Lieta T‑190/12
Johannes Tomana u.c.
pret
Eiropas Savienības Padomi
un
Eiropas Komisiju
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai – Līdzekļu iesaldēšana – Juridiskais pamats – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Pamattiesības – Samērīgums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 22. aprīļa spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Savienības iestādes lēmuma adresātes fiziskas personas nāve – Prasība atcelt tiesību aktu, ko var uzturēt vispārējs tiesību pārņēmējs
(LESD 263. pants)
2. Tiesvedība – Lietas dalībnieku pārstāvība – Fiziskas personas prasība – Prasības, lai advokāts iesniegtu pilnvarojumu, neesamība – Ierobežojumi
(Tiesas statūtu 19. panta trešā un ceturtā daļa un 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 1. punkta pirmā daļa un 44. panta 5. punkta b) apakšpunkts)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Interese, ko izvērtē atbilstoši stāvoklim prasības celšanas dienā – Prasība par tiesību aktu, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret prasītāju – Apstrīdēta tiesību akta atcelšana tiesvedības laikā – Paziņojums par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas – Nepieļaujamība – Prasītāja intereses saglabāšana, lai panāktu, ka apstrīdētais akts tiek atzīts par prettiesisku
(Padomes Lēmumi 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Zimbabvi – Juridiskā pamata izvēle – Iekļaušana personu, uz kurām attiecas šie pasākumi, sarakstā, ko attaisno ar valsts vadītājiem pārmestām darbībām saistīta rīcība – Pamatošanās uz LES 29. pantu – Pieļaujamība
(LES 21. un 29. pants; Padomes Lēmuma 2011/101/KĀDP 4., 5. pants un 6. panta 1. punkts, Padomes Lēmums 2012/97/KĀDP un Padomes Lēmums 2012/124/KĀDP)
5. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Zimbabvi – Juridiskā pamata izvēle – Ar valdības locekļiem saistīto personu iekļaušana to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie pasākumi – Pamatošanās uz EKL 60. un 301. pantu un Regulu Nr. 314/2004
(EKL 60. un 301. pants; Padomes Lēmuma 2011/101/KĀDP 4. un 5. pants; Padomes Regulas Nr. 314/2004 6. panta 1. punkts un 11. panta b) punkts; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
6. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Zimbabvi – Piemērojamība personām – Personas, kas piedalījušās darbībās, kuras nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, valdības locekļi un ar valdību saistītas personas – Saistītas personas jēdziens
(Padomes Lēmums 2011/101/KĀDP)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Pienākums norādīt pamatojumā specifisku un konkrētu informāciju, kas attaisno minēto pasākumu – Lēmums, kas iekļaujas ieinteresētajai personai zināmos apstākļos, ļaujot tai saprast attiecībā uz to noteiktā pasākuma apjomu – Darbības, kas nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma neesamība
(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2011/101/KĀDP, 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Padomes Regula Nr. 314/2004; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
8. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām ar Zimbabves valdības locekļiem saistītām personām un vienībām – Pienākums norādīt pamatojumu – Šo personu rīcība pagātnē – Pieļaujamība – Pietiekams pamatojums
(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2011/101/KĀDP, 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Padomes Regula Nr. 314/2004; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pamatojums, kas izvirzīts tiesvedības laikā un kas nav norādīts apstrīdētajā lēmumā – Nepieļaujamība
(LESD 296. pants; Padomes Lēmums 2012/97/KĀDP)
10. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par tiesiskumu pēc būtības
(LESD 263. un 296. pants)
11. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Pārbaudes apjoms – Ierobežota vispārīgo normu pārbaude – Konkrētām vienībām piemērojamo aktu pārbaude, kas ietver arī faktu vērtējumu un pierādījumu pārbaudi
(EKL 60. un 301. pants; LESD 275. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi 2011/101/KĀDP, 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Padomes Regula Nr. 314/2004; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
12. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesības, kas ir pakļautas nosacījumam par atbilstoša lūguma izteikšanu Padomei
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts; Padomes Lēmumi 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
13. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Tiesības uz aizstāvību – Apsūdzības elementu paziņošana – Vēlāks lēmums, ar kuru prasītāja vārds ir saglabāts to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie pasākumi – Jauna pamatojuma neesamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība
(Padomes Lēmumi 2011/101/KĀDP, 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Padomes Regula Nr. 314/2004; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
14. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Pieļaujamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)
15. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts replikas stadijā – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)
16. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas saistībā ar situāciju Zimbabvē vērsti pret konkrētām personām un vienībām – Tiesību uz īpašumu, tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesību uz darījumdarbības brīvību ierobežošana – Pieļaujamība – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 16. pants un 17. panta 1. punkts; Padomes Lēmumi 2012/97/KĀDP un 2012/124/KĀDP; Komisijas Regula Nr. 151/2012)
17. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Pasākuma samērīgums – Vērtējuma kritēriji
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 50. punktu)
2. Vispārējai tiesai, pirms tā sāk izskatīt tai iesniegto prasību, ir jāpārliecinās, ka advokātu, kurš parakstījis prasības pieteikumu, persona, kuras vārdā ir celta šī prasība, patiešām ir izraudzījusi kā savu pārstāvi.
Šajā ziņā faktu, ka advokāts ir parakstījis un iesniedzis prasības pieteikumu kādas fiziskas personas vārdā, Vispārējā tiesa uzskata par šī advokāta netiešu paziņojumu, ka attiecīgā fiziskā persona viņu ir pienācīgi pilnvarojusi, un Vispārējā tiesa uzskata šā veida paziņojumu par pietiekamu. Proti, ja otrai tiesvedības pusei tiktu atzītas tiesības pieprasīt, lai tiktu iesniegts advokāt klienta sagatavotais pilnvarojums, tad normai, saskaņā ar kuru advokāts var pārstāvēt fiziskas personas bez pilnvarojuma iesniegšanas, lielā mērā tiktu atņemta jēga un tiesvedība varētu tikt nepamatoti padarīta sarežģītāka un ilgāka, it īpaši gadījumā, ja prasību ir iesniegušas daudzas fiziskas personas, kas dzīvo ārpus Savienības.
Tomēr, ja pastāv konkrēti apstākļi, kas var radīt šaubas par šī netiešā paziņojuma patiesumu, Vispārējā tiesa ir tiesīga pieprasīt attiecīgajam advokātam pierādīt viņa pilnvarojuma reālu pastāvēšanu.
(sal. ar 58. un 61. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 64.–67. punktu)
4. LES 29. pants ir piemērots juridiskais pamats Lēmuma 2011/101 par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi un Lēmuma 2012/97, ar ko groza Lēmumu 2011/101, pieņemšanai attiecībā uz personām, kuru darbību dēļ Padome vainoja Zimbabves vadītājus vardarbības eskalācijā, politisko oponentu iebiedēšanā un neatkarīgas preses vajāšanā, smagos cilvēktiesību un vārda un biedrošanās brīvību, kā arī mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpumos šajā valstī vai arī sistemātiskajā vardarbības, traucēšanas un iebiedēšanas kampaņā, ko izvērsušas Zimbabves iestādes.
Proti, šajos lēmumos paredzētie ierobežojošie pasākumi ir tikuši piemēroti minētajām personām nevis tādēļ, kas tās it kā būtu iesaistītas nezin kādās noziedzīgās vai likumpārkāpuma darbībās, bet gan saistībā ar viņu rīcību, kas – lai gan arī, ļoti iespējams, ietilpst krimināltiesību vai vismaz civiltiesību jomā – iekļaujas Zimbabves iedzīvotāju iebiedēšanas un viņu pamattiesību sistemātiskas pārkāpšanas stratēģijā.
Turklāt pastāv skaidra un acīmredzama saistība starp personām, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, un Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, ko cenšas sasniegt Savienība attiecībā pret kādu trešo valsti un kas ir uzskaitīti LES 21. pantā. Ņemot vērā konkrēto ierobežojošo pasākumu mērķi, ir pilnīgi pamatoti to personu vidū, uz kurām šie pasākumi attiecas, iekļaut personas, kas, kā tiek apgalvots, īstenoja vardarbību un iebiedēšanu, par kurām Zimbabves vadītājiem – Padomes ieskatā – būtu jāuzņemas atbildība politiskajā līmenī, nevis tikai šos pēdējos minētos vadītājus. Proti, neatkarīgi no soļiem, kas varētu tikt sperti krimināltiesību vai pat civiltiesību jomā pret personām, kuras, kā apgalvots, ir iesaistītas pārmestajā vardarbībā, ir jāatzīst par leģitīmu un atbilstīgu Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem to, ka tiek veikti pasākumi, lai stimulētu arī šīs personas noraidīt politiku, kas izraisa cilvēktiesību, izteikšanās brīvības un labas pārvaldības apspiešanu, kas viņu gadījumā nozīmē, ka viņiem nākotnē būtu jāatturas no jebkādas līdzīgas rīcības.
Tāpat Lēmuma 2011/101 6. panta 1. punkts ir piemērots juridiskais pamats Īstenošanas lēmuma 2012/124, ar kuru īsteno Lēmumu 2011/101, pieņemšanai.
(sal. ar 102., 105., 106. un 112. punktu)
5. Regulas Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi 11. panta b) punkts ir piemērots juridiskais pamats, lai pieņemtu Īstenošanas regulu Nr. 151/2012, ar ko groza minēto pamatregulu.
Ir taisnība, ka, lai gan pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Padomei ir pietiekams juridiskais pamats, ko veido LESD 215. panta 2. punkts, kas ļauj tai pieņemt regulu, nosakot ierobežojošus pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām Zimbabvē, kuras nav saistītas ar šīs trešās valsts vadītājiem, tomēr Regulas Nr. 314/2004 6. panta 1. punktā joprojām ir atsauce uz Zimbabves valdības locekļiem un jebkurām ar tiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kas minētas III pielikumā. Līdz ar to Komisija ar īstenošanas regulu varēja grozīt Regulas Nr. 314/2004 III pielikumu tikai tad, ja personas, kuru uzvārdi vai nosaukumi ir iekļaujami minētajā pielikumā, varētu tikt kvalificētas vai nu kā Zimbabves valdības locekļi, vai arī ar viņiem saistītas personas.
(sal. ar 122.–124., 130., 132., 133. un 231. punktu)
6. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmums 2011/101 par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi attiecas uz trim personu kategorijām, proti, pirmkārt, personām vai vienībām, kuru darbība nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, otrkārt, Zimbabves valdības locekļiem un, visbeidzot, jebkādām ar viņiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Tādējādi ar personas vai vienības statusu, proti, ka tā ir Zimbabves valdības locekle vai ar šādu locekli saistīta persona, vien pietiek, lai attaisnotu Lēmumā 2011/101 paredzēto ierobežojošo pasākumu noteikšanu attiecībā uz viņu.
Šajā ziņā fiziskas personas, kuru darbība nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, un juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas pieder šīm fiziskām personām, – kas visas minētas Lēmuma 2011/101 4. un 5. pantā – būtu nevis jānošķir no ar Zimbabves valdības locekļiem saistītajām personām un no juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas pieder šādām saistītām personām, bet tās īstenībā ietilpst īpašajā šo saistīto personu kategorijā. Proti, nevar pieļaut, ka Regulā Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi paredzētie ierobežojošie pasākumi varētu tikt pieņemti attiecībā uz Zimbabves vadītāju ģimenes locekļiem vienīgi tādēļ, ka viņi ir ar šiem vadītājiem saistītas personas, neprasot, lai viņiem tiktu pārmestas kādas konkrētas darbības, un tajā pašā laikā šādu pasākumu noteikšana nebūtu pieļaujama attiecībā uz personām, kas uzskatāmas par īstajiem vardarbības, iebiedēšanas un pamattiesību pārkāpšanas politikas, ko Savienība pārmet šiem vadītājiem, īstenošanas instrumentiem. Tātad ar trešās valsts valdības locekļiem saistīto personu kategorijā ietilpst ne tikai personas, kas iesaistītas šīs valdības politikas formulēšanā un kas to ietekmē, bet arī personas, kas ir iesaistītas šīs politikas īstenošanā, it īpaši tad, ja attiecīgā politika izpaužas kā vardarbība, iebiedēšana un iedzīvotāju pamattiesību pārkāpumu izdarīšana.
Tāpat apstāklis, ka attiecīgie valdības locekļi pieder pie valdošās partijas, nenozīmē, ka attiecīgajām personām un ar viņām saistītajām vienībām sankcijas tiek piemērotas tikai to piederības pie kādas politiskas partijas dēļ, ja šī partija vienīgā bija pie varas laikā, kad notika vardarbība, iebiedēšana un Zimbabves iedzīvotāju pamattiesību pārkāpumi, uz kuriem atsaukušies tiesību aktu, ar kuriem noteikti ierobežojošie pasākumi, autori.
Visbeidzot, Regulas Nr. 314/2004 6. panta 1. punkta, no vienas puses, un Lēmuma 2011/101 5. panta, no otras puses, interpretācija, saskaņā ar ko vienības, kuras pieder ar Zimbabves valdības locekļiem saistītajām fiziskām personām vai attiecīgā gadījumā juridiskām personām vai kuras šīs personas kontrolē, arī var tikt pakļautas šajās normās paredzētajiem ierobežojošajiem pasākumiem, ir pilnībā savienojama ar to formulējumu. Tas pats attiecas uz interpretāciju, saskaņā ar ko vienības, kuras pieder pašai Zimbabves valdībai vai kuras šī valdība kontrolē, ir uzskatāmas par ar šīs valdības locekļiem saistītām personām šo divu tiesību normu izpratnē.
(sal. ar 123., 124., 130., 132., 133., 229., 231., 232., 236., 238., 242. un 282. punktu)
7. Runājot par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un, konkrētāk, par pasākumiem, kas vērsti pret Zimbabves valdības locekļiem un jebkādām ar viņiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, tiesību aktu, ar kuriem noteikti šie pasākumi, autoriem, lai ievērotu pienākumu norādīt pamatojumu, nav jāsniedz tajos sava saistības ar Zimbabves valdību jēdziena interpretācija vai, vispārīgāk runājot, sava atbilstošo tiesību normu un judikatūras interpretācija.
Turklāt, tā kā, pirmkārt, saskaņā ar Regulu Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi noteiktā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir piemērojama Zimbabves valdības locekļiem, kā arī ar viņiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, otrkārt, ar Lēmumu 2011/101 par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi ieviestie ierobežojošie pasākumi ir piemērojami Zimbabves valdības locekļiem un ar viņiem saistītām fiziskām un juridiskām personām, tostarp fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, kas ir uzskatāmas par šādu saistīto personu īpašo kategoriju, un, treškārt, Lēmuma 2012/97, ar kuru groza Lēmumu 2011/101, un Īstenošanas regulas Nr. 151/2012, ar kuru groza Regulu Nr. 314/2004, pamatojumā ir skaidri norādītas amata funkcijas, ko šīs personas pildīja šo aktu pieņemšanas brīdī, un minētie amati pilnībā attaisno to, ka šie prasītāji tikuši kvalificēti par Zimbabves valdības locekļiem, ir jāsecina, ka apstrīdētajiem tiesību aktiem ir sniegts juridiski pietiekams pamatojums. Šajā ziņā personas, kas pilda augstākā līmeņa ierēdņu funkcijas un kas ir armijas vai policijas dienestā, ir uzskatāmas par valsts valdības tuvākajiem līdzstrādniekiem un var likumīgi tikt kvalificētas kā ar šīs valdības locekļiem saistītas personas, nepastāvot vajadzībai sniegt papildu attaisnojumu. Tas pats attiecas uz tās politiskas partijas vadības orgāna locekļiem, kura vienīgā bija pie varas.
Tas pats attiecas uz pamatojumā sniegto norādi uz tiešu dalību vardarbībā un iebiedēšanā, turklāt ar vadošo vai iniciatora lomu, sniedzot specifisku un konkrētu informāciju attiecībā uz statusu vai veiktajām amata funkcijām un attiecīgajiem darbību veidiem, kas apstrīdēto tiesību aktu autoru ieskatā nozīmē attiecīgo personu iesaistīšanos vardarbībā, iebiedēšanā un pamattiesību pārkāpumos Zimbabvē.
Visbeidzot, apvainojumi saistībā ar vardarbību, iebiedēšanu un pamattiesību pārkāpumiem Zimbabvē – gan vispārīgi, gan it īpaši 2008. gada vēlēšanu laikā – ir kļuvuši plaši pazīstami starptautiskā mērogā un prasītāji nevarēja par tiem nezināt. Šie apvainojumi – neatkarīgi no jautājuma par to patiesumu – tātad veido daļu no konteksta, kurā iekļaujami apstrīdētie tiesību akti un kuram ir nozīme, izskatot jautājumu par pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu.
(sal. ar 141.–143., 145., 146., 153., 157.–164., 167. un 174.–177. punktu)
8. Nevar tikt izslēgts, ka kāda konkrēta prasītāja rīcība pagātnē var būt attaisnojums ierobežojošo pasākumu pieņemšanai vai atjaunošanai attiecībā uz viņu. Tādējādi atsaukšanās uz šādu rīcību nevar liecināt par attiecīgo tiesību aktu pamatojuma neesamību vai nepietiekamību.
(sal. ar 150., 168. un 207. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 151. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 165. un 166. punktu)
11. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ja Padome abstrakti ir definējusi kritērijus, kas var attaisnot kādas personas vai vienības iekļaušanu to personu vai vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, Savienības tiesai, pamatojoties uz attiecīgās personas vai vienības izvirzītajiem pamatiem vai attiecīgā gadījumā pēc savas ierosmes izvirzītajiem pamatiem, ir jāpārbauda, vai konkrētās personas vai vienības gadījumā ir izpildīti šie kritēriji. Šī kontrole attiecas uz faktu un apstākļu, uz kuriem veikta atsauce, lai attaisnotu attiecīgās personas vai vienības iekļaušanu to personu vai vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, novērtējumu, kā arī šī novērtējuma pamatā esošo pierādījumu un informācijas pārbaudi.
Šajā ziņā Lēmums 2011/101 par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi attiecas uz trim personu kategorijām, proti, pirmkārt, personām vai vienībām, kuru darbība nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, otrkārt, Zimbabves valdības locekļiem un, visbeidzot, jebkādām ar viņiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Tādējādi ar personas vai vienības statusu, proti, ka tā ir Zimbabves valdības locekle vai ar šādu locekli saistīta persona, vien pietiek, lai attaisnotu Lēmumā 2011/101 paredzēto ierobežojošo pasākumu noteikšanu attiecībā uz viņu. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem pasākumiem Padomei ir plaša rīcības brīvība, kas ļauj tai vajadzības gadījumā neattiecināt šos pasākumus uz šādu personu, ja Padome uzskata, ka, ņemot vērā šo pasākumu mērķi, to nebūtu vērts darīt.
(sal. ar 186., 216.–222. un 243. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 187. un 192.–194. punktu)
13. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā personas vai vienības, attiecībā uz kuru agrāk noteiktie ierobežojošie pasākumi tiek atjaunoti ar jauno tiesību aktu, tiesības tikt uzklausītai pirms minētā tiesību akta pieņemšanas ir jāievēro gadījumā, kad attiecīgā akta autors izmanto jauno informāciju attiecībā pret šīm personām vai vienībām, nevis tad, ja atjaunošana būtībā ir balstīta uz tiem pašiem motīviem kā tie, kas attaisnoja sākotnējā tiesību akta, ar kuru noteikti konkrētie ierobežojošie pasākumi, pieņemšanu. Tas tā nav gadījumā, kad motīvi, kas norādīti apstrīdētajos tiesību aktos, lai attaisnotu apstrīdēto ierobežojošo pasākumu noteikšanu prasītājiem, pat ja tajos ir ietverti precizējumi attiecībā uz rīcību, kas tiek pārmesta daudziem prasītājiem, vai detalizētāks šīs rīcības apraksts, būtībā neatšķiras no tiem, kas bija norādīti agrākajos aktos.
(sal. ar 204.–206. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 260. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 263. un 266. punktu)
16. Saistībā ar samērīguma principa ievērošanas kontroli tiesā Savienības likumdevējam ir jāatzīst plaša rīcības brīvība jomās, kurās tam ir jāizdara politiska, ekonomiska un sociāla rakstura izvēle un kurās tam ir jāveic sarežģīti vērtējumi. Līdz ar to šajās jomās veikta pasākuma tiesiskumu var ietekmēt tikai šā pasākuma acīmredzama nepiemērotība, ņemot vērā mērķi, ko vēlas sasniegt kompetentā iestāde.
Šajā ziņā Savienības kompetentajām iestādēm nevar tikt pārmests samērīguma principa pārkāpums tādēļ, ka tās ir atstājušas spēkā jau noteiktos ierobežojošos pasākumus un ir paplašinājušas to tvērumu, ja to mērķis ir panākt, ka personas un vienības, uz kurām tie attiecas, noraida politiku, kas izraisa cilvēktiesību, izteikšanās brīvības un labas pārvaldības apspiešanu. Lai gan ir taisnība, ka šiem pasākumiem ir domāta netiešā iedarbība, jo tie ir balstīti uz ideju, ka personas, uz kurām pasākumi attiecas, noraidīs iepriekš minēto politiku, lai panāktu to, ka ierobežojumi, kuriem viņas ir pakļautas, tiek atcelti attiecībā uz viņām, Savienība var ietekmēt Zimbabves, kas ir trešā suverēnā valsts, politiku tikai šajā veidā. Turklāt apstrīdētie tiesību akti ir tikuši pieņemti sakarā ar Savienības iestāžu dziļām bažām saistībā ar situāciju Zimbabvē, kuras šīs iestādes pirmo reizi ir paudušas jau pirms desmit gadiem. Taču šīs bažas, kuru pamatotība nav tikusi apstrīdēta, joprojām pastāvēja tad, kad tika pieņemti apstrīdētie tiesību akti nolūkā izbeigt minēto situāciju, kas pastāvēja tik ilgu laiku. Visbeidzot, minētajiem pasākumiem pēc to dabas ir pagaidu un atgriezenisks raksturs un tādējādi tie neapdraud prasītāju minēto pamattiesību būtību. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja runa ir par fiziskām vai juridiskām personām, kas nodibinātas Zimbabvē, nevis Savienības teritorijā, un līdz ar to neērtības, ko izraisa minētie pasākumi, kaut arī tās neapšaubāmi ir būtiskas, nav tik apgrūtinošas, kā tas būtu Savienības teritorijā nodibināto fizisko vai juridisko personu gadījumā.
(sal. ar 290., 296.–298. un 300. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 295. punktu)