Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 12. novembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – DuoDecad Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
(Lieta C-596/20)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Törvényszék
Pamatlietas puses
Prasītāja: DuoDecad Kft.
Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 2006/112 1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 24. panta 1. punkts un 43. pants ir interpretējami tādējādi, ka zinātības licences saņēmēja – sabiedrība, kuras darbības vieta ir Savienības dalībvalstī (pamatlietas gadījumā – Portugālē) – nesniedz galalietotājiem tīmekļa vietnē pieejamus pakalpojumus, un tādējādi tā nevar būt nodokļa maksātāja, kas veic darbību citā dalībvalstī (pamatlietas gadījumā – Ungārijā) kā apakšuzņēmējs, zinātības tehniskā atbalsta pakalpojuma saņēmēja, bet gan šis nodokļa maksātājs sniedz šo pakalpojumu zinātības licences izsniedzējai, kas veic darbību šajā dalībvalstī, apstākļos, kuros licences saņēmēja:
a) bija nomājusi birojus pirmajā dalībvalstī, tai bija IT un biroja infrastruktūra, savs personāls un plaša pieredze elektroniskās komercijas jomā, un tai bija īpašnieks ar plašām starptautiskajām attiecībām un elektroniskās komercijas jomā kvalificēts pārvaldītājs;
b) bija ieguvusi zinātību, kas atspoguļoja tīmekļa vietņu un to atjauninājumu darbības procesus, sniedza par tiem atzinumus, ieteica izmaiņas šajos procesos un tās apstiprināja;
c) bija tādu pakalpojumu saņēmēja, ko nodokļu maksātājs sniedza, pamatojoties uz šo zinātību;
d) pastāvīgi saņēma pārskatus par apakšuzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem (konkrētāk, par tīkla vietņu datplūsmu un par no bankas konta veiktajiem maksājumiem);
e) reģistrēja savā vārdā interneta domēnus, kas ļāva piekļūt tīmekļa vietnēm, izmantojot internetu;
f) bija norādīta kā pakalpojuma sniedzēja tīmekļa vietnēs;
g) pati veica darbības ar mērķi saglabāt tīmekļa vietņu popularitāti;
h) pati savā vārdā noslēdza ar sadarbības partneriem un apakšuzņēmējiem līgumus, kas ir nepieciešami pakalpojuma sniegšanai (konkrētāk, ar bankām, kas tīmekļa vietnēs piedāvāja samaksu ar bankas kartēm, ar satura veidotājiem, kas nodrošina tīmekļa vietnēs pieejamo saturu, un ar tīmekļa pārziņiem, kas reklamē saturu);
i) tās rīcībā bija pilnīga sistēma, lai saņemtu ieņēmumus no attiecīgā pakalpojuma sniegšanas galalietotājiem, kā bankas konti, ekskluzīva un pilnīga šo kontu pārziņa, galalietotāju datubāze, kas ļāva tiem izsniegt rēķinus par pakalpojumu sniegšanu, un sava rēķinu datorprogramma;
j) tīmekļa vietnēs norādīja savu adresi pirmajā dalībvalstī kā fizisku klientu apkalpošanas dienestu, un
k) ir sabiedrība, kas ir neatkarīga gan no licences izsniedzējas, gan no Ungārijas apakšuzņēmējiem, kas nodarbojas ar zinātībā aprakstītu noteiktu tehnisko procesu īstenošanu,
ņemot vērā arī to, ka: i) iepriekš minētos apstākļus apstiprināja attiecīgā pirmās dalībvalsts iestāde kā atbilstoša iestāde šo objektīvo un trešām personām pārbaudāmo apstākļu apstiprināšanai; ii) tas, ka šīs dalībvalsts sabiedrība nevarēja piekļūt samaksas pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošinātu samaksas saņemšanu ar bankas karti tīmekļa vietnē, bija objektīvs šķērslis pakalpojuma sniegšanai tīmekļa vietnēs citā dalībvalstī, tādēļ šajā pašā dalībvalstī reģistrētā sabiedrība nekad nesniedza pakalpojumu, kas ir pieejams tīmekļa vietnēs, ne pirms, ne pēc attiecīgā laika posma, un iii) sabiedrība licences saņēmēja un tās saistītie uzņēmumi guva pelņu no interneta vietnes darbības, kas kopumā ir lielāka par starpību, kāda veidojas pirmās un otrās dalībvalsts PVN likmes piemērošanas rezultātā?
Vai PVN Direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 24. panta 1. punkts un 43. pants ir interpretējami tādējādi, ka zinātības licences izsniedzēja – sabiedrība, kas veic darbību citā dalībvalstī – sniedz galalietotājiem tīmekļa vietnē pieejamus pakalpojumus un tādējādi ir nodokļa maksātāja kā apakšuzņēmēja zinātības tehniskā atbalsta pakalpojuma saņēmēja, un šis nodokļa maksātājs nesniedz šādu pakalpojumu pirmajā dalībvalstī darbību veicošajai licences saņēmējai apstākļos, kuros licences izsniedzējas:
a) pašu resursi sastāvēja tikai no nomāta biroja un datora, ko izmantoja tās pārvaldītājs;
b) vienīgie darbinieki bija pārvaldītājs un juridiskais padomnieks, kas strādāja nepilnu darba laiku dažas stundas nedēļā;
c) vienīgais tās līgums bija līgums par zinātības attīstību;
d) tā noteica, ka tai piederošos domēnu nosaukumus licences saņēmēja saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu reģistrētu savā vārdā;
e) nekad neparādījās kā attiecīgo pakalpojumu sniedzēja attiecībā uz trešām personām, konkrētāk, attiecībā uz galalietotājiem, bankām, kas tīmekļa vietnēs piedāvāja samaksu ar bankas kartēm, tīmekļa vietnēs pieejamā satura veidotājiem un tīmekļa pārziņiem, kas reklamē saturu;
f) nekad nav izsniegusi attaisnojošos dokumentus, kas attiecas uz tīmekļa vietnēs pieejamiem pakalpojumiem, izņemot rēķinu, kas attiecas uz licences tiesībām, un
g) tai nebija sistēmas (kā banku konti un cita infrastruktūra), kas ļautu saņemt ieņēmumus no tīmekļa vietnēs sniegtā pakalpojuma,
ņemot vērā arī to, ka saskaņā ar 2015. gada 17. decembra spriedumu WebMindLicenses (C-419/14, EU:C:2015:832) pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes tam, ka licences izsniedzējas sabiedrības pārvaldītājs un vienīgais akcionārs ir zinātības izgudrotājs, un turklāt šī pati persona ietekmē vai kontrolē šīs zinātības attīstību un izmantošanu un uz to balstīto pakalpojumu sniegšanu tādējādi, ka fiziskā persona, kas ir licences izsniedzējas sabiedrības pārvaldītājs un īpašnieks, ir arī to apakšuzņēmēju komercsabiedrību – un tādējādi prasītājas –, kuras sadarbojas pakalpojuma sniegšanā kā apakšuzņēmēji licences saņēmēja uzdevumā, īstenojot tiem norādītās funkcijas, pārvaldītājs un/vai īpašnieks?
____________
1 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).