Lieta T‑496/10
Bank Mellat
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 29. janvāra spriedums
1. Tiesvedība – Lēmums vai regula, ar ko tiesvedības laikā aizstāj apstrīdēto regulu – Jauns elements – Sākotnējo prasījumu un pamatu paplašināšana
2. Pamattiesības – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Juridiskās personas, kura tiek uzskatīta par trešās valsts veidojumu, atsaukšanās – Pieļaujamība – Procesuālās normas, kas paredzētas prasībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Valdības organizāciju iesniegtu prasības pieteikumu nepieņemamība – Piemērojamība Savienības tiesā – Izslēgšana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 41. un 47. pants)
3. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības
(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 423/2007 15. panta 3. punkts; Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punkts un Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. punkts; Padomes Lēmuma 2010/413 24. panta 3. punkts)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot pārkāpumu pamatojošus pierādījumus – Piemērojamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. un 6. punkts)
5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas pakārtotas šādam lūgumam Padomei
(Padomes Regula Nr. 423/2007, Regula Nr. 961/2010 un Regula Nr. 267/2012; Padomes Lēmums 2010/413)
6. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Organizācijas, kuru skar līdzekļu iesaldēšanas lēmums, prasība atcelt tiesību aktu – Pierādīšanas pienākuma sadale – Pārbaude tiesā
(Padomes Regula Nr. 423/2007, Regula Nr. 668/2010, Regula Nr. 961/2010, Regula Nr. 1245/2011 un Regula Nr. 267/2012; Padomes Lēmums 2010/413)
7. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Savienības tiesību akti, kas nosaka līdzekļu iesaldēšanu – Teritoriālā piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 423/2007 18. pants, Regulas Nr. 961/2010 39. pants un Regulas Nr. 267/2012 49. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 32. punktu)
2. Savienības tiesībās nav normas, kura liegtu juridiskām personām, kas ir trešās valsts veidojumi, sev par labu atsaukties uz aizsardzību un garantijām, kuras saistītas ar pamattiesībām. Tieši pretēji, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 41. un 47. pants garantē tiesības “ikvienam”; formulējums, kas ietver šīs juridiskās personas. Tādējādi šīs personas uz šīm pašām tiesībām var atsaukties Savienības tiesā, ciktāl tas ir saderīgi ar to juridiskās personas statusu.
Šāda izslēgšana no pamattiesību izmantošanas nevar arī tikt pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 34. pantu, kurā nav atzīti par pieņemamiem prasības pieteikumi, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegušas valdības organizācijas.
(sal. ar 36.–38. punktu un 41. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 49.–51. punktu)
4. Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips prasa, pirmkārt, lai pārkāpumu pamatojošie pierādījumi, ar kuriem pamatots attiecīgajai organizācijai nelabvēlīgais lēmums, tai iespēju robežās tiktu paziņoti. Otrkārt, šai personai ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli par šiem pierādījumiem.
Tātad attiecībā uz sākotnējo aktu, ar kuru tiek iesaldēti kādas vienības līdzekļi, ja vien nav imperatīvu apsvērumu, kuri attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību veidošanu, kas to neļautu, pārkāpumu pamatojošie pierādījumi ir jāpaziņo vai nu vienlaikus ar attiecīgā akta pieņemšanu, vai iespējami ātrāk pēc tā pieņemšanas. Pēc attiecīgās organizācijas pieprasījuma tai ir arī tiesības pēc akta pieņemšanas paust savu viedokli par šiem pierādījumiem. Ar tādām pašām atkāpēm pirms visiem turpmākiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu attiecīgajai organizācijai principā ir jāpaziņo par jauniem pārkāpumu pamatojošiem pierādījumiem un jādod jauna iespēja paust savu nostāju.
Tādējādi paziņojums par priekšlikumu noteikt ierobežojošus līdzekļu iesaldēšanas pasākumus attiecīgajai personai pēc noteiktā termiņa tās apsvērumu sniegšanai neļauj laikus piekļūt tās lietas materiālu elementiem un tādējādi pārkāpj tiesības uz aizstāvību.
Turklāt, kas attiecas uz efektīvas tiesību aizsardzību tiesā principu, pārbaudes tiesā efektivitāte nozīmē, ka attiecīgajai Savienības iestādei ierobežojošā pasākuma pamatojums attiecīgajai organizācijai ir jāpaziņo cik ātri vien iespējams – vai nu brīdī, kad šāds pasākums ir noteikts, vai vismaz pēc iespējas ātrāk pēc šīs noteikšanas, lai attiecīgā organizācija paredzētajā termiņā varētu izmantot savas pārsūdzības tiesības. Šī pienākuma paziņot pamatojumu ievērošana ir nepieciešama, gan lai ierobežojošo pasākumu adresātiem ļautu pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi vērsties Savienības tiesā, gan lai ļautu tiesai pilnībā pārbaudīt attiecīgā akta tiesiskumu, kas ir tās uzdevums.
Tādējādi iemeslu, kas pamato lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanu, plašais raksturs un novēlotā priekšlikuma par tā pieņemšanu paziņošana rada personas, šāda lēmuma adresātes, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu.
(sal. ar 53., 54., 56., 85., 96. un 105. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 55. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 111. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 122.–124. punktu)