Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. decembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – kriminālprocess pret M. M.
(Lieta C-671/20)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Warszawie
Pamata kriminālprocesa dalībnieks
M. M.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Savienības tiesības – it īpaši LES 2. pants un tajā ietvertā tiesiskuma vērtība, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, kā arī pārākuma, lojālas sadarbības un tiesiskās drošības principi – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz piemērot tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā 2001. gada 27. jūlija ustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych [Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju] 41.b panta 1. un 3. punkts tādējādi, ka tiesas priekšsēdētājs var – patstāvīgi un bez tiesas kontroles – pieņemt lēmumu par iztiesāšanas sastāva maiņu tādēļ, ka tāda iestāde kā Izba Dyscyplinarna [Disciplinārlietu palāta] ir devusi atļauju saukt tiesnesi, kurš sākotnēji tika nozīmēts iztiesāšanas sastāvā (apgabaltiesas tiesnesis I. T.), pie kriminālatbildības, un šī atļauja liek obligāti atstādināt šo tiesnesi no amata, kas it īpaši nozīmē, ka šim tiesnesim ir aizliegts piedalīties iztiesāšanas sastāvā lietās, kurās viņš tika nozīmēts, tostarp tajās lietās, kurās viņš tika nozīmēts pirms minētās atļaujas došanas?
2) Vai Savienības tiesības, it īpaši 1. jautājumā minētās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā:
a) tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju 42.a panta 1. un 2. punkts un 107. panta 1. punkta 3. apakšpunkts, ar ko valsts tiesai, pārbaudot, vai šī tiesa atbilst tiesību aktos noteiktas tiesas kritērijam, ir aizliegts izvērtēt 1. jautājumā minētās Disciplinārlietu palātas dotās atļaujas saistošu spēku un tās došanas tiesiskos apstākļus, kas ir bijuši iztiesāšanas sastāva maiņas tiešais iemesls, vienlaikus paredzot, ka mēģinājums veikt šādu pārbaudi ir pamats, lai tiesnesi sauktu pie disciplināratbildības?
b) tādas valsts iestādes kā Trybunał Konstytucyjny [Konstitucionālā tiesa] judikatūra, saskaņā ar kuru tādu valsts iestāžu akti kā Polijas Republikas prezidents un Krajowa Rada Sądownictwa [Valsts tiesu padome] attiecībā uz personu iecelšanu tādā struktūrā kā Disciplinārlietu palāta nav pakļauti kontrolei tiesā, tostarp kontrolei par atbilstību Savienības tiesībām, neatkarīgi no pārkāpuma smaguma un pakāpes, un saskaņā ar kuru akts, ar ko personu ieceļ tiesneša amatā, ir galīgs un neatsaucams?
3) Vai Savienības tiesības, it īpaši 1. jautājumā minētās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz atzīt saistošu spēku 1. jautājumā minētajai atļaujai, it īpaši attiecībā uz tiesneša atstādināšanu no amata, ņemot vērā, ka to ir izdevusi tāda iestāde kā Disciplinārlietu palāta, un tādējādi:
a) jebkurai valsts iestādei (tostarp iesniedzējtiesai, kā arī iestādēm, kuru kompetencē ir noteikt un mainīt valsts tiesas sastāvu, it īpaši tiesas priekšsēdētājam) ir pienākums ignorēt šādu atļauju un ļaut valsts tiesas tiesnesim, uz kuru attiecas šī atļauja, piedalīties šīs tiesas iztiesāšanas sastāvā;
b) tiesa, kuras iztiesāšanas sastāvā vairs nav tiesneša, kurš tika sākotnēji nozīmēts lietas izskatīšanai, – tikai tāpēc, ka uz minēto tiesnesi tika dota minētā atļauja – nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu un tādējādi tā nevar lemt kā “tiesa” par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju?
4) Vai atbildi uz iepriekš minētajiem jautājumiem ietekmē tas, ka Disciplinārlietu palāta un Konstitucionālā tiesa nenodrošina efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tāpēc, ka tās nav neatkarīgas un ka ir tikuši konstatēti to locekļu iecelšanas noteikumu pārkāpumi?
____________