Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 25. jūlijā iesniegusi Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Obshtina Belovo/Rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Okolna sreda” 2014 – 2020

(Lieta C-477/23, Obshtina Belovo)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Obshtina Belovo

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: Rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Okolna sreda” 2014 – 2020

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 1303/2013 ¹ 2. panta 10., 36. un 37. punkta interpretācija nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, kas paredz, ka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, tikai viena no partnerības pašvaldībām (ADBFP līgumslēdzējas puses), kura kā galvenais partneris ir parakstījusi publisku līgumu par dotācijas piešķiršanu, ir uzskatāma par atbalsta saņēmēju no Eiropas strukturālo un investīciju fondu (turpmāk tekstā – “ESI fondu līdzekļi”) līdzekļiem? Kādi nosacījumi ir jāizpilda organizācijai, lai tādā situācijā, kāda ir izskatāmajā lietā, to klasificētu kā atbalsta saņēmēju Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 10. punkta izpratnē?

Vai Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 10., 36. un 37. punkta interpretācija nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, kas paredz, ka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpuma dēļ, ko ir izdarījis kāds ekonomikas dalībnieks, tiek pieņemts lēmums, ar kuru nosaka finanšu korekciju, un šī lēmuma adresāts ir cits ekonomikas dalībnieks, kas nav izdarījis pārkāpumu, bet līgumā par dotācijas piešķiršanu ir norādīts kā galvenais partneris?

Vai Regula Nr. 1303/2013 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, atbilstoši kam līgumā var paredzēt atbildības par finanšu korekciju pārdali starp projekta partneriem, vai tomēr katrs ekonomikas dalībnieks ir atbildīgs par finanšu korekciju saistībā ar pārkāpumiem, ko viņš ir izdarījis, izmantojot ESI fondu līdzekļus saskaņā ar līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse viņš ir?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pants tādā situācijā, kāda tā ir pamatlietā, nepieļauj tādu valsts administratīvo praksi un judikatūru, atbilstoši kurai pašvaldībai, par kuru tiek apgalvots, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tā ESI fondu līdzekļu izmantošanas procedūrā esot pārkāpusi Zakon za obshtestvenite porachki (Publisko iepirkumu likums), netiek piešķirtas nedz tiesības piedalīties finanšu korekcijas noteikšanas procedūrā, kas attiecas uz tās noslēgtu līgumu, nedz tiesības piedalīties tiesvedībā, lai apstrīdētu attiecīgo administratīvo aktu, pamatojumam norādot, ka, balstoties uz partnerības līgumu ar galveno partneri, tai kā partnerim ir tiesības vērsties tiesā ar civilprasību?

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.).