīta par autonomu nelabvēlīgu aktu. Proti, noraidīšanas pamatojumam ir jābūt ietvertam lēmumā, kurš ir apstrīdēts un pret kuru ir iesniegta šī sūdzība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Tāpēc šī prasība ir jāuzskata par vērstu pret apstrīdēto lēmumu, kura tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā lēmuma par sūdzības noraidīšanu pamatojumu.
B. Par lietas būtību
1. Par atcelšanas prasījumiem
19 Prasības pamatošanai prasītāja būtībā izvirza septiņus pamatus.
20 Ar trešo pamatu viņa apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo atlases komisijas sastāvs mutiskā pārbaudījuma laikā neesot bijis pietiekami stabils, un ka šīs atlases komisijas pieņemtie sadarbības pasākumi, pieņemot, ka tas ir izdarīts, neesot bijuši piemēroti un pietiekami.
21 Komisija apstrīd šos argumentus.
22 Tā uzskata, ka atlases komisija mutisko pārbaudījumu laikā darbojusies stabili ar priekšsēdētājas vietnieku, kurš veicis koordinatora pienākumus, un galveno novērtētāju klātbūtnē.
23 Atlases komisijas stabilitāte neprasa tikpat stingrus koordinācijas pasākumus, kādus kopš 2010. gada piemēro vispārējiem konkursiem, izmantojot novērtēšanas centru. Šajā ziņā Komisija uzskata, ka atlases komisija bija ieviesusi pietiekamus koordinācijas pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa ievērošanu.
24 Katrā ziņā prasītāja nav pierādījusi, kādā veidā atlases komisijas sastāva izmaiņas, pat ja tās tiktu pierādītas, varēja kaitēt viņas tiesībām.
a) Ievada apsvērumi
25 Vispirms jāatgādina, ka pienākums pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodīgākos ierēdņus, kā nosaka Civildienesta noteikumu 27. pants, nozīmē, ka iecēlējinstitūcijai un konkursa atlases komisijai, katrai īstenojot savu kompetenci, ir jāraugās, lai konkursi noritētu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem un vērtēšanas objektivitātes principus (skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Lai varētu garantēt, ka atlases komisijas novērtējumi par visiem pārbaudītajiem kandidātiem pārbaudījumu laikā tiek sniegti ar vienlīdzīgiem un objektīviem nosacījumiem, ir svarīgi, lai novērtējuma kritēriji būtu vienveidīgi un visiem kandidātiem tiktu piemēroti saskaņotā veidā. Tostarp tas nozīmē, ka pēc iespējas atlases komisijas sastāvam konkursa pārbaudījumu norises laikā jāpaliek stabilam (skat. spriedumu, 2002. gada 7. februāris, Felix/Komisija,T‑193/00, EU:T:2002:29, 37. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Šī prasība īpašā veidā tiek noteikta attiecībā uz tādiem mutiskajiem pārbaudījumiem kā tie, kas aplūkoti šajā strīdā, jo šie pārbaudījumi ir mazāk vienveidīgi nekā rakstveida pārbaudījumi (skat. spriedumu, 2021. gada 13. janvāris, Helbert/EUIPO, T‑548/18, EU:T:2021:4, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Tomēr ir nospriests, ka atlases komisijas sastāva stabilitāte pārbaudījumu laikā nav obligāta pati par sevi, bet tas ir veids, kā garantēt vienlīdzīgas attieksmes principu, novērtējuma saskaņotību un vērtēšanas objektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Tādējādi atlases komisija var pamatoti nodrošināt novērtējuma saskaņotību un vērtēšanas objektivitāti ar citiem līdzekļiem. It īpaši, ievērojot konkursa pārbaudījumu un atlases komisijas darba organizāciju, var būt pietiekami, ka atlases komisijas sastāvs ir stabils tikai konkrētos konkursa galvenajos posmos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 34. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat, pat ja atlases komisijas sastāvs pārbaudījumu laikā nav bijis stabils, vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem var nodrošināt, ja atlases komisija ievieš nepieciešamo koordināciju, lai garantētu saskaņotu novērtējuma kritēriju piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 208.–216. punkts).
30 Šajā lietā, nolemjot, ka konkurss attiecas uz piecām jomām, kā arī uz pieciem atšķirīgiem rezerves sarakstiem, kurā katrā ir dažāds veiksmīgo kandidātu skaits, un turklāt precizējot, ka kandidāti var reģistrēties konkursam tikai vienā jomā, iecēlējinstitūcija ir izslēgusi jebkuru iespēju salīdzināt kandidātus starp piecām attiecīgā iekšējā konkursa jomām. Tātad tas, vai ir ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir jāpārbauda tikai attiecībā uz tiem kandidātiem, kas bija izvēlējušies konkrēto jomu.
b) Par atlases komisijas sastāva izmaiņām mutisko pārbaudījumu laikā
31 Vispirms jāpārbauda, vai atlases komisija mutisko pārbaudījumu laikā darbojusies stabili.
32 Šajā lietā Komisija tiesas sēdē norādīja, ka pēc tam, kad no atlases komisijas izstājies viens no tās locekļiem, atlases komisiju galu galā mutisko pārbaudījumu laikā veidojuši desmit locekļi. Šie pārbaudījumi norisinājās deviņu dienu garumā no 2019. gada 28. novembra līdz 13. decembrim, un šajā laikā tika iztaujāti 43 kandidāti.
33 Vispirms ir svarīgi konstatēt, ka ar atlases komisijas 2019. gada 5. septembra lēmumu atlases komisijas vadība konkrētajā jomā tika uzticēta A – vienam no diviem priekšsēdētājas vietniekiem. Turklāt no tabulas, kurā norādīts atlases komisijas sastāvs pa dienām, izriet, ka aizvietotāji uzņēmās plašāku lomu, nekā tiem parasti tiek piešķirta, jo tie piedalījās lielākajā daļā mutisko pārbaudījumu.
34 Šajā ziņā, lai gan priekšsēdētāja vietnieks principā kā atlases komisijas priekšsēdētājs var rīkoties tikai tad, ja pēdējais minētais atkāpjas no amata vai ja tas nevar vadīt sēdes tādu notikumu dēļ, kas nav saistīti ar administrācijas gribu, tas, ka atlases komisija nolēmusi, ka vienu no konkursa jomām sistemātiski vadīs priekšsēdētājas vietnieks, kura spējas vadīt atlases komisijas darbu prasītāja nav apstrīdējusi, pats par sevi neapdraud konkursa vienlīdzību un objektivitāti. Šī pati argumentācija attiecas uz citiem atlases komisijas aizvietotājiem, kuru spējas veikt savus pienākumus nav apšaubītas. Proti, izvēle vadīt komisijas sastāvu, kas ir izveidots stabili no kvalificētiem locekļiem, var tikai pastiprināt labvēlīgos nosacījumus vienlīdzīgai attieksmei pret visiem attiecīgajiem vienas jomas kandidātiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 10. novembris, Vonier/Komisija, T‑165/03, EU:T:2004:331, 37.–41. punkts).
35 To ņemot vērā, no tabulas ar atlases komisijas sastāvu pa dienām izriet, ka tikai deviņās pārbaudījumu dienās vien atlases komisija darbojusies desmit dažādos triju locekļu sastāvos. Turklāt neviens loceklis – pastāvīgais vai aizvietotājs – nav piedalījies visos pārbaudījumos.
36 No tā izriet – pat ja runa ir par konkursu ar nelielu dalībnieku skaitu un tas norisinājies īsu laika posmu, atlases komisijas sastāvs ir būtiski mainījies.
37 Protams, kā uzsver Komisija, vispārējos konkursos ar lielu dalībnieku skaitu, ievērojot praktiskās grūtības saistībā ar šo konkursu organizēšanu, zināmas izmaiņas atlases komisijas sastāvā ir pieļaujamas. Tomēr šajā lietā runa ir par iekšējo konkursu, kas pēc sava rakstura šajā konkursa posmā ietver nelielu kandidātu skaitu.
38 Tāpēc ir pieļaujami šādā iekšējā konkursā prasīt lielāku atlases komisijas sastāva stabilitāti nekā vispārējā konkursā ar lielu dalībnieku skaitu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 29. septembris, Brune/Komisija, F‑5/08, EU:F:2010:111, 62. punkts).
39 Tā kā atlases komisijas sastāvā bija novērojamas būtiskas izmaiņas un A – priekšsēdētājas vietniekam, kurš šajā lietā bija norīkots vadīt komisiju, – bija nozīmīga loma atlases komisijā, ir jāņem vērā viņa klātbūtnes apmērs.
40 Proti, viņam principā bija pienākums piedalīties visos pārbaudījumos, lai koordinētu atlases komisijas darbu un raudzītos, lai tajā tiktu vienveidīgi piemēroti vieni un tie paši novērtējuma kritēriji un tiktu veikts visu kandidātu salīdzinošais novērtējums (skat. spriedumu, 2010. gada 29. septembris, Brune/Komisija, F‑5/08, EU:F:2010:111, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Šajā lietā A nebija klāt 2019. gada 6. un 13. decembra pārbaudījumos, jo, no vienas puses, bija interešu konflikts un, no otras puses, viņš nebija pieejams. Tādējādi viņš vadīja 33 no 43 intervijām.
42 Protams, tikai prombūtne vien nevar izraisīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 29. septembris, Brune/Komisija, F‑5/08, EU:F:2010:111, 51. punkts). Proti, atlases komisijas priekšsēdētāja prombūtne neietekmē novērtējuma saskaņotību un vērtēšanas objektivitāti, ja viņa vietnieks, kurš to aizvieto prombūtnes laikā, ir bijis klāt arī daļā viņa vadīto interviju un tas darīts, lai izpildītu pamatnostādnes jautājumā par atlases komisijas novērtējumiem, kā tās īsteno pastāvīgais priekšsēdētājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 211. punkts).
43 Tomēr, tā kā atlases komisija izvēlējās iecelt priekšsēdētājas vietnieku atlases komisijas vadīšanā konkrētajā jomā, viņu pašu nevar aizstāt ar aizvietotāju.
44 Turklāt divās prombūtnes dienās divas dažādas personas katru dienu aizvietoja A, proti, B, kas ir pastāvīgā priekšsēdētāja, un C – cits priekšsēdētājas vietnieks; viena persona to darīja no rīta, otra – pēcpusdienā. Turklāt šīs divas personas nepiedalījās nevienā no A vadītajiem pārbaudījumiem, lai izpildītu pamatnostādnes jautājumā par novērtējumiem un līdz ar to nodrošinātu atlases komisijas novērtējumu turpinātību un garantētu novērtējuma kritēriju saskaņotu un objektīvu piemērošanu.
45 Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka A prombūtni varēja paredzēt – vismaz to, kas bija saistīta ar interešu konfliktu, tādējādi atlases komisiju, lai nodrošinātu tās veikto novērtējumu turpinātību un vienveidīgu novērtējuma kritēriju piemērošanu, varēja organizēt citādā veidā.
46 Visbeidzot neatkarīgi no atlases komisijas priekšsēdētāja klātbūtnes tiek prasīta pietiekami liela skaita novērtētāju klātbūtne, lai varētu garantēt novērtējuma saskaņotību, kā arī kandidātu salīdzinošo novērtējumu (spriedums, 2010. gada 29. septembris, Honnefelder/Komisija, F‑41/08, EU:F:2010:112, 48. punkts).
47 Šajā ziņā no tabulas ar atlases komisijas sastāvu pa dienām izriet, ka divi atlases komisijas locekļi pārbaudījumos ir bijuši klāt attiecīgi tikai sešas dienas (27 intervijās no 43) un četras dienas (22 intervijās no 43). Attiecībā uz iekšējo konkursu, kas pēc sava rakstura ir ar nelielu skaitu kandidātu, šāds dalības apjoms nav pietiekams.
48 No šī konkursa ar nelielu dalībnieku skaitu mutisko pārbaudījumu organizācijas vispārējas pārbaudes vispirms izriet, ka atlases komisija deviņas dienas darbojusies desmit dažādos sastāvos, turklāt pārbaudījumu laikā A divas dienas bija prombūtnē un viņu neaizvietoja cits priekšsēdētājs, kas būtu piedalījies daļā A vadīto interviju, lai izpildītu pamatnostādnes jautājumā par novērtējumiem, un visbeidzot – divi atlases komisijas locekļi, kuri bija galvenie novērtētāji, tikai nedaudz reižu bija klāt konkursā ar nelielu dalībnieku skaitu, kāds ir aplūkojamais konkurss.
49 Šādos apstākļos jāsecina, ka pretēji Komisijas apgalvotajam atlases komisija mutisko pārbaudījumu laikā nav darbojusies pietiekami stabilā veidā.
50 Tomēr atbilstoši šī sprieduma 28. un 29. punktā minētajai judikatūrai šis secinājums viens pats nevar izraisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.
c) Par atlases komisijas sastāva stabilitāti konkursa galvenajos posmos un atlases komisijas pieņemtajiem koordinācijas pasākumiem
51 Jāpārbauda, vai atlases komisija ir saglabājusi sastāva stabilitāti konkursa galvenajos posmos un pieņēmusi koordinācijas pasākumus, kas nepieciešami darbu norisei, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.
52 Šajā ziņā jāatzīmē, ka koordinācijas pasākumi, uz kuriem atsaucas Komisija, atšķiras no tiem, kas ieviesti tādu mutisko pārbaudījumu veikšanas nolūkā, kuri tiek organizēti atklātajos konkursos, izmantojot novērtēšanas centrus. Proti, šajos konkursos tostarp ir paredzēti vairāki pasākumi, lai novērstu dažādus vērtētājiem raksturīgus kognitīvus apziņas aizspriedumus un tādējādi nodrošinātu vērtēšanas saskaņotību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 24.–26. punkts); šajā lietā tas nav izdarīts.
53 Šajā lietā Komisija balstās tikai uz faktu, ka atlases komisija pirms mutiskajiem pārbaudījumiem, to laikā un pēc tiem regulāri ir sanākusi kopā. Šajā ziņā lēmumā par sūdzības noraidīšanu iecēlējinstitūcija ir norādījusi, ka novērtējuma stabilitāte un objektivitāte bija nodrošināta, izmantojot to pašu materiālu, kas tika definēts vienbalsīgi, un ka visa atlases komisija bija sapulcējusies, lai izlemtu par mutisko pārbaudījumu procedūru, kopīgi piešķirtu individuālās atzīmes un apstiprinātu rezerves sarakstu.
54 Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Komisijai ir jāpierāda, ka plānotās koordinēšanas sanāksmes ir notikušas un ka visi atlases komisijas locekļi, proti, priekšsēdētāja, priekšsēdētājas vietnieki un novērtētāji, faktiski ir piedalījušies šajās sanāksmēs, un tas ir jāpārbauda pēc Komisijas iesniegtajiem dokumentiem un šo sanāksmju dalībnieku sarakstiem (spriedums, 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 58. punkts).
1) Par sanāksmēm, kas notika pirms mutiskajiem pārbaudījumiem
55 Vispirms ir jākonstatē, ka konkursa procedūras laikā atlases komisijas sastāvs ir mainījies. It īpaši Komisija tiesas sēdē apstiprināja, ka trīs atlases komisijas locekļi, tostarp A, ir iecelti pienākumu pildīšanai 2019. gada 5. septembrī vai pēc šī datuma. Tātad viņi nav piedalījušies atlases komisijas koordinēšanas sanāksmēs, kas bija organizētas pirms šī datuma.
56 Runājot par sanāksmēm, kuras notika pirms mutiskajiem pārbaudījumiem, pirmkārt, no lietas materiāliem izriet, ka atlases komisija sapulcējās 2019. gada 13. martā, lai piedalītos Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) organizētajās mācībās, kas ietvēra lielu daudzumu praktiskas informācijas par konkursa procedūras norisi. Neviens koordinēšanas pasākums šajā sanāksmē netika pieņemts.
57 Otrkārt, 2019. gada 11. un 29. aprīlī atlases komisija sapulcējās, lai piedalītos mācībās par interviju tehniku un labu praksi, kā arī lai sagatavotu mutiskā pārbaudījuma saturu un izvērtējumu par dažādiem šī pārbaudījuma elementiem. No šo divu sanāksmju protokoliem izriet arī, ka atlases komisija sāka izstrādāt mutiskā pārbaudījuma saturu, tostarp izvērtējumu par dažādiem šī pārbaudījuma elementiem, kā arī kandidātiem uzdodamajiem jautājumiem. Turklāt bija paredzēts, ka izvērtējuma galīgās versijas, intervija un prezentāciju tēmas tiks galīgi izlemtas pilnsapulcē, ko plānoja 2019. gada maijā.
58 Tomēr papildus tiem trim atlases komisijas locekļiem, kuri vēl nebija norīkoti dalībai atlases komisijā, 2019. gada 29. aprīļa sanāksmē nepiedalījās arī viens aizvietotājs. Turklāt Komisija tiesas sēdē apstiprināja, ka 2019. gada maijā neviena sanāksme nenotika.
59 Treškārt, 2019. gada 5. septembra sanāksmē atlases komisija sapulcējās, lai ieceltu jaunu priekšsēdētājas vietnieku, kas būtu atbildīgs par atlases komisijas darbu konkrētajā jomā. Šajā sanāksmē, kurā četri atlases komisijas galīgā sastāva locekļi nepiedalījās, nekāds cits lēmums par mutiskajiem pārbaudījumiem šajā jomā netika pieņemts.
60 Ceturtkārt, atlases komisija vēl sapulcējās 2019. gada 27. septembrī un 4. oktobrī. Tomēr pretēji Komisijas apgalvotajam šo sanāksmju protokolos neparādās, ka tajās būtu notikušas diskusijas par mutisko pārbaudījumu saturu.
61 Piektkārt, Komisija norāda, ka atlases komisija sapulcējusies 2019. gada 13. novembrī, lai apstiprinātu mutisko pārbaudījumu saturu. Tomēr no elektroniskā pasta vēstules ar šīs sanāksmes protokolu, kuru B – atlases komisijas priekšsēdētāja – nosūtījusi EPSO, izriet, ka atlases komisijas locekļi aplūkotajā jomā tikai vienojušies par mutisko pārbaudījumu “timing” [plānojumu]. Turklāt četri atlases komisijas locekļi no tās galīgā sastāva šajā sanāksmē nepiedalījās.
62 Sestkārt, Komisija norāda, ka atlases komisija sapulcējusies 2019. gada 18. novembrī, lai galīgi izlemtu un apstiprinātu mutiskā pārbaudījuma saturu. Tomēr, lai gan no šīs sanāksmes dalībnieku saraksta izriet, ka daži atlases komisijas locekļi šajā datumā piedalījās sanāksmē, apgalvojums, ka šajā sanāksmē apstiprināts un galīgi izlemts mutiskā pārbaudījuma saturs, sanāksmes protokolā nav detalizēti fiksēts.
63 No atlases komisijas locekļu dalībnieku saraksta izriet arī, ka seši atlases komisijas locekļi šajā sanāksmē nepiedalījās. Taču atbilstoši 2019. gada 29. aprīļa sanāksmes protokolam izvērtējuma galīgo versiju, intervijas un mutiskās prezentācijas tematus atlases komisija bija plānojusi apstiprināt nākamajā “pilnsapulcē”. Tātad, pat pieņemot, ka 2019. gada 18. novembra sanāksmes priekšmets bija apstiprināt šādu galaversiju, var tikai konstatēt, ka šis apstiprinājums “pilnsapulcē” nav pieņemts.
64 Šajā ziņā nav pieņemams arguments, ka šajā sanāksmē esot piedalījies pietiekams atlases komisijas locekļu skaits, lai sasniegtu kvorumu. Proti, no judikatūras izriet, ka viedokļu apmaiņa starp visiem atlases komisijas locekļiem pirms pārbaudījumiem ir it īpaši svarīga, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, novērtējuma saskaņotību un vērtēšanas objektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 13. janvāris, ZR/EUIPO, T‑610/18, nav publicēts, EU:T:2021:5, 79. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt, kā Komisija piekrita tiesas sēdē, dalības kvoruma noteikums, kuru atlases komisija pieņēmusi 2019. gada 13. marta sanāksmē, bija paredzēts, lai tai ļautu pieņemt “steidzamus, nepieciešamus un neparedzamus” lēmumus “ar ierobežotu ietekmi”, bet tas tā nav gadījumā ar koordinēšanas pasākumiem, kuri tika pieņemti, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi mutiskajos pārbaudījumos.
65 Septītkārt, atlases komisija sapulcējās 2019. gada 19. un 22. novembrī. Tomēr Vispārējai tiesai nav nekādas informācijas par šo sanāksmju saturu, un tajās nepiedalījās attiecīgi seši un četri atlases komisijas locekļi.
66 No iepriekš minētā izriet, ka pretēji iecēlējinstitūcijas apgalvotajam tostarp lēmumā par sūdzības noraidīšanu, pirms mutisko pārbaudījuma sākuma atlases komisija tās galīgajā sastāvā nekad nav sapulcējusies pilnā sastāvā. It īpaši – vairāki atlases komisijas locekļi nepiedalījās 2019. gada 11. un 29. aprīļa, kā arī 18. novembra sanāksmēs, kurās tika diskutēts par konkrēto mutisko pārbaudījumu saturu un tad tas tika apstiprināts.
67 Turklāt D – viens no atlases komisijas locekļiem, kurš piedalījās prasītājas pārbaudījumā, – komisijā tika iecelts 2019. gada 20. septembrī, jo bija paredzams, ka cits atlases komisijas loceklis tā paša gada 30. novembrī dosies pensijā. Komisija tiesas sēdē norādīja, ka D savus pienākumus sācis pildīt vēlākais brīdī, kad sākās mutiskie pārbaudījumi, proti, 2019. gada 28. novembrī. Tādējādi viņš nebija piedalījies nevienā koordinēšanas sanāksmē pirms šiem pārbaudījumiem.
68 No tā izriet, ka Komisija nav spējusi pierādīt, ka sanāksmēs pirms mutiskajiem pārbaudījumiem pieņemtie pasākumi vien ir ļāvuši nodrošināt visu kandidātu novērtējuma saskaņotību un vērtēšanas objektivitāti pārbaudījumos.
2) Par viedokļu apmaiņu starp atlases komisijas locekļiem mutisko pārbaudījumu laikā
69 Komisija norāda, ka mutisko pārbaudījumu laikā pēc katra pārbaudījuma un katras dienas beigās atlases komisija ir apmainījusies ar viedokļiem, lai salīdzinātu tajā dienā pārbaudīto kandidātu nopelnus. Šajā ziņā tā ir iesniegusi pastāvīgās priekšsēdētājas un priekšsēdētājas vietnieka ar zvērestu apstiprinātus paziņojumus.
70 Lai gan tiešām var atzīt, ka atlases komisijas locekļi, kuri intervēja kandidātus, noteikti ir pārrunājuši kandidātu sniegumu pēc katra pārbaudījuma un katras dienas beigās, tomēr ir jāuzskata, ka šī viedokļu apmaiņa, ņemot vērā sastāvu skaitu, kādos atlases komisija strādājusi, ir ļāvusi atlases komisijai iegūt tikai daļējas salīdzinošās zināšanas par katra kandidāta nopelniem.
71 Turklāt, runājot par viedokļu apmaiņu starp priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieku, kurš bija iecelts, lai šajā gadījumā vadītu konkursa atlases komisiju, ir jākonstatē, ka tiesas sēdē Komisija ir atzinusi, ka priekšsēdētājas vietnieka deklarācija bijusi neprecīza. Šajos apstākļos, tā kā nav citu Komisijas iesniegtu pierādījumu elementu, nav iespējams secināt, ka pastāvīgā priekšsēdētāja un abi priekšsēdētājas vietnieki ir labi sadarbojušies visā mutisko pārbaudījumu laikā, lai nodrošinātu kandidātu saskaņotu novērtējumu.
72 Taču viedokļu apmaiņa starp A, B un C pārbaudījumu laikā bija jo vairāk svarīga tāpēc – kā izriet no šī sprieduma 44. punkta –, ka divas pārbaudījumu dienas vai nu B, vai C aizstāja A un viņi nekad nav piedalījušies tajos pārbaudījumos, kurus vadīja A.
3) Par atlases komisijas apspriedēm un rezerves saraksta pieņemšanu pēc mutiskajiem pārbaudījumiem
73 Pēc mutiskajiem pārbaudījumiem atlases komisija sapulcējās divas reizes – 2019. gada 17. decembrī un 2020. gada 31. janvārī –, lai pieņemtu un apstiprinātu rezerves sarakstu konkrētajā jomā. Atbilstoši B un A ar zvērestu apstiprinātajiem paziņojumiem šajās sanāksmēs atlases komisijas locekļiem bija iespēja pārrunāt konkrētu kandidātu, tostarp prasītājas, sniegumu, lai novērtētu, vai viņiem ir vienlīdzīgi nopelni ar tiem kandidātiem, kas saņēmuši minimālo punktu skaitu 16/20, kas bija pamats viņu iekļaušanai rezerves sarakstā.
74 Šajā ziņā no dalībnieku sarakstiem izriet, ka, neskaitot atlases komisijas locekli, kurš pirms mutisko pārbaudījumu sākuma devies pensijā, četri atlases komisijas locekļi nepiedalījās 2019. gada 17. decembra sanāksmē un trīs atlases komisijas locekļi nepiedalījās 2020. gada 31. janvāra sanāksmē.
75 Turklāt D nepiedalījās nevienā no abām sanāksmēm. Šajā jautājumā, lai gan Komisija neatzīst, ka šis atlases komisijas loceklis nebūtu piedalījies visās sanāksmēs, viņa paraksta nevienā klātesošo dalībnieku sarakstā nav. Šajā ziņā Komisijas sniegtais attaisnojums, ka šī atlases komisijas locekļa nepieminēšana esot bijusi saistīta ar “klātesošo dalībnieku sarakstu neatjaunināšanu” vai to, ka uz šīs lapas “nebija līnijas, uz kā parakstīties”, nav nedz pārliecinošs, nedz ticams, ņemot vērā, ka šis atlases komisijas loceklis amatā tika iecelts 2019. gada 20. septembrī, tas ir, labu laiku pirms galīgajām apspriežu sanāksmēm. Katrā ziņā nekas neliedza šim atlases komisijas loceklim klātesošo dalībnieku sarakstā pievienot savu personvārdu un parakstu rokrakstā.
76 Tādējādi – pretēji iecēlējinstitūcijas apgalvotajam lēmumā par sūdzības noraidīšanu – atlases komisija nav sapulcējusies pilnā sastāvā, lai pārrunātu kandidātu salīdzinošos novērtējumus un apstiprinātu viņu saņemtās galīgās atzīmes uz pārbaudījumu rezultātu pamata. Turklāt divi atlases komisijas locekļi, kas intervēja kandidātus konkrētajā jomā, nepiedalījās 2019. gada 17. decembra un 2020. gada 31. janvāra sanāksmēs.
77 No judikatūras izriet – ņemot vērā to, ka rezerves saraksta izveidošana ir salīdzinoša rakstura uzdevums, ir būtiski, lai atlases komisija sapulcētos pilnā sastāvā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1971. gada 1. aprīlis, Rabe/Komisija, 76/69, EU:C:1971:33, 10. punkts, un 2022. gada 6. jūlijs, VI/Komisija, T‑20/21, nav publicēts, EU:T:2022:427, 67. punkts un tajā minētā judikatūra), bet šajā lietā tā nebija noticis.
78 Proti, visu atlases komisijas locekļu klātbūtne galīgajā apspriežu sanāksmē ir garantija kandidātiem, ka rezerves saraksts būs visu salīdzinošo novērtējumu par viņu sniegumu izskatīšanas rezultāts un līdz ar to – salīdzināšanas uzdevuma efektīva izpilde.
79 Visu atlases komisijas locekļu klātbūtne šajās apspriežu sanāksmēs ir jo svarīgāka tāpēc – kā izriet no šī sprieduma 70. punkta –, ka atlases komisija pārbaudījumu laikā ir guvusi tikai daļējas salīdzinošās zināšanas par kandidātu nopelniem, jo tā strādāja dažādos sastāvos, kuri intervēja kandidātus.
80 Svarīgi uzsvērt arī, ka atlases komisija nebija paredzējusi, ka klātbūtnes kvoruma noteikumu varētu piemērot lēmumiem, kas jāpieņem galīgajā apspriežu sanāksmē par rezerves sarakstiem.
81 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauts vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
82 Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka atlases komisijas sastāva izmaiņas ir kaitējušas viņas tiesībām, pietiek ar atgādinājumu, ka, tā kā vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips ir ļoti svarīgs, tas, ka atlases komisija nav ievērojusi sava sastāva stabilitāti, ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums. Tāpēc lēmums, kurā izdarīts šāds pārkāpums, ir jāatceļ un ieinteresētajai personai nav jāpierāda īpašā negatīvā ietekme uz tās subjektīvajām tiesībām vai tas, ka konkursa rezultāts varētu būt bijis citāds, ja attiecīgās būtisku procedūras noteikumu prasības būtu bijušas ievērotas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 10. novembris, Vonier/Komisija, T‑165/03, EU:T:2004:331, 39. punkts, un 2021. gada 13. janvāris, Helbert/EUIPO, T‑548/18, EU:T:2021:4, 113. punkts).
83 Jebkurā ziņā Vispārējā tiesa jo mazāk var izslēgt iespējamību, ka iepriekš konstatētie pārkāpumi ir ietekmējuši prasītājas iegūtos rezultātus, jo viņas kopējā atzīme (15,742/20, noapaļojot līdz 15,5/20) ir tikai par 0,008 punktiem zemāka nekā minimālā prasītā atzīme (15,75/20, noapaļojot līdz 16/20), lai viņu varētu iekļaut rezerves sarakstā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 24. septembris, Bachotet/Komisija, T‑182/01, nav publicēts, EU:T:2002:223, 33. punkts).
84 Tāpēc trešais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums jāatceļ, neizskatot citus prasītājas izvirzītos pamatus, nedz arī lemjot par viņas formulētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem.
2. Par lūgumu īstenot neierobežotu tiesas kompetenci
85 Tiesas sēdē prasītāja lūdza Vispārējo tiesu izmantot savu neierobežoto kompetenci un piespriest Komisijai atlīdzināt ar apstrīdēto lēmumu nodarīto mantisko un morālo kaitējumu.
86 Pēc iztaujāšanas tiesas sēdē par šo jautājumu Komisija lūdz Vispārējo tiesu noraidīt šo lūgumu.
87 Neierobežota jurisdikcija, kas Eiropas Savienības tiesai ir saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu, piešķir tai uzdevumu tās izskatāmajos strīdos, kas saistīti ar finansēm, rast pilnīgu risinājumu. Šī kompetence galvenokārt ir paredzēta, lai Savienības tiesām ļautu nodrošināt, ka to pieņemtajiem spriedumiem par atcelšanu civildienesta tiesiskajos strīdos būtu praktiska iedarbība – proti, ja attiecīgā ierēdņa tiesību īstenošanas vai viņa interešu iedarbīgas aizsardzības nodrošināšanai nepietiek ar iecēlējinstitūcijas prettiesiskā lēmuma atcelšanu, tad Savienības tiesa var pēc savas iniciatīvas viņam par labu piespriest zaudējumu atlīdzību (skat. spriedumu, 2010. gada 20. maijs, Gogos/Komisija, C‑583/08 P, EU:C:2010:287, 49. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra). Tādējādi, pat ja šai ziņā nav parasto prasījumu, nevar nolemt, ka prasība nav pieņemama tās novēlotas iesniegšanas dēļ par jautājumiem, kurus Vispārējā tiesa attiecīgā gadījumā var izvirzīt pēc savas ierosmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1992. gada 10. jūlijs, Barbi/Komisija, T‑68/91, EU:T:1992:90, 43. punkts).
88 Šajā lietā no judikatūras izriet, ka tad, ja kandidāts apstrīd savas kandidatūras noraidīšanu atlases procedūrā, kuras mērķis ir izveidot veiksmīgo kandidātu sarakstu, kas viņam vēlāk neļauj ieņemt vakantu amatu attiecīgajā iestādē un saņemt ar to saistītas finansiālas priekšrocības, strīds ir saistīts ar finansēm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 21. februāris, Komisija/Girardot, C‑348/06 P, EU:C:2008:107, 58. punkts, un 2006. gada 6. jūnijs, Girardot/Komisija, T‑10/02, EU:T:2006:148, 53.–56. punkts).
89 Šajā lietā no iepriekš minētā izriet, ka sastāva mainīguma dēļ atlases komisija nevarēja nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, kas tika intervēti mutiskajos pārbaudījumos. Tādējādi atlases komisijas sastāva izmaiņas ir radījušas pārkāpumus visu kandidātu nopelnu salīdzinošajā novērtējumā. Līdz ar to šis pārkāpums ietekmē ne tikai prasītāju, bet arī minimālo punktu skaitu – 16 no 20 –, kas tiek prasīts, lai kandidāta personvārdu varētu ierakstīt rezerves sarakstā.
90 Pirmām kārtām, runājot par mantisko kaitējumu, kas izriet no iepriekšējā punktā minētā pārkāpuma, jāatgādina, ka mantiskajam kaitējumam, ko tiek lūgts atlīdzināt, ir jābūt īstam un noteiktam (skat. spriedumu, 2008. gada 21. februāris, Komisija/Girardot, C‑348/06 P, EU:C:2008:107, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
91 Šajā ziņā prasītāja nevar atsaukties uz mantisko kaitējumu, kas radies no tā, ka, izpildot šo atceļošo spriedumu, viņas personvārds ir jāiekļauj tieši rezerves sarakstā. Proti, šāda ierakstīšana nozīmētu, ka persona ir atbrīvota no mutiskā pārbaudījuma, kas paredzēts šī sprieduma 2. punktā minētā paziņojuma par konkursu 4. punktā, kurā noteikts – lai kandidātu ierakstītu rezerves sarakstā, viņam jāiegūst vislabākās atzīmes mutiskajā pārbaudījumā, kā arī minimums no prasītā par šo pārbaudījumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 5. jūnijs, Brune/Komisija, T‑269/13 P, EU:T:2014:424, 57. punkts). Katrā ziņā kandidāta personvārda ierakstīšana rezerves sarakstā nepiešķir tam tiesības tikt ieceltam amatā, bet tikai šādas iecelšanas iespēju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. jūlijs, Centeno Mediavilla u.c./Komisija, T‑58/05, EU:T:2007:218, 52. punkts).
92 Turklāt prasītāja nav arī galīgi zaudējusi faktisko iespēju būt par veiksmīgo kandidāti šajā iekšējā konkursā un līdz ar to tikt ieceltai par Savienības ierēdni AD 10 pakāpē, ņemot vērā, ka jauna rakstiskā pārbaudījuma organizēšana, kuru īstenotu neatkarīgi no sākotnējā mutiskā pārbaudījuma rezultātiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 5. jūnijs, Brune/Komisija, T‑269/13 P, EU:T:2014:424, 32. punkts un tajā minētā judikatūra), būtu domāta tieši tam, lai viņai atjaunotu šādu iespēju. Šajā ziņā prasītāja nav ziņojusi, ka viņa nav varējusi izmantot šādu atceļošā sprieduma īstenošanas pasākumu, un līdz ar to Vispārējā tiesa nevar īstenot savu neierobežoto kompetenci, lai piespriestu Komisijai atlīdzināt šo mantisko kaitējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. septembris, EMA/Drakeford, T‑231/14 P, EU:T:2015:639, 47. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).
93 Tāpēc, runājot par apgalvoto mantisko kaitējumu, Vispārējā tiesa uzskata, ka kaitējuma īstums un noteiktība nav pierādīta.
94 Otrām kārtām, runājot par morālo kaitējumu, Vispārējā tiesa konstatē – pat ja konkursa atsākšana attiecībā uz prasītāju un mutiskā pārbaudījuma organizēšana tiktu īstenota neatkarīgā veidā no tā mutiskā pārbaudījuma, kurā ir pieļauti pārkāpumi, un tas būtu atbilstošs šī atceļošā sprieduma īstenošanas pasākums, gadījumā, ja netiek atcelti visi konkursa rezultāti, Komisija nevar atjaunot tos apstākļus, kādos šis konkurss bija jāorganizē, lai tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme pret visiem kandidātiem un vērtējuma objektivitāte (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 19. maijs, Brune/Komisija, F‑59/14, EU:F:2015:50, 81. punkts).
95 Līdz ar to apstrīdētā lēmuma atcelšana nav pietiekama, lai efektīvā veidā aizsargātu prasītājas intereses. Proti, atcelšana pati par sevi nevar labot morālo kaitējumu, ko prasītāja noteikti ir cietusi tāpēc, ka viņai nav bijis iespējas 2019. gada 28. novembrī nokārtot sākotnējo mutisko pārbaudījumu apstākļos bez pārkāpumiem. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa, novērtējot prasītājas ciesto kaitējumu ex aequo et bono, uzskata, ka summa 4000 EUR ir atbilstoša morālā kaitējuma atlīdzināšanai.
96 Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai ir jāpiespriež izmaksāt prasītājai 4000 EUR kā atlīdzību par ciesto morālo kaitējumu un pārējā daļā prasību par kaitējuma atlīdzību noraidīt.
IV. Par tiesāšanās izdevumiem
97 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Šajā lietā, tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) Atcelt 2022. gada 10. februāra lēmumu, ar ko iekšējā konkursa COM/1/AD 10/18 atlases komisija pēc pārskatīšanas atteicās iekļaut NZ personvārdu rezerves sarakstā AD 10 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā jomā “Koordinēšana, komunikācija, cilvēkresursu un budžeta pārvaldība, audits”.
2) Eiropas Komisija izmaksā NZ summu 4000 EUR par nodarīto morālo kaitējumu.
3) Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Svenningsen | Mac Eochaidh | Martín y Pérez de Nanclares |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 18. oktobrī.
[Paraksti]