Lieta T‑344/08
EnBW Energie Baden-Württemberg AG
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Administratīvā lieta par procedūru aizliegto vienošanos jomā – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību – Attiecīgās iestādes pienākums veikt piekļuves pieteikumā norādīto dokumentu satura konkrētu un individuālu pārbaudi
Sprieduma kopsavilkums
1. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Pieteicēja personīgas intereses realizēšana – Ietekmes uz piekļuves tiesībām neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
3. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Atkāpe no izvērtēšanas pienākuma – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Apjoms – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants; Padomes Regula Nr. 659/1999 un Regula Nr. 1/2003)
5. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Apjoms – Pienākuma izslēgšana – Izvērtēšanas pa dokumentu kategorijām iespēja – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
6. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izvērtēšana, kas izrādās īpaši apgrūtinoša un nesamērīga – Atkāpe no izvērtēšanas pienākuma – Ierobežots apjoms – Iestādei uzliktais pierādīšanas pienākums – Iestādes pienākums apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants, 7. panta 3. punkts un 8. panta 2. punkts)
7. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Piemērošana laikā – Piemērošanas pēc šo darbību beigšanas iespēja – Nosacījumi
(EKL 81. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)
8. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Apjoms – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)
9. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Noteiktas personas komerciālo interešu aizsardzība – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums)
10. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Autonoma interpretācija, salīdzinot ar Regulā Nr. 1/2003 paredzētajām piekļuves tiesībām konkurences lietās – Komisijas pienākums pēc konkurences lietas izskatīšanas no jauna veikt piekļuves pieteikuma, kurš pamatots ar Regulu Nr. 1049/2001, izvērtēšanu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001; Padomes Regula Nr. 1/2003)
11. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)
1. Iestādes pienākums veikt piekļuves pieteikumā, kas balstīts uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, paredzēto dokumentu satura konkrētu un individuālu izvērtēšanu ir principiāls risinājums, kas piemērojams neatkarīgi no jomas, uz kuru attiecas pieprasītie dokumenti, pat ja šis principiālais risinājums nenozīmē, ka šāda pārbaude ir jāveic visos gadījumos.
Līdz ar to šī pienākuma iespējamas neizpildes izvērtēšana ir iepriekšējā stadija Regulas Nr. 1049/2001 4. panta tiesību normu pārkāpumu izvērtēšanai. No tā izriet, ka Savienības tiesai, izvērtējot pamatus par šo tiesību normu pārkāpumu, katrā ziņā ir jāpārbauda, vai Komisija ir konkrēti un individuāli izvērtējusi katru no lūgtajiem dokumentiem un vai tā ir pierādījusi, ka atteiktos dokumentus acīmredzami pilnībā aptver izņēmums.
(sal. ar 28. un 29. punktu)
2. Personīgā interese, kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt saistībā ar piekļuves pieteikumu, ir pilnībā neatbilstošs kritērijs attiecībā uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; līdz ar to Komisijai nav ne jāspriež vai jāizdara pieņēmumi šajā sakarā, ne jāizdara secinājumi saistībā ar pieteikuma izskatīšanu.
(sal. ar 36. punktu)
3. Atkāpes no pienākuma veikt konkrētu un individuālu dokumentu izvērtēšanu, kas iestādei lūgti saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, var tikt paredzētas trīs gadījumos. Pirmkārt, runa ir par gadījumiem, kad ir acīmredzams, ka piekļuve ir jāliedz vai, tieši pretēji, jāatļauj. Tāds cita starpā varētu būt gadījums, ja noteiktiem dokumentiem acīmredzami būtu pilnībā piemērojams izņēmums no piekļuves tiesībām vai, tieši otrādi, būtu acīmredzami pilnībā jāpiešķir piekļuve, vai arī, visbeidzot, Komisija jau būtu veikusi konkrētu un individuālu to izvērtējumu līdzīgos apstākļos. Iestādes, lai izskaidrotu, kādēļ piekļuve lūgtajiem dokumentiem varētu skart intereses, kas aizsargātas ar izņēmumu, kurš paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā, principā var pamatoties uz vispārīgiem pieņēmumiem, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, jo līdzīgi vispārīgi apsvērumi var attiekties uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem. Otrkārt, vienas kategorijas dokumentiem var piemērot vienu un to pašu pamatojumu, un tas tā it īpaši ir gadījumā, ja tajos ir ietverta viena veida informācija; attiecīgo dokumentu kopējais kritērijs tātad attiecas uz to saturu. Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai izvirzītais izņēmums acīmredzami un pilnībā attiecas uz šīs kategorijas dokumentiem.
Treškārt, vienīgi izņēmuma gadījumā un tikai tad, ja administratīvā nasta, ko rada konkrēta un individuāla dokumentu pārbaude, ir pārmērīgi smaga, tādējādi pārsniedzot to, ko būtu saprātīgi pieprasīt, var piemērot atkāpi no pienākuma veikt individuālu un konkrētu lūgto dokumentu pārbaudi.
(sal. ar 45.–47. punktu)
4. Lai gan, ja ir iesniegts saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem sagatavots pieteikums piekļūt dokumentiem, attiecīgā iestāde, lai atteiktu šādu piekļuvi, var pamatoties uz vispārīgiem pieņēmumiem, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām un kas var tikt pamatoti ar piekļuves konkrētas procedūras lietas materiāliem kārtību, tomēr šāda kārtība vai nu valsts atbalsta jomā, vai aizliegto vienošanos jomā ir piemērojama vienīgi attiecīgās procedūras laikā, nevis situācijā, kurā iestāde jau ir pieņēmusi galīgo lēmumu izbeigt lietu, pie kuras materiāliem ir lūgts piekļūt. Tomēr, lai gan ir jāņem vērā ierobežojumi piekļuvei lietas materiāliem tādās konkrētās procedūrās kā procedūras konkurences jomā, šāda ņemšana vērā neļauj prezumēt – jo pretējā gadījumā tiktu ietekmēta Komisijas sodīšanas spēja aizliegtu vienošanos jomā –, ka visus dokumentus, kas ietverti tās lietas materiālos šajā jomā, automātiski aptvertu kāds no izņēmumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā.
(sal. ar 55., 57. un 61. punktu)
5. Piekļuves dokumentiem tiesību jomā vienas kategorijas dokumentiem var piemērot vienu un to pašu pamatojumu, lai atteiktu piekļuvi, un tas tā it īpaši ir gadījumā, ja tajos ir ietverta viena veida informācija. Tomēr katra dokumenta izvērtēšana katrā ziņā ir nepieciešama, lai izvērtētu – obligāti saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 6. punktu – eventuālo daļējo piekļuvi lūgtajiem dokumentiem. Tādēļ vienīgi gadījumā, ja piekļuves tiesību izņēmums acīmredzami un pilnībā attiecas uz dokumentiem, kuri ietilpst vienā kategorijā, iestāde var neveikt individuālu šo dokumentu izvērtējumu. Turklāt dokumentu, kurus veidojusi attiecīgā iestāde, kategorijas ir jāgrupē atkarībā no šajos dokumentos esošās informācijas. It īpaši gadījumā, ja dokumentos, kas ietilpst vienā kategorijā, ir ietverta tāda paša veida informācija, atteikumam publiskot visu dokumentu grupu var sniegt vienu un to pašu pamatojumu. Šādos apstākļos pamatojums saistībā ar dokumentu grupu atvieglotu vai vienkāršotu Komisijas darbu, izvērtējot pieteikumu un pamatojot lēmumu.
No tā izriet, ka tas, ka izvērtēšana pa kategorijām ir noderīga, lai izskatītu piekļuves pieteikumu, ir šādas izvērtēšanas tiesiskuma nosacījums. Dokumentu grupēšana pa kategorijām tādējādi ir jāveic atkarībā no kritērijiem, kas ļauj Komisijai piemērot kopēju argumentāciju visiem dokumentiem, kas ietilpst vienā kategorijā.
(sal. ar 64.–67., 76., 79. un 85. punktu)
6. Tā kā principā ir jānodrošina tiesības iepazīties ar iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, iestādei, kura atsaucas uz izņēmumu saistībā ar pieteikumā noteiktā uzdevuma pārmērīgo smagumu, ir pienākums pierādīt, cik šis uzdevums ir grūts. Darba nastas, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieteikumu, ņemšana vērā principā nav nozīmīga, lai noteiktu piekļuves tiesību apjomu. Turklāt darba nasta, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieteikumu, ir atkarīga ne tikai no pieteikumā norādīto dokumentu skaita un to apjoma, bet arī no to rakstura. Tā rezultātā vajadzība veikt konkrētu un individuālu pārbaudi ļoti lielam dokumentu skaitam pati par sevi nenorāda uz darba nastu, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieejas pieteikumu, jo šī darba nasta ir atkarīga arī no tā, cik pilnīgai jābūt šai pārbaudei.
Turklāt, ja iestāde sniedz pierādījumus par pārmērīgu administratīvo nastu, kas rodas konkrētas un individuālas lūgumā norādīto dokumentu izvērtēšanas dēļ, tai ir pienākums apspriesties ar pieteicēju, lai, pirmkārt, izprastu vai lūgtu to precizēt savas intereses iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un, otrkārt, konkrēti noteiktu iespējas, kādas tai ir veikt mazāk traucējošu pasākumu par konkrētu un individuālu dokumentu izvērtēšanu. Tā kā tiesības iepazīties ar dokumentiem ir princips, iestādei šajā ziņā tomēr ir pienākums dot priekšroku variantam, kas būtu vislabvēlīgākais pieteicēja tiesībām iepazīties ar dokumentu, ja vien tas nav uzdevums, kas pārsniedz saprātīgi pieprasāmā robežas. No tā izriet, ka iestāde no konkrētas un individuālas dokumentu izvērtēšanas var tikt atbrīvota tikai pēc tam, kad tā ir faktiski izvērtējusi visas citas iedomājamās iespējas un savā lēmumā sīki izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šīs dažādās iespējas arī rada nesamērīgu darba nastu.
(sal. ar 100.–102., 105. un 106. punktu)
7. Izņēmums, kā tas izriet no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā izklāstītā izņēmuma formulējuma, nav paredzēts, lai aizsargātu izmeklēšanas darbības kā tādas, bet gan lai aizsargātu procedūras konkurences jomā mērķi pārbaudīt, vai nav pārkāpts EKL 81. pants, un attiecīgajā gadījumā sodīt atbildīgās sabiedrības. Šā iemesla dēļ šis izņēmums uz dažādajiem izmeklēšanas dokumentiem jāattiecina tik ilgi, kamēr netiek sasniegts šis mērķis, pat ja ir pabeigta izmeklēšana vai īpašā pārbaude, par kuru ir sagatavots dokuments, attiecībā uz kuru tiek lūgta piekļuve.
Tomēr izmeklēšanas darbības konkrētā lietā, kurā pieņemts galīgs lēmums, ir jāuzskata par pabeigtām neatkarīgi no tā, ka vēlāk tiesas, iespējams, atcels šo lēmumu, jo šajā brīdī pati iestāde uzskata procedūru par pabeigtu.
Ja tiktu piekrists, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minētais izņēmums attiecas uz dažādiem ar izmeklēšanas darbībām saistītiem dokumentiem tik ilgi, kamēr nav izbeigtas visas ar šīm procedūrām saistītās darbības, pat gadījumā, ja Vispārējā tiesā tiek celta prasība, kuras rezultātā, iespējams, tiek atsākta procedūra Komisijā, piekļuve šiem dokumentiem tiktu padarīta atkarīga no nejaušiem notikumiem, proti, no minētās prasības rezultāta un secinājumiem, kurus Komisija no tā varētu izdarīt. Katrā ziņā tie būtu nākotnē iespējami un nenoteikti gadījumi, kas atkarīgi no sabiedrību, kurām adresēts lēmums, ar kuru uzlikts sods par aizliegto vienošanos, un dažādu attiecīgo iestāžu lēmumiem.
Šāds risinājums būtu pretrunā mērķim garantēt pēc iespējas plašākas sabiedrības piekļuvi iestāžu dokumentiem, lai nodrošinātu pilsoņiem iespēju efektīvāk kontrolēt publiskās varas īstenošanas tiesiskumu.
(sal. ar 116. un 119.–121. punktu)
8. Piekļuves dokumentiem jomā jēdziens “izmeklēšanas darbību mērķi” nevar tikt interpretēts kā vispārīgs jēdziens, kurš aptver visu Komisijas politiku aizliegto vienošanos apkarošanas un prevencijas jomā. Šāda interpretācija nozīmētu atļaut Komisijai atkāpties no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanas bez ierobežojuma laikā attiecībā uz ikvienu dokumentu, kas ir iekļauts lietā konkurences jomā, vienkārši norādot uz to, ka nākotnē, iespējams, tiktu aizskarta tās iecietības programma. Šajā sakarā Komisijas bažas par tās iecietības programmu ir atkarīgas no vairākiem nenoteiktiem faktoriem, kuru starpā ir tas, ka puses, kurām kaitējusi aizliegtā vienošanās, izmantos iegūtos dokumentus, šo pušu eventuālo prasību par kaitējuma atlīdzību iespējamie panākumi, summas, kuras šīm pusēm piespriestu valsts tiesas, kā arī uzņēmumu, kas ir aizliegto vienošanos dalībnieki, reakcija nākotnē.
Ir jākonstatē, ka tik plaša jēdziena “izmeklēšanas darbības” interpretācija nav savienojama ar principu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā minētās regulas preambulas ceturtajā apsvērumā paredzēto mērķi “pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem”, šīs regulas 4. pantā paredzētie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro ierobežoti.
Šajā ziņā ir jāuzsver, ka nekas Regulā Nr. 1049/2001 neļauj pieņemt, ka pret Savienības konkurences politiku, piemērojot šo regulu, būtu jāattiecas atšķirīgi salīdzinājumā ar citām Savienības politikām. Tādēļ nav neviena iemesla jēdzienu “izmeklēšanas darbību mērķi” interpretēt atšķirīgi konkurences politikas jomā salīdzinājumā ar citām Savienības politikām.
Turklāt iecietības un sadarbības programmas, kuru efektivitāti Komisija tiecas aizsargāt, nav vienīgie līdzekļi, lai tiktu garantēta Savienības konkurences tiesību normu ievērošana. Prasības par zaudējumu atlīdzību valsts tiesās var būtiski palīdzēt saglabāt efektīvu konkurenci Savienībā.
(sal. ar 123. un 125.–128. punktu)
9. Visa informācija, kas attiecas uz sabiedrību un tās komercattiecībām, nevar tikt uzskatīta par tādu, uz kuru attiecas aizsardzība, kāda ir jāgarantē komerciālajām interesēm saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, jo pretējā gadījumā netiktu ievērots vispārīgais princips, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Pat ja pret sabiedrību vērstu prasību par zaudējumu atlīdzību rezultātā, bez šaubām, varētu rasties augsti izdevumi, lai arī vienīgi pārstāvju honorāru formā, un pat ja šādas prasības pēc tam tiktu noraidītas kā nepamatotas, tomēr sabiedrības, kas bijusi aizliegtās vienošanās dalībniece, interese izvairīties no šādām prasībām nevarētu tikt kvalificēta par komerciālo interesi un katrā ziņā, it īpaši ņemot vērā visu personu tiesības lūgt atlīdzināt kaitējumu, kas tām nodarīts ar rīcību, kura var traucēt vai traucē konkurencei, tā nebūtu interese, kura ir pelnījusi aizsardzību.
(sal. ar 134. un 148. punktu)
10. Tiesības uz aizstāvību kā specifiskas tiesības un tiesības, kas ietilpst uzņēmumu, kuriem Komisija ir nosūtījusi paziņojumu par iebildumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 27. panta 2. punktu, pamattiesībās, sniedz piekļuvi vienīgi sakarā ar specifiskiem mērķiem pie specifiskiem dokumentiem, no kuriem izslēgti ir vienīgi iestādes iekšējie dokumenti, citu uzņēmumu komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija. Tieši pretēji, sabiedrības piekļuves tiesības saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem kā vispārējas tiesības potenciāli – bez ierobežojuma saistībā ar saņemto dokumentu izmantošanu – sniedz piekļuvi visiem dokumentiem, kas ir iestāžu rīcībā; šī piekļuve var tikt atteikta vairāku minētās regulas 4. pantā izklāstīto iemeslu dēļ. Ņemot vērā šīs atšķirības, tas, ka Komisija jau ir izvērtējusi, kādā mērā tā var sniegt piekļuvi informācijai, kas ietverta konkurences lietas materiālos, saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem sakarā ar tiesībām uz aizstāvību vai kādā mērā šī informācija ir jāpublisko procedūras saistībā ar konkurences tiesībām noslēgumā pieņemta lēmuma nekonfidenciālajā versijā, ņemot vērā specifiskos apstākļus, kas saistīti ar piekļuves tiesībām saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, nevar Komisiju atbrīvot no jaunas šo jautājumu izvērtēšanas.
Lai gan nevar tikt piemērots stingrs noteikums, saskaņā ar kuru visa informācija saistībā ar noteikta vecuma faktiem ir jāuzskata par tādu, kas vairs neietekmē sabiedrības, uz kuru minētā informācija attiecas, komerciālās intereses, tas, ka attiecīgā informācija ir sasniegusi attiecīgu vecumu, palielina iespēju, ka attiecīgo sabiedrību komerciālās intereses vairs netiks ietekmētas tiktāl, ka būtu pamats piemērot izņēmumu pārskatāmības principam, kas izklāstīts Regulā Nr. 1049/2001. Līdz ar to tas, ka informācija par kādas sabiedrības komerciālo darbību aptver sešpadsmit gadu laikposmu, var radīt pienākumu Komisijai konkrēti un individuāli izvērtēt lūgtos dokumentus saistībā ar izņēmumu, kas izriet no komerciālo interešu aizsardzības. Līdzīgi, ar to, ka vairāk nekā divi gadi ir pagājuši no piekļuves sniegšanas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punktu līdz lēmuma par piekļuvi dokumentiem pieņemšanai saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, ir pietiekami, lai Komisijai no jauna būtu jāizvērtē konfidencialitātes prasības, kas izriet no attiecīgo uzņēmumu komerciālo interešu aizsardzības.
(sal. ar 142., 145. un 146. punktu)
11. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punktā saistībā ar izņēmumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību ir skaidri norādīta atšķirība atkarībā no tā, vai process ir pabeigts vai nē. Tādēļ tikai attiecībā uz daļu iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu, proti, tādiem dokumentiem, kuros ietverts viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām saistībā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē, minētā 3. punkta otrajā daļā dotas tiesības atteikt piekļuvi arī tad, kad lēmums jau ir pieņemts, ja šo dokumentu izpaušana var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē. No tā izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka, tiklīdz lēmums ir pieņemts, lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzības prasības vairs nav tik aktuālas, tādējādi jebkura cita dokumenta, izņemot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrajā daļā minēto dokumentu, izpaušana nekādi nevar kaitēt minētajam procesam un atteikums izpaust šādu dokumentu nav atļauts, lai arī tā izpaušana, ja tā būtu notikusi pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas, būtu nopietni kaitējusi šim procesam.
(sal. ar 152.–154. punktu)