Lieta T‑494/10
Bank Saderat Iran
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 5. februāra spriedums
1. Procedūra – Lēmums vai regula, ar kuru tiesvedības laikā tiek aizstāts apstrīdētais akts – Jauns elements – Sākotnējo prasījumu un pamatu paplašināšana
2. Pamattiesības – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Juridiskas personas, kuras tiek uzskatīta par trešās valsts veidojumu, izdarīta atsaukšanās – Pieļaujamība – Procesuālās normas attiecībā uz prasībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Valdības organizāciju iesniegtu prasības pieteikumu nepieņemamība – Piemērojamība Savienības tiesā – Izslēgšana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 41. un 47. pants)
3. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības
(LESD 296. panta otrā daļa, Padomes Regulas Nr. 423/2007 15. panta 3. punkts, Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punkts un Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. punkts; Padomes Lēmuma 2010/413 24. panta 3. punkts)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot apsūdzošus elementus – Piemērojamība
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. un 6. punkts)
5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas ir pakļautas nosacījumam par atbilstoša lūguma izteikšanu Padomei
(Padomes Regulas Nr. 423/2007, Nr. 961/2010 un Nr. 267/2012; Padomes Lēmums 2010/413)
6. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tādas struktūras, uz kuru attiecas lēmums par līdzekļu iesaldēšanu, celta prasība atcelt tiesību aktu – Pierādīšanas pienākuma sadale – Pārbaude tiesā
(Padomes Regulas Nr. 423/2007, Nr. 668/2010, Nr. 961/2010, Nr. 1245/2011 un Nr. 267/2012; Padomes Lēmumi 2010/413, 2010/644 un 2011/783)
7. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas
(LESD 264. panta otrā daļa un 280. pants; Tiesas statūtu 56. panta pirmā daļa un 60. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 423/2007, Nr. 668/2010, Nr. 961/2010, Nr. 1245/2011 un Nr. 267/2012; Padomes Lēmumi 2010/413, 2010/644 un 2011/783)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30. punktu)
2. Savienības tiesībās nav normas, kura liegtu juridiskām personām, kuras ir trešās valsts veidojumi, sev par labu atsaukties uz aizsardzību un garantijām, kas saistītas ar pamattiesībām. Tieši pretēji – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 41. un 47. pants nodrošina [šādas] tiesības “ikvienam”; tas ir formulējums, kurš ietver šādas juridiskās personas. Tādējādi šīs personas uz šīm pašām tiesībām var atsaukties Savienības tiesā, ciktāl tas ir saderīgi ar to juridiskās personas statusu.
Šāds pamattiesību baudīšanas izņēmums nevar tikt pamatots arī ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 34. pantu, kurā nav atzīti par pieņemamiem prasības pieteikumi, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegušas valdības organizācijas.
(sal. ar 34.–36. un 39. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 47.–49. punktu)
4. Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips prasa, pirmkārt, lai pārkāpumu pamatojošie pierādījumi, ar kuriem pamatots attiecīgajai struktūrai nelabvēlīgais lēmums, tai tiktu paziņoti. Otrkārt, tai ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli par šiem pierādījumiem.
Tātad attiecībā uz sākotnējo aktu, ar kuru tiek iesaldēti kādas struktūras līdzekļi, ja vien nav imperatīvu apsvērumu, kuri attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību veidošanu, kas to neļautu, pārkāpumu pamatojošie pierādījumi ir jāpaziņo vai nu vienlaikus ar attiecīgā akta pieņemšanu, vai iespējami ātrāk pēc tā pieņemšanas. Pēc attiecīgās struktūras pieprasījuma tai ir arī tiesības pēc akta pieņemšanas paust savu viedokli par šiem pierādījumiem. Ar tādām pašām atkāpēm pirms visiem turpmākiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu attiecīgajai struktūrai principā ir jāpaziņo par jauniem pārkāpumu pamatojošiem pierādījumiem un jādod jauna iespēja paust savu nostāju.
Tā paziņojums attiecīgajai personai par priekšlikumu pieņemt ierobežojošu pasākumu par līdzekļu iesaldēšanu pēc termiņa tās apsvērumu iesniegšanai beigām, neļauj piekļūt savas lietas materiālos esošajiem elementiem laikus un tādējādi pārkāpj [tās] tiesības uz aizstāvību.
Turklāt, kas attiecas uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, tas paredz, ka attiecīgajai Savienības iestādei ierobežojošā pasākuma pamatojums attiecīgajai struktūrai ir jāpaziņo cik ātri vien iespējams – vai nu brīdī, kad šāds pasākums ir noteikts, vai vismaz pēc iespējas ātrāk pēc šīs noteikšanas, lai attiecīgā struktūra paredzētajā termiņā varētu izmantot savas pārsūdzības tiesības. Šī pienākuma paziņot pamatojumu ievērošana ir nepieciešama, gan lai ļautu ierobežojošo pasākumu adresātiem pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir derīgi vērsties Savienības tiesā, gan lai ļautu tiesai pilnībā pārbaudīt attiecīgā akta tiesiskumu, kas ir tās uzdevums.
Tādējādi lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanas pamatojumu nenoteiktība un novēlotā priekšlikumu tās noteikšanai nosūtīšana rada šāda lēmuma adresāta tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu.
(sal. ar 51., 52., 54., 79., 90. un 99. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 53. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 105., 115. un 116. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 118., 119., 125. un 126. punktu)