Lieta T‑127/04

KME Germany AG u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Rūpniecisko vara cauruļu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgu sadale – Naudas sodi – Konkrētā ietekme uz tirgu – Konkrētā tirgus apmērs – Pārkāpuma ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Atbilstošās tiesību normas – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

2.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Iespēja noteikt atšķirību starp vienā un tajā pašā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem atkarībā no tām piederošām attiecīgo preču tirgus daļām – Pārkāpuma konkrētās ietekmes uz tirgu pierādīšanas pienākums – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu – Pienākums pierādīt konkrēto ietekmi, lai pārkāpumu kvalificētu kā sevišķi smagu – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta pirmā daļa)

4.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta pirmā daļa)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Konkrētās preces tirgus apmērs

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums – Ilgstoši pārkāpumi – Sākumsummas palielināšana par 10 % par gadu

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.B punkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa un paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta 6.e ievilkums)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā – Atšķirība starp situāciju, kas ir pamats atbrīvošanai no naudas soda, un tādu, kas ir pamats tā apmēra samazināšanai

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 96/C 207/04)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 17 11. pants un 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa)

1.      Pārbaudot par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu uzlikto naudas sodu tiesiskumu, Pirmās instances tiesai ir jāizskata, vai savu rīcības brīvību Komisija ir īstenojusi atbilstoši Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteiktajai metodei, un tiktāl, ciktāl tā konstatētu, ka Komisija no tās ir atkāpusies, ir jāpārbauda, vai šī atkāpe ir attaisnota un tiesiski pietiekami pamatota.

No Pamatnostādņu pieņemšanas izrietošā Komisijas rīcības brīvības pašierobežošana tiešām nav nesavienojama ar Komisijas būtiskās rīcības brīvības saglabāšanu. Pamatnostādnēs ir iekļauti dažādi mainīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto rīcības brīvību atbilstoši Regulas Nr. 17 noteikumiem, kā tos interpretējusi Tiesa.

Turklāt tādās jomās kā uzliktā naudas soda summas noteikšana, kurās Komisijai ir rīcības brīvība, piemēram, attiecībā uz palielinājuma ilguma dēļ likmi, tās vērtējumu tiesiskuma kontrole aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības pārbaudi.

Turklāt Komisijas rīcības brīvība un ierobežojumi, ko tā sev ir noteikusi, nekādā gadījumā neliedz Kopienu tiesai īstenot savu neierobežotas jurisdikcijas kompetenci, ar kuru tai ir piešķirta iespēja atcelt, samazināt vai palielināt Komisijas uzliktā naudas soda summu.

(sal. ar 34.–37. punktu)

2.      Komisijai nosakot naudas sodu par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu apmēru, Komisija ir tiesīga ņemt vērā katra uzņēmuma, kas piedalījies pārkāpumā, īpašo nozīmi un tādējādi tā prettiesiskās rīcības faktisko ietekmi uz konkurenci. Diferencētu attieksmi atkarībā no [uzņēmumu] attiecīgā tirgus daļām Komisija ir tiesīga īstenot pat tad, ja konkrētās pārkāpuma ietekmes uz tirgu pierādījumu nav. Katra attiecīgā uzņēmuma tirgus daļa tirgū, kas ir ierobežojošo darbību mērķis, ir objektīvs elements, kas precīzi parāda katra no tiem atbildību saistībā ar minēto darbību potenciālo kaitīgumu normālas konkurences īstenošanai.

(sal. ar 61. un 62. punktu)

3.      Novērtējot Kopienu konkurences noteikumu pārkāpuma smagumu, lai noteiktu uzņēmumam uzliktā naudas soda sākumsummu, – pat ja Komisija nav sniegusi pierādījumus, ka aizliegtā vienošanās ir konkrēti ietekmējusi tirgu – tam nav nekādas nozīmes attiecībā uz pārkāpuma kvalificēšanu par “ļoti smagu” un tādējādi naudas soda summu. Šajā sakarā no Kopienu par konkurences noteikumu pārkāpumu piemērojamo sankciju sistēmas, kas tikusi izveidota ar Regulu Nr. 17, un tās interpretācijas judikatūrā izriet, ka aizliegtās vienošanās jau pašas to dabas dēļ ir uzskatāmas par vissmagākā naudas soda uzlikšanas pamatu. To iespējamā konkrētā ietekme uz tirgu un it īpaši jautājums par to, kādā mērā konkurences ierobežojums ir izraisījis lielāku tirgus cenu nekā tā, kas būtu pastāvējusi karteļa neesamības gadījumā, nav noteicošs kritērijs, nosakot naudas sodu līmeni,.

Turklāt no Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izriet, ka vienošanās vai saskaņotās darbības, kuras it īpaši ir vērstas uz cenu noteikšanu un klientu sadalīšanu, jau pēc savas dabas var tikt kvalificētas kā ļoti smagas un nav nepieciešams, lai šādai rīcībai būtu īpaša ietekme vai lai tai būtu īpašs ģeogrāfisks mērogs. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka, lai gan par smagiem uzskatāmu pārkāpumu aprakstā ir tieši minēta ietekme uz tirgu un sekas attiecībā uz plašām kopējā tirgus zonām, savukārt ļoti smagu pārkāpumu aprakstā nav minēta neviena prasība ne attiecībā uz konkrēto ietekmi uz tirgu, ne seku radīšanu īpašā ģeogrāfiskā zonā.

(sal. ar 63.–65. punktu)

4.      Aizliegtās vienošanās konkrētā ietekme uz tirgu par pietiekami pierādītu ir uzskatāma tad, ja Komisija var sniegt konkrētas un ticamas norādes, kuras ar saprātīgu varbūtību parāda, ka aizliegtā vienošanās ir radījusi ietekmi uz tirgu.

Komisija var likumīgi secināt, ka pārkāpumam ir bijusi konkrēta ietekme uz tirgu, pamatojoties uz tādām norādēm kā fakts, ka saskaņotās vienošanās nepilnīgas ievērošanas laikposmā cenas ir samazinājušas, bet citos laikposmos strauji pieaugušas, datu par pārdošanas apjomiem un preču līmeni apmaiņas sistēmas izveidošana, aizliegtās vienošanās dalībniekiem kopumā piederošu nopietnu tirgus daļu un aizliegtās vienošanās dalībnieku attiecīgo tirgus daļu relatīva stabilitāte visa pārkāpuma laikā.

Turklāt ar to, ka karteļa dalībnieki ne vienmēr ir ievērojuši saskaņotās vienošanās, nepietiek, lai izslēgtu ietekmi uz tirgu.

(sal. ar 68.–71. punktu)

5.      Novērtējot Kopienu konkurences noteikumu pārkāpuma smagumu, lai noteiktu uzņēmumam uzliktā naudas soda sākumsummu, Komisija var ņemt vērā skartā tirgus apmēru, bet tai nav pienākuma to darīt. Šim nolūkam tā var ņemt vērā apgrozījumu attiecīgajā tirgū. Neviens vērā ņemams iemesls neliek šo apgrozījumu aprēķināt, izslēdzot noteiktas ražošanas izmaksas. Visās ražošanas nozarēs pastāv gala precē iekļautās izmaksas, ko ražotājs nevar kontrolēt, bet kas tomēr ir tā darbības kopuma būtisks elements un ko tātad, nosakot naudas soda sākumsummu, no tā apgrozījuma nevar izslēgt. Šo secinājumu neietekmē tas, ka izejvielas cena ir galaprodukta galīgās cenas būtiska daļa vai ka kādas izejvielas cenu izmaiņu risks ir augstāks nekā citu izejvielu gadījumā.

(sal. ar 86. un 91. punktu)

6.      No Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izriet, ka starp pārkāpuma smaguma un tā ilguma vērtējumu Komisija nav noteikusi nekādu pārklāšanos, nedz arī kādu citu savstarpējo saistību. Fakts, ka tā ir atstājusi sev iespēju veikt paaugstinājumu par katru pārkāpuma gadu, kura apmērs attiecībā uz ilgtermiņa pārkāpumiem var būt līdz pat 10 % no par pārkāpuma smagumu noteiktās summas, nekādā ziņā neuzliek tai pienākumu noteikt šo likmi atkarībā no aizliegtās vienošanās darbības intensitātes vai tās sekām, vai pat pārkāpuma smaguma. Palielinājuma likmi, ko tā paredz piemērot saistībā ar pārkāpuma ilgumu, Komisija izvēlas, īstenojot savu rīcības brīvību.

(sal. ar 101. un 103. punktu)

7.      Nosakot naudas sodus, Komisijai ir jāievēro savas Pamatnostādnes. Tomēr Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav norādīts, ka katrs šo Pamatnostādņu 3. punktā uzskaitītais atbildību mīkstinošais apstāklis Komisijai vienmēr ir jāņem vērā atsevišķi un tai šajā sakarā nav pienākuma automātiski piešķirt papildu samazinājumu, jo tas, vai iespējamais naudas soda samazinājums atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir piemērots, ir jānovērtē vispārīgi, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus.

Pēc minēto Pamatnostādņu pieņemšanas joprojām ir piemērojama judikatūra, saskaņā ar kuru Komisijai, kad tā atkarībā no attiecīgajā gadījumā pastāvošajiem apstākļiem nosaka uzliekamā naudas soda apmēru, ir rīcības brīvība, ar ko tai ļauts ņemt vai neņemt vērā zināmus apstākļus,. Tādējādi, tā kā Pamatnostādnēs nav obligātas norādes attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas var tikt ņemti vērā, Komisija ir saglabājusi zināmu brīvību, lai vispārīgi novērtētu, kādā mērā naudas soda apmērs atbilstoši atbildību mīkstinošiem apstākļiem, iespējams, ir jāsamazina.

(sal. ar 114. un 115. punktu)

8.      1996. gada Paziņojumam par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, piemīt paradokss, atbilstoši kuram uzņēmums, uz kuru attiecas minētā Paziņojuma D sadaļa un kurš sniedz jaunu informāciju Komisijai, uzņemas risku, ka tam tiks piemērotas smagākas sankcijas nekā gadījumā, ja tas šo informāciju Komisijai nebūtu sniedzis. Šo paradoksu ļauj labot Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta sestais ievilkums, saskaņā ar kuru uzņēmuma efektīva līdzdalība procesā ārpus 1996. gada Paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas var būt atbildību mīkstinošs apstāklis. Tādējādi Komisija var nolemt uzņēmumam uzliktā naudas soda summu nepalielināt attiecībā uz noteiktiem pārkāpuma laikposmiem, saistībā ar kuriem minētais uzņēmums bija pirmais, kas atbilstoši 1996. gada Paziņojumam par sadarbību tai ir sniedzis jaunu informāciju.

(sal. ar 126., 127. un 148. punktu)

9.      Tas, ka tikai vienam no aizliegtās vienošanās dalībniekiem var būt imunitāte no naudas sodiem, atbilst imunitātes no naudas sodiem loģikai, jo vēlamais efekts ir radīt nenoteiktības klimatu aizliegtās vienošanās iekšienē, veicinot ziņošanu par to Komisijai. Šī nenoteiktība izriet tieši no tā, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki zina, ka tikai viens no tiem var iegūt imunitāti no naudas soda, paziņojot par citiem pārkāpuma dalībniekiem, tādējādi pakļaujot tos smagāku naudas sodu piemērošanas riskam.

Situācijā, kad Komisija zina, ka aizliegta vienošanās pastāv, bet tās rīcībā nav noteiktu būtisku pierādījumu, ar ko var noteikt šī pārkāpuma kopējo ilgumu, šādu mehānismu izmantot ir īpaši vēlams, lai it īpaši izvairītos no tā, ka pārkāpēji vienojas par minēto pierādījumu slēpšanu.

Minētā situācija atšķiras no situācijas, kad Komisijai jau ir informācija par pierādījumiem, bet tā vēlas tos papildināt. Šajā pēdējā gadījumā naudas soda samazināšanu pārkāpējiem atbrīvojuma no naudas soda piešķiršanas vienam uzņēmumam vietā attaisno tas, ka mērķis vairs nav atklāt apstākli, kas izraisa uzliktā naudas soda palielināšanu, bet savākt pēc iespējas vairāk pierādījumu, lai pastiprinātu Komisijas iespēju pierādīt attiecīgos faktus.

(sal. ar 130.–132. punktu)

10.    Apžēlošanas politikas ietvaros Komisija uzņēmumiem, kas ar to sadarbojas spontāni, ir tiesīga piešķirt augstāku naudas soda summas samazinājumu nekā tādiem uzņēmumiem piešķirtais samazinājums, kuri spontāni nav sadarbojušies.

Piemērojot 1996. gada Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, D sadaļu, Komisija tātad, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, var ņemt vērā, ka uzņēmums ar to ir sācis sadarboties, tikai atbildot uz informācijas pieprasījumu atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam.

(sal. ar 142., 143. un 147. punktu)