TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2022. gada 30. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību akti pārtikas jomā – Regula (EK) Nr. 2073/2005 – Pārtikas produktu mikrobioloģiskie kritēriji – 3. panta 1. punkts – Pārtikas nozares dalībnieku pienākumi – I pielikums – 1. nodaļas 1.2. punkts – Listeria monocytogenes robežvērtības zivsaimniecības produktos pirms un pēc laišanas tirgū – Regula (EK) Nr. 178/2002 – 14. panta 8. punkts – Produkta oficiālā kontrole laišanas tirgū stadijā – Apjoms
Lietā C‑51/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tallinna Halduskohus (Tallinas Administratīvā tiesa, Igaunija) iesniedza ar 2021. gada 28. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 28. janvārī, tiesvedībā
Aktsiaselts M.V.WOOL
pret
Põllumajandus- ja Toiduamet,
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Jēskinens [N. Jääskinen], tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra] (referents) un M. Gavalecs [M. Gavalec],
ģenerāladvokāte: L. Medina,
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Aktsiaselts M.V.WOOL vārdā – C. Ginter, A. Jõks un K. Kask, vandeadvokaadid,
– Põllumajandus- ja Toiduamet vārdā – H. Noot un T. Pikamäe, vandeadvokaadid,
– Igaunijas valdības vārdā – N. Grünberg, pārstāve,
– Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, M. Van Regemorter un L. Van den Broeck, pārstāvji,
– Čehijas valdības vārdā – J. Pavliš, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kam palīdz L. Vignato, avvocato dello Stato,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un C. S. Schillemans, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – W. Farrell, I. Galindo Martín un E. Randvere, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 3. panta 1. punktu un I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV 2005, L 338, 1. lpp.; labojums – OV 2006, L 278, 32. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2019. gada 7. februāra Regulu (ES) 2019/229 (OV 2019, L 37, 106. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2073/2005”).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Aktsiaselts M.V.WOOL (turpmāk tekstā – “MVWOOL”), kas ražo pārtikas produktus no zivīm, un Põllumajandus- ja Toiduamet (Lauksaimniecības un pārtikas birojs, Igaunija; turpmāk tekstā – “Igaunijas iestāde”) par tādu divu lēmumu tiesiskumu, kurus šī iestāde ir adresējusi MVWOOL saistībā ar baktērijas Listeria monocytogenes konstatāciju pārtikas produktos, ko tirgū tika laidusi pēdējā minētā.
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 178/2002
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 3. panta “Citas definīcijas” 8. punktā ir noteikts:
“Šajā regulā:
[..]
8) “laišana tirgū” ir pārtikas vai barības turēšana pārdošanas nolūkā, tostarp piedāvāšana pārdošanai vai jebkura cita veida nodošana par maksu vai bez tās, un pārdošana, izplatīšana un citāda nodošana;
[..].”
4 Šīs regulas 14. panta “Pārtikas nekaitīguma prasības” 8. punktā ir noteikts:
“Pārtikas atbilstība īpašiem noteikumiem, kas uz to attiecas, neliedz kompetentajām iestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus tās laišanai tirgū vai lai pieprasītu to izņemt no tirgus, ja ir pamatotas aizdomas, ka minētā pārtika nav nekaitīga, kaut gan šāda atbilstība pastāv.”
Regula Nr. 2073/2005
5 Saskaņā ar Regulas Nr. 2073/2005 1.–3. apsvērumu:
“(1) Augsts sabiedrības veselības aizsardzības līmenis ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamatmērķiem, kā tas ir noteikts [Regulā Nr. 178/2002]. [..]
(2) Pārtikas produktos nedrīkst būt mikroorganismi, to toksīni vai metabolīti tādos daudzumos, kas rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai.
(3) [..] Pārtikas nozares dalībnieku pienākums ir izņemt nedrošus produktus no tirgus. Lai veicinātu sabiedrības veselības aizsardzību un novērstu atšķirīgus skaidrojumus, ir jānosaka saskaņoti nekaitīguma kritēriji pārtikas pieņemamībai, īpaši attiecībā uz atsevišķu patogēnu mikroorganismu klātbūtni.”
6 Regulas Nr. 2073/2005 1. pantā “Mērķis un joma” ir paredzēts:
“Šajā regulā noteikti mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumi, kas ir jāievēro pārtikas nozares dalībniekiem, kuri īsteno [..] vispārīgos un specifiskos higiēnas pasākumus. Kompetentā iestāde pārbauda atbilstību šajā regulā noteiktajiem noteikumiem un kritērijiem [..], neierobežojot tiesības ņemt papildu paraugus un veikt analīzes, lai noteiktu un izmērītu citu mikroorganismu saturu, to toksīnus un metabolītus, vai nu procesu verificēšanai, lai pārbaudītu aizdomas par nedrošu pārtiku, vai saistībā ar riska analīzi. [..]”
7 Šīs regulas 2. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:
“[..]
b) “mikrobioloģiskais kritērijs” ir kritērijs, kas nosaka produkta, pārtikas produktu partijas vai procesa pieņemamību un izriet no mikroorganismu neesamības, esamības vai skaita un/vai to toksīnu/metabolītu daudzuma masas, tilpuma, virsmas vai partijas vienībā(‑ās);
[..]
f) “derīguma laiks” ir vai nu periods, kas atbilst periodam līdz “izlietot līdz”, vai arī minimālais “derīguma termiņš”, kā attiecīgi definēts [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2000/13/EK [(2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 2000, L 109, 29. lpp.)] 9. un 10. pantā;
[..]
l) “atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem” izpaužas kā apmierinoši vai pieņemami pārbaužu rezultāti saskaņā ar I pielikumu, kurus panāk, ņemot paraugus, veicot analīzes un ieviešot korektīvus pasākumus saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem un kompetentās iestādes norādījumiem;
[..].”
8 Minētās regulas 3. panta “Vispārīgās prasības” 1. punktā ir paredzēts:
“Pārtikas nozares dalībnieki nodrošina, ka pārtikas produkti atbilst attiecīgajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kas ir uzskaitīti I pielikumā. Šajā nolūkā pārtikas nozares dalībnieki katrā pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, ieskaitot mazumtirdzniecību, īsteno pasākumus, kas ietilpst to uz HACCP [(hazard analysis and critical control point jeb bīstamības analīze un kritiskais kontroles punkts)] balstītajās procedūrās, kā arī īsteno labas higiēnas praksi, lai nodrošinātu, ka:
[..]
b) pārtikas nekaitīguma kritērijus, kas ir spēkā visu produktu derīguma laiku, var izpildīt saprātīgi prognozējamos izplatīšanas, uzglabāšanas un lietošanas apstākļos.”
9 Šīs pašas regulas I pielikuma 1. nodaļas “Pārtikas nekaitīguma kritēriji” 1.2. punktā ir paredzēts:
“Pārtikas kategorija | Mikroorganismi/to toksīni metabolīti | Paraugu ņemšanas plāns [..] | Robežvērtības [..] | Analītiskā atsauces metode [..] | Posms, uz kuru attiecas kritērijs | |
|
| n | c | m | M |
|
|
1.2. Lietošanai gatavi produkti, kas var veicināt L. monocytogenes augšanu, izņemot produktus, kuri ir paredzēti zīdaiņiem un īpašiem medicīniskiem mērķiem | Listeria monocytogenes | 5 | 0 | 100 [koloniju veidojošo vienību (cfu) gramā (g)] (5) | EN/ISO 11290‑2 [..] | Produkti, kas laisti tirgū to derīguma laikā | |
|
| 5 | 0 | Nav 25 g (7) | EN/ISO 11290‑1 | Kamēr pārtikas produkti vēl atrodas to ražotāja tiešajā kontrolē | |
[..] (5) Šis kritērijs ir spēkā, ja ražotājs spēj pārliecināt kompetento iestādi, ka produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g. Nozares dalībnieks procesa laikā drīkst noteikt pagaidu robežvērtības, kurām jābūt pietiekami zemām, lai derīguma laika beigās netiktu pārsniegt[s] 100 cfu/g. [..] (7) Šis kritērijs attiecas uz produktiem, kas atrodas ražotāja tiešā kontrolē, ja ražotājs nespēj pārliecināt kompetento iestādi, ka produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g.” | |
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
10 2019. gada 2. augustā Igaunijas iestāde mazumtirdzniecības veikalā paņēma dažu MVWOOL no laša un foreles ražoto produktu paraugus. Tā kā šo paraugu analīze atklāja Listeria monocytogenes klātbūtni, Igaunijas iestāde ar 2019. gada 7. augusta lēmumu uzdeva šim ražotājam apturēt šo produktu ražošanu, atsaukt visas partijas un informēt patērētājus par šo atsaukumu.
11 2019. gada oktobrī, atklājusi Listeria monocytogenes klātbūtni dažos no šiem produktiem, MVWOOL dezinficēja divas ražotnes. Par spīti šim pasākumam, Listeria monocytogenes klātbūtne joprojām tika atklāta dažos šajās ražotnēs ražotajos produktos. Tāpēc Igaunijas iestāde ar 2019. gada 25. novembra lēmumu uzdeva MVWOOL apturēt savu darbību minētajās ražotnēs līdz brīdim, kad tā būs iesniegusi pierādījumus par šī piesārņojuma likvidēšanu.
12 MVWOOL cēla prasību Tallinna Halduskohus (Tallinas Administratīvā tiesa, Igaunija) atcelt šos lēmumus, apgalvojot, ka Igaunijas iestādei nebija tiesību paraugiem, kas ņemti mazumtirdzniecības vietā, piemērot Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktā paredzēto robežvērtību, ka Listeria monocytogenes nedrīkst būt konstatēta 25 g attiecīgā pārtikas produkta (turpmāk tekstā – “nulles pielaides robeža”). Tā uzskata, ka šī robežvērtība nav piemērojama precēm, kas jau laistas tirgū. Šīm precēm esot piemērojama šajā pašā tiesību normā paredzētā robežvērtība 100 cfu/g produkta derīguma laikā. MVWOOL apgalvo, ka tāda Listeria monocytogenes klātbūtne, kas pārsniedz šo robežvērtību, tās produktos nekad nav bijusi konstatēta.
13 Igaunijas iestāde uzskata, ka, tā kā MVWOOL nav pierādījusi, ka tās produkti to derīguma laikā nepārsniegs Listeria monocytogenes 100 cfu/g robežvērtību, ir piemērojama nulles pielaides robeža neatkarīgi no tā, vai produkti ir ražotāja tiešā kontrolē vai jau ir laisti tirgū. Šo interpretāciju apstiprinot citu dalībvalstu prakse, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas Pārtikas kodekss.
14 Iesniedzējtiesa norāda, ka Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punkta noteikumu interpretācijai, par kuru pamatlietas pusēm ir domstarpības, ir tieša ietekme uz Igaunijas iestādes 2019. gada 7. augusta un 25. novembra lēmumu tiesiskumu.
15 Šī tiesa uzskata, ka MVWOOL piedāvāto interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 2073/2005 sistēma, no kuras izriet, ka šajā regulā izsmeļoši ir paredzēti gadījumi, kad ir piemērojama nulles pielaides robeža. Ja šāda interpretācija tiktu atbalstīta, MVWOOL apstrīdētie lēmumi būtu prettiesiski.
16 Savukārt Igaunijas iestādes interpretācija, pēc iesniedzējtiesas domām, atbilst Regulas Nr. 2073/2005 mērķim nodrošināt pārtikas produktu nekaitīgumu visā to derīguma laikā un panākt cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību. Saskaņā ar šo interpretāciju MVWOOL ir laidusi tirgū pārtikas produktus, kas neatbilda nulles pielaides robežai laikā, kad tie bija šī uzņēmuma tiešā kontrolē, tādējādi neizpildot pienākumu, kas tam ir noteikts Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punktā.
17 Šādos apstākļos Tallinna Halduskohus (Tallinas Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punktā un I pielikuma 1. nodaļas tabulas 1.2. punktā norādītais mikrobioloģiskais [nulles pielaides robežas] kritērijs [..], ņemot vērā šo regulu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī ar Regulu Nr. 178/2002 [..] izvirzītos mērķus, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pārtikas nozares dalībnieks nav varējis pietiekami pārliecināt kompetento iestādi, ka lietošanai gatavos produktos, kuros var augt L. monocytogenes, izņemot produktus, kas paredzēti zīdaiņiem un īpašiem medicīniskiem mērķiem, to derīguma termiņā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g, tad arī attiecībā produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņā, katrā ziņā attiecas [iepriekšminētais] mikrobioloģiskais kritērijs [..]?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai [nulles pielaides robežas] kritērijs, ņemot vērā šajā regulā noteikto sabiedrības veselības aizsardzības mērķi, kā arī Regulas Nr. 2073/2005 un [Regulas] Nr. 178/2002 [..] izvirzītos mērķus, ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīgi no tā, vai pārtikas nozares dalībnieks spēj pietiekami pārliecināt kompetento iestādi, ka pārtikas produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegta robežvērtība 100 cfu/g, uz šo pārtikas produktu tad alternatīvi attiecas divi mikrobioloģiskie kritēriji, proti, [pirmkārt,] kamēr pārtikas produkts atrodas ražotāja kontrolē – [nulles pielaides robežas] kritērijs un [,otrkārt,] pēc tam, kad pārtikas produkts vairs neatrodas ražotāja kontrolē, – kritērijs “100 cfu/g”?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
18 Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punkta un I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punkta kombinētie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ražotājs nespēj kompetento iestādi pārliecināt, ka pārtikas produkti nepārsniegs 100 cfu/g robežvērtību visā to derīguma laikā, pārtikas produktiem, kas laisti tirgū to derīguma laikā, attiecībā uz Listeria monocytogenes klātbūtni piemērojama nulles pielaides robeža.
19 No Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punkta izriet, ka pārtikas nozares dalībnieki nodrošina, ka viņu ražotie pārtikas produkti atbilst attiecīgajiem tās I pielikumā ietvertajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem šīs regulas 2. panta b) un l) punkta izpratnē visos šo pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, tostarp mazumtirdzniecībā, visā to derīguma laikā minētās regulas 2. panta f) punkta izpratnē.
20 Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktā attiecībā uz tādu lietošanai gatavu pārtikas produktu kategoriju, kuros var attīstīties Listeria monocytogenes, izņemot zīdaiņiem vai īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku, ir noteiktas divas šīs baktērijas klātbūtnes robežvērtības.
21 Pirmā robežvērtība, kas noteikta 100 cfu/g, piemērojama produktiem, kas laisti tirgū to derīguma laikā, ja ražotājs spēj pārliecināt kompetento iestādi, ka šie produkti nepārsniegs šo robežvērtību visā to derīguma laikā, kā tas precizēts šīs tiesību normas 5. zemsvītras piezīmē.
22 Otrā robežvērtība, kas nosaka nulles pielaides robežu, saskaņā ar minēto tiesību normu piemērojama, “kamēr pārtikas produkti vēl atrodas to ražotāja tiešajā kontrolē” un, kā tas precizēts šīs pašas tiesību normas 7. zemsvītras piezīmē, ja ražotājs nespēj pārliecināt kompetento iestādi, ka produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g.
23 Jāsecina, ka šīs tiesību normas neattiecas uz tādu situāciju, kāda ir pamatlietā, kurā pārtikas produkts, par ko ražotājs kompetento iestādi nespēj pārliecināt, ka tā derīguma laikā netiks pārsniegta 100 cfu/g robežvērtība, jau ir laists tirgū.
24 Lai gan Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punkts, lasot to kopā ar 7. zemsvītras piezīmi, attiecas uz situāciju, kad ražotājs “nespēj pārliecināt kompetento iestādi”, ka produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g, tomēr tajā ir prasīts šādai situācijai piemērot nulles pielaides robežu attiecībā uz Listeria monocytogenes klātbūtni tiem produktiem, kas vēl nav pametuši ražotāja “tiešo kontroli” un līdz ar to nav laisti tirgū.
25 No tā izriet, ka Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ražotājs kompetento iestādi nespēj pārliecināt, ka visu derīguma laiku pārtikas produktos netiks pārsniegta 100 cfu/g robežvērtība, pārtikas produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņa laikā, attiecībā uz Listeria monocytogenes klātbūtni nulles pielaides robeža nav piemērojama. Šādā gadījumā minētajam ražotājam ir jāatturas no šo produktu laišanas tirgū.
26 Šajā kontekstā jāatgādina, ka Regulas Nr. 2073/2005 mērķis ir pārtikas produktu drošuma garantēšana visu to derīguma laiku, bet arī augsta cilvēku veselības aizsardzības līmeņa panākšana, kā tas izriet no šīs regulas 1.–3. apsvēruma. Šajā nolūkā minētās regulas 1. pantā kompetentajai iestādei ir piešķirta plaša novērtējuma brīvība, lai tā varētu veikt stingrākas pārtikas produktu pārbaudes nolūkā pārliecināties par šajā regulā paredzēto noteikumu un kritēriju ievērošanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, A u.c., C‑347/17, EU:C:2019:720, 69. punkts). Tomēr, lai gan Regulā Nr. 2073/2005 ir noteikti mikrobioloģiskie kritēriji, kuriem pārtikas produktiem jāatbilst visos pārtikas aprites posmos, tajā nav ietverti noteikumi par pasākumiem, ko kompetentā iestāde var veikt pēc tam, kad tirgū laisti pārtikas produkti, kuri neatbilst šiem kritērijiem.
27 Šajā ziņā jāatsaucas uz Regulu Nr. 178/2002. Konkrēti, šīs regulas 14. panta 8. punktā ir precizēts, ka kompetentajām valsts iestādēm ir atļauts veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus laišanai tirgū vai pieprasītu no tirgus izņemt pārtiku, kas, lai arī tā atbilst īpašiem tai piemērojamiem Savienības noteikumiem, rada šīm iestādēm objektīvus iemeslus aizdomām, ka šī pārtika nav nekaitīga. Šī tiesību norma, ņemot vērā tās nozīmīgumu, lai panāktu cilvēku veselības un patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni, ir jāinterpretē plaši (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 28. aprīlis, Romega, C‑89/21, EU:C:2022:313, 23. punkts).
28 Nulles pielaides robežas piemērošana pārtikas produktiem, kas laisti tirgū, taču ražotājs kompetento iestādi nav pārliecinājis, ka to derīguma laikā šajos produktos netiks pārsniegta 100 cfu/g robežvērtība, tādējādi var būt “atbilstīgs pasākums” Regulas Nr. 178/2002 14. panta 8. punkta izpratnē.
29 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ražotājs nespēj kompetento iestādi pārliecināt, ka pārtikas produktos visā to derīguma laikā netiks pārsniegta 100 cfu/g robežvērtība, pārtikas produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņa laikā, attiecībā uz Listeria monocytogenes klātbūtni nulles pielaides robeža nav piemērojama.
Par tiesāšanās izdevumiem
30 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) izdod rīkojumu:
Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2019. gada 7. februāra Regulu (ES) 2019/229, 3. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ražotājs nespēj kompetento iestādi pārliecināt, ka pārtikas produktos visā to derīguma laikā netiks pārsniegta 100 koloniju veidojošo vienību gramā (g) Listeria monocytogenes klātbūtnes robežvērtība, pārtikas produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņa laikā, nav piemērojama minētā I pielikuma [1. nodaļas] 1.2. punktā paredzētā nulles pielaides robeža, atbilstoši kurai 25 gramos produkta Listeria monocytogenes klātbūtne nav konstatējama vispār.
[Paraksti]