Lieta T‑400/10

Hamas

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Līdzekļu iesaldēšana – Lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu faktiskais pamats – Atsauce uz terora aktiem – Nepieciešamība pēc kompetentas iestādes lēmuma Kopējās nostājas 2001/931 izpratnē – Pienākums norādīt pamatojumu – Atcelšanas seku pielāgošana laikā

Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 17. decembra spriedums ?II – 0000

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 17. decembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kas celta par atceltu tiesību aktu – Attiecīgās atcelšanas un atsaukšanas sekas – Prasītāja intereses panākt apstrīdētā tiesību akta atcelšanu saglabāšana

(Padomes Lēmumi 2010/386/KĀDP, 2011/70/KĀDP, 2011/430/KĀDP, 2011/872/KĀDP, 2012/333/KĀDP, 2012/765/KĀDP, 2013/395/KĀDP un 2014/72/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 610/2010, Nr. 83/2011, Nr. 687/2011, Nr. 1375/2011, Nr. 542/2012, Nr. 1169/2012, Nr. 714/2013 un Nr. 125/2014)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Vienīgi informatīva rakstura akts – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu, kas pieņemts attiecībā uz noteiktām personām un organizācijām, kas tiek turētas aizdomās par teroristisku darbību veikšanu – Lēmums attiecībā uz personu vai organizāciju, kura agrāk izdarījusi terorisma aktus – Minimālās prasības – Lēmuma pamatā esošie fakti, kuriem ir jābalstās uz kompetento valsts iestāžu lēmumos konkrēti pārbaudītiem un konstatētiem faktiem

(Padomes Kopējā nostāja 2001/931)

4.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Pieņemšana vai atstāšana spēkā, pamatojoties uz valsts lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu vai apsūdzību – Pārskatīšana, lai attaisnotu atstāšanu līdzekļu iesaldēšanas sarakstā – Padomes pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 2580/2001)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Nopietna un neatgriezeniska apdraudējuma risks attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektivitāti – Atceltā lēmuma iedarbības saglabāšana trīs mēnešus vai līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai šīs sūdzības noraidīšanai

(LESD 264. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 56. panta pirmā daļa; Padomes Lēmums 2014/483/KĀDP; Padomes Regula Nr. 790/2014)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 71.–75. punktu)

3.      Kopējā nostājā 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu – attiecīgo personu aizsardzībai un ņemot vērā, ka Savienībai nav pašai iespēju veikt izmeklēšanu, – ir prasīts, lai Savienības lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu terorisma jomā faktiskais pamats būtu nevis fakti, kurus Padome būtu ieguvusi no preses vai interneta, bet gan ar kompetentu valsts iestāžu Kopējās nostājas 2001/931 izpratnē lēmumiem konkrēti pārbaudīti un konstatēti fakti.

Tikai balstoties uz šādu drošu faktisko pamatu, Padome vēlāk var īstenot plašo rīcības brīvību, kas tai ir attiecībā uz lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanu Savienības līmenī, it īpaši attiecībā uz lietderīguma apsvērumiem, ar kuriem šādi lēmumi tiek pamatoti.

(sal. ar 110. un 111. punktu)

4.      Kaut gan svarīgi, veicot pārskatīšanu, ir tas, vai kopš attiecīgās personas iekļaušanas līdzekļu iesaldēšanas sarakstā vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tā, ka par šīs personas saistību ar teroristiskām darbībām vairs nevar izdarīt tādu pašu secinājumu, no kā izriet, ka Padome, attiecīgā gadījumā un īstenojot savu plašo rīcības brīvību, var nolemt atstāt personu līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, ja faktiskā situācija nav mainījusies, tik un tā katrs jauns terora akts, kuru Padome, veicot šo pārskatīšanu, iekļauj savā pamatojumā, lai attaisnotu attiecīgās personas atstāšanu līdzekļu iesaldēšanas sarakstā, ievērojot Kopējā nostājā 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu paredzēto divu līmeņu lēmumu pieņemšanas sistēmu un tāpēc, ka Padomei nav iespējas veikt izmeklēšanu, ir jāpārbauda un lēmums par to ir jāpieņem kompetentai iestādei šīs kopējās nostājas izpratnē. Padomes pienākums balstīt savus lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu terorisma jomā uz faktisko pamatu, kas ir aizgūts no kompetento iestāžu lēmumiem, izriet tieši no divu līmeņu sistēmas, kas tika ieviesta ar Kopējo nostāju 2001/931. Attiecīgās personas vai grupas rīcībai nav noteicošas ietekmes uz šo pienākumu. Padomei saskaņā ar pienākumu norādīt pamatojumu, kas ir būtiska formāla prasība, savu lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu motīvos ir jānorāda kompetento valsts iestāžu lēmumi, kuros ir tikuši pārbaudīti un konstatēti teroristiskie nodarījumi, kurus tā izmanto kā faktisko pamatu pati saviem lēmumiem.

(sal. ar 127., 129. un 130. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 144. un 145. punktu)