Prasība, kas celta 2012. gada 21. augustā - Grieķijas Republika/Komisija
(lieta T-376/12)
Tiesvedības valoda - grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji - I. Chalkias, E. Leftheriotou un S. Papaioannou)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
apmierināt prasību;
atcelt Komisijas 2012. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3838 un publicēts OV L 165 83. lpp., ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republikai noteiktajām finanšu korekcijām rozīņu nozarē un vīnogulāju prettiesiskas stādīšanas jomā; un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savā prasībā Grieķijas Republika lūdz atcelt Komisijas 2012. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3838 un publicēts OV L 165 83. lpp., ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republikai noteiktajām finanšu korekcijām rozīņu nozarē 2006.-2007. tirdzniecības gadā un vīna nozarē - vīnogulāju stādīšana bez tiesībām tos pārstādīt.
Attiecībā uz korekcijām rozīņu nozarē prasītāja vispirms norāda, ka noteiktās korekcijas 100 % apmērā Sultanas rozīnēm un 25 % apmērā korintēm saistībā ar minimālās ražas samazināšanos, vīnogu audzētāju specializāciju, faktisko ražu un piegādi, ir pamatotas ar kļūdainu faktu vērtējumu un ar kļūdainu Regulas Nr. 1621/1999
2 3. panta 2. punkta ceturtā ievilkuma interpretāciju un piemērošanu.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks un tas esot jāatceļ, ņemot vērā, ka Komisijas piemērotā finanšu korekcija 100 % apmērā par Sultanas rozīnēm un 25 % apmērā par korintēm saistībā ar pārkāpumiem minimālās ražas samazināšanās jomā, un arī tas, ka netika ņemta vērā vīnogu audzētāju platību specializācija un faktiskā raža un piegādes, ka tas ir pamatots ar kļūdainu Dokumenta VI/5530/97 2. pielikuma, Dokumenta AGRI/17933/2000 17. pielikuma un Dokumenta AGRI/60637/2006 interpretāciju un piemērošanu, ka tajā neesot sniegts pietiekams pamatojums, tas esot nesamērīgs ar konstatētajiem pārkāpumiem un pārsniedz Komisijas rīcības brīvību.
Kas attiecas uz stādīšanu bez tiesībām pārstādīt, prasītāja vispirms norāda, ka Komisijas noteiktā finanšu korekcija esot prettiesiska un tā esot jāatceļ tādēļ, ka: a) ar to tiek izslēgti izdevumi, kas radušies agrāk nekā 24 mēnešus pirms Komisija paziņoja pārbaudes rezultātus, pārkāpjot Regulas Nr. 1258/1999
4 7. panta 4. punktu, kas tagad ir Regulas Nr. 1290/2005 31. pants, un b) ar to tiek pārkāpts tiesiskās drošības princips un vājinātas tiesības uz aizstāvību un uz prasītājas apgalvojumu pamatojumu, jo tā skar pēdējās desmitgades faktus un notikumus.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru platības, kas tika atļautas atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 2. panta 3. punkta a) apakšpunktam, tika atļautas šai normai neatbilstošā veidā, jo apstāklis, ka vīnogulāju reģistrs vēl nebija pabeigts brīdī, kad tika izskatīts atļaujas pieteikums, nozīmē, ka nebija sniegtas nepieciešamās garantijas atkāpju pārbaudei, esot balstīts uz kļūdainiem faktiem.
Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot nelikumīgs un jāatceļ, jo ar to noteiktā finanšu korekcija un tajā piemērotā aprēķina metode, mutatis mutandis piemērojot Regulas Nr. 479/2008 86. pantu, esot pretrunā Regulas Nr. 1290/2005 31. pantam un Dokumenta VI/5330/87 pamatnostādnēm, un šīs metodes piemērošana izraisot nesamērīgu ietekmi salīdzinājumā ar konstatētajiem pārkāpumiem.
Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka apstāklis, ka Komisijas konstatējums, ka kopējā atļautā platība atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 2. panta 3. punkta a) apakšpunktam ir 7112,04 hektāri un ka vidējā stādīšanas tiesību vērtība ir EUR 1500 par hektāru, esot balstīts uz kļūdainiem faktiem, tam neesot sniegts pietiekams pamatojums un tas esot pretrunā samērīguma principam.
____________1 - Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 21. lpp.).2 - Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).3 - Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).4 - Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.).5 - Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV L 148, 1. lpp.).