EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2015. gada 29. aprīlī

Apvienotās lietas F‑159/12 un F‑161/12

CJ

pret

Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centru (ECDC)

Civildienests – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts līgums – Izbeigšana – Uzticības saiknes zudums – Tiesības tikt uzklausītam – Pārkāpums

Priekšmets      Prasības, kuras celtas saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kurām CJ lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) direktora 2012. gada 24. februāra lēmumu par viņa līgumdarbinieka darba līguma izbeigšanu, kā arī atlīdzināt nodarītos materiālos zaudējumus, kurus tas cietis šī lēmuma rezultātā, un, otrkārt, atlīdzināt iespējami nodarīto morālo kaitējumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktora 2012. gada 24. februāra lēmumu par CJ līgumdarbinieka līguma izbeigšanu. Pārējā daļā prasību lietā F‑159/12 noraidīt. Prasību lietā F‑161/12 noraidīt. Lietā F‑159/12 katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Lietā F‑161/12 CJ sedz savus un atlīdzina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tiesāšanās izdevumus. Lietā F‑159/12 CJ samaksā Civildienesta tiesai EUR 2000, lai atlīdzinātu daļu no Civildienesta tiesas izdevumiem, no kuriem varēja izvairīties.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Izvirzīto pamatu izklāsts – Papildu pamati, kas izklāstīti tikai pielikumos – Nepieņemamība

(Civildienesta tiesas reglamenta 50. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana pirms termiņa, par to brīdinot – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pienākums ierosināt disciplinārlietu – Neesamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkts un 49. panta 1. punkts

3.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana pirms termiņa, par to brīdinot  – Tiesības tikt uzklausītam – Apjoms – Izbeigšana, nebrīdinot ieinteresēto personu – Pārkāpums – Sekas

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunkts)

4.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz nevainīguma prezumpciju – Apjoms

5.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Administrācijas novērtējuma brīvība – Apjoms (Civildienesta noteikumu IX pielikums)

6.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana pirms termiņa, par to brīdinot  – Attaisnojums, kas balstīts uz uzticības saiknes zudumu – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunkts)

7.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu – Robežas

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      No Civildienesta tiesas reglamenta 50. panta 1) punkta e) apakšpunkta izriet, ka prasītājam prasības pieteikumā precīzi jānorāda iebildumi, par kuriem Civildienesta tiesai ir jālemj, kā arī, vismaz kopsavilkuma veidā, tiesību un faktu elementus, uz kuriem šie iebildumi ir pamatoti.

Šajā sakarā, lai gan atsevišķos punktos prasības pieteikums var tikt pamatots un papildināts ar atsaucēm uz tā pielikumos iekļauto dokumentu fragmentiem, tad pielikumi ir izmantojami vienīgi pierādījumu iegūšanas un tehniskos nolūkos, tādējādi ar tiem nevar papildināt pamatu, kas prasības pieteikumā ir izklāstīts kopsavilkuma veidā, norādot tajā iebildumus vai argumentus, kuri nav iekļauti prasības pieteikumā.

Tādējādi, tādi iebildumi, kas ir izklāstīti tikai prasības pieteikuma pielikumā, nav pieņemami.

(skat. 76. un 77. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Giannini/Komsija, F‑49/08, EU:F:2009:76, 86. punkts.

2.      Ņemot vērā institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, plašo novērtējuma brīvību, tādas kļūdas gadījumā, kas var būt pamats pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka atlaišanai, minētajai institūcijai nekādā ziņā nav pienākuma ierosināt disciplinārlietu pret attiecīgo personu, bet drīzāk izmantot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punktā paredzēto iespēju vienpusēji izbeigt līgumu.

Tikai tad, ja institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, vēlas bez brīdinājuma atlaist pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku, kurš ir vainojams nopietnā savu pienākumu neizpildē, atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. panta 1. punktam ir jāuzsāk Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētā disciplinārā procedūra, kas pēc analoģijas ir piemērojama pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem.

(skat. 81. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums Longinidis/Cedefop, T‑283/08 P, EU:T:2011:338, 100. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Gomes Moreira/ECDC, F‑80/11, EU:F:2013:159, 49. punkts, un CT/EACEA, F‑36/13, EU:F:2013:190, 54. punkts.

3.      Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Turklāt tiesības tikt uzklausītam ir jāievēro pat tad, ja piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav tieši paredzēta šāda formalitāte.

Lēmums izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu, par to brīdinot līgumdarbinieku, atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunktam ir individuāls pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo darbinieku, tātad viņam ir tiesības tikt uzklausītam pirms šāda lēmuma pieņemšanas, pat ja šajā pantā nav īpaši paredzētas šādas tiesības.

Jākonstatē, ka ieinteresētās personas tikt uzklausītai ir pārkāptas, ja tai nav bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus par sekām, kādas viņa rīcībai paredz institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un it īpaši par faktu, ka tā plāno priekšlaicīgi pārtraukt viņa līgumu.

Tomēr, lai tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ varētu atcelt lēmumu par līguma izbeigšanu, vēl ir jāizvērtē, vai, ja šis pārkāpums netiktu pieļauts, procedūras iznākums varētu būt bijis citāds.

Šajā sakarā lēmums pirms termiņa izbeigt līgumdarbinieka līgumu, lai arī cik pamatots tas nebūtu, ir ārkārtēji būtisks gan iestādei vai attiecīgajai aģentūrai, kura to izvēlējās un pieņēma darbā – parasti pēc ļoti konkurētspējīgas atlases procedūras, un jo vairāk darbiniekam, kurš pēkšņi paliek bez darba un kura karjera varētu tikt negatīvi ietekmēta vairāku gadu garumā. Papildu tam, ka runa ir par attiecīgā darbinieka pamattiesībām, šī pēdējā minētā tiesību lietderīgi paust savu nostāju par paredzamo atlaišanas lēmumu izmantošana jānodrošina institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, kam šis pienākums ir skrupulozi jāpilda. Savienības tiesai nav jāspriež par to, vai šajā lietā bija vai nebija iespējami citi izskatītie risinājumi. Jebkurā gadījumā nolemt, ka institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pat pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas būtu pieņēmusi šādu pašu lēmumu, nozīmētu tikai to, ka pamattiesības tikt uzklausītam, kas ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā, zaudētu savu būtību, jo jau šo tiesību saturs nozīmē, ka ieinteresētajai personai ir iespēja ietekmēt attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesu.

(skat. 108.–110., 122.–124. un 129. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, C‑141/08 P, EU:C:2009:598, 83. punkts, un Kamino International Logistics un Datema Hellmann Worldwide Logistics, C‑129/13 un C‑130/13, EU:C:2014:2041, 39. un 79. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi CH/Parlaments, F‑129/12, EU:F:2013:203, 34. un 38. punkts; Tzikas/ERA, F‑120/13, EU:F:2014:197, 46. punkts, un Wahlström/Frontex, F‑117/13, EU:F:2014:215, 28. un 33. punkts, un tajā minētā judikatūra.

4.      Tiesības uz nevainīguma prezumpciju ir pamattiesības, kuru ievērošana no iestāžu puses ir jānodrošina Savienības tiesām. Šīs tiesības ir vispārējs princips, kas ir piemērojams administratīvajam procesam, ņemot vērā konkrētos pārkāpumus, kā arī ar to saistīto pasākumu raksturu un nopietnības pakāpi. No tā izriet, ka tiesības uz nevainīguma prezumpciju, pat tad, ja nav uzsākta kriminālvajāšana, ir piemērojamas ierēdnim, kas ir apsūdzēts Civildienesta noteikumos noteikto pienākumu neizpildē, kas ir pietiekami smaga, lai attaisnotu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanu, ko ievērojot administrācija varētu pieņemt jebkurus vajadzīgos, ja nepieciešams – stingrus, pasākumus.

Kas attiecas uz lēmumu izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu, par to brīdinot līgumdarbinieku, tāda iemesla dēļ kā uzticības saiknes zudums, šīs tiesības var tikt pārkāptas tad, ja administrācija nolemj lauzt attiecīgā darbinieka līgumu, pamatojoties tikai uz viņam izvirzītajām apsūdzībām no viņa priekšnieka puses, nemaz nesniedzot ieinteresētajai personai iespēju paskaidrot savu nostāju un nepārbaudot, vai viņam izvirzītās apsūdzības ir pamatotas. Tomēr, ja lēmums tiek pieņemts pēc izmeklēšanas veikšanas – tādas izmeklēšanas, kuras laikā ieinteresētajai personai bija tiesības izteikt savu viedokli, nav jautājuma par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

(skat. 154. un 155. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Apostolidis/Tiesa, T‑86/97, EU:T:1998:71, 47. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums BD/Komisija, F‑36/11, EU:F:2012:49, 51. punkts, un tajā minētā judikatūra.

5.      Iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, izvēloties personas, kurām tās uztic veikt izmeklēšanu par administratīvās nepakļautības apsūdzībām. Šajā kontekstā iestādēm ir pienākums izvēlēties personas, kas ir piemērotas tām uzticētā uzdevuma veikšanai, tomēr šo personu pieredzei izmeklētāja lomā nav izšķirošas nozīmes šajā izvēlē.

Ņemot vērā šo plašo novērtējuma brīvību, ieinteresētā persona nevar pamatoti pastrīdēt Savienības tiesā savas administrācijas veikto izvēli, pamatojoties tikai uz apgalvoto izmeklētāju pieredzes trūkumu un pat nemēģinot pierādīt, ka institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir izmantojusi savu novērtējuma brīvību acīmredzami kļūdainā veidā.

(skat. 174. un 175. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Tzirani/Komisija, F‑46/11, EU:F:2013:115, 121. punkts.

6.      Līgumdarbinieka līguma pirmstermiņa izbeigšana atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunktam var būt pamatota ar attiecīgā darbinieka rīcību, kas izraisījusi uzticības saiknes zudumu starp viņu un institūciju, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus. Šajā sakarā kompetentai iestādei ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesai pārbaudot tikai to, ka nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

Šajā kontekstā secināt, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu to faktu vērtējumā, kuri attaisno lēmuma, kas pieņemts uz šī vērtējuma pamata, atcelšanu, nozīmē, ka pierādījumi, kurus prasītājam jāsniedz, ir pietiekami, lai administrācijas veiktajam vērtējumam atņemtu ticamību. Citiem vārdiem, pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu, ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja norādītajiem apstākļiem, apstrīdētais vērtējums var tikt atzīts par joprojām pamatotu un konsekventu.

(skat. 188. un 189. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedums ETF/Michel, T‑108/11 P, EU:T:2013:625, 77. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Mocová/Komisija, F‑41/11, EU:F:2012:82, 44. punkts, un tajā minēta judikatūra, un CT/EACEA, EU:F:2013:190, 43. punkts, un tajā minēta judikatūra.

7.      Prettiesiska akta atcelšana pati par sevi var būt pienācīgs un principā pietiekams atlīdzinājums visam morālajam kaitējumam, ko šis akts ir varējis radīt, ja vien prasītājs nepierāda, ka tas ir cietis tādu morālu kaitējumu, kurš ir nošķirams no prettiesiskuma, kas pamato atcelšanu, un kuru nav iespējams pilnībā atlīdzināt ar šo atcelšanu.

(skat. 234. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums CP/Parlaments, F‑8/13, EU:F:2014:44, 105. punkts.