Apvienotās lietas no T‑259/02 līdz T‑264/02 un T‑271/02
Raiffeisen Zentralbank Österreich AG u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Austrijas banku tirgus – “Club Lombard” – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Naudas sodu aprēķināšana
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Kopienu tiesas kompetence
(EKL 229. pants un 230. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, kas ir apstrīdētā akta adresāte – Prasības nodošana trešai personai – Nepieļaujamība
(EKL 229. pants un 230. panta ceturtā daļa)
3. Konkurence – Administratīvā procedūra – Fiziskas vai juridiskas personas lūgums konstatēt pārkāpumu
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 3. panta 1. un 2. punkts un Regulas Nr. 2842/98 6.–8. pants)
4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvā procedūra – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums
6. Konkurence – Administratīvā procedūra – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums
7. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirgus noteikšana – Mērķis
(EKL 81. panta 1. punkts un 82. pants)
9. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirgus noteikšana – Mērķis
(EKL 81. pants)
10. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana
(EKL 81. pants)
11. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
12. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegtas vienošanās kā vienas konkurenci deformējošas vienošanās sastāvdaļas
(EKL 81. pants)
13. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Īstenošana ar nodomu
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
14. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Paziņošana – Sekas
(EKL 81. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 5. punkta a) apakšpunkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem
(Pamattiesību hartas 49. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Atbilstošās tiesību normas
(Padomes Regulas Nr. 17 3. pants un 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04 un Paziņojums 98/C 9/03)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regula Nr. 17; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
20. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
21. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Apsūdzība
22. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A, 2. un 3. punkts)
23. Konkurence – Administratīvā procedūra – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(Padomes Regulas Nr. 17 17. pants)
24. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
25. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
26. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
27. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta pirmais ievilkums)
28. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta otrais ievilkums)
29. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)
30. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi
31. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
32. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 1., 2., 4. un 5. punkts un 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)
33. Konkurence – Administratīvā procedūra – Lūgums sniegt informāciju
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 2. un 5. punkts)
34. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 5. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)
35. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 5. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļas 2. punkts)
36. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Samazinājums, ko pamato administratīvās procedūras pārkāpumi – Nosacījums
1. Kopienu tiesas var ņemt vērā lietas dalībnieka nosaukuma maiņu un prasību par tiesību akta atzīšanu par spēkā neesošu, ko cēlis tiesību akta adresāts, var uzturēt tā pilnīgs tiesību pārņēmējs, it īpaši fiziskas personas nāves gadījumā, vai, ja juridiska persona beidz pastāvēt, kaut arī visas tiesības un pienākumi tiek nodoti jaunam īpašniekam. Šādā situācijā pilnīgs tiesību pārņēmējs pilnībā nonāk arī sava priekšteča tiesiskajā stāvoklī kā apstrīdētā tiesību akta adresāts.
Savukārt ne saistībā ar prasību par tiesību akta atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši EK līguma 230. pantam, ne arī saistībā ar EKL 229. pantā minēto neierobežoto kompetenci attiecībā uz sankcijām Kopienu tiesas kompetencē nav grozīt Kopienu iestādes lēmumu, nomainot tiesību akta adresātu ar citu juridisku vai fizisku personu, kamēr minētais adresāts vēl pastāv. Šī kompetence ir tikai tai iestādei, kas ir pieņēmusi attiecīgo tiesību aktu. Ja kompetentā iestāde jau ir pieņēmusi lēmumu un tādējādi ir noteikusi personu, kam tiesību akts ir adresēts, Pirmās instances tiesa nevar attiecīgajā aktā minēto personu aizstāt ar citu.
(sal. ar 71. un 72. punktu)
2. Prasību, ko cēlusi persona, kura ir tiesību akta adresāte, lai izmantotu savas tiesības lūgt tiesību aktu atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar EK līguma 230. pantu un/vai lūgt tiesību aktu grozīt saskaņā ar 229. pantu, nevar nodot trešai personai, kas nav tiesību akta adresāte. Ja šāda nodošana tiktu pieļauta, atšķirtos personas statuss, kādā šī prasība tika celta, un statuss, kādā tā tiek uzturēta. Turklāt šāda nodošana izraisītu pretrunas attiecībā uz tiesību akta adresāta identitāti un tās personas identitāti, kas tiesā uzstājas kā adresāts.
(sal. ar 73. punktu)
3. Ja saskaņā ar Regulas Nr. 17 3. panta 1. punktu Komisija “pēc pieteikuma vai pēc savas ierosmes” var secināt, ka notiek Līguma 81. vai 82. panta pārkāpums, un var ar lēmumu likt attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām izbeigt šo pārkāpumu, tad, tā kā saskaņā ar Regulas Nr. 17 3. panta 2. punktu šādu pieteikumu var iesniegt fiziskas vai juridiskas personas, kas apliecina savas likumīgās intereses, no 6.–8. panta Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2842/98 par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EKL 81. un 82. pantu izriet, ka personām, kas ir iesniegušas šādu pieteikumu, ir zināmas procesuālas tiesības, tostarp tiesības saņemt paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālās versijas kopiju.
Šādu pieteikumu ir pamats iesniegt, ja pārkāpumu procedūra ir uzsākta pēc savas ierosmes. Regulā Nr. 17 un Regulā Nr. 2842/98 nav iekļauta prasība, ka pieteikuma vai sūdzības iesniedzēja statusa atzīšanai Komisijai pārkāpuma procedūra un it īpaši tās iepriekšējās izmeklēšanas posms ir jāuzsāk pēc attiecīga pieteikuma vai sūdzības iesniegšanas. Pretējā gadījumā personām, kam ir likumīgas intereses tajā, lai tiktu konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums, būtu liegta iespēja procedūras norises laikā izmantot procesuālās tiesības, kuras ir saistītas ar pieteikuma vai sūdzības iesniedzēja statusu atbilstoši Regulas Nr. 2842/98 6.–8. pantu.
Šajā sakarā politiskai partijai ir pamats atsaukties uz savu kā banku pakalpojumu klientes statusu un to, ka ar konkurenci nesaderīgās prakses rezultātā ir nodarīts kaitējums tās ekonomiskajām interesēm, lai apliecinātu likumīgās intereses iesniegt pieteikumu, lūdzot Komisiju konstatēt, ka minētā prakse ir EKL 81. un 82. panta pārkāpums.
Nekas nenorāda uz to, ka produktu vai pakalpojumu galapatērētājam nevarētu būt likumīgu interešu Regulas Nr. 17 3. panta nozīmē. Galapatērētājam, kas apliecina to, ka tā ekonomiskajām interesēm ir nodarīts kaitējums vai varētu tikt nodarīts kaitējums konkrētu konkurences ierobežojumu dēļ, minētās normas nozīmē ir likumīgas intereses iesniegt pieteikumu vai sūdzību, lai Komisija konstatētu EKL 81. un 82. panta pārkāpumu.
Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka sākumā minētais galapatērētājs bija atsaucies uz vispārējām interesēm, ko tas centās aizsargāt kā opozīcijā esoša politiskā partija, un ka tā tikai vēlāk apgalvojusi, ka tai kā attiecīgo pakalpojumu galapatērētājai ar norādīto vienošanos bija nodarīts ekonomiska rakstura kaitējums. Šī pirmā ieņemtā nostāja nevarēja liegt tai iespēju vēlāk, lai apliecinātu savas likumīgās intereses Regulas Nr. 17 nozīmē, atsaukties uz to banku klientes statusu, pret kurām bija uzsākta procedūra, kā arī ekonomiska rakstura kaitējumu, kas tai, iespējams, nodarīts ar konkrētajiem līgumiem.
Turklāt iespēja atļaut ieinteresētajai personai piedalīties kā sūdzības iesniedzējai un paziņojuma par iebildumiem nodošana tai nevar būt pakļauta nosacījumam, ka tai ir jānotiek pirms mutiskas nopratināšanas Komisijā. Regula Nr. 17 un Regula Nr. 2842/98 neparedz īpašu termiņu, kurā trešā persona, kas ir pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, kurš apliecina savas likumīgās intereses, var īstenot savas tiesības saņemt paziņojumu par iebildumiem un tiesības tikt uzklausītai pārkāpuma procedūrā. Tādējādi Regulas Nr. 2842/98 7. un 8. pants nosaka tikai to, ka Komisija nodod iebildumus minētajam pieteikuma vai sūdzības iesniedzējam un nosaka datumu, līdz kuram tas var rakstveidā darīt zināmu savu viedokli, un trešai personai var tikt dota iespēja mutiski paust savu viedokli, ja tā to lūdz. No tā izriet, ka pieteikuma vai sūdzības iesniedzēja tiesības saņemt iebildumus un tiesības tikt uzklausītam EKL 81. un 82. panta pārkāpuma konstatēšanai uzsāktā administratīvā procedūrā var izmantot tikmēr, kamēr šī procedūra norisinās.
(sal. ar 95.–98., 100. un 101. punktu)
4. EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu var radīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī vairākas darbības vai arī ilgstoša rīcība. Šo interpretāciju nevar apstrīdēt tādēļ, ka arī viens vai vairāki šādu darbību vai ilgstošas rīcības elementi paši par sevi katrs atsevišķi var būt minētā noteikuma pārkāpums. Ja dažādas darbības ietilpst “kopējā plānā” to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības uzlikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā kopumā.
Tādējādi kā vienotu vispārēju aizliegtu vienošanos var kvalificēt apaļā galda sanāksmju sistēmu, ko bankas izveidojušas, lai regulāri saskaņotu savu rīcību saistībā ar galvenajiem rādītājiem, kuri attiecas uz konkurenci kādas dalībvalsts banku produktu un pakalpojumu tirgū, ja kādai no tām kā instancei, kas augstāka par visām citām apaļā galda sanāksmēm, ir jāizskata jautājumi, kuri saistīti ar vairākām īpašām apaļā galda sanāksmēm, ja tā pieņem būtiskus principiālus lēmumus, veic šķīrējstruktūras funkcijas, izšķirot strīdus starp dažādām grupām ar nolīgumu ievērošanu saistītu “disciplināro” problēmu gadījumā, un ja pastāv cieša saikne starp apaļā galda sanāksmēm un to lēmuma pieņemšanas procesiem, jo dažreiz notiek kopīgas apaļo galdu sanāksmes, grupu kompetences pārklājas un informācija par dažādās apaļā galda sanāksmēs veiktajām darbībām tiek nodota citām apaļā galda sanāksmēm.
(sal. ar 111., 114., 117.–120. un 126. punktu)
5. Atbilstoši konkurences normu piemērošanas procedūrām tas, ka attiecībā uz uzņēmēju, kas atradās situācijā, kura ir līdzīga tai, kādā atrodas sodītais uzņēmējs, Komisija nav konstatējusi pārkāpumu, katrā ziņā neļauj atspēkot to, ka šis sodītais uzņēmējs ir izdarījis pārkāpumu, ja tas ir atbilstoši pierādīts.
(sal. ar 138. punktu)
6. Ļoti sarežģīta nolīgumu kopuma gadījumā Komisijai ir rīcības brīvība, lai no dažādām apspriedēm izvēlētos tās, ko tā uzskata par īpaši nozīmīgām, pastāvot ierobežotai iespējai šo izvēli pārbaudīt tiesā.
(sal. ar 144. punktu)
7. Lai nolīgums starp uzņēmumiem varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tam, pamatojoties uz visiem objektīvajiem tiesību un faktiskajiem apstākļiem, ir jāļauj ar pietiekamu ticamību pieņemt, ka tas varētu tieši vai netieši, faktiski vai iespējami ietekmēt tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm tādā veidā, kas varētu apdraudēt kopējā tirgus mērķu īstenošanu dalībvalstīs.
Šajā sakarā nav nozīmes tam, vai aizliegtas vienošanās ietekme uz tirdzniecību ir nelabvēlīga, neitrāla vai labvēlīga. Konkurences ierobežojums var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tas var izjaukt tirdzniecības plūsmu parasto virzību. Tādējādi, lai secinātu, ka aizliegta vienošanās spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jāņem vērā ne tikai tirgu sadales sekas.
Ar aizliegtas vienošanās spēju vien ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, proti, tās iespējamo ietekmi pietiek, lai tā ietilptu EKL 81. panta piemērošanas jomā un lai nevajadzētu pierādīt faktisko ietekmi uz tirdzniecību. Tas, ka ir runa par iepriekš izdarīta pārkāpuma novērtējumu a posteriori, nemaina šo kritēriju, jo šajā gadījumā pietiek arī ar aizliegtas vienošanās iespējamo ietekmi uz tirdzniecību.
Tomēr iespējamajai aizliegtas vienošanās ietekmei uz starpvalstu tirdzniecību ir jābūt būtiskai vai, citiem vārdiem sakot, tā nedrīkst būt nebūtiska.
(sal. ar 163., 164., 166. un 167. punktu)
8. Attiecīgā tirgus definēšanas nozīme atšķiras atkarībā no EKL 81. vai 82. panta piemērošanas. Piemērojot EKL 81. pantu, attiecīgais tirgus ir jādefinē, lai noteiktu, vai attiecīgais nolīgums, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņotas darbības var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un vai to mērķis vai sekas ir konkurences traucējumi, ierobežojumi vai izkropļojumi kopējā tirgū. Tāpēc, piemērojot EKL 81. panta 1. punktu, iebildumus, kas izteikti par Komisijas izvēlēto tirgus definīciju, nevar atzīt par patstāvīgiem iebildumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri attiecas uz ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences apdraudējumu. Līdz ar to atbilstošā tirgus definīciju nevar apstrīdēt, ja Komisija pamatoti ir secinājusi, ka minētais nolīgums izkropļoja konkurenci un spēja būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 172. punktu)
9. Konkurences jomā tirgu, kas ir jāņem vērā, veido visi tie produkti, kuri atkarībā no to īpašībām īpaši atbilst pastāvīgo vajadzību apmierināšanai un ir mazā mērā aizstājami ar citiem produktiem.
Tā kā lielākā daļa universālo banku klientu tomēr pieprasa banku pakalpojumu kopumu, piemēram, depozītus, kredītus un maksājumu darījumus, kaut arī dažādi starp bankām noslēgtajos nolīgumos paredzētie banku pakalpojumi nav savstarpēji aizstājami, un tā kā konkurence šo banku starpā var skart visus šos pakalpojumus, attiecīgā tirgus šaura definīcija būtu nedabiska šajā darbības nozarē. Turklāt atsevišķā pārbaudē nevarētu pilnībā noskaidrot to nolīgumu ietekmi, kas, kaut arī attiecas uz dažādiem produktiem vai pakalpojumiem un klientiem (privātpersonām vai uzņēmumiem), tomēr ietilpst vienā un tajā pašā darbības nozarē. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm var būt netieša, un tirgus, kurā tā var izpausties, ne vienmēr ir identisks ar to produktu vai pakalpojumu tirgu, kuru cenas nosaka aizliegta vienošanās. Cenu noteikšana plašam banku pakalpojumu klāstam, kas tiek piedāvāti privātpersonām un uzņēmumiem, kopumā var ietekmēt citus tirgus.
Līdz ar to Komisijai līdzīgā gadījumā nav atsevišķi jāpārbauda dažādu minētajos līgumos paredzēto banku produktu tirgi, lai novērtētu ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 173.–175. punktu)
10. Tas, ka dažu nolīguma noteikumu mērķis vai sekas nav konkurences ierobežojums, neliedz veikt nolīguma vispārīgu pārbaudi. Vēl jo vairāk šādu vispārīgu pārbaudi var veikt, ja uz dažiem nolīgumiem, kas ir daļa no vienotas aizliegtas vienošanās, var attiekties izņēmums.
No tā izriet, ka, pārbaudot apaļā galda sanāksmju sistēmu, ko bankas izveidojušas, lai saskaņotu savu rīcību saistībā ar galvenajiem rādītājiem, kuri attiecas uz konkurenci kādas dalībvalsts banku produktu un pakalpojumu tirgū, Komisija var ņemt vērā visu apaļā galda sanāksmju kopējo iespējamo ietekmi, lai noteiktu, vai vispārēja aizliegta vienošanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā sakarā savukārt nav nozīmes tam, vai katra apaļā galda sanāksme atsevišķi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. No tā arī izriet, ka nav jāpierāda, ka kāda no dažādām apaļā galda sanāksmēm atsevišķi spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, lai varētu konstatēt, ka vispārēja aizliegta vienošanās to spēj. Tādējādi apaļā galda sanāksmju spēja ietekmēt starpvalstu tirdzniecību ne vienmēr nozīmē, ka kādā no apspriedēm tika aplūkoti pakalpojumi, kam piemīt pārrobežu raksturs.
(sal. ar 176.–178., 195., 196. un 208. punktu)
11. Aizliegta vienošanās, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, būtībā nostiprina valsts mēroga tirgu sadalījumu, tādējādi kavējot Līgumā paredzēto ekonomisko mijiedarbību.
No tā izriet, ka pastāv vismaz ļoti ticams pieņēmums, ka konkurenci ierobežojošas darbības, kas tiek īstenotas visā dalībvalsts teritorijā, var veicināt tirgu sadali un ietekmēt tirdzniecību Kopienā. Šo pieņēmumu var atspēkot tikai tad, ja, analizējot nolīguma īpašības un ekonomisko situāciju, kādā tas ir noslēgts un darbojies, tiek pierādīts pretējais.
Šajā sakarā, runājot par banku nozari, var pastāvēt nolīgumi, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, bet kas būtiski neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Tas tomēr neattiecas uz kompleksu pārkāpumu, ko veido kāda apaļā galda apspriedes, kurās ir iesaistīti ne tikai gandrīz visi kādas dalībvalsts kredītuzņēmumi, bet arī ļoti plašs bankas produktu un pakalpojumu klāsts, proti, depozīti un kredīti, un kuras tāpēc var mainīt konkurences nosacījumus visas šīs dalībvalsts teritorijā.
Šādā gadījumā tas, ka aizliegtas vienošanās dalībnieki nav veikuši pasākumus, lai no tirgus izspiestu ārzemju konkurentus, neļauj secināt par pārrobežu ietekmes neesamību.
Šāds pārkāpums varētu būt veicinājis prasītāju norādīto šķēršļu iekļūšanai tirgū saglabāšanu, jo tas varēja ļaut saglabāt attiecīgās dalībvalsts banku tirgus, kura zemo efektivitāti turklāt ir atzinis kāds no tā dalībniekiem, struktūras, kā arī atbilstošo patērētāju ieradumus.
(sal. ar 180.–185. punktu)
12. Lai pierādītu, ka uzņēmums ir piedalījies vienotā nolīgumā, Komisijai ir jāpierāda, ka minētais uzņēmums ir centies ar savu rīcību veicināt sasniegt kopējos mērķus, uz ko tiecās visi dalībnieki, un ka tas zināja par faktisko rīcību, ko bija iecerējuši vai īstenojuši citi uzņēmumi, lai sasniegtu to pašu mērķi, vai ka tas varēja paredzēt šādu rīcību un ka tas bija gatavs uzņemties risku.
Tā tas ir gadījumā, ja atbilstoši apaļā galda sanāksmju sistēmai, ko bankas izveidojušas, lai regulāri saskaņotu savu rīcību saistībā ar galvenajiem rādītājiem, kuri attiecas uz konkurenci kādas dalībvalsts banku produktu un pakalpojumu tirgū, kāda no tām ir piedalījusies vissvarīgākajās apaļā galda sanāksmēs par kredītu un depozītu nosacījumiem un ja šīm apaļā galda sanāksmēm bija īpaši cieša saistība ar šīs sistēmas augstāko instanci, minētā banka nevarēja nezināt, ka apaļā galda sanāksmes, kurās tā piedalījās, bija daļa no plašāka nolīgumu kopuma un ka tās dalība apspriedēs par aktīvajiem un pasīvajiem nosacījumiem bija saistīta ar vispārējas aizliegtās vienošanās mērķu sasniegšanu.
Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka attiecīgā banka nepiedalījās dažās apaļā galda sanāksmēs. Tam, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtu vienošanos veidojošajās daļās vai ka tam bijusi neliela nozīme to darbību izpildē, kurās tas piedalījās, nav nozīmes, lai pierādītu, ka tas ir izdarījis pārkāpumu. Šie apstākļi ir jāņem vērā tikai tad, kad tiek novērtēts pārkāpuma smagums un attiecīgā gadījumā noteikts naudas sods.
Nav nozīmes arī tam, ka attiecīgajai bankai precīzi sīkumos nebija zināms, kādas vienošanās tika panāktas daudzajās apaļā galda sanāksmēs, kurās tā nebija piedalījusies, un ka tai nebija zināms, ka pastāv dažas apaļā galda sanāksmes.
(sal. ar 189.–193. punktu)
13. Lai konkurences tiesību normu pārkāpumu varētu uzskatīt par tādu, kas ir izdarīts ar nodomu, nav nepieciešams, lai uzņēmums šo normu pārkāptu apzināti. Pietiek ar to, ka tas nevarēja nezināt, ka tā rīcības mērķis bija konkurences ierobežošana kopējā tirgū.
Šajā sakarā nav nozīmes tam, vai attiecīgajam uzņēmumam bija zināms, kā Komisija bija interpretējusi pārrobežu rakstura kritēriju vai kāda bija šī interpretācija judikatūrā, bet nozīme ir tam, ka attiecīgajam uzņēmumam bija zināmi apstākļi, no kuriem konkrēti izriet aizliegtas vienošanās spēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, vai vismaz ka tas nevarēja tos nezināt.
Tā tas ir gadījumā, ja atbilstoši apaļā galda sanāksmju sistēmai, ko bankas izveidojušas, lai regulāri saskaņotu savu rīcību saistībā ar galvenajiem rādītājiem, kuri attiecas uz konkurenci kādas dalībvalsts banku produktu un pakalpojumu tirgū, minētās bankas, ņemot vērā to dalību galvenajās apaļā galda sanāksmēs, zināja, ka tīkls attiecās uz visu dalībvalsts teritoriju un ļoti plašu nozīmīgu bankas pakalpojumu klāstu, it īpaši kredītiem un depozītiem, un ja tām bija zināmi galvenie fakti, ar kuriem šajā gadījumā bija saistīta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Līdz ar to šajā sakarā nav būtiski zināt, kādā mērā minētās bankas apzinājās, ka to rīcība nav saderīga ar EKL 81. pantu. Tāpat arī tas, ka valsts tiesībās dažas vienošanās nebija pilnībā aizliegtas, bet pēc pieprasījuma kompetentā tiesa tās varēja aizliegt, nekādā veidā neietekmē to, ka EKL 81. panta pārkāpums ir izdarīts ar nodomu. Visbeidzot, sanāksmju publiskais raksturs un valsts iestāžu dalība tajās neietekmē ne nodomu ierobežot konkurenci, ne arī to apstākļu apzināšanos, ar kuriem ir saistīta aizliegtas vienošanās spēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 205.–207. un 209. punktu)
14. Paziņojums nav tikai formalitāte, kas uzņēmumiem ir jāizpilda, bet būtisks nosacījums, kurš obligāti ir jāizpilda, lai iegūtu dažas priekšrocības. Saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 5. punkta a) apakšpunktu naudas sodu nevar uzlikt par darbībām, kas ir izdarītas pēc paziņošanas, ja tās nepārsniedz paziņojumā aprakstīto darbību. Šī priekšrocība, kas ir piešķirta uzņēmumiem, kuri par nolīgumu vai saskaņotām darbībām ir paziņojuši, ir kompensācija par risku, ko uzņēmums uzņēmies, pats paziņojot par nolīgumu vai saskaņotām darbībām. Šis uzņēmums riskē ne tikai ar to, ka līgums vai saskaņotās darbības var tikt atzītas par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu un ka tam var netikt piemērots 3. punkts, bet arī ar to, ka tam var tikt uzlikts naudas sods par rīcību pirms paziņošanas. Uzņēmums, kas nav vēlējies uzņemties šo risku, nevar saistībā ar naudas sodu, kurš uzlikts par nepaziņotu pārkāpumu, atsaukties uz hipotētisku iespēju, ka paziņošanas rezultātā tam būtu bijis piešķirts izņēmums.
(sal. ar 213. punktu)
15. Tā kā laikā pirms Pamatnostādņu pieņemšanas, kad uzņēmums izdarīja pārkāpumu, tas varēja attiecīgi paredzēt, ka tiks pieņemtas Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, un it īpaši tajās iekļautā jaunā naudas sodu aprēķināšanas metode, uzņēmums nevar apstrīdēt naudas sodu aprēķināšanai izmantoto metodi, jo Komisija, piemērojot minētās pamatnostādnes un tādā veidā atkārtoti padarot stingrāku savu iepriekšējo praksi, ir pārkāpusi atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, kas ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pantā.
(sal. ar 217. un 218. punktu)
16. Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir instruments, kas paredzēts, lai, ievērojot augstāka ranga tiesības, precizētu kritērijus, kurus Komisija ir paredzējusi piemērot, īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras naudas sodu noteikšanā, kas tai piešķirtas Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā.
Šajās pamatnostādnēs nosakot metodi, ko paredzēts piemērot atbilstoši Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktam uzlikto naudas sodu aprēķināšanai, Komisija ir rīkojusies atbilstošo šajā normā paredzētajai tiesiskajai kārtībai un nekādā ziņā nav pārsniegusi savas diskrecionārās varas robežas, ko tai piešķīris likumdevējs.
Kaut arī šādas normas, ar kurām ir paredzēts panākt ārēju iedarbību, nevar kvalificēt kā tiesību normas, ko pārvaldes iestādei katrā ziņā ir jāievēro, tās tomēr ir uzvedības normas, kurās ir norādīta prakse, kas jāievēro un no kuras konkrētā gadījumā pārvaldes iestādes nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kas būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu.
Pieņemot šādas uzvedības normas un pēc to publicēšanas paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumos, uz kuriem tās attiecas, attiecīgā iestāde pati ierobežo savu izvērtēšanas pilnvaru izmantošanu un nevar atkāpties no šīm normām, lai attiecīgā gadījumā netiktu sodīta par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.
Kaut arī minētās pamatnostādnes tādējādi nav lēmuma, ar kuru par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu ir sodīts uzņēmums, juridiskais pamats, jo šis lēmums ir pamatots ar Regulas Nr. 17 3. pantu un 15. panta 2. punktu, tās tomēr vispārīgi un abstrakti nosaka metodoloģiju, ko Komisija ir apņēmusies izmantot, lai noteiktu to naudas sodu apmēru, kuri uzlikti ar minēto lēmumu, un nodrošina uzņēmumu tiesisko drošību.
Tas, ka, pieņemot Pamatnostādnes, Komisija pati ir ierobežojusi savu diskrecionāro varu, tomēr nav pretrunā tam, ka Komisijai ir saglabātas būtiskas izvērtēšanas pilnvaras. Minētajās pamatnostādnēs ir iekļauti dažādi elastīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto diskrecionāro varu atbilstoši Regulas Nr. 17 15. panta noteikumiem, kā tos ir interpretējusi Tiesa.
Paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos tāpat kā Pamatnostādnes radīja uzņēmumiem tiesisko paļāvību, līdz ar to Komisijai ir pienākums to izpildīt, novērtējot uzņēmumu sadarbību, lai noteiktu naudas soda apmēru.
Līdz ar to Pirmās instances tiesai, pārbaudot apstrīdētā lēmuma likumību, ir jānoskaidro, vai Komisija savas izvērtēšanas pilnvaras ir izmantojusi atbilstoši Pamatnostādnēs un Paziņojumā par sadarbību izklāstītajai metodei un tiktāl, ciktāl tai ir jākonstatē, ka Komisija no tās ir atkāpusies, ir jāpārbauda, vai šī atkāpšanās ir likumīgi pamatota.
Komisijas izvērtēšanas pilnvaras un tām noteiktie ierobežojumi tomēr nenozīmē, ka Kopienu tiesai nav jāīsteno sava neierobežotā kompetence.
(sal. ar 219.–227. punktu)
17. Tas, ka Komisija Pamatnostādnēs sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir precizējusi savu pieeju jautājumā par pārkāpuma smaguma novērtējumu, neliedz tai pārkāpuma smagumu novērtēt vispārīgi atkarībā no visiem atbilstošajiem apstākļiem, kas pastāv konkrētajā gadījumā, tai skaitā apstākļiem, kas tajās nav minēti tieši.
Lai noteiktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi tie apstākļi, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu. Pārkāpumu smagums ir jānoskaidro, pamatojoties uz ļoti daudziem apstākļiem, piemēram, īpašajiem lietas apstākļiem, lietā pastāvošās situācijas un naudas sodu preventīvā rakstura, kaut arī nav izstrādāts saistošs vai izsmeļošs to kritēriju saraksts, kas obligāti ir jāņem vērā.
Šajā sakarā, novērtējot pārkāpuma raksturu, ir iespējams ņemt vērā dažādus atbilstošus faktorus, kurus minētajās pamatnostādnēs nav iespējams uzskaitīt izsmeļoši un pie kuriem ir pieskaitāma arī pārkāpuma iespējamā ietekme uz tirgu (kas atšķiras no konkrētas un nosakāmas ietekmes).
(sal. ar 237.–239. punktu)
18. Atbilstoši Pamatnostādnēm sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, trim aspektiem, kas ir jāņem vērā, novērtējot pārkāpuma smagumu, proti, pārkāpuma raksturam, tā faktiskai ietekmei uz tirgu gadījumos, kad to iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjomam nav vienāda nozīme, veicot vispārīgu pārbaudi. Pārkāpuma raksturam ir galvenā nozīme, lai pārkāpumus varētu atzīt par “sevišķi smagiem”. No minētajās pamatnostādnēs iekļautā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka nolīgumi un saskaņotas darbības, kas ir saistītas ar cenu noteikšanu, var, jau pamatojoties uz to atbilstošo raksturu, tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” pārkāpumi, un šādai rīcībai nebūt nav jābūt saistītai ar īpašu ģeogrāfisku ietekmi vai izplatību. Šo secinājumu apstiprina tas, ka, ja smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un ietekme uz plašām kopējā tirgus zonām, sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā savukārt nav minēta neviena prasība, kas saistīta ar konkrētu ietekmi uz tirgu vai ietekmi uz īpašu ģeogrāfisku teritoriju.
Kaut arī pastāv savstarpēja atkarība starp trim kritērijiem tādā ziņā, ka īpašais pārkāpuma smagums atbilstoši kādam kritērijam var kompensēt to, ka pārkāpums ir mazāk smags citā ziņā, ģeogrāfiskā tirgus izmērs tomēr ir tikai viens no trim atbilstošajiem kritērijiem, kas jāņem vērā, vispārīgi novērtējot pārkāpuma smagumu, un no šiem savstarpēji atkarīgajiem kritērijiem tas nav neatkarīgs kritērijs tādā ziņā, ka tikai tādi pārkāpumi, kas skar lielāko daļu dalībvalstu, var tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi”. Ne Līgums, ne Regula Nr. 17, ne Pamatnostādnes, ne judikatūra neļauj uzskatīt, ka tikai ģeogrāfiski ļoti plaši ierobežojumi var tikt šādi kvalificēti. Līdz ar to kā sevišķi smagus pārkāpumus minēto pamatnostādņu nozīmē var kvalificēt ne tikai tādus pārkāpumus, kuros piedalās gandrīz visi Eiropas tirgus uzņēmumi.
(sal. ar 240., 241., 311., 313. un 381. punktu)
19. Horizontālas aizliegtas vienošanās par cenām ir pieskaitāmas pie “sevišķi smagiem” pārkāpumiem Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nozīmē pat tad, ja nepastāv citi konkurences ierobežojumi, piemēram, tirgu sadale.
Pārkāpuma “sevišķi smago” raksturu pastiprina tas, ka tie ir izdarīti kādā nozarē, piemēram, banku nozarē, kam ir nozīme ekonomikā kopumā un ka attiecīgajiem nolīgumiem ir plaša darbības joma, jo tie attiecas uz plašu nozīmīgu banku produktu klāstu un tajos iesaistās lielākā daļa uzņēmēju, kas darbojas attiecīgajā tirgū, ieskaitot vislielākos uzņēmumus. Pārkāpuma smagums tā rakstura dēļ galvenokārt ir atkarīgs no draudiem, ko tas var radīt netraucētai konkurencei. Līdz ar to aizliegtas vienošanās par cenām plašajai darbības jomai, ņemot vērā gan attiecīgos produktus, gan uzņēmumus, kas tajā piedalās, ir izšķiroša loma, un horizontāla aizliegta vienošanās par cenām, kurai ir plaša darbības joma un kura attiecas uz ļoti nozīmīgu ekonomikas nozari, parasti nevar netikt kvalificēta kā sevišķi smags pārkāpums neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā darbojās.
Pārkāpumam raksturīgā smaguma novērtējumu nevar ietekmēt tas, ka aizliegta vienošanās nav slepena, ka tā izveidota un saglabāta ar attiecīgās dalībvalsts atbalstu, ka tiek ņemti vērā apsvērumi, kas saistīti ar naudas soda preventīvu raksturu, ka pārkāpumu veido saskaņota prakse, ka valsts iestādes atbalsta vai pacieš prettiesisko rīcību, ka tika aplūkoti arī citi jautājumi, kas ir neitrāli no konkurences tiesību viedokļa, vai arī ka attiecīgā dalībvalsts, ņemot vērā faktisko apstākļu rašanās brīdi, nesen bija pievienojusies Eiropas Savienībai.
(sal. ar 249., 250., 252., 254.–257., 260., 262. un 263. punktu)
20. Lai novērtētu pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu, Komisijai jāatsaucas uz konkurenci, kāda būtu pastāvējusi, ja nebūtu izdarīts pārkāpums.
Attiecībā uz aizliegtu vienošanos par cenām Komisijai ir tiesības secināt, ka pārkāpumam bija sekas, jo aizliegtas vienošanās dalībnieki bija veikuši pasākumus, lai piemērotu norunātās cenas, piemēram, tās paziņojot klientiem, dodot saviem darbiniekiem norādījumus tās izmantot kā pamatu sarunām un uzraugot to, kā šīs cenas piemēro konkurenti un to atbilstošie tirdzniecības dienesti. Lai secinātu, ka pastāv ietekme uz tirgu, pietiek ar to, ka norunātās cenas bija pamats individuālo darījumu cenu noteikšanai, kas tādējādi ierobežoja cenu apspriešanas iespējas ar klientiem.
Savukārt, ja ir pierādīta aizliegtas vienošanās īstenošana, Komisijai nevar prasīt, lai tā sistemātiski pierāda, ka nolīgumi faktiski ļāva attiecīgajiem uzņēmumiem panākt tādu darījumu cenu, kas augstāka par cenu, kāda būtu pastāvējusi, ja aizliegtas vienošanās nebūtu.
Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, ir svarīgi zināt, vai aizliegtas vienošanās dalībnieki ir darījuši visu iespējamo, lai to nodomi īstenotos konkrētā veidā. To, kas vēlāk notika ar faktiskajām cenām tirgū, varēja ietekmēt citi faktori, kas nebija atkarīgi no aizliegtas vienošanās dalībniekiem. Aizliegtas vienošanās dalībnieki nevar savā labā izmantot ārējus faktorus, ko tie nevar ietekmēt ar savu darbību, padarot tos par faktoriem, kas pamato naudas soda samazināšanu.
(sal. ar 284.–287. punktu)
21. Par pārkāpumu principā pie atbildības ir saucamas tās fiziskās vai juridiskās personas, kas attiecīgo uzņēmumu vadīja pārkāpuma izdarīšanas laikā, pat ja dienā, kad tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums, par uzņēmuma vadību ir atbildīga cita persona. Kā juridiska persona, kas vada uzņēmumu brīdī, kad pārkāpums pastāv, tā joprojām ir saucama pie atbildības par uzņēmuma prettiesisko rīcību pat tad, ja uzņēmuma materiālie resursi un cilvēkresursi, kas sekmēja pārkāpuma izdarīšanu, pēc pārkāpuma laika posma beigām ir pārgājuši trešo personu īpašumā.
Savukārt, ja laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža līdz brīdim, kad attiecīgais uzņēmums par to ir saucams pie atbildības, persona, kas ir atbildīga par šī uzņēmuma vadību, juridiski ir beigusi pastāvēt, vispirms ir jānosaka visi materiālie resursi un cilvēkresursi, kas sekmējuši pārkāpuma izdarīšanu, lai pēc tam identificētu personu, kas ir atbildīga par visu attiecīgo aktīvu un personāla vadību, lai novērstu to, ka uzņēmums var izvairīties no atbildības tāpēc, ka persona, kas bija atbildīga par uzņēmuma vadību pārkāpuma izdarīšanas brīdī, ir pazudusi.
Ja attiecīgais uzņēmums beidz pastāvēt tāpēc, ka to kāds ir iegādājies, pircējs pārņem tā aktīvus un pasīvus, to skaitā atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu. Šajā gadījumā par iegūtā uzņēmuma izdarīto pārkāpumu var saukt pie atbildības tā pircēju.
Šo pircēju pie atbildības var saukt pat tad, ja pie atbildības par pārkāpumu, ko iegādātais uzņēmums izdarījis pirms iegādes, var saukt tā iepriekšējo mātes uzņēmumu.
Šī iespēja pati par sevi tomēr neliedz iespēju sodu uzlikt pašam meitas uzņēmumam. Uzņēmumu, proti, ekonomisku vienību, ko veido cilvēkresursi, materiālie un nemateriālie resursi, vada tā statūtos paredzētas personas, un jebkuru lēmumu, ar ko uzņēmumam uzliek naudas sodu, var adresēt uzņēmuma statūtos paredzētajam vadības orgānam, pat ja par tā finansiālajām sekām atbildību galu galā uzņemas tā īpašnieki. Šis noteikums tiktu pārkāpts, ja Komisijai, atklājot uzņēmuma prettiesisku rīcību, tiktu prasīts, lai tā vienmēr pārbaudītu, kas ir īpašnieks, kurš uzņēmumā pieņem izšķirošo lēmumu, lai tai ļautu uzlikt sodu tikai šim īpašniekam. Tā kā iespēja sodu par meitas uzņēmuma rīcību uzlikt mātes uzņēmumam līdz ar to neietekmē tikai meitas uzņēmumam, kas piedalījies pārkāpumā, adresētā lēmuma likumību, Komisija var izvēlēties uzlikt sodu vai nu meitas uzņēmumam, kas piedalījies pārkāpumā, vai arī mātes uzņēmumam, kurš to kontrolēja attiecīgajā laika posmā.
Šāda izvēle Komisijai ir arī tad, ja runa ir par ekonomisko tiesību nodošanu meitas uzņēmuma kontrolē. Kaut arī šajā gadījumā Komisija par meitas uzņēmuma rīcību laika posmā pirms nodošanas pie atbildības var saukt iepriekšējo mātes uzņēmumu un par rīcību pēc nodošanas – jauno mātes uzņēmumu, tai nav pienākuma to darīt un tā var izvēlēties sodu uzlikt tikai meitas uzņēmumam par tā atbilstošo rīcību.
(sal. ar 324.–326., 329., 331., 332. un 372. punktu)
22. Lai uzņēmumus klasificētu kategorijās, saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1.A punkta sesto daļu ir jāņem vērā uzņēmumu objektīvās vai strukturālās īpašības, kā arī situācija attiecīgajā tirgū.
Pie šiem objektīvajiem elementiem ir pieskaitāms ne tikai uzņēmuma izmērs un potenciāls tirgū, kas atspoguļojas tā atbilstošajā tirgus daļā vai atbilstošajā apgrozījumā, bet arī tā saikne ar pārējiem uzņēmumiem, ja tie spēj ietekmēt tirgus struktūru. Uzņēmuma faktiskā spēja radīt būtiskus zaudējumus un tā izdarītā pārkāpuma reālās sekas ir jānovērtē, ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju. Līdz ar to Komisijai ir pamats saskaņā ar Pamatnostādnēm ņemt vērā šādas attiecības, lai noteiktu aizliegtas vienošanās dalībnieku faktisko ekonomisko spēju nodarīt kaitējumu un to izdarītā pārkāpuma īpašo nozīmi.
Tādējādi tirgus struktūra nevar tikt ietekmēta tikai tad, ja saikne starp uzņēmumiem ir tāda, ka vienam no tiem ir piešķirtas absolūtas pilnvaras vadīt vai kontrolēt citu uzņēmēju rīcību, kas rada konkurenci, kā tas ir ekonomisku vienību gadījumā. Uzņēmuma potenciāls tirgū var palielināties, pārsniedzot tam piederošo tirgus daļu, arī tad, ja tas uztur stabilas attiecības ar citiem uzņēmumiem, kurās tas var neformāli faktiski ietekmēt to rīcību. Tā tas ir gadījumā, kad uzņēmumu starpā pastāvošā saikne samazina vai izslēdz konkurenci to starpā. Tas, ka šāda saikne nevar pamatot secinājumu, ka attiecīgie uzņēmumi ietilpst vienā un tajā pašā ekonomiskajā vienībā, nenozīmē, ka Komisija to nedrīkst ņemt vērā un tai situācija tirgū ir jānovērtē tā, it kā šī saikne nepastāvētu.
Savukārt dažādu aizliegtas vienošanās dalībnieku konkrēta rīcība vai to individuālās vainas pakāpe nav noteicoša sadalei kategorijās. Uzņēmuma rīcība, protams, var būt norāde par to, kāda veida attiecības uzņēmums uztur ar citiem uzņēmumiem. Īpaša rīcība, piemēram, organizatoriski pasākumi, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar citiem uzņēmumiem vai skaidras nostājas paušanu karteļa sanāksmēs, lai aizstāvētu to intereses vai lai to vārdā uzņemtos ievērot konkurenci deformējošus nolīgumus, tomēr nav nepieciešama, ne arī pietiekama, lai pamatotu to, ka tiek ņemta vērā šo pēdējo uzņēmumu tirgus daļa, novērtējot pirmā uzņēmuma potenciālu tirgū. Ja nepastāv stabilas attiecības ar uzņēmumiem, ar kuriem ir notikusi informācijas apmaiņa vai kuru intereses ir pārstāvētas, šādai rīcībai nav izšķiroša nozīme, veicot iedalīšanu kategorijās, kaut arī attiecīgā gadījumā to var ņemt vērā, novērtējot atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Pamatnostādņu 2. un 3. punktu.
No tā izriet, ka, tā kā atbilstoši apaļā galda sanāksmju sistēmai, ko bankas izveidojušas, lai regulāri saskaņotu savu rīcību saistībā ar galvenajiem rādītājiem, kuri attiecas uz konkurenci kādas dalībvalsts banku produktu un pakalpojumu tirgū, saikne starp jumta sabiedrībām un attiecīgo grupu decentralizētajām bankām nodrošina jumta sabiedrībām daudz lielāku ekonomisko potenciālu nekā tas, par ko liecina to kā komercbanku tirgus daļas un kas atbilst visas attiecīgās grupas tirgus daļai, lai varētu pareizi novērtēt jumta sabiedrību faktisko spēju radīt būtiskus zaudējumus un to prettiesiskās rīcības īpašo nozīmi, ir jāņem vērā ne tikai attiecīgās tirgus daļas, kas tām pieder kā komercbankām, bet arī decentralizētajām bankām piederošās tirgus daļas, un tas pamato decentralizētajām nozarēm piederošo tirgus daļu piedēvēšanu centrālajiem uzņēmumiem.
(sal. ar 359.–362., 377., 404., 407. un 409. punktu)
23. Tā kā Komisija paziņojumā par iebildumiem ir skaidri norādījusi, ka tā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāuzliek naudas sodi, un ir darījusi zināmus galvenos faktiskos un tiesību apstākļus, kuru rezultātā var tikt uzlikts naudas sods, piemēram, iespējamais pārkāpuma smagums un ilgums un tas, ka pārkāpums ir izdarīts “ar nodomu vai aiz neuzmanības”, tā ir izpildījusi savu pienākumu ievērot minēto uzņēmumu tiesības uz aizstāvību. Savukārt, ja Komisija ir norādījusi faktiskos un tiesību apstākļus, uz kuriem tā balstīsies naudas sodu apmēra aprēķināšanā, tai nav jāprecizē veids, kādā tā katru šo apstākli izmantos naudas soda apmēra noteikšanai, un uzņēmumiem turklāt tiek sniegta papildu garantija saistībā ar naudas sodu apmēra noteikšanu tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesai ir neierobežota kompetence un tā var atcelt vai samazināt naudas sodu atbilstoši Regulas Nr. 17 17. pantam.
(sal. ar 369. punktu)
24. Komisijas pieeja, atbilstoši kurai, lai noteiktu naudas sodu apmēru, aizliegtas vienošanās dalībnieki tiek sadalīti vairākās kategorijās, kā rezultātā vienā un tajā pašā kategorijā klasificētiem uzņēmumiem tiek noteikta vienota pamatsumma, principā nevar tikt kritizēta, kaut arī tajā nav ņemtas vērā atšķirības vienas un tās pašas kategorijas uzņēmumu izmērā. Gadījumā, kad naudas sodi tiek uzlikti vairākiem vienā un tajā pašā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem, Komisijai nav jānodrošina tas, ka naudas sodu galīgās summas atspoguļo visas ar izmēru saistītās atšķirības starp attiecīgajiem uzņēmumiem.
Tomēr šādam sadalījumam kategorijās ir jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam un maksimālo robežu noteikšanai katrai šādā veidā identificētai kategorijai ir jābūt loģiskai un objektīvi pamatotai.
(sal. ar 422. un 423. punktu)
25. Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkta pēdējā daļa paredz, ka, nosakot naudas soda apmēru, papildus pārkāpuma smagumam ņem vērā arī pārkāpuma ilgumu. No tā izriet, ka pārkāpuma ilguma ietekmei uz naudas soda pamatapmēru parasti ir jābūt būtiskai. Tas, izņemot īpašus apstākļus, neļauj pamatsummu pārkāpuma ilguma dēļ paaugstināt tikai simboliski. Tādējādi, kaut arī nolīgums, kura mērķis ir nesaderīgs ar konkurenci, nav īstenots, ir jāņem vērā laika posms, kurā šis nolīgums ir bijis spēkā, proti, laika posms, kas aizritējis no tā noslēgšanas dienas līdz dienai, kurā tas izbeigts.
Tādējādi palielinājumu, kas atbilst 10 % no pamatsummas par gadu, var noteikt ne tikai izņēmuma gadījumos. Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, šādu ierobežojumu paredz tikai attiecībā uz ilgtermiņa pārkāpumiem, bet attiecībā uz vidēja ilguma pārkāpumiem (parasti no viena līdz pieciem gadiem) ir noteikts vienots maksimālais ierobežojums 50 % apmērā no pamatsummas, kas neizslēdz to, ka pamatsummas palielinājuma apmērs var pārsniegt 10 % par gadu.
Turklāt naudas soda palielināšana atkarībā no pārkāpuma ilguma ir iespējama ne tikai tad, ja pastāv tieša saikne starp ilgumu un kaitējuma, kas nodarīts konkurences tiesību normās paredzētajiem Kopienu mērķiem, pieaugumu.
(sal. ar 465.–467. punktu)
26. Komisijai ir jāievēro savas Pamatnostādnes, nosakot naudas sodus. Tomēr Pamatnostādnēs sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav norādīts, ka Komisijai vienmēr atsevišķi ir jāņem vērā katrs to 3. punktā uzskaitītais atbildību mīkstinošais apstāklis un tai nav pienākuma automātiski šajā sakarā piešķirt papildu samazinājumu, jo tas, vai iespējamais naudas soda samazinājums atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir piemērots, ir jānovērtē vispārīgi, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus.
Pēc Pamatnostādņu pieņemšanas joprojām ir piemērojama iepriekšējā judikatūra, saskaņā ar kuru Komisijai ir izvērtēšanas pilnvaras, kas tai ļauj ņemt vai neņemt vērā dažus apstākļus, kad tā nosaka uzliekamā naudas soda apmēru, atkarībā no attiecīgajā gadījumā pastāvošajiem apstākļiem. Tādējādi, tā kā Pamatnostādnēs nav obligātas norādes attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas var tikt ņemti vērā, Komisija ir saglabājusi zināmu brīvību, lai vispārīgi novērtētu to, kādā mērā, iespējams, ir jāsamazina naudas soda apmērs atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem.
(sal. ar 472. un 473. punktu)
27. Saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta pirmo ievilkumu uzņēmuma “vienīgi pasīva vērotāja vai sekotāja loma” pārkāpumā, ja tā ir pierādīta, var būt atbildību mīkstinošs apstāklis.
Šajā sakarā kā vienu no apstākļiem, kas var norādīt uz uzņēmuma pasīva vērotāja lomu aizliegtas vienošanās īstenošanā, var ņemt vērā to dalības sanāksmēs izteiktāku gadījuma raksturu salīdzinājumā ar aizliegtas vienošanās parastajiem locekļiem.
Tomēr, ja uzņēmums ir piedalījies vienā vai vairākās ar konkurenci nesaderīgās sanāksmēs, pat ja dalība nav bijusi aktīva, ir jāuzskata, ka tas ir bijis aizliegtas vienošanās dalībnieks, ja vien uzņēmums nepierāda, ka tas atklāti ir norobežojies no prettiesiskas vienošanās. Klātesot sanāksmēs, uzņēmums piekrita vai vismaz lika pārējiem dalībniekiem domāt, ka tas principā piekrīt tajās noslēgto ar konkurenci nesaderīgo nolīgumu saturam.
Lai varētu novērtēt uzņēmuma pasīvo vērotāju vai sekotāju lomu, šajā sakarā nav nozīmes tam, vai tas ir guvis labumu no nolīgumiem. Pirmkārt, arī sekotājs var gūt labumu no aizliegtas vienošanās sekām. Otrkārt, tas, ka netiek gūts labums no pārkāpuma, nevar būt atbildību mīkstinošs apstāklis, jo pretējā gadījumā uzliktais naudas sods zaudētu savu preventīvo raksturu.
(sal. ar 481., 482., 486. un 489. punktu)
28. Saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta otro ievilkumu atbildību mīkstinošs apstāklis var būt arī “pārkāpumus izraisošo līgumu vai prakses neīstenošana”. Tomēr tas, ka uzņēmums, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tas ir panācis vienošanos ar saviem konkurentiem, nerīkojas tirgū tādā veidā, kā tas ir vienojies ar saviem konkurentiem, ne vienmēr ir apstāklis, kas ir jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis, nosakot uzliekamā naudas soda apmēru.
Uzņēmums, kas, neraugoties uz vienošanos ar saviem konkurentiem, tirgū īsteno lielākā vai mazākā mērā neatkarīgu politiku, var vienkārši censties izmantot aizliegtu vienošanos savā labā, un uzņēmums, kurš nenorobežojas no rezultātiem, kas panākti sanāksmē, kurā tas ir piedalījies, principā ir pilnībā atbildīgs par to, ka ir bijis aizliegtas vienošanās dalībnieks. Tādējādi Komisijai nav pienākuma par atbildību mīkstinošu apstākli atzīt to, ka aizliegta vienošanās netika izpildīta, izņemot gadījumu, kad uzņēmums, kas atsaucas uz šo apstākli, var pierādīt, ka tas skaidri un būtiski ir iebildis pret šīs aizliegtās vienošanās īstenošanu, traucējot tās darbību, un ka tas nav izlicies, ka piekrīt nolīgumam, tādējādi pamudinot citus uzņēmumus īstenot attiecīgo aizliegto vienošanos. Faktiski uzņēmumiem būtu pārāk viegli izvairīties no riska maksāt lielu naudas sodu, ja tie varētu gūt labumu no prettiesiskas aizliegtas vienošanās un vēlāk panākt arī naudas soda samazināšanu, aizbildinoties ar to, ka to loma pārkāpuma īstenošanā bija ļoti neliela, kaut gan to uzvedība bija mudinājusi citus uzņēmumus rīkoties tādā veidā, kas daudz vairāk kaitē konkurencei.
(sal. ar 490. un 491. punktu)
29. Saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešo ievilkumu “pārkāpumu pārtraukšana, tiklīdz iejaucas Komisija (jo īpaši tad, ja tā veic pārbaudes)”, tomēr tiek pieskaitīta pie atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Tomēr naudas sods netiek automātiski samazināts tāpēc, ka pārkāpums tika izbeigts, tiklīdz iejaucās Komisija, bet šī samazināšana ir atkarīga no tā, kā Komisija, īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras, novērtē attiecīgajā gadījumā pastāvošos apstākļus. Šajā sakarā šīs Pamatnostādņu normas piemērošana uzņēmumam ir īpaši piemērota tad, ja attiecīgā rīcība nav acīmredzami nesaderīga ar konkurenci. Savukārt tā piemērošana principā ir mazāk piemērota tad, ja rīcība, kā ir pierādīts, ir skaidri nesaderīga ar konkurenci.
Pat ja agrāk pārkāpuma brīvprātīgu izbeigšanu Komisija būtu uzskatījusi par atbildību mīkstinošu apstākli, tai, piemērojot šīs pamatnostādnes, ir lietderīgi ņemt vērā, ka acīmredzami sevišķi smagi pārkāpumi vēl joprojām tiek izdarīti salīdzinoši bieži, kaut arī to prettiesiskums ir atzīts kopš Kopienas konkurences politikas ieviešanas, un līdz ar to uzskatīt, ka ir jāatsakās no šīs labvēlīgās prakses un par šāda pārkāpuma izbeigšanu naudas sods vairs nav jāsamazina.
Šajos apstākļos tas, vai ir piemēroti samazināt naudas sodu pārkāpuma izbeigšanas dēļ, var būt atkarīgs no tā, vai attiecīgajiem uzņēmumiem bija saprātīgs pamats šaubīties par savas rīcības prettiesiskumu, un norāde uz pārkāpuma acīmredzamību ir pietiekams pamatojums Komisijas izvēlei nepiemērot naudas soda samazinājumu šāda iemesla dēļ.
(sal. ar 497.–499. punktu)
30. Ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos, ar iespējamu ar konkurenci nesaderīgu nolīgumu likumību valsts tiesībās vien nepietiek, lai rastos pamatotas šaubas par uzņēmumu, kas tajā piedalījušies, rīcības prettiesiskumu, ņemot vērā Kopienu tiesības. Tā tas vēl jo vairāk ir gadījumā, kad attiecīgo uzņēmumu rīcībā ir vērā ņemami līdzekļi. Šādiem uzņēmumiem ir jāsagatavojas dalībvalsts, kurā tie ir nodibināti, pievienošanās Eiropas Savienībai radītajām tiesiskajām sekām un saprātīgā termiņā jāiepazīstas ar to Kopienu konkurences tiesību (vai pat Eiropas Ekonomikas zonas tiesību) normu saturu, kas tiem taps piemērojamas, kā arī ar jaunumiem, ko tās ievieš salīdzinājumā ar valsts tiesībām.
Kaut arī netiek izslēgts, ka dažos gadījumos attiecīgās valsts tiesību normas vai valsts iestāžu rīcība var būt atbildību mīkstinoši apstākļi, to, ka valsts iestādes piekrita pārkāpumam vai pieļāva to, šajā gadījumā nevar ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, ja attiecīgo uzņēmumu rīcībā ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai iegūtu juridiski precīzu un pareizu informāciju.
(sal. ar 504. un 505. punktu)
31. Komisijai, nosakot sodu par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, nav pienākuma kā atbildību mīkstinošu apstākli ņemt vērā attiecīgās nozares slikto finansiālo stāvokli, un tikai tāpēc vien, ka iepriekšējās lietās Komisija nozares ekonomisko situāciju ir ņēmusi vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, tai nebūt nav arī turpmāk jāturpina ievērot šo praksi. Parasti karteļi rodas brīdī, kad nozarē ir radušās grūtības.
(sal. ar 510. punktu)
32. Konkurences jomā sadarbība izmeklēšanā, kas nav nekas vairāk kā pienākumi, kas uzņēmumiem uzlikti atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 4. un 5. punktam, nepamato naudas soda samazināšanu. Savukārt šāda samazināšana ir pamatota, ja uzņēmums ir sniedzis daudz plašāku informāciju nekā tā, ko Komisija var pieprasīt sniegt saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu.
Lai pamatotu naudas soda apmēra samazināšanu atbilstoši sadarbībai, uzņēmuma rīcībai ir jāatvieglo Komisijas uzdevums konstatēt Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus un uzlikt sodus par tiem un jāliecina par patiesu sadarbību.
Pirmkārt, Pirmās instances tiesai līdz ar to ir jāpārbauda, vai Komisija nav ņēmusi vērā to, cik lielā mērā attiecīgo uzņēmumu sadarbība pārsniedza to, kas bija noteikts Regulas Nr. 17 11. pantā. Šajā sakarā tā veic pilnīgu kontroli attiecībā uz to, cik lielā mērā uzņēmumu tiesības uz aizstāvību ierobežo to pienākumu atbildēt uz lūgumiem sniegt informāciju.
Otrkārt, Pirmās instances tiesai ir jāpārbauda, vai Komisija, ņemot vērā Paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos, pareizi ir novērtējusi sadarbības lietderību pārkāpuma pierādīšanai. Ievērojot minētajā paziņojumā noteiktos ierobežojumus, Komisijai ir izvērtēšanas pilnvaras, lai novērtētu, vai informācija vai dokumenti, ko uzņēmumi iesnieguši brīvprātīgi, ir atvieglojuši tās uzdevumu un vai uzņēmumam ir jāpiešķir naudas soda samazinājums atbilstoši šādai sadarbībai. Šis novērtējums ir pakļauts ierobežotai tiesu kontrolei.
Īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras, Komisija tomēr nevar neņemt vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ir pārkāpts, ja līdzīgās situācijās tiek pausta atšķirīga attieksme vai ka atšķirīgās situācijās tiek pausta līdzīga attieksme, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota. Šis princips liedz Komisijai dažādi attiekties pret tādu uzņēmumu sadarbību, uz kuriem attiecas viens un tas pats lēmums.
Savukārt tas vien, ka Komisija savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē par konkrētu darbību ir noteiktā mērā samazinājusi naudas sodu, nenozīmē, ka tai ir pienākums noteikt tādu pašu proporcionālu samazinājumu, vēlākas administratīvas procedūras laikā novērtējot līdzīgu rīcību.
Gadījumā, ja lūgums sniegt informāciju atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 1. un 2. punktam attiecas uz tādas informācijas iegūšanu, kuru Komisija var lūgt izpaust, pieņemot lēmumu atbilstoši minētā panta 5. punktam, tikai attiecīgā uzņēmuma sniegtas atbildes ātrums var tikt atzīts par brīvprātīgu. Komisijai ir jānovērtē, vai šis ātrums ir atvieglojis tās darbu tādā mērā, kas pamato naudas soda samazināšanu, un Paziņojums par sadarbību neuzliek pienākumu sistemātiski samazināt naudas sodu šī iemesla dēļ.
Kaut arī tas, ka tiek atzīta aizliegtas vienošanās esamība, protams, Komisijas darbu izmeklēšanas veikšanā var atvieglot vairāk nekā vienkārša faktu atzīšana, līdz ar to Komisija var atšķirīgi attiekties pret tiem uzņēmumiem, kas ir atzinuši faktus, salīdzinājumā ar tiem, kuri ir atzinuši arī aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, Komisijai tomēr nav pienākuma veikt šādu nošķiršanu. Katrā atsevišķā gadījumā Komisijai ir jānovērtē, vai šāda atzīšana faktiski ir atvieglojusi tās darbu. Tas neattiecas uz skaidru ar konkurenci nesaderīga mērķa atzīšanu, kāds bija izvirzīts sanāksmēm, kas rīkotas, lai vienotos par cenām vai citiem konkurences rādītājiem, jo šāds mērķis izriet no paša sanāksmju priekšmeta.
(sal. ar 529.–534., 536. un 559. punktu)
33. Ar konkurences tiesībām saistītā tiesvedībā Komisija nevar, izsakot lūgumu sniegt informāciju atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 5. punktam, uzlikt uzņēmumam pienākumu sniegt atbildes, ar kurām tam nāktos atzīt pārkāpumu, kura pastāvēšana ir jāpierāda Komisijai. Lai saglabātu Regulas Nr. 17 11. panta 2. un 5. punkta lietderīgo iedarbību, Komisijai tomēr ir tiesības uzlikt uzņēmumiem pienākumu iesniegt visu nepieciešamo informāciju par faktiem, kas tiem varētu būt zināmi, un vajadzības gadījumā iesniegt ar šo informāciju saistītos dokumentus, kas ir to rīcībā, pat ja tos var izmantot, lai konstatētu ar konkurenci nesaderīgu rīcību. Tādējādi Komisija var likt uzņēmumiem atbildēt uz faktiskiem jautājumiem un lūgt iesniegt jau iepriekš pastāvējušus dokumentus.
Savukārt ar tiesībām uz aizstāvību nav saderīgi lūgumi, kuros uzņēmums tiek aicināts aprakstīt sanāksmju, kurās tas ir piedalījies, priekšmetu un norisi, kā arī šo sanāksmju rezultātus vai secinājumus, ja pastāv aizdomas, ka minēto sanāksmju priekšmets ierobežo konkurenci, ņemot vērā, ka ar šiem lūgumiem attiecīgajam uzņēmumam var tikt uzlikts pienākums atzīt savu dalību Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumā.
No tā izriet, ka, tā kā pēc veiktajām pārbaudēm Komisijas rīcībā ir daudzi pierādījumi par to, ka pastāv nolīgumu kopums, kas organizēts ļoti daudzās apaļā galda sanāksmēs, kuras attiecas uz visiem banku produktiem konkrētā tirgū, tai ir leģitīmas tiesības, izsakot lūgumus sniegt informāciju atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 5. punktam, prasīt attiecīgajām bankām norādīt apaļā galda sanāksmju datumus un to dalībniekus gan attiecībā uz tām apaļā galda sanāksmēm, attiecībā uz kurām Komisijas rīcībā pēc veiktajām pārbaudēm bija tāda precīza informācija kā to nosaukums un dažu sanāksmju datumi, gan arī attiecībā uz visām citām apaļā galda sanāksmēm.
(sal. ar 539.–541. un 543. punktu)
34. To, ka uzņēmums ir nodevis Komisijai dokumentus, ko tai bija tiesības lūgt iesniegt atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 5. punktam, nevar atzīt par brīvprātīgu sadarbību Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos nozīmē.
(sal. ar 544. punktu)
35. Ar konkurences tiesībām saistītā tiesvedībā, kaut arī attiecīgie uzņēmumi Komisijai brīvprātīgi ir snieguši informāciju, kas ir plašāka par to, kuru tā lūgusi sniegt atbilstoši Regulas Nr. 17 11. panta 5. punktam, Komisija nav pārsniegusi izvērtēšanas pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas, lai atbilstoši Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos D sadaļas 2. punkta pirmajam ievilkumam novērtētu, vai sadarbība “palīdz apstiprināt izdarītā pārkāpuma esamību”, šādas sadarbības ņemšanu vērā padarot atkarīgu no tā, vai “jaunu faktu” paziņošanai vai paskaidrojumiem, kas ļauj labāk iepazīt lietu, ir kāda papildu nozīme. Ne Paziņojums par sadarbību, ne judikatūra šajā jomā neuzliek Komisijai pienākumu samazināt naudas sodu tikai tāpēc vien, ka, veicot izmeklēšanu, tā ir saņēmusi praktisku vai materiāltehnisku palīdzību.
(sal. ar 552. un 553. punktu)
36. Kaut arī konkurences jomā reizēm daži administratīvā procedūrā pieļauti procesuāli pārkāpumi var pamatot naudas soda samazināšanu, pat ja to rezultātā nevar atcelt Apstrīdēto lēmumu, tikai tādi procesuāli pārkāpumi, kas var būtiski apdraudēt tā lietas dalībnieka intereses, kurš uz tiem atsaucas, var pamatot šādu samazināšanu. Par tādu īpaši var atzīt gadījumu, kad ir izdarīti pārkāpumi, kas rada Eiropas Cilvēkttiesību konvencijas pārkāpumu.
(sal. ar 568. un 569. punktu)