Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 31. jūlijā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – S. sp. z o.o./V. sp. z o.o.
(Lieta C-486/23, S.)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītāja: S. sp. z o.o.
Atbildētāja: V. sp. z o.o.
Prejudiciālie jautājumi
Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – ņemot vērā interpretāciju, kādu Tiesa ir sniegusi spriedumā lietā C-487/19 W. Ż., – ir jāinterpretē tādējādi, ka, norīkojot Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnesi uz laiku izskatīt lietas citā Sąd Najwyższy palātā bez viņa piekrišanas, tiek pārkāpts tiesnešu neatceļamības un neatkarības princips pēc analoģijas ar vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša pārcelšanu no vienas tās pašas tiesas nodaļas uz citu, ja:
- tiesnesis tiek norīkots izskatīt lietas, kuru joma nesakrīt ar tās palātas materiālo kompetenci, kurā Sąd Najwyższy tiesnesis ir iecelts izskatīt lietas;
- tiesnesim nav nodrošinātas tādas tiesības vērsties tiesā saistībā ar lēmumu par šādu norīkošanu, kas atbilstu sprieduma lietā C-487/18 [C-487/19] W. Ż. 118. punktā noteiktajām prasībām;
- Pierwszy Prezes Sądu Najwyższego (Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs) rīkojumu par norīkošanu izskatīt lietas citā palātā un priekšsēdētāja, kurš vada Izba Cywilna Sądu Najwyższego (Augstākās tiesas Civillietu palāta) darbu, rīkojumu par konkrētu lietu iedalīšanu ir izdevušas personas, kas ir ieceltas tiesnešu amatos Sąd Najwyższy tādos pašos apstākļos kā lietā C-487/18 [C-487/19] W. Ż, un, ņemot vērā līdzšinējo judikatūru, tiesas process, kurā piedalās šādas personas, vai nu nav spēkā, vai arī ar to tiek pārkāptas ECPAK 6. pantā paredzētās lietas dalībnieka tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu;
- valsts tiesībās nav pamata tiesneša norīkošanai bez viņa piekrišanas uz noteiktu laiku izskatīt lietas citā Sąd Najwyższy palātā, nevis tajā palātā, kurā viņš pilda dienesta pienākumus, vienlaikus saglabājot pienākumu izskatīt lietas pamatpalātā;
- tiesneša norīkošana bez viņa piekrišanas uz noteiktu laiku izskatīt lietas citā Sąd Najwyższy palātā, nevis tajā palātā, kurā viņš pilda dienesta pienākumus, izraisa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 1 6. panta b) punkta pārkāpumu?
Neatkarīgi no atbildes uz pirmo jautājumu, – vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka “tiesību aktos noteikta” tiesa nav tiesa tādā sastāvā, kas izveidots ar Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja izdotu rīkojumu par norīkošanu izskatīt lietas citā Sąd Najwyższy palātā un priekšsēdētāja, kurš vada Augstākās tiesas Civillietu palātas darbu, rīkojumu par konkrētu lietu iedalīšanu, kurus ir izdevušas personas, kas ir ieceltas tiesnešu amatos Sąd Najwyższy tādos pašos apstākļos kā lietā C-487/18 [C-487/19] W. Ż, ja, ņemot vērā līdzšinējo judikatūru, tiesas process, kurā piedalās šādas personas, vai nu nav spēkā, vai arī ar to tiek pārkāptas ECPAK 6. pantā paredzētās lietas dalībnieka tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu?
Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde vai ja uz otro jautājumu tiek sniegta atbilde, saskaņā ar kuru šādi izveidota tiesa nav “tiesību aktos noteikta” tiesa, – vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesneši, kas iecelti tiesā, kura izveidota tādā veidā, kāds aprakstīts 1. un 2. jautājumā, var atteikties veikt darbības viņiem iedalītajā lietā, tostarp pieņemt nolēmumu, atzīstot par neesošiem rīkojumus par viņu norīkošanu izskatīt lietas citā Sąd Najwyższy palātā un par konkrētu lietu iedalīšanu, vai arī viņiem ir jāpieņem nolēmums, atstājot lietas dalībnieku ziņā lēmumu par tā iespējamo apstrīdēšanu, pamatojoties uz to, ka ar to tiek pārkāptas lietas dalībnieka tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, kura atbilstu LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Hartas 47. pantā izvirzītajām prasībām?
____________
1 OV 2003, L 299, 9. lpp.