Language of document : ECLI:EU:T:2012:516

Lieta T‑63/10

Ivan Jurašinović

pret

Eiropas Savienības Padomi

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Pieteikums par piekļuvi atsevišķiem dokumentiem, kas informācijas apmaiņā nodoti Starptautiskajam bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālam tajā notiekošajā procesā – Piekļuves atteikums – Kaitējuma iespēja starptautisko attiecību aizsardzībai – Kaitējuma iespēja tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2012. gada 3. oktobra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Padomes lēmums, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem – Dokumenti, piekļuvi kuriem ir sniegušas trešās personas – Prasības priekšmeta zudums – Atteikums, kas attiecas uz dokumentiem, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Savienības iestādēm un Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu šajā tiesā notiekošajā procesā – Dokumenti, kurus nevar uzskatīt par publiski pieejamiem

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Priekšmets – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Šaura interpretācija un piemērošana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 preambulas 4. un 11. apsvērums un 1. un 4. pants)

3.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Pārbaude tiesā – Piemērojamība – Robežas

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

4.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Tiesvedības aizsardzība – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Iestādes pienākums līdzsvarot esošās intereses

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 preambulas 2. apsvērums un 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)

5.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Padomes lēmums, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Savienības iestādēm un Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (SDKNT) šajā tiesā notiekošajā procesā – Atteikums, kas pamatots ar izņēmumiem saistībā ar starptautisko attiecību aizsardzību un tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzību – Apstrīdētajā lēmumā ietverta atsauce uz SDKNT procesuālo un pierādījumu reglamentu – Ietekmes uz atteikuma tiesiskumu neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta otrais ievilkums un 9. pants)

6.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi –Tiesvedības aizsardzība – Piemērošanas joma – Process, kas notiek tiesā, kura neietilpst nedz Savienības, nedz tās dalībvalstu tiesību sistēmā – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)

7.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi –Tiesvedības aizsardzība – Piemērojamība – Dokumenti, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla prokuroru vai palātu, no vienas puses, un Savienības Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās, no otras puses, šajā tiesā notiekošajā procesā – Ietveršana – Eiropas Savienības novērotāju, kas atradās Horvātijā no 1995. gada 1. līdz 31. augustam, ziņojumi – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)

8.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Trešo personu izdoti dokumenti – Iepriekšējas apspriešanās ar attiecīgajām trešajām personām pienākums – Piemērojamība – Dokumenti, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (SDKNT) prokuroru vai palātu, no vienas puses, un Savienības Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās, no otras puses, šajā tiesā notiekošajā procesā – Piekļuves atteikums, kas pamatots ar šo dokumentu nepieejamību saskaņā ar noteikumiem par SDKNT darbības pārskatāmību – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. un 2. punkts un 4. pants)

9.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Starptautiskās attiecības – Piemērojamība – Padomes lēmums, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Savienības iestādēm un Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (SDKNT) šajā tiesā notiekošajā procesā – Izņēmums, kas saistībā ar šiem dokumentiem attiecas vienīgi uz sarakstei starp Savienības iestādēm un SDKNT pievienotajiem Eiropas Savienības novērotāju ziņojumiem – Izņēmuma piemērošanas pamatotība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums)

1.      Prasībai atcelt lēmumu, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem, vairs nav priekšmeta, kad trešās personas ir sniegušas piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, jo prasītājs var piekļūt šiem dokumentiem un tos izmantot tikpat tiesiski kā tad, ja viņš tos būtu ieguvis, pamatojoties uz savu pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Tomēr nevar uzskatīt par publiski pieejamiem dokumentus, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Savienības iestādēm un Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (SDKNT) šajā tribunālā notiekošajā procesā, jo, lai gan apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka SDKNT tos ir publiskojis, ievietojot savā tiesvedības datu bāzē un interneta vietnē, neviens no šī procesa dalībniekiem nav iesniedzis nevienu no šo dokumentu kopijām, nav sniegta neviena precīza norāde attiecībā uz to atrašanās vietu šajā interneta vietnē un turklāt ir iespējams, ka, lai gan dokumentiem minētā lēmuma pieņemšanas dienā bija publiski pieejamu dokumentu statuss saskaņā ar noteikumiem par SDKNT [darbības] pārskatāmību, SDKNT no jauna ir klasificējis šos dokumentus kā konfidenciālus.

(sal. ar 24. un 25. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28.–31. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32.–34. punktu)

4.      No Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem struktūras un Savienības tiesiskā regulējuma šajā jautājumā mērķiem izriet, ka tiesvedības darbības pašas par sevi ir izslēgtas no jomas, attiecībā uz kuru ir piemērojamas ar šo regulu iedibinātās tiesības piekļūt dokumentiem. Šī izslēgšana, nenodalot dažādās tiesvedības stadijas, ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt, lai visas tiesvedības laikā lietas dalībnieku paskaidrojumu sniegšana, kā arī attiecīgās tiesas apspriedes notiktu absolūti objektīvi.

Šādi, ja iestāde uzskata, ka dokumenta izpaušana var kaitēt minētās regulas 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētajai tiesvedības aizsardzībai, tai tomēr ir jāpārbauda, vai nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas attaisno šo izpaušanu, neraugoties uz kaitējumu, kas izpaušanas rezultātā rastos lietas dalībnieku paskaidrojumu sniegšanas un attiecīgās tiesas apspriežu objektivitātei. Šajā kontekstā tai ir jālīdzsvaro specifiskās intereses, kas ir jāaizsargā, neizpaužot attiecīgo dokumentu, un it īpaši sabiedrības intereses, lai šis dokuments būtu pieejams, ņemot vērā izrietošos ieguvumus, kā tas ir precizēts šīs regulas preambulas otrajā apsvērumā, ko sniedz palielināta pārskatāmība, proti, lielāka pilsoņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī lielāka administrācijas leģitimitāte, efektivitāte un atbildība pilsoņiem demokrātiskā sistēmā.

(sal. ar 35. un 37.–39. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44.–48. punktu)

6.      Lai gan, ņemot vērā Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem paredzētos mērķus, tajā paredzētie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri, šajā regulā attiecībā uz 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma piemērošanas jomu nav precizēts, kurās tiesās notiekošās tiesvedības var tikt aizsargātas no kaitējuma iespējas, kas tām rastos viena vai vairāku dokumentu izpaušanas gadījumā.

Turklāt ir jākonstatē, ka vispārīgi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta normās, kurās paredzēti izņēmumi, pamatojoties uz kuriem iestāde, kurai iesniegts pieteikums par piekļuvi tās rīcībā esošiem dokumentiem, var atteikt to izpaušanu, nav izveidota nekāda saikne starp interesēm, kas jāaizsargā gadījumā, ja izpaušana var kaitēt to aizsardzībai, un Savienību vai tās dalībvalstīm. Vienīgi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā ir tieši norādīts, ka piekļuvi var atteikt, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku. Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā arī ir paredzēta Savienība tādēļ, ka tā mērķis ir aizsargāt lēmumu pieņemšanas procesu iestādē.

Ja tiktu atbalstīta interpretācija, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētais izņēmums saistībā ar tiesvedības aizsardzību attiecas vienīgi uz tiesvedībām Savienības vai dalībvalstu tiesās, šī interpretācija būtu transponējama uz ikvienu 4. pantā paredzēto izņēmumu. Piemēram, ja tiktu veikta atsauce uz sabiedrības interešu saistībā ar valsts drošību aizsardzību, tas attiektos vienīgi uz valsts drošību Savienībā vai vienā vai vairākās dalībvalstīs. Tāpat tas būtu gadījumā, kad runa būtu par konkrētas fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzību, kas šīs argumentācijas dēļ nevarētu ietvert fizisku personu, kas dzīvo ārpus Savienības, vai juridisku personu, kuru juridiskā adreses ir ārpus Savienības, intereses.

Tomēr šāda Regulas Nr. 1049/2001 4. panta konteksta interpretācija nevar tikt atbalstīta. No šīs normas teksta neizriet neviens arguments, kas ļautu uzskatīt, ka tās 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētās tiesvedības būtu vienīgi tādas, kas notiek Savienības vai tās dalībvalstu tiesās, un šo konstatējumu pastiprina Regulas Nr. 1049/2001 teksts, aplūkots kopumā, kurā ir izveidota saikne ar Savienību vai tās dalībvalstīm vienīgi saistībā ar atsevišķiem tajā paredzētā regulējuma aspektiem.

No tā izriet, ka minētajā regulā nav paredzēts nekas tāds, kas nepieļauj, ka tiesvedība, kuras aizsardzībai ir paredzēts 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā norādītais izņēmums, notiek tiesā, kas neietilpst ne Savienības, ne tās dalībvalstu tiesību sistēmā, tādējādi minētais izņēmums var tostarp aizsargāt SDKNT notiekošu tiesvedību.

(sal. ar 55.–60. un 65. punktu)

7.      Tiesvedības jēdziens Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē ir interpretējams tādējādi, ka sabiedrības interešu aizsardzība liedz izpaust to dokumentu saturu, kas ir sagatavoti tikai izmantošanai konkrētā tiesvedībā.

Dokumenti, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (SDKNT) prokuroru vai SDKNT pirmās instances pirmo palātu, no vienas puses, un Savienības Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās, no otras puses, šajā tribunālā notiekošajā procesā un kurus lūgts izpaust saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, principā var tikt aizsargāti no jebkādas to izpaušanas, piemērojot minētajā šīs regulas pantā paredzēto izņēmumu saistībā ar tiesvedības aizsardzību tādēļ, ka šie dokumenti attiecas uz krimināllietas tiesvedības organizatorisko aspektu un atspoguļo veidu, kādā SDKNT tiesu instances ir nolēmušas organizēt procesa norisi, kā arī aizstāvības un trešo personu, kas ir pieprasīto pierādījumu avots, reakciju uz minēto instanču veiktajiem pasākumiem, lai iegūtu efektīvai procesa norisei vajadzīgos pierādījumus. Turpretim tas tā nav attiecībā uz Eiropas Savienības novērotāju Horvātijā no 1995. gada 1. līdz 31. augustam ziņojumiem, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Savienības iestādēm un SDKNT un kuri, tā kā tie ir sagatavoti vairāk nekā desmit gadus pirms minētā procesa, nevar tikt uzskatīti par sagatavotiem vienīgi tiesvedības mērķiem.

(sal. ar 66. un 74.–76. punktu)

8.      Lai gan gadījumā, kad dokumentus izdevušas trešās personas, apspriešanās ar trešajām personām principā ir iepriekšējs nosacījums, lai noskaidrotu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. un 2. punktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz piekļuvi [dokumentiem] piemērojamību, iestādei nav saistoša šīs regulas 4. panta 4. punktā paredzētā apspriešanās ar trešajām personām, kas nav dalībvalstis, tomēr tā ļauj šai iestādei izvērtēt, vai ir piemērojams šī panta 1. vai 2. punktā paredzētais izņēmums.

Atsakot piekļuvi dokumentiem, apmaiņa ar kuriem notikusi starp Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (SDKNT) prokuroru vai SDKNT pirmās instances pirmo palātu, no vienas puses, un Savienības Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās, no otras puses, šajā tribunālā notiekošajā procesā, un pamatojoties vienīgi uz apstākli, ka pieprasītie dokumenti nebija pieejami saskaņā ar noteikumiem par SDKNT darbības pārskatāmību, kuri turklāt apstrīdētajā lēmumā nav skaidri identificēti, lai uzskatītu, ka pastāvēja kaitējuma iespēja tiesvedības aizsardzībai, ir jāsecina, ka Padome ir uzskatījusi, ka tai ir saistošs vienīgais SDKNT sniegtais izskaidrojums. Šādi tā ir atteikusies no rīcības brīvības, kas tai bija jāīsteno, lai konstatētu, vai ir piemērojami Regulā Nr. 1049/2001, konkrētāk, tās 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā, paredzētie izņēmumi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, un tādēļ ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

(sal. ar 83., 87.,88. un 90. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 95. un 96. punktu)