Lietas T‑124/13 un T‑191/13

Itālijas Republika
un
Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

Valodu lietojums – Paziņojumi par atklātajiem konkursiem administratoru un asistentu pieņemšanai darbā – Otrās valodas izvēle no trijām – Saziņas valoda ar konkursa kandidātiem – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts – Nediskriminācijas princips – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 24. septembra spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Apjoms – Aizliegums pārsniegt prasījuma robežas – Pienākums ievērot pušu noteikto strīda ietvaru – Pienākums lemt, pamatojoties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem – Neesamība

(LESD 263. pants)

3.      Eiropas Savienība – Valodu lietojums – Regula Nr. 1 – Piemērošanas joma – Attiecības starp iestādēm un to personālu – Iekļaušana, nepastāvot speciālām tiesību normām

(Padomes Regula Nr. 1)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Atklāta konkursa norise – Saziņas valoda starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un kandidātiem – Ierobežošana – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1 2. pants)

5.      Ierēdņi – Konkurss – Organizēšana – Pielaišanas nosacījumi un kārtība – Iecēlējinstitūcijas novērtējuma brīvība – Robežas – Regulā Nr. 1 noteiktā valodu lietojuma ievērošana

(Civildienesta noteikumu 2. pants; Padomes Regulas Nr. 1 2. pants)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Nošķiršana no acīmredzamas kļūdas vērtējumā

(LESD 263. panta otrā daļa un 296. pants)

7.      Ierēdņi – Konkurss – Atklāta konkursa norise – Dalības pārbaudījumos valodas – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums, kas pamatots ar nepieciešamību izvēlēties ierobežotu iekšējās saziņas valodu skaitu – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 1.d pants un 28. panta f) punkts un III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

8.      Ierēdņi – Konkurss – Atklāta konkursa norise – Dalības pārbaudījumos valodas – Vienlīdzīga attieksme – Pārbaude tiesā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 1.d pants un 28. panta f) punkts un III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

9.      Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Paziņojumu par atklātajiem konkursiem atcelšana – Atlasītu kandidātu tiesiskā paļāvība – Konkursu rezultātu neapstrīdēšana

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Saskaņā ar Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu katrā prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Neatkarīgi no jebkādiem terminoloģijas jautājumiem šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu veikt pārbaudi. Ar mērķi nodrošināt tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, lai prasība būtu pieņemama, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem balstās prasība, jāizriet, vismaz īsumā, bet loģiski un saprotami, no paša prasības pieteikuma teksta. It īpaši, lai arī ir jāpieņem, ka prasības pamatu izklāsts nav saistīts ar Reglamenta terminoloģiju un numerāciju un ar šo pamatu formulēšanu drīzāk pēc to būtības nekā juridiskās kvalifikācijas var pietikt, tomēr nosacījums ir tas, ka minētie pamati pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma. Vienīgi abstrakts pamatu izklāsts prasības pieteikumā neizpilda Tiesas statūtu un Reglamenta prasības, un šajos dokumentos izmantotā frāze “kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem” nozīmē, ka prasības pieteikumā ir jāizskaidro, par ko ir pamats, uz kuru prasība balstās.

No tā izriet, ka, izņemot absolūtu pamatu gadījumu, kuru Savienības tiesai attiecīgā gadījumā ir jāizvirza pēc savas ierosmes, prasītājam prasības pieteikumā ir jāizklāsta pamati, kurus tas izvirza savas prasības atbalstam. Lai to izdarītu, abstrakta pamata nosaukuma norādīšana nav pietiekama. Papildus ir jānorāda, par ko ir izvirzītais pamats, citiem vārdiem, ir jāprecizē tā saistība ar prasībā iekļautajiem prasījumiem un jāizskaidro, kādā veidā, ja tas izrādās esam pamatots, tam ir jāliek tiesai apmierināt minētos prasījumus.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

2.      Lai arī strīdā, kura ietvarus ir noteikuši lietas dalībnieki, Savienības tiesai jāspriež tikai par lietas dalībnieku prasījumiem, tai nebūtu jāaprobežojas vienīgi ar šo lietas dalībnieku savu prasījumu atbalstam norādītajiem argumentiem, pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā pamatotu savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem. It īpaši strīdā starp lietas dalībniekiem, kas ir saistīts ar Savienības tiesību normas interpretāciju un piemērošanu, strīda atrisināšanai atbilstošās tiesību normas Savienības tiesai ir jāpiemēro faktiem, kurus tai zināmus ir darījuši lietas dalībnieki. Saskaņā ar iura novit curia principu likuma jēgas noteikšana neietilpst tā principa piemērošanas jomā, atbilstoši kuram lietas dalībnieki var brīvi noteikt strīda robežas.

No tā izriet, ka pamata pieņemamība nav atkarīga no īpašas terminoloģijas izmantošanas. Pietiek, ka pamata būtība pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma teksta. Turklāt pamata pieņemamība nav atkarīga arī no tiešu tiesību noteikumu vai principu nosaukšanas. Savienības tiesai ir jāidentificē atbilstošās tiesību normas un tās ir jāpiemēro lietas dalībnieku norādītajiem faktiem, lai arī lietas dalībnieki nebūtu atsaukušies uz attiecīgajām tiesību normām vai lai arī tie pat būtu minējuši citas tiesību normas. Tāpat no tā izriet, ka, ja prasītājs pieņemamā veidā ir izvirzījis pamatu, tiesa šī pamata izvērtēšanā nevar aprobežoties tikai ar minētā lietas dalībnieka norādītajiem argumentiem, bet tai ir jāveic pilnīga tā analīze, ņemot vērā visus piemērojamo tiesību noteikumus un principus, tieši tādēļ, lai savu nolēmumu nepamatotu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem.

(sal. ar 35.–37. punktu)

3.      Ja nav speciālu tiesību normu, kas būtu piemērojamas ierēdņiem un darbiniekiem, un ja attiecīgo iestāžu iekšējos reglamentos nav attiecīgu tiesību normu, neviens dokuments neļauj secināt, ka attiecības starp šīm iestādēm un to ierēdņiem un darbiniekiem ir pilnībā izslēgtas no Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, piemērošanas jomas. A fortiori tāpat ir saistībā ar attiecībām starp iestādēm un ārējo konkursu kandidātiem, kuri principā nav ne ierēdņi, ne darbinieki.

(sal. ar 56. punktu)

4.      Tāds paziņojums par konkursu, kurā paredzēts, ka kandidātiem ar Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) ir jāsazinās valodā, kuru viņi ir izvēlējušies no angļu, franču vai vācu valodas, pārkāpj Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, 2. pantu un tādējādi tas ir jāatceļ. Kandidatūras pieteikums neapšaubāmi ir dokuments, kuru persona, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts jurisdikcija, proti, kandidāts, ir adresējusi iestādēm, kuras ir izveidojušas EPSO. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 1 2. pantu šai personai (kandidātam) ir tiesības no visām šīs pašas regulas 1. pantā uzskaitītajām valodām izvēlēties šī dokumenta formulējuma valodu. Ciktāl paziņojumā par konkursu šī izvēle ir ierobežota ar angļu, franču un vācu valodu, ar to ir pārkāptas šīs tiesību normas. Tas pats attiecas uz citu iespējamo saziņu, kas kandidātam varētu būt jāveic ar EPSO saistībā ar konkursu, uz kuru attiecas paziņojums.

Turklāt EPSO veiktā saziņa ar katru kandidātu, kurš tai ir iesniedzis kandidatūras pieteikumu, ir atbildes Regulas Nr. 1 2. panta izpratnē uz kandidatūras pieteikumu un citiem iespējamiem dokumentiem, kuru tai ir nosūtījis attiecīgais kandidāts. Līdz ar to saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu šīs atbildes ir jāsniedz valodā, kuru attiecīgais kandidāts šo dokumentu uzrakstīšanai ir izvēlējies no visām oficiālajām valodām. Tas, ka EPSO ievēro šo pienākumu vēl jo vairāk ir svarīgi gadījumā, kad paziņojumā par konkursu ir paredzēta atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju, kas veikta, balstoties uz kandidāta pieteikumā sniegto kandidāta informāciju. Tādējādi ir svarīgi, lai šī informācija būtu sniegta katra kandidāta izvēlētajā valodā, vajadzības gadījumā – viņa dzimtajā valodā, nevis valodā, kura dažiem no viņiem nebūs valoda, kurā viņi izsakās vislabāk, lai arī viņiem ir apmierinošas zināšanas.

(sal. ar 60.–63. punktu)

5.      Taisnība, ka saskaņā ar Savienības iestāžu darbības autonomijas principu attiecībā uz savu ierēdņu un darbinieku izvēli, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 2. pantā, šīm iestādēm ir plašas izvērtēšanas pilnvaras un autonomija gan attiecībā uz ierēdņu un darbinieku darba vietu radīšanu, gan ierēdņa vai darbinieka izvēli, lai aizpildītu izveidoto darba vietu, gan attiecībā uz darbiniekam saistošo darba attiecību būtību. Tomēr šī autonomija tās neatbrīvo no pienākuma ievērot Savienības tiesību piemērojamās normas, tostarp Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, 2. panta normas.

Turklāt nepieciešamība izpildīt Regulā Nr. 1 paredzētos pienākumus netraucē pašām Savienības iestādēm, īstenojot savu darbības autonomiju, noteikt savas vajadzības valodu jomā. Ar Regulas Nr. 1 2. pantu tiek pieļauts tāds noteikums paziņojumā par konkursu, ar kuru konkursa kandidātiem tiek prasītas īpašu valodu zināšanas. Tajā vienīgi ir paredzēts, ka pat šādā gadījumā paziņojuma par konkursu izdevējam ir jāsazinās ar katru kandidātu viņa izvēlētajā oficiālajā valodā, nevis valodā, kura izvēlēta no ierobežotas valodu grupas, lai arī vismaz vienas no šīm valodām zināšanas tiktu prasītas katram kandidātam, lai varētu piedalīties konkursā. Šajā ziņā Regulas Nr. 1 2. pantā nav paredzēti izņēmumi tajā paredzētajam pienākumam ne ar dienesta interesēm saistītu iemeslu dēļ, ne citu iemeslu dēļ.

(sal. ar 67.–69. un 104. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 81. un 82. punktu)

7.      Savienības konkursa kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošana ar ierobežotu valodu skaitu, izslēdzot pārējās oficiālās valodas, ir diskriminācija valodas dēļ. Acīmredzami, ka ar šādu noteikumu dažiem potenciālajiem kandidātiem (tiem, kuriem ir apmierinošas vismaz vienas no prasītajām valodām zināšanas) ir priekšrocība, jo viņi var piedalīties konkursā un tādējādi tikt pieņemti darbā kā Savienības ierēdņi vai darbinieki, lai arī pārējie, kuriem nav šādu zināšanu, ir izslēgti.

Šajā ziņā, lai arī Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā ir precizēts, ka apmierinošas kādas citas valodas zināšanas ir prasītas apjomā, kādā tas vajadzīgs tādu pienākumu veikšanai, kas kandidātam būs jāveic, tajā nav norādīti kritēriji, kas var tikt ņemti vērā, lai ierobežotu šīs valodas izvēli starp Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, 1. pantā minētajām oficiālajām valodām. Tāpat, lai arī saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu paziņojumā par konkursu eventuāli var norādīt īpašā ieņemamo amatu veida dēļ nepieciešamās valodu zināšanas, tomēr no šīs tiesību normas neizriet vispārēja atļauja izdarīt atkāpes no Regulas Nr. 1 1. panta prasībām.

Tādējādi, tā kā Civildienesta noteikumu 1.d pantā nav aizliegta vienīgi diskriminācija pilsonības dēļ, bet arī ir aizliegti vairāki citi diskriminācijas veidi, tostarp diskriminācija valodas dēļ, vienīgais mērķis iegūt kandidātus, kuri var sākt strādāt nekavējoties, var eventuāli attaisnot diskrimināciju valodas dēļ. Savukārt šāda diskriminācija nevar atvieglot to ierēdņu pieņemšanu darbā, kuriem ir vislabākās zināšanas, sniegums un spēja integrēties, jo šīs īpašības acīmredzami nav atkarīgas no kandidāta valodu zināšanām.

Šajos apstākļos nepietiek aizstāvēt konkursa kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošanas principu, atsaucoties uz lielu skaitu valodu, kuras Regulas Nr. 1 1. pantā ir atzītas par Savienības oficiālajām un darba valodām, un no tām izrietošo nepieciešamību izvēlēties mazāku valodu skaitu vai pat vienu valodu kā iekšējās saziņas valodu vai kopīgās saziņas valodu. Vēl ir objektīvi jāpamato izdarītā izvēle par labu vienai vai vairākām īpašām valodām, izslēdzot visas pārējās. Tādējādi šāda ierobežošana nevar tikt uzskatīta par objektīvi pamatotu un samērīgu, ja šo valodu vidū papildus valodai, kuras zināšanas ir vēlamas vai pat nepieciešamas, ir citas valodas, kuras nepiešķir nekādu īpašu priekšrocību. Ja kā alternatīvu vienai valodai, kuras zināšanas ir uzskatāmas par priekšrocību darbā jaunpieņemtam ierēdnim, pieņem citas valodas, kuru zināšanas nav uzskatāmas par priekšrocību, nav neviena pamatota iemesla, lai nepieņemtu arī visas pārējās oficiālās valodas..

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka kādas konkrētas iestādes locekļi savās apspriedēs izmanto tikai un vienīgi vienu vai dažas valodas, nevar tikt pieņemts bez papildu paskaidrojumiem, ka darbā jaunpieņemtais ierēdnis, kurš nepārvalda nevienu no šīm valodām, nevarētu sākt strādāt nekavējoties attiecīgajā iestādē.

(sal. ar 87., 88., 93., 94., 103., 117., 135. un 146. punktu)

8.      Protams, taisnība, ka jomās, kurās tiek īstenota rīcības brīvība, nediskriminācijas princips var tikt pārkāpts, ja attiecīgā iestāde veic patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu diferenciāciju attiecībā pret šīs normas mērķi. Tomēr ar to nav izslēgta jebkāda Savienības tiesas pārbaude attiecībā uz iespējamām prasībām par īpašām valodu zināšanām, kuras noteiktas konkursa kandidātiem Savienības ierēdņu vai darbinieku pieņemšanai darbā. Tieši pretēji, Savienības tiesai ir jāpārbauda, ka šādas prasības ir objektīvi pamatotas un samērīgas ar patiesajām dienesta vajadzībām, citiem vārdiem, ka tās nav patvaļīgas vai acīmredzami nepiemērotas salīdzinājumā ar cerēto mērķi.

(sal. ar 105. un 106. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 151. punktu)