Lieta T‑398/13
TVR Automotive Ltd
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “TVR ITALIA” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts un Kopienas vārdiskas preču zīmes “TVR” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Atcelšanas process – Agrākās preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts – Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums
1. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Attiecības starp galīgu lēmumu par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu un iebildumu procesu – “Res judicata” spēks – Piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts, 53. panta 4. punkts, 57. panta 2. punkts un 100. panta 2. punkts)
2. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens –Vērtēšanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 42. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 22. noteikuma 3. punkts)
3. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Interpretācija, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta “ratio legis” (Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)
4. Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas tiesības grozīt apstrīdēto lēmumu – Ierobežojumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punkts)
1. Res judicata spēka princips, atbilstoši kuram tiesas nolēmuma galīgais raksturs nevar tikt apšaubīts, attiecībās starp galīgu lēmumu par iebildumiem un pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu nav piemērojams, jo ir jāņem vērā, pirmkārt, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) notiekošais process ir nevis tiesas, bet gan administratīvs process un, otrkārt, ka Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 53. panta 4. punktā un 100. panta 2. punktā šajā saistībā nekādas normas nav paredzētas. Tā tas ir arī pretējā gadījumā saistībā ar attiecībām starp procesu, kura rezultātā tiek pieņemts galīgs lēmums par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu, un iebildumu procesu. Tomēr galīgajā lēmumā par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu veiktos konstatējumus – kad ir jālemj par iebildumiem to pašu lietas dalībnieku starpā, kas attiecas uz to pašu priekšmetu un ir balstīti uz tiem pašiem pamatiem – ITSB nevar pilnībā ignorēt, ar nosacījumu, ka šos konstatējumus vai izskatītos jautājumus nav ietekmējuši jauni faktiskie apstākļi, jauni pierādījumi vai jauns pamatojums. Faktiski šāds apgalvojums ir vienīgi tādas judikatūras īpašā izpausme, saskaņā ar kuru, novērtējot, vai apzīmējumu var reģistrēt, no ITSB agrākajiem lēmumiem izrietošā prakse ir apstāklis, ko var ņemt vērā.
Tādējādi Apelācijas padomei nav uzticīgi jāseko Anulēšanas nodaļas lēmumā norādītajiem apsvērumiem un secinājumiem. Ja tas tā nebūtu, atsevišķu pārsūdzības procedūru – pirmkārt, no iebildumu iesniegšanas par Kopienas preču zīmes reģistrāciju līdz tās reģistrācijai un, otrkārt, saistībā ar reģistrētas Kopienas preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamības atzīšanu – lietderīgā iedarbība tiktu apdraudēta, lai gan to secīga vai vienlaicīga apstrīdēšana atbilstoši Regulai Nr. 207/2009 ir iespējama. Šo vērtējumu apstiprina tas, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu un 57. panta 2. punktu, atkarībā no pieteikuma par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas dienas vai no reģistrācijas pieteikuma publicēšanas dienas, piecu gadu laikposmi, attiecībā uz kuriem ir prasīts pierādīt Kopienas preču zīmes faktisku izmantošanu, var atšķirties.
(sal. ar 38. un 39. punktu)
2. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīme ir “faktiski izmantota”, ja tā lietota atbilstoši tās pamata funkcijai, proti, garantēt to preču vai pakalpojumu identitāti, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmi piešķirtās tiesības. Preču zīmes faktiskās izmantošanas vērtējums jābalsta uz tādu faktu un apstākļu kopumu, ar ko var pierādīt tās faktisku komerciālu izmantošanu, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomikas nozarē uzskata par pamatotu, lai uzturētu vai izveidotu preču vai pakalpojumu, ko aizsargā preču zīme, tirgus daļu, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturīgās pazīmes, preču zīmes izmantošanas apjomu un regularitāti. Tomēr agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas analīze nevar attiekties vienīgi uz konstatējumu par šīs preču zīmes izmantošanu komercdarbībā, jo turklāt ir jākonstatē faktiska izmantošana saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. punkta formulējumu. Tostarp preču zīmes “faktiskas izmantošanas” kvalifikācija ir atkarīga no attiecīgās preces vai pakalpojuma konkrētajā tirgū iezīmēm. Tādējādi jebkura pierādīta izmantošana komerciālā nolūkā automātiski nevar tikt kvalificēta par konkrētās preču zīmes faktisku izmantošanu.
Attiecībā uz agrākās preču zīmes izmantošanas apjomu tostarp ir jāņem vērā, pirmkārt, visu izmantošanas aktu komerciālais apjoms un, otrkārt, izmantošanas laikposms, kurā šie izmantošanas akti ir tikuši veikti, kā arī to biežums. Turklāt, lai pārbaudītu, vai agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus. Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem. Tātad ar minēto preču zīmi pārdoto preču nelielo apjomu var kompensēt šīs preču zīmes izmantošanas augstā intensitāte vai ievērojams tās izmantošanas pastāvīgums laikā un otrādi. Visbeidzot preču zīmes faktisko izmantošanu nevar pierādīt, pamatojoties uz varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jāpierāda ar konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par patiesu un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū.
Attiecībā uz izmantošanas ilgumu ir jau ticis nospriests, ka Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās sankcijas ir piemērojamas tikai attiecībā uz preču zīmēm, kuru faktiskā izmantošana tikusi apturēta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu. Tādējādi, lai izvairītos no minētajām sankcijām, ir pietiekami, ka preču zīme ir faktiski izmantota tikai daļā šī laikposma. Tāpat Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 207/2009, 22. noteikuma 3. punktā ir paredzēts izmantošanas ilguma kritērijs, neprasot pierādīt tās turpinātību piecu gadu termiņa laikā, un to nošķir tostarp no izmantošanas apjoma un veida kritērijiem, kuri, vienīgi kopumā vērtējot, ļauj konstatēt agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu. Proti, vienīgi ņemot vērā visus elementus, kas iesniegti vērtēšanai Apelācijas padomē, ir jārodas iespējai pierādīt minēto izmantošanu.
Tādējādi piecu gadu termiņa paredzēšana Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā nenozīmē, ka agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumi būtu jāsniedz atsevišķi par katru ar minēto termiņu aptverto gadu, bet pietiek pierādīt, ka, ņemot vērā visus faktorus, kas attiecas uz šo lietu, vismaz daļā minētā laikposma šī preču zīme tikusi izmantota nevis vienīgi simboliski, bet faktiski un ar mērķi radīt vai saglabāt konkrēto preču un pakalpojumu noietu. Turklāt, ja būtu citādi, tādā lietā kā šī pamatlieta pārejošas finanšu grūtības, kas ierobežotā laikposmā traucē agrākās preču zīmes izmantošanu, lai gan tās īpašnieks plāno turpināt izmantot minēto preču zīmi tuvā nākotnē, varētu būt pietiekami, lai tai vairs neļautu iebilst identiskas preču zīmes reģistrācijai.
(sal. ar 44., 46., 52. un 53. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 45. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 62. punktu)