PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2006. gada 5. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska agrāka vārdiska preču zīme “ECHINACIN” – Kopienas vārdiskas preču zīmes pieteikums “ECHINAID” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑202/04
Madaus AG, Ķelne (Vācija), ko pārstāv I. Valdelomars Serāno [I. Valdelomar Serrano], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves], pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Optima Healthcare Ltd, Kardifa (Apvienotā Karaliste),
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 30. marta lēmumu lietā R 714/2002–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Madaus AG un Optima Healthcare Ltd.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneses I. Labucka un V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 27. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 6. oktobrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 19. maijā Optima Healthcare Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “ECHINAID”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 5. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šāda aprakstam: “vitamīni, uztura bagātinātāji, ārstniecisko augu preparāti, medicīniskie un farmaceitiskie preparāti”.
4 2000. gada 18. decembrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 101/2000.
5 2001. gada 16. martā Madaus AG, starptautiskas preču zīmes “ECHINACIN” (kas ir spēkā Spānijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Portugālē un Beniluksa valstīs), kas attiecas uz 5. klasē ietilpstošajām šādām precēm: “ķīmiskie farmaceitiskie produkti”, īpašniece iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm. Tā norādīja uz sajaukšanas iespējas esamību starp abām preču zīmēm Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
6 Ar 2002. gada 15. jūlija lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja, pamatojot būtībā ar to, ka nav nekādas sajaukšanas iespējas, jo priedēklis “echina”, kas balstīts uz auga ehinaceja [echinacea] nosaukumu, ir uzskatāms par aprakstošu. Līdz ar to, pēc tās domām, fakts, ka abām preču zīmēm ir viens un tas pats priedēklis nav pietiekams, lai konstatētu sajaukšanas iespējas esamību.
7 2002. gada 20. augustā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57. – 62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
8 Ar 2004. gada 30. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots nākamajā dienā, ITSB Apelāciju otrā padome apelāciju noraidīja. Tā uzskatīja, ka starp abām preču zīmēm sajaukšanas iespējas nav, jo būtībā samērā informēts un uzmanīgs vidusmēra patērētājs, kas ir pieradis pie precēm, kuras nosaukumā ir ietvers priedēklis “echina”, pievērš uzmanību drīzāk šo preču zīmju galotnei, nevis aprakstošajam priedēklim “echina”, kas nav pietiekami atšķirtspējīgs.
9 Pēc tiesneša referenta ierosinājuma Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un tiesas sēdi noteikt 2005. gada 20. septembrī. Lietas dalībnieki uz to neieradās. Par lietas dalībniekiem nosūtīto tiesas sēdes protokolu lietas dalībnieki nekādus apsvērumus neiesniedza.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt, ka ITSB, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pieļāvis kļūdu;
– minēto lēmumu atcelt;
– uzlikt par pienākumu ITSB pieņemt jaunu lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiek noraidīta sakarā ar sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasītājas prasījumu punktu pieņemamību
12 Ar savu prasījumu trešo punktu prasītāja būtībā lūdz Pirmās instances tiesu noteikt ITSB pienākumu noraidīt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
13 Prasības un prasījumu, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību, pieņemamības nosacījumus Pirmās instances tiesa var pārbaudīt pēc savas ierosmes un neaprobežot savu kontroli ar lietas dalībnieku izvirzītajiem nepieņemamības argumentiem (Tiesas 1986. gada 23. aprīļa spriedums lietā 294/83 Les Verts/Parlaments, Recueil, 1339. lpp., 19. punkts, Pirmās instances tiesas 1990. gada 6. decembra sprieduma lietā T-130/89 B./Komisija kopsavilkums, kas publicēts Recueil, II‑761. lpp., 13. un 14. punkts, 1996. gada 12. decembra spriedums lietā T-99/95 Stott/Komisija, Recueil, II‑2227. lpp., 22. punkts).
14 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam, ITSB ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Kopienu tiesu spriedumu izpildei. Līdz ar to Pirmās instances tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus ITSB. Tas ir ITSB pienākums – izdarīt secinājumus no Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīviem (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T-331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (Giroform), Recueil, II-433. lpp., 33. punkts, 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T-34/00 Eurocool Logistik/ITSB (EUROCOOL), Recueil, II-683. lpp., 12. punkts, 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T-129/01 Alejandro/ITSB - Anheuser-Busch (BUDMEN), Recueil, II-2251. lpp., 22. punkts, un 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T-164/03 Ampafrance/ITSB – Johnson & Johnson (monBeBé), Krājumā vēl nav publicēts, 24. punkts).
15 Līdz ar to prasītājas prasījumu trešais punkts ir nepieņemams.
16 Visbeidzot, prasītājas prasījumu pirmais un otrais punkts, ar ko prasīta apstrīdēta lēmuma atcelšana, ir pieņemams.
Par lietas būtību
17 Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā. Šis pamats ir iedalāms piecās daļās.
Par pirmo daļu par kļūdainu teritorijas un konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu
Lietas dalībnieku argumenti
18 Prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā sajaukšanas iespējas vērtējumu ir veikusi, no vienas puses, ņemot vērā Anglijas sabiedrību, lai gan šī lieta neattiecas uz Anglijas teritoriju un, no otras puses, ņemot vērā tikai specializēto mērķa (farmaceitu un ārstu) sabiedrību, lai gan konkrētā sabiedrības daļa ietver arī “gala patērētāju”, kas ir “vidusmēra patērētājs”.
19 Šajā sakarā prasītāja atsaucas uz Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 3. novembra lēmumu lietā R 67/2003-1, kurā ITSB ir norādījis, ka vidusmēra patērētājs, kas iegādājas bezrecepšu medikamentus nelielām veselības problēmām (piemēram, diētai), šī pirkuma izdarīšanas brīdī nav īpaši uzmanīgs. Prasītāja tātad uzskata, ka šajā gadījumā pastāv sajaukšanas iespēja no vidusmēra patērētāja uztveres viedokļa.
20 ITSB uzsver, ka Apelāciju padome nekādi nav uzskatījusi, ka konkrētā teritorija ir Apvienotā Karaliste, jo tā, gluži pretēji, norādīja, ka mērķa teritorija ir Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle un Beniluksa valstis (apstrīdētā lēmuma 20. un 23. punkts) un ka tā savu vērtējumu nekādi nav balstījusi uz sabiedrības daļas uztveri, kas ietver speciālistus, bet gan tā drīzāk atsaucas uz attiecīgo preču vidusmēra patērētāja viedokli (apstrīdētā lēmuma 23. punkts).
Pirmās instances tiesas vērtējums
21 Faktiski šai daļai nav nozīmes, jo tā balstās uz iebildumiem, kas ir pretrunā apstrīdētajā lēmumā skaidri izteiktajam. Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 20., 21. un 23. punktā Apelāciju padome skaidri norāda, ka sešas konkrētās teritorijas ir Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle un Beniluksa valstis. Minēto teritoriju sabiedrību tā definē kā sabiedrības daļu, pamatojoties uz kuru tiek veikts sajaukšanas iespējas vērtējums.
22 Pretēji tam, ko norāda prasītāja, Apelāciju padome savu vērtējumu šajā sakarā nav balstījusi uz pierādījumiem, kas saistīti ar vārda “echinacea” nozīmi angliski runājošās sabiedrības daļas izpratnē. Lai gan apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelāciju padome atsaucas uz divām minētā vārda definīcijām, kas iegūtas no angļu valodas vārdnīcām, taču tas ir tikai latīņu valodas etimoloģijas pārbaudes ietvaros. Tā vienkārši konstatēja, ka runa ir par auga zinātnisko nosaukumu, kas tiek lietots vairākās valodās, kurās runā attiecīgo sešu teritoriju sabiedrība.
23 Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma 23. punkta izriet arī tas, ka Apelāciju padome konkrēto sabiedrības daļu nav uzskatījusi par ierobežotu ar specializētu sabiedrību, ko veido farmaceiti un ārsti. Gluži pretēji tā skaidri atsaucas uz minēto šāda veida preču, proti, medicīnas un citu farmaceitisko augu produktu vidusmēra patērētāju. Šis vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Tātad runa nav par specializētu sabiedrības daļu.
24 Attiecībā uz ITSB šķietami dažādo lēmumu pieņemšanas praksi ir jāatgādina, ka Apelāciju padomes lēmumu likumīgums jānovērtē, vienīgi pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretējusi Kopienu tiesa, un nevis pamatojoties uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB – Héritiers Debuschewitz (CHUFAFIT), Krājumā vēl nav publicēts, 57. punkts, un tajā minēto judikatūru).
25 No tā izriet, ka pamata pirmā daļa ir noraidāma.
Par otro daļu par īpaša kritērija piemērošanu, lai veiktu sajaukšanas iespējas vērtējumu sakarā ar farmaceitisko produktu specifisko raksturu
Lietas dalībnieku argumenti
26 Prasītāja uzskata, ka konfliktējošās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas. “Medicīniskie un farmaceitiskie preparāti”, ko apzīmē preču zīme “ECHINAID” ir identiskas preces “ķīmiskiem farmaceitiskie produktiem”, ko apzīmē ar preču zīmi “ECHINACIN”, kurpretim “vitamīni, uztura bagātinātāji, ārstniecisko augu preparāti”, ko aizsargā pirmā preču zīme, ir tai līdzīgas. Tā uzskata, ka kļūdīšanās farmaceitiskā produkta izvēlē var radīt nopietnas sekas veselībai, un tādējādi sajaukšanas iespējas vērtējumā izmantotajam kritērijam ir jābūt daudz stingrākam nekā attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem.
27 ITSB iebilst, ka reģistrācijas atteikuma, kas balstīts uz tādu risku, kas norādīts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, mērķis ir subjektīvo tiesību aizsardzība, proti, agrākai preču zīmei piešķirto ekskluzīvo tiesību aizsardzība. Līdz ar to draudi, kas var izrietēt no iespējamās sajaukšanas, nevar tikt ņemti vērā pat tad, lai konstatētu sajaukšanas iespējas esamību.
Pirmās instances tiesas vērtējums
28 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
29 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus sniedz tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistīti uzņēmumi (Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedums lietā T-31/03 Grupo Sada/ITSB – Sadia (GRUPO SADA), Krājumā vēl nav publicēts, 42. punkts, un 2005. gada 14. jūlija spriedums lietā T-126/03 Reckitt Benckiser (España)/ITSB – Aladin (ALADIN), Krājumā vēl nav publicēts, 78. punkts).
30 Saskaņā ar šo pašu judikatūru, sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus (skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā GRUPO SADA, 43. punkts, un iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā ALADIN, 79. punkts, un tajā minēto judikatūru).
31 Iepriekš 30. punktā minētais visaptverošais vērtējums ir jāveic objektīvi un to nedrīkst ietekmēt citi apsvērumi kā attiecīgās preces komerciālā izcelsme.
32 Tomēr iespējamās kaitējošās sekas, kas saistītas ar neatbilstošu farmaceitiskā produkta izmantošanu izriet no patērētāja izdarītās iespējamās sajaukšanas attiecībā uz konkrētā produkta identitāti vai raksturu un nevis uz tā komerciālo izcelsmi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atteikuma pamatojumu izpratnē.
33 Jebkurā gadījumā tiktāl, ciktāl apsvērumiem par neatbilstošas produkta izmantošanas sekām ir nozīme, izvērtējot sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jānorāda, ka ITSB šos apsvērumus ņēma vērā, nosakot attiecīgā patērētāju loka raksturu. Kā ITSB apstrīdētajā lēmumā pareizi norāda, konkrētajā sabiedrības daļā šajā gadījumā ietilpst abu preču veidu vidusmēra patērētāji. Attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem ir jāuzskata, ka Apelāciju padome piekrīt Iebildumu nodaļas argumentiem, saskaņā ar kuriem patērētājiem izvēles brīdī palīdz augsti kvalificēti profesionāļi. Attiecībā uz fitoterapijas produktiem patērētajiem ir jābūt samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem, un pieradušiem izmantot produktus, kuru preču zīme ietver priedēkli “echina”. Var uzskatīt, ka patērētāji, kas interesējas par šāda veida precēm īpaši rūpējas par savu veselību, un tādējādi pastāv mazāka iespēja, ka tie sajauks atšķirīgās minēto preču versijas. Citiem vārdiem sakot, kļūdainas izvēles iespēju un, līdz ar to, produktu neatbilstošu izmantošanu, kas radītu noteiktas kaitīgas sekas, kompensē konkrētā vidusmēra patērētāja paaugstinātā informētības un uzmanības pakāpe.
34 No tā izriet, ka arī pamata otrā daļa ir noraidāma.
Par trešo daļu par priedēkļa “echina” aprakstošo raksturu
Lietas dalībnieku argumenti
35 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka priedēklim “echina” ir aprakstošs raksturs, vai vismaz, ka tas nav atšķirtspējīgs.
36 Vārds “echinacea” neesot latīņu, bet gan angļu valodā, turpretī konkrētā sabiedrības daļa nav angliski runājošie, un tikai angliski runājoša minoritāte saprotot vārdu “echinacea” un varot saskatīt tā saikni ar priedēkli “echina”.
37 Dažādās valstīs reģistrēto preču zīmju, kas ietver priedēkli “echin” vai “echina”, skaitam, kas ir ietverts Optima Healthcare Ltd iesniegtajā sarakstā, nav lielas nozīmes un tātad tas nav pietiekams nedz, lai pierādītu, ka šis priedēklis ir “bieži” izmantots, nedz, ka mērķa patērētāji to saprot.
38 Turklāt fonētiski konfliktējošo apzīmējumu daļa, proti, “echina”, kas no patērētāju viedokļa tiekot uztverta kā nozīmīgākā, abos gadījumos ir identiska. Patērētāji tātad abus apzīmējumus nevarot atšķirt.
39 Visbeidzot, patērētāja atsaucas uz Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 121/2002-4, kurā Apelāciju padome konstatēja sajaukšanas iespēju starp preču zīmēm “SELENIUM-ACE” un “Selenium Spezial A-C-E”. Saskaņā ar šo lēmumu, vārds “selenium”, kas apzīmē ķīmisku elementu, ir ne tikai pirmās preču zīmes daļa, bet vidusmēra patērētājs to uztverot arī kā tās nozīmīgāko elementu, un tātad tas ir jāuzskata par pietiekami atšķirtspējīgu. No tā izrietot sajaukšanas iespēja.
40 ITSB norāda, ka vārds “echinacea” nav angļu vārds, bet ir cēlies no “modernās” latīņu valodas, un ka tas nav saistīts ne ar vienu īpašu valsti vai teritoriju. Tomēr farmaceitiskajā industrijā tāpat kā parastajā medicīnā parasti izmantojot latīņu valodu.
41 ITSB uzskata, ka Optima Healthcare Ltd iesniegtais saraksts ar vairāk nekā trīsdesmit preču zīmēm, kas ietver priedēkli “echin” vai “echina”, kas reģistrētas vienā vai vairākās šajā lietā attiecīgajās teritorijās, pierāda vārda “echinacea” aprakstošo raksturu un tātad sabiedrības daļas priedēkļa “echin” uztveri šajās teritorijās. ITSB arī norāda, ka prasītāja nav apstrīdējusi šos argumentus procesa laikā Iebildumu nodaļā.
42 Turklāt aprakstošo raksturu apstiprina saistībā ar vārdu “echinacea” veiktā izpēte internetā katrā attiecīgajā valodā. Tāpat šīs izpētes rezultātā tika atrastas 1 940 interneta lapas spāņu valodā, 2 630 interneta lapas franču valodā, 6 080 interneta lapas itāļu valodā, 1 160 interneta lapas portugāļu valodā, 36 600 interneta lapas vācu valodā un 7 360 interneta lapas holandiešu valodā.
43 Ņemot vērā priedēkļa “echina” aprakstošo raksturu, tas nespēj vai spēj tikai nedaudz atšķirt preces, kuru izcelsme ir konkrēts uzņēmums. Tāpat samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs nevar paļauties uz šo priedēkli, lai nošķirtu konkurējošās preču zīmes. Tas nevarētu uzskatīt, ka preču zīmes “ECHINACIN” un “ECHINAID” izcelsme ir viens un tas pats uzņēmums, jo tām ir kopīgs priedēklis “echina”. Minētais priedēklis esot skaidra un tieša saikne ar attiecīgo preču sastāvu un raksturu, nevis norāde uz to attiecīgajiem ražotājiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
44 Pirmās instances tiesa uzskata, ka ITSB pareizi ir konstatējis, ka priedēklis “echina” ir aprakstošs un ka līdz ar to konkrēto teritoriju sabiedrības daļa, saskaroties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecībā uz 5. klasē ietilpstošajām precēm, uzskatīs, ka tās ir saistītas ar precēm, kuru sastāvā ir augs “ehinaceja”.
45 Šo secinājumu, kas attiecas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu, pamato Apelāciju padomes, jo īpaši, apstrīdētā lēmuma 18.‑21. punktā veiktā vērtējuma elementi. Vārds “echinacea” ir zinātnisks auga nosaukums latīņu valodā, kas tiek izmantots farmaceitiskās un fitoterapijas produktu nozarē. Turklāt šajās nozarēs ir pierasti izmantot augu nosaukumus latīņu valodā. To apstiprina lielais priedēkļu “echin” vai “echina” reģistrāciju skaits attiecīgajās teritorijās. Tātad ITSB pamatoti secināja, ka priedēkli “echina” attiecīgie vidusmēra patērētāji saista ar produkta sastāvu, nevis norādi uz tā komerciālo izcelsmi
46 No tā izriet, ka pamata trešā daļa ir nepieņemama.
Par ceturto daļu par sajaukšanas iespējas kļūdaino vērtējumu
Lietas dalībnieku argumenti
47 Pirmkārt, prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome konfliktējošo preču zīmju dominējošos elementus piedēkļus “id” un “cin” esot kvalificējusi, nesalīdzinot to, kā apzīmējumus uztver patērētāji, proti, visaptverošā veidā. Tā atgādina, ka atbilstoši Tiesas uzskatam, vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā veselumu un neveic dažādo detaļu pārbaudi (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts).
48 Otrkārt prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome kļūdaini ir piemērojusi “vidusmēra patērētāja” jēdzienu, ņemot vērā tikai profesionāļus, nevis gala patērētājus. Šī kļūda ir izsecināma no apstrīdētā lēmuma 23. punkta, kurā Apelāciju padome norāda, ka šāda veida preču patērētājs ir pieradis pie preču zīmēm, kas ietver priedēkli “echina”. Tomēr šāda veida preces tirdzniecībā nav bieži. Turklāt ir saprotams, ka šī sabiedrības daļa, kam tikai reti ir iespēja veikt tiešu dažādu preču zīmju salīdzinājumu un kam ir jāpaļaujas uz to nepilnīgo attēlu, ko tā ir saglabājusi atmiņā, uzskata, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces droši vien ir divas dažādas preču sērijas, kuru izcelsme ir viens un tas pats uzņēmums (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-104/04 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (Fifties), Recueil, II-4359. lpp., 49. lpp.).
49 Sava prasības pieteikuma noslēgumā prasītāja atsaucas uz Apelāciju trešās padomes 2001. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 816/1999-3. Šajā lēmumā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka no vidusmēra patērētāja viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja starp divām preču zīmēm, kas apzīmē farmaceitiskus produktus “A-MULSIN” un “ALMOXIN”, kuriem ir gandrīz viens un tas pats sastāvs un tie ir paredzēti vienam un tam pašam mērķim. Apelāciju padome jo īpaši norādīja, ka pret medikamentiem, kas paredzēti nelielām veselības problēmām, kā, piemēram, kapsulas pret galvas sāpēm, miega līdzekļi vai masāžas eļļas, vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe ir neliela. Vidusmēra patērētājs parasti šāda veida preces iegādājas, nedz izlasot norādījumus, nedz arī konsultējoties ar farmaceitu. Turklāt pirkuma brīdis ir brīdis, kad var notikt sajaukšana. Apelāciju padome konstatēja, ka, ja uzmanīgs patērētājs var atšķirt attiecīgās preču zīmes vizuāli, jo īpaši pastāvot saiknei, tad vidusmēra patērētājs nespēj atcerēties nelielo fonētisko atšķirību, kas pastāv starp minētajām preču zīmēm.
50 Pirmkārt, ITSB gluži pretēji uzskata, ka, ja apzīmējums ir jāņem vērā tā kopumā, veicot visaptverošu vērtējumu, ir svarīgi ņemt vērā arī katra apzīmējuma dažādos elementus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. aprīļa spriedums lietā T-224/01 Durferrit/ITSB – Kolene (NU-TRIDE), Recueil, II-1589. lpp.). Saskaņā ar Tiesas judikatūru, preču zīmes atšķirtspēja ir viens no vērā ņemamajiem faktoriem, izvērtējot sajaukšanas iespēju (iepriekš 24. punktā minētais spriedums lietā SABE; Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C-39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts). Lai noteiktu preču zīmes atšķirtspēju ir jāņem vērā preču zīmes raksturīgās īpašības, tostarp tas, vai tai piemīt vai nepiemīt visas to preču vai pakalpojumu aprakstošās īpašības, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta (Tiesas 1999. gada 4. maija spriedums apvienotajās lietās C-108/97 un C-108/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I-2779. lpp., 49. un 51. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 22. un 23. punkts). Attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz kopējo šo preču zīmju radīto iespaidu, ņemot vērā, jo īpaši, to atšķirīgos un dominējošos elementus (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 22. un 23. punkts).
51 No tā izriet, ka, ja preču zīme ietver vienu aprakstošu elementu, šo elementu nevar uzskatīt par dominējošo elementu, jo sajaukšanas iespējas esamību nevar balstīt uz ar preču zīmju tiesībām neaizsargātiem elementiem. Līdz ar to ITSB uzskata, ka Apelāciju padome pareizi konstatēja, ka priedēkļa “echina” esamība abās preču zīmēs nav pietiekama, lai raksturotu sajaukšanas iespēju.
52 Otrkārt, ITSB atgādina, ka Apelāciju padome ir ņēmusi vērā vitamīnu, uztura bagātinātāju, ārstniecisko augu preparātu, medicīnisko un farmaceitisko preparātu vidusmēra patērētāju viedokli, nevis profesionālo patērētāju viedokli, proti, ārstus un farmaceitus. Šos produktus bez receptes var tirgot tādēļ, ka sanitārās iestādes ir uzskatījušas, ka vidusmēra patērētāji ir samērā informēti un spējīgi izdarīt izvēli. Turklāt šo produktu vidusmēra patērētājs ir tipisks patērētājs, kas īpaši interesējas par dabiskas izcelsmes veselības produktiem, kam var būt minimālas zināšanas šajā jomā, lai būtu uzmanīgs attiecībā uz ehinaceju saturošu produktu īpašajām iezīmēm.
53 ITSB uzskata, ka attiecīgo produktu vidusmēra patērētājs, šīs iezīmes zinot, priedēkli uztver kā atsauci uz konkrēto produktu raksturu, nevis uz tā komerciālo izcelsmi. Vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts), nav iemesla uzskatīt, ka attiecībā uz ar veselību saistītajiem produktiem vidusmēra patērētājs šāda produkta izvēles brīdī nebūs uzmanīgs. Vēl jo vairāk tādā gadījumā, ja, kā to norāda prasītāja, pastāv nopietni draudi veselībai, ja attiecīgie produkti tiek izmantoti nepareizi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
54 Pirmās instances tiesa atgādina, ka principā konkrētā sabiedrības daļa aprakstošu elementu, kas ir kombinētās preču zīmes daļa, neuzskatīs par atšķirtspējīgu un dominējošu elementu tās radītajā kopējā iespaidā (iepriekš minētais spriedums lietā BUDMEN, 53. punkts).
55 Šajā gadījumā, kā to Pirmās instances tiesa jau ir norādījusi arī iepriekš 44. punktā, divu attiecīgo apzīmējumu kopējs aprakstoša rakstura priedēklis, proti, “echina”, neļauj atšķirt preces komerciālo izcelsmi. Tātad ITSB pareizi ir uzskatījis, ka attiecīgie konfliktējošo apzīmējumu piedēkļi, proti, “id” un “cin”, ir uzskatāmi par atšķirtspējīgiem un dominējošiem elementiem, kas pievērš patērētāju uzmanību.
56 Attiecībā uz iespējami pieļauto kļūdu saistībā ar jēdziena “vidusmēra patērētājs” piemērošanu, ko prasītāja ir izsecinājusi no apstrīdētā lēmuma 25. punkta, pietiek norādīt, ka attiecīgajā punktā nav atsauces uz profesionāļiem, bet gan “attiecīgo sabiedrības daļu”. Šī jēdziena definīcija ir minēta 23. punktā, kurā Apelāciju padome skaidri atsaucas uz konkrēto produktu vidusmēra patērētāju. Apelāciju padome to ir uzskatījusi par samērā labi informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Pretēji tam, ko norāda prasītāja, ITSB tātad nav aprobežojies ar sajaukšanas iespējas pārbaudi no profesionālo patērētāju viedokļa, bet gan skaidri ir ņēmusi vērā attiecīgo produktu gala patērētāju uztveri.
57 Ja, kā to uzsver prasītāja, ir pareizi, ka vidusmēra patērētājam tikai reti ir iespēja veikt tiešu dažādo preču zīmju salīdzinājumu, un tam ir jāpaļaujas uz to nepilnīgo attēlu, ko tas ir saglabājis atmiņā, šis arguments attiecībā uz priedēkļa “echina” aprakstošo raksturu šajā gadījumā nav atbalstāms.
58 Visbeidzot, kas attiecas uz prasītājas atsauci uz Apelāciju trešās padomes lēmumu, skatīt iepriekš 24. punktu.
59 No tā izriet, ka pamata ceturtā daļa ir noraidāma.
Par piekto daļu par “savstarpējās saistības principa” neievērošanu
Lietas dalībnieku argumenti
60 Prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome nav piemērojusi “sasvstarpējās saistības principu”. Saskaņā ar šo “principu” sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums prasa noteiktu savstarpēju saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem. Jo īpaši, zemu apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpi var kompensēt augsta apzīmējumu preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 15. – 18. punkts).
61 Prasītāja uzskata, ka šajā gadījumā augstā līdzības pakāpe starp precēm Apelāciju padomei bija jāuzskata par pietiekamu, lai kompensētu nelielās atšķirības starp apzīmējumiem.
62 ITSB atzīst, ka sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums ietver vērā ņemamo faktoru savstarpējās saistības apmēru un ka šajā gadījumā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir identiskas. Līdz ar to preču identiskumu būtu jālīdzsvaro ar preču zīmju augstu atšķirtspēju. Tomēr tā kā šajā gadījumā konkrētās preču zīmes veido aprakstošs priedēklis, tad preču zīmju atšķirtspēja aprobežojas ar piedēkli, proti, daļu, kurai patērētāji pievērš uzmanību. Līdz ar to agrākās preču zīmes aizsardzības apjoms ir ievērojami ierobežots.
Pirmās instances tiesas vērtējums
63 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums nozīmē zināmu savstarpējo saistību starp vērā ņemamiem faktoriem un, jo īpaši, preču zīmju līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību. Turklāt preču zīmju augstā līdzības pakāpe var kompensēt zemu līdzības pakāpi starp to apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem un otrādi (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Canon, 17. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T-3/04 Simonds Farsons Cisk/ITSB – Spa Monopole (KINJI by SPA), Krājuma vēl nav publicēts, 33. punkts).
64 Prasītāja uzsver, ka ITSB veiktais saukšanas iespējas vērtējums šajā gadījumā ir kļūdains, jo apstrīdētajā lēmumā nav minēts tas, ko prasītāja sauc par “savstarpējās saistības principu”, kas ieviests judikatūrā (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts).
65 Jānorāda, ka tiktāl, ciktāl šis arguments ir jāsaprot kā tāds, kas nozīmē, ka attiecīgajā judikatūrā “savstarpējās saistības princips” ir definēts kā tāds, kas veido autonomu tiesību normu, tas ir nepamatots. Ar minēto “principu” saistītie apsvērumi veido tikai vienu daudzu faktoru, kas ņemami vērā, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu konkrētajā gadījumā, izpausmi. No tā izriet, ka vienīgi šī faktora neminēšana apstrīdētajā lēmumā nevar novest pie secinājuma, ka tajā ietvertais sajaukšanas iespējas vērtējums ir kļūdains.
66 Ievērojot faktoru kopumu, kas ņemti vērā, lai izvērtētu sajaukšanas iespēju un kas izklāstīti apstrīdētajā lēmumā, un jo īpaši pieradījumus, kas minēti par vairāku preču zīmju, ko veido priedēkļi “echin” vai “echina” ar dažādiem piedēkļiem, līdzāspastāvēšanu konkrētajās teritorijās, prasītājas argumentācija neapstiprina nevienu kļūdu Apelāciju padomes apsvērumos.
67 No tā izriet, ka arī pamata piektā daļa ir jānoraida. Līdz ar to prasība ir noraidāma kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
68 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 5. aprīlī.