Language of document : ECLI:EU:C:2013:807

ĢENERĀLADVOKĀTA MELHIORA VATELĒ [MELCHIOR WATHELET] SECINĀJUMI,

sniegti 2013. gada 5. decembrī (1)

Lieta C‑553/12 P

Eiropas Komisija

pret

Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI)

Apelācija – Konkurence – EKL 82. pants un 86. panta 1. punkts – Privileģētu tiesību, ko Grieķija piešķīrusi publiskam uzņēmumam brūnogļu atradņu izpētei un izmantošanai, saglabāšana – Konkurētspējas priekšrocības brūnogļu piegādes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgos, īstenojot šīs tiesības – Dominējošā stāvokļa paplašināšana no pirmā uz otro no šiem tirgiem – Komisijas pienākums pierādīt publiskā uzņēmuma ļaunprātīgu rīcību





1.        Šajā apelācijā Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 20. septembra spriedumu (2), ar ko tā ir atcēlusi Komisijas lēmumu (3) attiecībā uz brūnogļu atradņu izpētes un izmantošanas tiesībām, kuras Grieķijas Republika ir piešķīrusi Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (4) un saglabājusi tai par labu.

2.        Ar minēto lēmumu Komisija, konkrētāk, bija konstatējusi, ka šo tiesību piešķiršana un saglabāšana ir pretrunā EKL 86. panta 1. punktam, savienojumā ar EKL 82. pantu (tagad – LESD 106. panta 1. punkts un 102. pants (5)), jo ar šo piešķiršanu un saglabāšanu radusies situācija, kurā saimnieciskās darbības subjektiem bija iespēju nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi primārajam kurināmajam elektroenerģijas ražošanai, un kura ļāva DEI saglabāt vai pastiprināt savu dominējošo stāvokli Grieķijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, nepieļaujot jebkādu jaunpienācēju ienākšanu tirgū vai radot tai šķēršļus.

I –    Tiesvedības priekšvēsture

3.        DEI tika izveidota 1950. gadā kā publisks uzņēmums, kas pieder Grieķijas valstij. Tai bija ekskluzīvas tiesības ražot, transportēt un piegādāt elektroenerģiju Grieķijā. 1996. gadā tā tika pārveidota par akciju sabiedrību [société par actions], kuras vienīgā akcionāre bija valsts.

4.        2001. gada 1. janvārī tā tika pārveidota par akciju sabiedrību [société anonyme] saskaņā ar, konkrētāk, Grieķijas Likumu Nr. 2773/1999 par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju (FEK A’ 286), ar kuru tika transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 1997, L 27, 20. lpp.). Saskaņā ar šī likuma 43. panta 3. punktu valstij nekādā gadījumā nedrīkst piederēt mazāk par 51 % no DEI akcijām ar balsstiesībām, pat pēc kapitāla palielināšanas. Grieķijas Republikai pašlaik pieder 51,12 % šī uzņēmuma akciju. Kopš 2001. gada 12. decembra DEI akcijas tiek kotētas Atēnu Biržā (Grieķija), kā arī Londonas Biržā (Apvienotā Karaliste).

5.        Visas Grieķijas elektrostacijas, kas kurināmas ar brūnoglēm, pieder DEI. Saskaņā ar Grieķijas Ģeoloģijas un metalurģijas pētniecības institūta datiem kopējie zināmie brūnogļu atradņu krājumi Grieķijā 2005. gada 1. janvārī tika lēsti 4415 miljonu tonnu apjomā. Komisija uzskata, ka brūnogļu krājumi Grieķijā ir vēl 4590 miljoni tonnu.

6.        Grieķijas Republika ir piešķīrusi DEI brūnogļu izpētes un izmantošanas tiesības atradnēs, kuru krājumi tiek lēsti ap 2200 miljoniem tonnu. Krājumi 85 miljonu tonnu apjomā pieder privātpersonām, un citu publisko atradņu ar aptuveni 220 miljoniem tonnu izpētes un izmantošanas tiesības ir piešķirtas citām privātpersonām, – no šīm atradnēm daļēji tiek apgādātas DEI elektrostacijas. Izmantošanas tiesības vēl nav tikušas piešķirtas par aptuveni 2000 miljoniem tonnu pārējo Grieķijas brūnogļu krājumu.

7.        Stājoties spēkā Direktīvai 96/92, Grieķijas elektroenerģijas tirgus tika atvērts konkurencei. 2005. gada maijā tika izveidots obligāts dienas tirgus visiem elektroenerģijas pārdevējiem un pircējiem Grieķijas savstarpēji savienotajā sistēmā, kas ietver Grieķijas kontinentālo teritoriju un dažas Grieķijas salas. Šajā tirgū elektroenerģijas ražotāji un importētāji, pamatojoties uz dienas intervālu, ievada un pārdod savu saražoto vai importēto elektroenerģiju (6).

8.        2003. gadā Komisija saņēma sūdzību no privātpersonas, kura lūdza neatklāt tās identitāti. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Grieķijas valsts lēmums piešķirt DEI ekskluzīvu licenci brūnogļu izpētei un izmantošanai Grieķijā esot pretrunā EKL 86. panta 1. punktam savienojumā ar EKL 82. pantu. Pēc vairākkārtējas vēstuļu apmaiņas ar Grieķijas Republiku, kura notika no 2003. līdz 2008. gadam, Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

9.        Šajā lēmumā Komisija norāda, ka Grieķijas Republika kopš Direktīvas 96/92 pieņemšanas, kurai vajadzēja tikt transponētai, vēlākais, līdz 2001. gada 19. februārim, ir zinājusi, ka elektroenerģijas tirgus ir jāliberalizē. Komisija piebilst, ka Grieķijas Republika ir veikusi valsts pasākumus attiecībā uz diviem dažādiem tirgiem, no kuriem pirmais ir brūnogļu piegādes tirgus, bet otrais – elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un piegādi elektrostacijās, kā arī elektroenerģijas importu, izmantojot savstarpēji savienoto sistēmu.

10.      Komisija uzskata, ka DEI abos minētajos tirgos bija dominējošs stāvoklis ar tirgus daļu, kas lielāka attiecīgi par 97 % un par 85 %. Turklāt neesot bijis nekādas perspektīvas, ka varētu parādīties kāds jaunpienācējs, kurš varētu būtiski samazināt DEI elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus daļu, jo imports, kas ir 7 % no kopējā patēriņa, neveidojot īstu konkurences spiedienu šajā tirgū.

11.      Saistībā ar attiecīgajiem valsts pasākumiem Komisija vērš uzmanību uz to, ka DEI ir piešķirtas (7) izmantošanas tiesības attiecībā uz 91 % no kopējām publiskajām brūnogļu atradnēm, par kurām šādas tiesības vispār tika piešķirtas. Tā precizē, ka šo pasākumu piemērošanas laika posmā, neraugoties uz iespējām, kas radītas ar valsts tiesību aktiem, citas tiesības uz vērā ņemamu atradni nav tikušas piešķirtas. Turklāt tā norāda, ka DEI bez publiskā iepirkuma izsludināšanas ir ieguvusi izpētes tiesības attiecībā uz atsevišķām izmantojamajām atradnēm, kuru izmantošanas tiesības vēl nav tikušas piešķirtas. Komisija visbeidzot piebilst, ka ar brūnoglēm kurināmās stacijas, kas Grieķijā izmaksā vismazāk, tiek izmantotas visbiežāk, jo tās saražo 60 % elektroenerģijas, ļaujot apgādāt savstarpēji savienoto sistēmu.

12.      Piešķirot DEI un saglabājot tai kvazimonopola tiesības uz brūnogļu izmantošanu, kuras garantē tai privileģētu piekļuvi visizdevīgākajam kurināmajam Grieķijā elektroenerģijas ražošanai, Grieķijas Republika tādējādi esot radījusi iespēju nevienlīdzību starp saimnieciskās darbības subjektiem elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū un tātad izkropļojusi konkurenci, tādējādi pastiprinot DEI dominējošo stāvokli un nepieļaujot jebkādu jaunpienācēju ienākšanu tirgū vai radot tai šķēršļus, neraugoties uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus liberalizāciju.

13.      Apstrīdētajā lēmumā Komisija turklāt prasīja Grieķijas Republikai divu mēnešu laikā no šī lēmuma paziņošanas informēt Komisiju par pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai labotu attiecīgo valsts pasākumu radīto pret konkurenci vērsto iedarbību, norādīdama, ka šie pasākumi ir jāveic un jāīsteno astoņu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma.

II – Prasība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

14.      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 13. maijā, DEI cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Tiesvedības gaitā Grieķijas Republika iestājās lietā, atbalstot DEI, bet Elliniki Energeia kai Anaptyxi AE (HE & DSA) un Energeiaki Thessalonikis AE, akciju sabiedrības, kas darbojas Grieķijas elektroenerģijas ražošanas nozarē, iestājās lietā, atbalstot Komisijas prasījumu noraidīt prasību.

15.      Savas prasības pamatojumam DEI ir izvirzījusi četrus pamatus: pirmkārt, par kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta noteikumu kopīgo piemērošanu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā; otrkārt, par EKL 253. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi; treškārt, par tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un privātīpašuma aizsardzības principu pārkāpumu, no vienas puses, un par pilnvaru nepareizu izmantošanu, no otras puses, un, ceturtkārt, par samērīguma principa pārkāpumu.

16.      Pirmais prasības pamats bija izklāstīts piecās daļās, un otrajā un ceturtajā no šīm daļām bija apstrīdēts Komisijas secinājums, ka DEI piešķirto brūnogļu izmantošanas tiesību īstenošanas rezultātā tās dominējošais stāvoklis brūnogļu tirgū tiekot paplašināts uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu, tādējādi pārkāpjot EKL 86. panta 1. punkta noteikumus savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem. DEI pret šo Komisijas secinājumu būtībā ir izvirzījusi divus iebildumus.

17.      Otrajā no šiem iebildumiem, ko Vispārējā tiesa ir izskatījusi vispirms, DEI ir pārmetusi Komisijai, ka tā neesot pierādījusi faktisku vai potenciālu DEI dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajos tirgos, lai gan šādi pierādījumi esot priekšnosacījums EKL 86. panta 1. punkta piemērošanai savienojumā ar EKL 82. pantu.

18.      Pārsūdzētā sprieduma 85. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka šajā lietā strīds galvenokārt ir par jautājumu, vai Komisijai bija jāidentificē DEI dominējošā stāvokļa faktiska vai potenciāla ļaunprātīga izmantošana vai arī Komisijai pietika pierādīt, ka attiecīgie valsts pasākumi, radot iespēju nevienlīdzību starp saimnieciskās darbības subjektiem par labu DEI, izkropļoja konkurenci.

19.      Saistībā ar brūnogļu piegādes tirgu Vispārējā tiesa sprieduma 87.–89. punktā, protams, ir norādījusi, ar attiecīgajiem valsts pasākumiem Grieķijas Republika bija piešķīrusi DEI brūnogļu izmantošanas tiesības attiecībā uz atradnēm, kuru krājumi veido aptuveni 2200 miljonus tonnu, ka šie pasākumi, kas veikti pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, ir atstāti spēkā, un tie turpina iespaidot šo tirgu, un ka turklāt, neraugoties uz DEI konkurentu izrādīto interesi, neviens saimnieciskās darbības subjekts nav spējis iegūt no Grieķijas Republikas brūnogļu atradņu izmantošanas tiesības, lai gan Grieķijai vēl esot bijuši aptuveni 2000 miljoni tonnu neizmantotu brūnogļu krājumu. Taču Vispārējā tiesa ir paudusi uzskatu, ka DEI nav vainojama par to, ka citiem saimnieciskās darbības subjektiem nav iespējams iegūt piekļuvi atlikušajām brūnogļu atradnēm, jo brūnogļu izmantošanas licenču piešķiršana ir atkarīga tikai un vienīgi no Grieķijas Republikas gribas. Vispārējā tiesa ir piebildusi, ka minētajā tirgū DEI loma ir ierobežota ar to atradņu izmantošanu, uz kurām tai ir tiesības, jo Komisija nav apgalvojusi, ka attiecībā uz piekļuvi brūnoglēm DEI būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli šīs izejvielas piegādes tirgū.

20.      Tad Vispārējā tiesa sprieduma 90.–93. punktā ir analizējusi Komisijas konstatējumu, ka DEI konkurentiem radītā neiespējamība ienākt brūnogļu piegādes tirgū rada sekas attiecībā uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu. Komisija šajā ziņā bija norādījusi, ka, tā kā brūnogles Grieķijā ir izdevīgākais kurināmais, to izmantošana ļaujot elektroenerģiju ražot ar zemām mainīgajām izmaksām un laist to obligātajā dienas tirgū ar daudz izdevīgāku peļņas daļu, nekā no citiem kurināmajiem saražoto elektroenerģiju. Saskaņā ar Komisijas viedokli DEI tādējādi varēja saglabāt vai pastiprināt savu dominējošo stāvokli elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, nepieļaujot jebkādu jaunpienācēju ienākšanu šajā tirgū vai radot tai šķēršļus.

21.      Pārsūdzētā sprieduma 91. punktā atgādinājusi, ka pēc elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus liberalizācijas Grieķijā tika izveidots obligātais dienas tirgus – mehānisms, kura darbības normas apstrīdētajā lēmumā nebija apšaubītas un kuras ir jāievēro gan DEI, gan tās konkurentiem –, un ka turklāt DEI šajā tirgū darbojās jau pirms tā liberalizācijas, – Vispārējā tiesa ir norādījusi:

“92      Komisija nav pierādījusi, ka privileģēta piekļuve brūnoglēm būtu varējusi radīt situāciju, kurā [DEI], vienkārši īstenojot šīs izmantošanas tiesības, būtu varējusi pieļaut dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū vai arī būtu tikusi mudināta pieļaut ļaunprātīgu izmantošanu šajā tirgū. Tāpat arī Komisija nepārmet [DEI], ka tā bez objektīva attaisnojuma savu dominējošo stāvokli brūnogļu piegādes tirgū būtu paplašinājusi uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu.

93      Vienkārši konstatējot, ka [DEI], bijusī monopolsabiedrība, pateicoties priekšrocībām, ko tai sniedz privileģēta piekļuve brūnoglēm, joprojām saglabā dominējošu stāvokli elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū un ka šī situācija šajā tirgū izraisa iespēju nevienlīdzību starp [DEI] un citiem uzņēmumiem, Komisija nav ne identificējusi, ne juridiski pietiekami pierādījusi, uz kādu ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē attiecīgais valsts pasākums [DEI] ir mudinājis vai varējis mudināt.”

22.      Pēc tam Vispārējā tiesa sprieduma 94.–103. punktā ir aplūkojusi apstrīdētajā lēmumā minēto pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru dalībvalsts pārkāpj EKL 86. panta 1. punktā un EKL 82. pantā noteiktos aizliegumus, ja attiecīgais uzņēmums, vienkārši īstenojot tam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības, tiek mudināts ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli vai ja šīs tiesības var radīt situāciju, kurā šis uzņēmums tiek mudināts uz šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Izanalizējusi Tiesas spriedumus lietā Raso u.c., lietā Höfner un Elser, lietā Merci convenzionali porto di Genova, lietā Job Centre, lietā Raso u.c. un lietā MOTOE (8), Vispārējā tiesa ir secinājusi:

“103      No šiem [..] spriedumiem izriet, ka uzņēmuma, kam ir ekskluzīvas vai īpašas tiesības, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izrietēt vai nu no iespējas šīs tiesības īstenot ļaunprātīgi, vai arī no tiešām šo tiesību sekām. Taču no šīs judikatūras neizriet, ka dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu veido[tu] tikai fakts, ka attiecīgais uzņēmums valsts pasākuma dēļ ir izdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar saviem konkurentiem.”

23.      Visbeidzot, sprieduma 104.–118. punktā Vispārējā tiesa ir atbildējusi uz pēdējo Komisijas argumentu, kurā pausts viedoklis, ka apstrīdētais lēmums atbilst judikatūrai, saskaņā ar kuru neizkropļotas konkurences sistēma var tikt garantēta tikai tad, ja ir nodrošināta dažādu saimnieciskās darbības subjektu iespēju vienlīdzība. Komisija šajā ziņā norādīja, ka tad, ja iespēju nevienlīdzība starp saimnieciskās darbības subjektiem un līdz ar to konkurences izkropļošana ir valsts pasākuma izraisīta, šāds pasākums ir EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums.

24.      Minētā sprieduma 105. punktā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka no spriedumiem, uz kuriem pamatojusies Komisija, proti, no spriedumiem lietā Francija/Komisija (tā sauktā “Telekomunikāciju terminālu” sprieduma), lietā GB-Inno-BM un lietā Connect Austria (9), neizriet, ka, lai uzskatītu, ka ir ticis izdarīts EKL 86. panta 1. punkta, kas piemērots kopā ar EKL 82. pantu, pārkāpums, pietiek vien pierādīt, ka valsts pasākums izkropļo konkurenci, radot iespēju nevienlīdzību starp saimnieciskās darbības subjektiem, un nav jāidentificē uzņēmuma dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

25.      Pēc šo spriedumu analīzes Vispārējā tiesa sprieduma 113. punktā ir secinājusi, ka, lai gan Tiesa tik tiešām ir izmantojusi formulējumus, uz kuriem atsaucas Komisija, pēdējā nevarot šos formulējumus izmantot izolēti no to konteksta. Turklāt 114.–117. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Komisijas tēze nav pamatota arī ar spriedumu lietā Dusseldorp u.c. (10), uz ko Komisija bija atsaukusies tiesas sēdē.

26.      Vispārējā tiesa sava sprieduma 118. punktā no tā ir secinājusi, ka no šīs judikatūras neizriet, ka Komisijai “nebija jāidentificē un jāpierāda dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, uz ko [DEI] mudināja vai varēja mudināt attiecīgais valsts pasākums”. Pēc Vispārējās tiesas domām (87.–93. punkts), apstrīdētajā lēmumā tas nav pierādīts.

27.      Tādējādi [sprieduma] 119. punktā Vispārējā tiesa iebildumu, ko DEI izvirzījusi pirmā pamata otrajā un ceturtajā daļā, ir atzinusi par pamatotu un ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, [atzīdama, ka] “nav jāizskata pārējie [izvirzītie] iebildumi, to daļas un pamati”.

III – Apelācijas sūdzība

28.      Komisija, DEI un Grieķija Republika ir piedalījušās rakstveida procesā Tiesā. Tiesas sēdē, kas notika 2013. gada 3. oktobrī, visas šīs lietas dalībnieces, kā arī Mytilinaios AE, Protergia AE un Alouminion AE (personas, kas iestājušās lietā Komisijas atbalstam) sniedza apsvērumus.

29.      Pamatojot apelācijas sūdzību, Komisija izvirza divus pamatus.

A –    Par pirmo pamatu

1)      Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums

30.      Ar pirmo pamatu, kas vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 94.–118. punktu, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu interpretāciju un piemērošanu, atzīdama, ka Komisijai bija jāidentificē un jāpierāda ļaunprātīgā rīcība, uz ko DEI mudināja vai varēja mudināt attiecīgais valsts pasākums.

31.      Komisija uzskata, ka pats šis valsts pasākums esot EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta pārkāpums. Tādēļ pietiekot pierādīt, ka ar šo pasākumu faktiski ir radīta iespēju nevienlīdzība, sniedzot priekšrocības (jau) privileģētam publiskajam uzņēmumam, un ka šis pasākums tādējādi ir ietekmējis tirgus struktūru, ļaujot minētajam uzņēmumam saglabāt, pastiprināt vai paplašināt savu dominējošo stāvokli uz citu tirgu – blakus tirgu vai lejupējo tirgu, piemēram, liedzot šajā tirgū ienākt jauniem konkurentiem.

32.      Tādējādi Komisija pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot kļūdaini piemērojusi Tiesas judikatūru faktiem šajā lietā un esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma pamatojumu. Šajā ziņā tā norāda, ka – pretēji tam, ko apstiprinājusi Vispārējā tiesa, – šis lēmums nebija balstīts uz konstatējumu, ka dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu veidotu tikai pats fakts, ka DEI attiecīgo valsts pasākumu dēļ ir izdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Gluži pretēji, minētajā lēmumā pārkāpums esot sīki izklāstīts, norādot, ka attiecīgie valsts pasākumi ir radījuši iespēju nevienlīdzību starp DEI un tās konkurentiem un ka, vienkārši īstenodams tiesības, kas ar šiem pasākumiem bija piešķirtas DEI, šis uzņēmums spēja paplašināt savu dominējošo stāvokli Grieķijas brūnogļu (augšupējā) tirgū uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības (lejupējo) tirgu. Šī paplašināšana uz lejupējo tirgu esot izraisījusi konkurences ierobežojumu šajā tirgū, nepieļaujot jaunu konkurentu ienākšanu tajā, pat pēc šī tirgus liberalizācijas pasākumu veikšanas. Turklāt, neraugoties uz šajā ziņā paustajiem lūgumiem, DEI konkurentiem neesot tikušas piešķirtas nekādas tiesības ne uz vienu vērā ņemamu brūnogļu atradni.

33.      Tā kā apstrīdētajā lēmumā esot paskaidrots, kā, pirmkārt, apstrīdēto valsts pasākumu atstāšana spēkā un, otrkārt, privileģēto tiesību, kas piešķirtas DEI, vienkārša īstenošana, kā arī DEI rīcība lejupējā tirgū, ir radījušas risku, ka tā ļaunprātīgi izmantos dominējošo stāvokli šajā tirgū, nepieļaujot jaunu konkurentu ienākšanu vai liedzot tiem ienākt tirgū, Komisija esot izpildījusi visus kritērijus, kas noteikti Tiesas judikatūrā par EKL 86. panta 1. punkta un 82. panta kopīgo piemērošanu.

34.      DEI un Grieķijas Republika uzskata, ka šim pamatam nav pamatojuma. No Tiesas judikatūras izrietot, ka, lai varētu piemērot EKL 86. panta 1. punktu savienojumā ar EKL 82. pantu, Komisijai ir jāpierāda attiecīgā uzņēmuma ļaunprātīgā rīcība, ko minētais valsts pasākums izraisījis vai ir varējis izraisīt. Fakts, ka attiecīgā valsts pasākuma rezultātā rodas iespēju nevienlīdzība, protams, esot nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums minēto pantu piemērošanai. Komisija būtībā mēģinot pārveidot EKL 86. panta 1. punktu par autonomu tiesību normu ar augstāku juridisko spēku. Savukārt Vispārējā tiesa esot pareizi piemērojusi minēto judikatūru šīs lietas faktiem.

2)      Analīze

35.      Formāli iedalīdama šo [apelācijas] pamatu trijās savstarpēji saistītās daļās, Komisija būtībā apgalvo, ka Tiesas judikatūrā nav prasīts identificēt konkrētu ļaunprātīgu rīcību EKL 82. panta izpratnē, kādā vainojams dominējošā stāvoklī esošais publiskais vai privileģētais uzņēmums, ja valsts pasākums starp šo uzņēmumu un tā konkurentiem rada iespēju nevienlīdzību, kura izkropļo konkurenci.

36.      Sākumā atkārtošu atbilstošos pārsūdzētā sprieduma fragmentus šajā jautājumā.

37.      Vispirms sprieduma 86. punktā Vispārējā tiesa norāda, ka “vispirms ir jākonstatē, ka EKL 86. panta 1. punktā paredzētie aizliegumi attiecas uz dalībvalstīm, savukārt EKL 82. pants attiecas uz uzņēmumiem, aizliedzot tiem dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šo divu noteikumu kopīgas piemērošanas gadījumā dalībvalsts EKL 86. panta 1. punkta pārkāpums var tikt konstatēts tikai tad, ja valsts pasākums ir pretrunā EKL 82. pantam. Tādēļ rodas jautājums, cik lielā mērā ir jākonstatē uzņēmuma dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kaut vai tā būtu potenciāla, kad šai ļaunprātīgajai izmantošanai ir saikne ar valsts pasākumu” (mans izcēlums).

38.      Tad, pārsūdzētā sprieduma 93. punktā Vispārējā tiesa atzīst, ka “Komisija nav ne identificējusi, ne juridiski pietiekami pierādījusi, uz kādu ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē attiecīgais valsts pasākums [DEI] ir mudinājis vai varējis mudināt”.

39.      Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 118. punktā Vispārējā tiesa konstatē, ka judikatūra, uz kuru atsaukusies Komisija, neļauj “ignorēt [minētā sprieduma] 94. punktā minēto judikatūru[ (11)] un pamatoties tikai uz jautājumu, vai iespēju nevienlīdzība starp tirgus dalībniekiem [saimnieciskās darbības subjektiem], tātad izkropļota konkurence, nav valsts pasākuma izraisīta”.

40.      Manuprāt, Vispārējās tiesas nostāja, prasot ļaunprātīgas izmantošanas EKL 82. panta izpratnē identifikāciju un pierādīšanu (pārsūdzētā sprieduma 118. punkta otrais teikums un 105. punkta beigu daļa) kā nosacījumu EKL 86. panta 1. punkta un 82. panta kopīgai piemērošanai, neatbilst interpretācijai, kāda prasīta Tiesas judikatūrā, ko analizēšu turpinājumā.

41.      Ir interesanti norādīt, ka lietu par EKL 86. pantu nav daudz, un tās vairumā gadījumu ir ierosinātas ar prejudiciālajiem jautājumiem. Turklāt, ja nekļūdos, šī ir pirmā reize, kad Vispārējai tiesai ir nācies lemt par Komisijas lēmumu, kas pamatots ar šī panta piemērošanu savienojumā ar EKL 82. pantu.

42.      Tā sauktā “dominējošā stāvokļa paplašināšanas” teorija (jeb “iedarbības” doktrīna) (12) –, kas tā tiek dēvēta tāpēc, ka valsts pasākumam, kurš izraisa šī stāvokļa paplašināšanu no viena tirgus uz citu tirgu, ir līdzīga iedarbība kā minētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, – Tiesas judikatūrā ir parādījusies ar iepriekš minēto spriedumu lietā GB-Inno-BM (13), kas tika pasludināts 1991. gadā.

43.      Minētajā lietā Telegrāfu un telefonu pārvalde [Régie des télégraphes et des téléphones (RTT)] apgalvoja, ka “[EKL 86. panta 1. punkta] pārkāpums varot tikt konstatēts tikai tad, ja dalībvalsts ir veicinājusi ļaunprātīgu izmantošanu, ko tā faktiski pieļāvusi, piemēram, diskriminējoši piemērojot noteikumus par apstiprināšanu”. Tomēr tā uzsvēra, ka “spriedumā par [lūgumu sniegt] prejudiciālu nolēmumu ne[tika] konstatēta faktiska ļaunprātīga izmantošana un ka vienkārša iespējamība, ka šie noteikumi tikuši piemēroti diskriminējošā veidā, jo RTT tika izraudzīta par apstiprinājuma iestādi, lai gan tā ir konkurente uzņēmumiem, kuri lūdz apstiprinājumu, nevar būt ļaunprātīga izmantošana [EKL 82. panta] izpratnē” (autora izcēlums) (minētā sprieduma 23. punkts).

44.      Tiesa nav piekritusi RTT argumentiem, atzīdama, ka “tieši pati šo telefonsakaru tīkla izveidošanas un ekspluatācijas tirgus monopola paplašināšana bez objektīva iemesla uz telefonaparātu tirgu ir aizliegta ar [82.] pantu vai ar [86. panta 1. punktu], savienojumā ar EKL [82.] pantu, ja šāda paplašināšana izrietējusi no valsts pasākuma” (mans izcēlums) (minētā sprieduma 24. punkts).

45.      Turklāt Tiesa minētā sprieduma 20. punktā paskaidro, ka “[ar EKL 86. panta 1. punktu] dalībvalstīm ir aizliegts, nepārkāpjot EKL [82. panta] noteikumus, ar normatīvu vai administratīvu pasākumu palīdzību publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam tās ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, radīt tādas situācijas, kuras tiem nevarētu rasties pašiem, rīkojoties autonomi”.

46.      Un Tiesa tā paša sprieduma 25. punktā ir piebildusi, ka “neizkropļotas konkurences sistēma, kāda ir paredzēta Līgumā, var tikt garantēta tikai tad, ja starp dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem ir nodrošināta iespēju vienlīdzība”. Atgādināšu, ka šajā lietā Komisija Grieķijas Republikai tieši pārmeta, ka tā ir radījusi iespēju nevienlīdzību starp saimnieciskās darbības subjektiem un tātad izkropļojusi konkurenci, tādējādi pastiprinot DEI dominējošo stāvokli (skat. šo secinājumu 12. punktu).

47.      Spriedumā apvienotajās lietās Spānija u.c./Komisija (saukts “Telekomunikāciju pakalpojumi” (14)), Tiesa atzīst, ka tāds pats secinājums ir jāizdara, ja tīkla izveidošanas un ekspluatācijas monopols tiek paplašināts attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu tirgu.

48.      Iepriekš minētajā spriedumā lietā Raso u.c. Tiesa ir paziņojusi, – “ir jāuzskata, ka atbilstošās tiesību normas, kādas izriet no [valsts pasākuma], pašas ir pretrunā [EKL 86. panta 1. punktam] savienojumā ar [EKL 82. pantu]. Šajā ziņā ir mazsvarīgi, ka iesniedzējtiesa nav norādījusi faktisku ļaunprātīgu izmantošanu, kādu pieļāvusi pārveidotā agrākā ostas sabiedrība” (15) (mans izcēlums).

49.      Kā izriet no šī sprieduma (27. punkta), lai gan vienkāršs fakts, ka, piešķirot ekskluzīvas tiesības, tiek radīts dominējošs stāvoklis EKL 86. panta 1. punkta izpratnē, pats nav nesaderīgs ar EKL 82. pantu, dalībvalsts pārkāpj šajās abās normās paredzētos aizliegumus, ja attiecīgais uzņēmums, vienkārši īstenojot tam piešķirtās ekskluzīvās tiesības, tiek mudināts ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli vai ja šīs tiesības var radīt situāciju, kurā šis uzņēmums tiek mudināts pieļaut šādu ļaunprātīgu izmantošanu.

50.      Un Tiesa tā paša sprieduma 28. punktā ir piebildusi, ka “ir jākonstatē, ka – tiktāl, ciktāl ar sistēmu, kas izveidota ar 1994. gada likumu, ir ne tikai piešķirtas pārveidotajai agrākajai ostas sabiedrībai ekskluzīvās tiesības piedāvāt šo termināļu koncesionāriem un pārējiem uzņēmumiem, kuriem atļauts darboties ostā, pagaidu darbaspēku, bet turklāt tai ir ļauts, kā izriet no [šī] sprieduma 17. punkta, konkurēt ar tiem ostas pakalpojumu tirgū, – šai pārveidotajai agrākajai ostas sabiedrībai ir interešu konflikts” (mans izcēlums) (16).

51.      Vienkārši īstenojot monopolu, attiecīgā ostas sabiedrība iepriekš minētajā lietā Raso u.c. varēja sev par labu izkropļot iespēju vienlīdzību starp dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri darbojas ostas pakalpojumu tirgū, un tā tika mudināta ļaunprātīgi izmantot monopola stāvokli, nosakot saviem konkurentiem ostas pakalpojumu tirgū pārmērīgi augstas cenas par darbaspēka nodrošināšanu vai arī nododot to rīcībā nepiemērotāku darbaspēku veicamo uzdevumu izpildei (minētā sprieduma 29. un 30. punkts). Tātad šajā spriedumā nav nekā, kas liecinātu par prasību konstatēt konkrēto ļaunprātīgo rīcību EKL 82. panta izpratnē, pat ja Tiesa identificē varbūtējas ļaunprātīgas sekas, kas var izrietēt no valsts pasākuma (skat. šo secinājumu 62. punktu).

52.      Arī spriedumā lietā TNT Traco (17) Tiesa nav konstatējusi Poste Italiane konkrētu, reālu vai potenciālu ļaunprātīgu rīcību tikai EKL 82. panta izpratnē.

53.      Varu tikai piekrist ģenerāladvokātam Z. Albēram [S. Alber], kurš secinājumu minētajā lietā 65. punktā ir precizējis, ka, “kopā interpretējot [EKL 82. pantu] un [EKL 86. pantu], vairs nav nepieciešams, lai visi [EKL 82. pantā] izvirzītie faktiskie kritēriji ir koncentrēti uz dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma personu. Ļaunprātīga izmantošana ir arī valsts varas pasākums un, konkrētāk, ekskluzīvu tiesību piešķiršana, kura izraisa situāciju, kas savas struktūras dēļ ir netaisna”.

54.      Iepriekš minētajā spriedumā lietā MOTOE tāpat saistībā ar EKL 82. pantu un EKL 86. panta 1. punktu Tiesa 49.–51. punktā ir atzinusi, ka “dalībvalsts pārkāpj šajās divās normās paredzētos aizliegumus tad, ja attiecīgais uzņēmums, vienkārši īstenojot tam piešķirtās īpašās vai ekskluzīvās tiesības, būtu nostādīts sava dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas situācijā vai ja šīs tiesības var radīt situāciju, kurā šis uzņēmums ir novests pie šādas ļaunprātīgas izmantošanas [(18)]. Šajā sakarā nav nepieciešams, lai faktiski notiek ļaunprātīga izmantošana [(19)]. EKL 82. panta un EKL 86. panta 1. punkta pārkāpums katrā ziņā pastāv tad, ja ar kādu dalībvalsts pasākumu, it īpaši tādu, ar ko tā piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs pēdējās normas izpratnē, tiek radīts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas risks [(20)]. Tādu neizkropļotas konkurences sistēmu, kāda ir paredzēta Līgumā (21), var garantēt tikai tad, ja ir nodrošināta dažādu tirgus dalībnieku [saimnieciskās darbības subjektu] iespēju vienlīdzība [(22)]. Tādai juridiskai personai kā ELPA [(23)], kas pati organizē un komerciāli izmanto motociklu sacīkstes, piešķirt [uzticēt] uzdevumu dot kompetentai administrācijai piekrišanu saistībā ar šo sacīkšu organizēšanas nolūkā iesniegtajiem atļaujas pieteikumiem faktiski nozīmē piešķirt tai pilnvaras noteikt personas, kam ir atļauts organizēt šādas sacīkstes, kā arī noteikt to organizēšanas nosacījumus, un tādējādi nozīmē piešķirt šim subjektam acīmredzamas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem [(24)]. Tādējādi šādas tiesības uzņēmumam, kam tās pieder, var radīt situāciju, kad tas nepieļauj citu tirgus dalībnieku piekļuvi attiecīgajam tirgum. Šo nevienlīdzīgu konkurences nosacījumu situāciju turklāt pastiprina Tiesas sēdē apstiprinātais fakts, ka, ja ELPA organizē vai piedalās motociklu sacīkšu organizēšanā, tai nav jāsaņem nekāda piekrišana, lai kompetentā administrācija tai piešķirtu vajadzīgo atļauju” (mans izcēlums).

55.      Domāju, ka no iepriekš izklāstītā jau var secināt, ka “neatkarīgi no ļaunprātīgas izmantošanas faktiskās pastāvēšanas”, lai pieņemtu, ka ir EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums, pietiek jau ar to, ka ar valsts pasākumu tiek radīts ļaunprātīgas izmantošanas risks.

56.      Visbeidzot, iepriekš minētā sprieduma lietā Connect Austria 84. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka, “ja nevienlīdzīgas iespējas starp tirgus dalībniekiem [saimnieciskās darbības subjektiem] un līdz ar to izkropļota konkurence ir valsts pasākuma izraisīta, šāds pasākums ir EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums”. Turklāt (87. punkts) “valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru DCS 1800 frekvenču joslā publiskam uzņēmumam dominējošā stāvoklī ir atļauts piešķirt papildu frekvences bez atsevišķas maksas, kamēr jaunpienācējam konkrētajā tirgū ir jāmaksā atlīdzība par DCS 1800 licences saņemšanu, publisko uzņēmumu dominējošā stāvoklī var mudināt pārkāpt EKL 82. panta noteikumus, pēc konkrētā tirgus definēšanas paplašinot vai pastiprinot tā dominējošo stāvokli, [tādējādi] izkropļojot konkurenci. Tā kā šajā gadījumā konkurences izkropļojums tiktu radīts ar valsts pasākumu, ar kuru tiek izveidota situācija, kurā starp dažādiem tirgus dalībniekiem netiek nodrošināta iespēju vienlīdzība, tas var izraisīt EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpumu” (mans izcēlums).

57.      Tāpat vēlos piebilst – ja sprieduma 94. punktā Vispārējā tiesa ir minējusi vairākus Tiesas spriedumus, kuri atkārtoti šajos secinājumos, tā savādā kārtā nav atgādinājusi tajos ietverto precizējumu, ka “nav nepieciešams, lai faktiski notiek ļaunprātīga izmantošana” vai “ka ir mazsvarīgi, ka iesniedzējtiesa nav norādījusi faktisko ļaunprātīgo izmantošanu” (25).

58.      Tātad ir būtiska atšķirība starp, pirmkārt, pienākumu identificēt un pierādīt konkrētu ļaunprātīgu rīcību tikai EKL 82. panta izpratnē un, otrkārt, pienākumu EKL 82. panta un EKL 86. panta 1. punkta kopīgai piemērošanai identificēt reālas vai potenciālas pret konkurenci vērstas sekas, kas var izrietēt no valsts pasākuma, ar ko tiek piešķirtas privileģētas tiesības.

59.      Turklāt ar šo nošķīrumu tiek saglabāta EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta kopīgās piemērošanas “lietderīgā iedarbība” (26). Ja būtu prasīts pierādīt konkrētu ļaunprātīgu rīcību tikai EKL 82. panta izpratnē dominējošā stāvokļa paplašināšanas gadījumā, kura būtu padarīta iespējama ar valsts pasākumu, tad nav sevišķi labi zināms, kāda varētu būt EKL 82. panta un EKL 86. panta 1. punkta savienojuma piemērošanas joma.

60.      No iepriekš izklāstītā, manuprāt, var secināt, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka ar valsts pasākumu ir pārkāpti EKL 86. panta 1. punkta noteikumi savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem, ja uzņēmums, kuram ar valsts pasākumu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, vienkārši īstenodams savas privileģētās tiesības, tiek mudināts ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli vai nevar novērst šādu ļaunprātīgu izmantošanu (27).

61.      Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar Tiesas judikatūru EKL 86. panta 1. punkta noteikumi savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem ir pārkāpti ikreiz, kad ar valsts pasākumu, ar ko piešķirtas privileģētas tiesības (publiskam uzņēmumam vai uzņēmumam, kuram jau ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības), tiek radīta iespēju nevienlīdzība starp saimnieciskās darbības subjektiem un ir ļauts uzņēmumam, kas ir dominējošā stāvoklī, izkropļot konkurenci, vienkārši īstenojot šīs tiesības, piemēram, saglabājot savu dominējošo stāvokli vai paplašinot to uz lejupējo tirgu, tādējādi ierobežojot potenciālo konkurentu ienākšanu, un nav nepieciešams pierādīt konkrētu ļaunprātīgu rīcību EKL 82. panta izpratnē (28).

62.      Šajā saistībā ir jānorāda – kad Tiesa atsevišķās lietās tomēr min vai identificē varbūtējas ļaunprātīgas sekas, tad tas tiek darīts vienīgi, lai identificētu pret konkurenci vērsto iedarbību, kas var izrietēt no valsts pasākuma, ja vien nav atzīts, ka tas ir pretrunā EKL 86. panta 1. punkta noteikumiem savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem (29).

63.      Gluži pretēji, ja nebūtu valsts pasākuma, ar ko piešķirtas privileģētas tiesības, EKL 82. pants varētu tikt piemērots tikai tad, ja dominējošā uzņēmuma tīša un autonoma ļaunprātīga rīcība būtu ļāvusi tam paplašināt savu dominējošo stāvokli uz citu tirgu papildus jau esošajam (30).

64.      Tā kā Vispārējā tiesa tādējādi ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, šajā lietā atzīdama, ka bija nepieciešams pierādīt konkrētu ļaunprātīgu rīcību EKL 82. panta izpratnē un ka nepietika identificēt pret konkurenci vērsto iedarbību, kas var izrietēt no valsts pasākuma, lai secinātu, ka tika pārkāpti EKL 86. panta 1. punkta noteikumi savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem Komisijas pirmais [apelācijas] pamats man šķiet pamatots.

65.      Tādēļ ierosinu Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu.

66.      Tāpat ierosinu Tiesai uzskatīt, ka šajā jautājumā tiesvedības apstākļi ļauj Tiesai nākt klajā ar nolēmumu, jo tai iesniegtajos lietas materiālos ir visas ziņas, kuras ļauj izvērtēt, vai Komisija ir identificējusi pret konkurenci vērsto iedarbību, kas var izrietēt no attiecīgā valsts pasākuma, – tas ir nosacījums secinājumam, ka ir pārkāpti EKL 86. panta 1. punkta noteikumi savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem.

67.      Šajā stadijā neapgalvojot, ka Komisija faktiski būtu pierādījusi DEI konkrētas ļaunprātīgas rīcības esamību, es uzskatu, ka Komisija ir identificējusi pret konkurenci vērsto iedarbību, kas var izrietēt no attiecīgā valsts pasākuma.

68.      Jautājums ir par sekām, kādas rada potenciālo konkurentu izslēgšana, ko izraisījusi DEI dominējošā stāvokļa paplašināšana no Grieķijas primārā brūnogļu piegādes tirgus uz sekundāro elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu. Šīs sekas pastāvēja iepriekš un turpinājās pat pēc Grieķijas elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgus liberalizācijas pasākumu veikšanas, kā arī pēc 2005. gada maija (31) – elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus izveides dienas (32). Visos attiecīgajos tirgus līmeņos, proti, brūnogļu piegādes līmenī un elektroenerģijas ražošanas līmenī, kā arī Grieķijas elektroenerģijas (vairumtirdzniecības) tirgū šīs sekas pēc tirgus liberalizācijas ir saglabājušās nemainīgas.

69.      DEI joprojām ir spējusi saglabāt un pastiprināt dominējošo stāvokli attiecīgajā lejupējā tirgū, pirmkārt, vienkārši īstenojot savas privileģētās tiesības uz brūnoglēm (tiklab pirms, kā pēc tirgus liberalizācijas pasākumu veikšanas), otrkārt, pati savas rīcības lejupējā tirgū seku dēļ (33) un, treškārt, Grieķijas Republikai atsakoties piešķirt jaunu brūnogļu izpētes vai izmantošanas atļauju, lai gan DEI (potenciālie) konkurenti bija izrādījuši par to interesi (un mēģinājuši ienākt gan augšupējā tirgū, gan lejupējā tirgū) (34) un lai gan Grieķijai vēl bija aptuveni 2000 miljoni tonnu neizmantotu brūnogļu krājumu (35).

70.      Šajā saistībā vēlos piebilst, ka gan Grieķijas Republika, gan DEI būtu varējušas novērst vai mazināt sekas, kādas rodas, nepieļaujot jaunu konkurentu ienākšanu sekundārajā tirgū, ja – vai nu ar valsts pasākumu, vai ar DEI rīcību (36) – tās jaunajiem konkurentiem, kas sāk darboties lejupējā tirgū, izmantošanai būtu nodevušas daudzveidīgu enerģijas avotu klāstu (kas ietver būtiskus brūnogļu daudzumus).

71.      Šīs izslēgšanas sekas vēl ir pastiprinātas ar DEI politiku elektroenerģijas ievades un tarifu noteikšanas jomā obligātajā dienas tirgū.

72.      Esmu vienisprātis ar Komisiju, ka no tiesību viedokļa šī pret konkurenci vērstā iedarbība uz tirgus struktūru nekādi neatšķiras no iedarbības, kāda izpaudās iepriekš minētajās lietās GB‑Inno BM, Connect Austria, Telekomunikāciju pakalpojumi un MOTOE.

73.      DEI, vienkārši īstenodama savas privileģētās tiesības augšupējā brūnogļu tirgū, kur tā bija dominējošā stāvoklī, ir paplašinājusi savu stāvokli (turklāt bez objektīva iemesla (37)) uz lejupējo elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu un tādējādi nav pieļāvusi jaunu potenciālo konkurentu ienākšanu šajā tirgū vai ir radījusi šai ienākšanai šķēršļus. Privileģētās tiesības, kas piešķirtas DEI – publiskajam uzņēmumam, jau bija ietekmējušas tirgus struktūru, radot iespēju nevienlīdzību un izkropļojot konkurenci augšupējā tirgū, un DEI ir izmantojusi šo situāciju, izmantodama savu dominējošo stāvokli augšupējā brūnogļu tirgū kā sviru (leverage), lai paplašinātu vai saglabātu savu stāvokli citā tirgū, kas ir cieši saistīts ar pirmo, kurš vertikāli atrodas lejā, – elektroenerģijas ražošanas tirgū, tādējādi nepieļaudama jaunu konkurentu ienākšanu šajā lejupējā tirgū un tādējādi ierobežodama konkurenci.

74.      Mytilinaios AE – persona, kas iestājusies lietā saistībā ar lietas materiāliem, būdama Grieķijā, ieradās Tiesas sēdē, par starpniecēm izmantojot savu meitasuzņēmumu Protergia AE – lielāko privāto elektroenerģijas ražotāju un lielāko privāto gāzes importētāju – un savu meitasuzņēmumu Alouminion AE – lielāko pamatslodzes jaudas patērētāju, kas veido 6 % elektroenerģijas patēriņa Grieķijā, tas ir, ar vienlaikus DEI lielāko konkurentu un lielāko klientu starpniecību. Šie uzņēmumi ir uzsvēruši, ka apstrīdētais lēmums bija stūrakmens Grieķijas elektroenerģijas tirgus attīstībai un normālai darbībai, kurš vairāk nekā desmit gadu pēc tā liberalizācijas saglabājās DEI kontrolē, jo attiecīgajā laika posmā un vēl tagad DEI brūnogļu ieguves tirgus daļa ir 97 % no 100 % elektroenerģijas ražošanas ar brūnoglēm un 100 % no elektroenerģijas mazumtirdzniecības pārdošanas (38).

75.      Pēc personu, kas iestājušās lietā, uzskatiem, tā kā nav konkurences spiediena, DEI piedāvā rūpnieciskajiem klientiem dārgāko elektrisko strāvu Savienībā, tādējādi sekmējot Grieķijas ražošanas nozares konkurētspējas neesamību. Turklāt esot vismaz 17 RAE lēmumi, kas izdoti 2012. gadā (39), par DEI konkurentu sūdzībām, kuros saskaņā ar personu, kas iestājušās lietā, viedokli ir pierādīts, ka viss, ko Komisija apstrīdētajā lēmumā bija paredzējusi ar vārdiem potenciāla ļaunprātīga izmantošana, ir apstiprinājies. Tāpat, pēc personu, kas iestājušās lietā, domām, tikai tad, ja DEI konkurentiem būs piekļuve brūnogļu ražošanai un elektroenerģijas ražošanai no brūnoglēm, tie varēs būt patiesi konkurenti šajā ziņā; tas ļaušot patērētājiem saņemt konkurētspējīgas cenas (40).

76.      Tādējādi Komisija, manuprāt, ir pietiekami pierādījusi, ka attiecīgais valsts pasākums var izkropļot konkurenci, jo, piešķirot DEI privileģētas tiesības uz brūnogļu atradnēm un saglabājot šīs tiesības pēc Grieķijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, ar to šim publiskajam uzņēmumam bija radīta situācija, kurā tas ne tikai kontrolēja brūnogļu piegādes tirgu, bet arī spēja izmantot šo kontroli, lai nepieļautu saviem konkurentiem elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū piekļuvi brūnoglēm, kura, kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, ir nepieciešama, lai varētu ienākt un būt konkurētspējīgs elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Īstenodama savas privileģētās tiesības un izvēlēdamās brūnogles, kas iegūtas ar minētajām tiesībām, atstāt pati sev elektroenerģijas ražošanai, DEI spēja pasargāt savu dominējošo stāvokli elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū pat pēc tā liberalizācijas.

77.      Vispārīgāk tādās lietās kā šī EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta kopīgai piemērošanai Komisijai nav pienākuma sniegt pierādījumus par dominējošā uzņēmuma konkrētu ļaunprātīgu rīcību tikai EKL 82. panta izpratnē, pateicoties valsts pasākumam. Toties tai ir pienākums identificēt pret konkurenci vērsto iedarbību, kas var izrietēt no attiecīgā valsts pasākuma.

78.      Tādēļ ierosinu Tiesai noraidīt otro iebildumu, ko DEI izvirzījusi pirmā pamata Vispārējā tiesā otrajā un ceturtajā daļā par kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot EKL 86. panta 1. punkta noteikumus savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem, un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu pārējos DEI izvirzītos pamatus.

B –    Par otro pamatu (pakārtoti)

79.      Pārbaudu šo pamatu tikai gadījumam, ja Tiesa, noraidot Komisijas pirmo pamatu, nolemtu, ka EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta kopīgai piemērošanai ir nepieciešams identificēt un pierādīt dominējošā uzņēmuma konkrētu ļaunprātīgu rīcību tikai EKL 82. panta izpratnē.

1)      Lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums

80.      Ar otro pamatu, kas formāli tāpat sastāv no vairākām savstarpēji saistītām daļām, Komisija norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 85.–93. punkts ir balstīts uz neprecīzu, nepilnīgu un nepietiekamu pamatojumu, uz kļūdainu pierādījumu kvalifikāciju un sagrozīšanu, kā arī uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma pamatojuma interpretāciju.

81.      Komisija būtībā apgalvo, ka, pat ja – pretēji tam, ko tā apgalvojusi savā pirmajā pamatā, – EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta kopīgai piemērošanai būtu vajadzīgi pierādījumi par dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma konkrētas ļaunprātīgas rīcības esamību, apstrīdētajā lēmumā esot pierādīta šādas rīcības esamība šajā lietā.

82.      Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 79.–93. punktā Vispārējās tiesas vērtējums ir balstīts uz nepareizu pamatojumu, kļūdainu pierādījumu kvalifikāciju un Komisijas lēmuma pamatojuma sagrozīšanu, jo, lai ko arī Vispārējā tiesa neteiktu 87.–91. punktā, tā nav aplūkojusi izšķirošo nozīmi, kāda ir atsevišķiem faktoriem, proti, pirmkārt, tam, ka Grieķijas Republika ir ne tikai veikusi apstrīdētos pasākumus pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas valstī, bet arī ir atstājusi tos spēkā pat pēc šīs liberalizācijas, un, otrkārt, tam, ka pret konkurenci vērstā iedarbība sekundārajā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū turpinājās pat pēc 2005. gada maija.

83.      DEI un Grieķijas Republika galvenokārt norāda, ka otrais [apelācijas] pamats nav pieņemams kopumā, jo Komisija tikai apelācijas stadijā pirmo reizi mēģinot pierādīt DEI ļaunprātīgu rīcību. Turklāt Komisija sagrozot Vispārējās tiesas konstatējumus un pierādījumu vērtējumu.

84.      Pakārtoti DEI un Grieķijas Republika apgalvo, ka otrais pamats ir juridiski un faktiski nepamatots. Konkrētāk, DEI iespēja iesniegt obligātajā dienas tirgus sistēmā piedāvājumus par zemāku cenu brūnogļu zemāku mainīgo izmaksu dēļ neesot ļaunprātīga rīcība elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Komisija neminot, ka DEI konkurenti rentabli ražo elektroenerģiju, izmantojot stacijas ar dabasgāzi un ka minētais tirgus attīstās, samazinoties brūnogļu un pieaugot dabasgāzes [izmantošanai] kopējā elektroenerģijas ražošanā. DEI iespēja gūt peļņu, pateicoties piekļuvei brūnoglēm, nevarot tikt uzskatīta nedz par ļaunprātīgu rīcību, nedz arī par šķērsli faktiskai ienākšanai elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, jo tās konkurenti tajā tāpat gūst peļņu un pastāvīgi palielina tajā savu tirgus daļu. Turklāt brūnogļu zemās mainīgās izmaksas atsverot tas, ka tām ir lielākas ieguldījumu izmaksas.

2)      Analīze

a)      Par pieņemamību

85.      Pretēji DEI un Grieķijas Republikas norādītajam ir skaidrs, ka šis pamats nevar tikt kopumā noraidīts kā nepieņemams. Iemesls tam ir vienkāršs: Komisija kritizē pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi patiesos faktus un sniegusi to kļūdainu juridisko kvalifikāciju.

b)      Par lietas būtību

86.      Vispirms attiecībā uz konstatējumiem, ko Vispārējā tiesa veikusi pārsūdzētā sprieduma 91. punktā, varu piekrist Komisijai, ka tajos nav ņemts vērā, ka mazsvarīgi ir tas, ka DEI darbojās elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū pirms tā liberalizācijas un ka tai ir jāievēro obligātā dienas tirgus darbības normas.

87.      Pirmkārt, pret konkurenci vērstā iedarbība, kas izriet no attiecīgajiem valsts pasākumiem, kā arī no DEI rīcības pirms liberalizācijas, sekundārajā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū turpinājās pat pēc 2005. gada maija un, otrkārt, ir jājautā nevis, vai DEI ievēro šīs normas, bet gan, kādā mērā, šīs normas ievērojot, tā spēj izmantot savu dominējošo stāvokli un konkurētspējas priekšrocības augšupējā tirgū kā sviru ļaunprātīgai rīcībai lejupējā tirgū, it īpaši ar piedāvājumiem, ko tā iesniedz obligātajā dienas tirgū.

88.      Pamatā pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz premisu, ka tikai attiecīgajiem valsts pasākumiem varēja būt esoša vai potenciāla pret konkurenci vērsta iedarbība (sekas un ietekme attiecībā uz konkurentiem) un ka nav identificēta nekāda DEI ļaunprātīga rīcība, kas būtu varējusi to veicināt.

89.      Gan apstrīdētajā lēmumā, gan pārsūdzētajā spriedumā un tiesvedībā Tiesā tika atklāta dažāda DEI rīcība vienlaikus augšupējā tirgū un lejupējā tirgū, kas pārsniedza vienkāršu valsts piešķirto tiesību izmantošanu. Tādējādi fakts, ka potenciālu konkurentu ienākšana lejupējā elektroenerģijas tirgū tika izslēgta vai tai tika radīti šķēršļi, neizriet tikai no valsts pasākuma (kā lietā Dusseldorp u.c., minēta iepriekš), bet (vismaz daļēji) izriet arī no DEI rīcības.

90.      Tādējādi augšupējā tirgū DEI izvēlējās atstāt brūnogles pati sev elektroenerģijas ražošanai un tādējādi varēja pasargāt savu dominējošo stāvokli elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū (lejupējā tirgū) pat pēc tā liberalizācijas. Ienākšana lejupējā elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū it īpaši ir atkarīga no piekļuves būtiskiem brūnogļu daudzumiem augšupējā tirgū, lai jaunpienācējs varētu konkurēt ar DEI vienlīdzīgos apstākļos. Potenciālie konkurenti saskārās ar šķēršļiem no divām pusēm: pirmkārt, ar Grieķijas Republikas atteikumu piešķirt jaunas izmantošanas tiesības attiecībā uz pārējām brūnogļu atradnēm un, otrkārt, ar DEI īstenoto kontroli pār Grieķijas tirgū pieejamo brūnogļu piegādi. Nolemdama brūnogļu piegādi atstāt pati sev elektroenerģijas ražošanai, tā vietā, lai vismaz daļu brūnogļu pārdotu minētajā tirgū, DEI faktiski ir liegusi potenciālajiem konkurentiem piekļuvi brūnoglēm un tātad lētākajam enerģijas avotam Grieķijā, kurš nepieciešams, lai ražotu elektroenerģiju ar peļņu, un tātad lai ienāktu lejupējā elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū.

91.      Lejupējā tirgū saistībā ar elektroenerģijas vairumtirdzniecības obligāto dienas tirgu DEI par pašas noteiktu tarifu ievadīja savstarpēji savienotajā sistēmā (vairumtirdzniecības jeb pūla mehānismā) lielākos elektroenerģijas daudzumus par zemākajām cenām, kas ļāva tai ne tikai segt savas fiksētās izmaksas un mainīgās izmaksas, bet arī gūt lielu peļņu (41) un tādējādi izslēgt jebkādu jaunu konkurentu ienākšanu attiecīgajā lejupējā tirgū vai radīt šai ienākšanai šķēršļus (42).

92.      No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa norāda sava sprieduma 89. punktā, DEI nav pārsūdzētajā spriedumā raksturotā pasīvā dalībniece, jo tā varēja noteikt savu izturēšanos gan attiecībā uz savu privileģēto tiesību uz brūnoglēm izmantošanu, gan attiecībā uz elektroenerģijas ievadi un tās tarifu noteikšanu obligātajā dienas tirgū.

93.      Turklāt, kā norāda Komisija, Vispārējā tiesa nemaz nav ņēmusi vērā nesaraujamo saikni un nenovēršamo “ļaunprātīgas izmantošanas” “risku”, kas no attiecīgajiem valsts pasākumiem izriet tādēļ vien, ka DEI īsteno savas privileģētās tiesības lejupējā tirgū, lai gan DEI spēja paredzēt cēloņsakarību starp savu rīcību gan augšupējā tirgū, gan lejupējā tirgū un nenovēršami negatīvajām sekām attiecībā pret tās esošajiem un potenciālajiem konkurentiem pēdējā minētajā tirgū.

94.      Papildus tam, ka Vispārējā tiesa nav izskatījusi nedz visus apstrīdētajā Komisijas lēmumā minētos pierādījumus, nedz arī pierādījumus, ko lietas dalībnieces sniegušas tiesvedības gaitā Vispārējā tiesā (Komisija ir iesniegusi ļoti daudz datņu, statistikas datu, ziņojumu par DEI rīcību pēc 1995. gada), konkrētāk, īpašos pierādījumus, kas iesniegti pēc tās pieprasījuma un kas minēti pārsūdzētā sprieduma 49. un 87.–91. punktā, es pārsūdzētajā spriedumā neredzu pamatojumu (43), kas ļautu uzskatīt, ka iepriekš norādītā rīcība nebūtu ļaunprātīga, vēl jo vairāk, manuprāt, dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, neatkarīgi no šī stāvokļa iemesliem, ir īpaša atbildība par to, lai tā rīcība neapdraudētu efektīvu un neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū (44).

95.      Uzskatu, ka, lai gan īpašas atbildības jēdziens tika izstrādāts un piemērots uzņēmumiem, kam ir dominējošais stāvoklis, pamatojoties uz EKL 82. pantu, šim jēdzienam var būt zināma nozīme arī saistībā ar EKL 82. panta un EKL 86. panta 1. punkta kopīgu piemērošanu attiecībā uz publiskajiem vai privileģētajiem uzņēmumiem, kuriem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības atbilstoši valsts pasākumiem.

96.      Šajā saistībā, un it īpaši attiecībā uz dalībvalstu pienākumu, piekrītu ģenerāladvokātam Ž. L. da Krušam Vilasam [J. L. da Cruz Vilaça] (45), ka “[86.] pants attiecas vienīgi uz uzņēmumiem, par kuru rīcību valstīm ir jāuzņemas īpaša atbildība ietekmes dēļ, kādu valstis var īstenot attiecībā uz šo rīcību. Tas galvenokārt nozīmē nodrošināt, lai valsts (“valsts varas” izpratnē atbilstoši Tiesas sniegtajai šo vārdu interpretācijai) iejaukšanās rezultātā saistībā ar šiem uzņēmumiem netiktu ierobežota vai izkropļota konkurence, vai arī radīti izkropļojumi šo uzņēmumu attiecībās ar privātajiem uzņēmumiem”.

97.      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 85.–93. punktā ietvertais Vispārējās tiesas vērtējums ir balstīts uz nepareizu vai nepietiekamu pamatojumu. Tas tāpēc, ka, lai gan Vispārējā tiesa apliecina pretējo, Komisija tomēr ir pārmetusi DEI un, manuprāt, apstrīdētajā lēmumā pat pierādījusi, ka DEI bija bez objektīva iemesla paplašinājusi savu dominējošo stāvokli no Grieķijas brūnogļu piegādes tirgus uz lejupējo elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu.

98.      Tādējādi ierosinu Tiesai apmierināt Komisijas otro pamatu, atcelt Vispārējās tiesas spriedumu nepareiza vai nepietiekama pamatojuma dēļ un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu pārējos pamatus.

IV – Secinājumi

99.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai nospriest šādi:

1)      Galvenokārt:

–        atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 20. septembra spriedumu lietā T‑169/08 DEI/Komisija;

–        noraidīt otro iebildumu, ko Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) izvirzījusi pirmā pamata Vispārējā tiesā otrajā un ceturtajā daļā par kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot EKL 86. panta 1. punkta noteikumus savienojumā ar EKL 82. panta noteikumiem;

–        nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai

–        un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

2)      Pakārtoti:

–        atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 20. septembra spriedumu lietā T‑169/08 DEI/Komisija;

–        nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai

–        un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.


1 – Oriģinālvaloda – franču.


2 – Spriedums lietā T‑169/08 DEI/Komisija (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).


3 – Komisijas 2008. gada 5. marta Lēmums C(2008) 824, galīgā redakcija (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).


4 – Jautājums ir par Valsts elektroenerģijas sabiedrību, kuras nosaukums angļu valodā ir The Public Power Corporation, kas dažkārt tiek saukta arī par PPC.


5 – Šajos secinājumos izmantošu veco numerāciju, jo apstrīdētais lēmums tika pieņemts, kad bija spēkā EK līgums.


6 – Obligātā dienas tirgus darbības aprakstu skat. pārsūdzētā sprieduma 12.–14. punktā.


7 – Atbilstoši Grieķijas 1959. gada 12. un 13. novembra Likumdošanas dekrētam Nr. 4029/1959 (FEK A’ 250) un Grieķijas 1975. gada 23. un 29. augusta Likumam Nr. 134/1975 (FEK A’ 180).


8 – 1991. gada 23. aprīļa spriedums lietā C‑41/90 Höfner un Elser (Recueil, I‑1979. lpp.), 1991. gada 10. decembra spriedums lietā C‑179/90 Merci convenzionali porto di Genova (Recueil, I‑5889. lpp.), 1997. gada 11. decembra spriedums lietā C‑55/96 Job Centre (Recueil, I‑7119. lpp.), 1998. gada 12. februāra spriedums lietā C‑163/96 Raso u.c. (Recueil, I‑533. lpp.) un 2008. gada 1. jūlija spriedums lietā C‑49/07 MOTOE (Krājums, I‑4863. lpp.).


9 – Attiecīgi 1991. gada 19. marta spriedums lietā C‑202/88 (Recueil, I‑1223. lpp.), 1991. gada 13. decembra spriedums lietā C‑18/88 (Recueil, I‑5941. lpp.) un 2003. gada 22. maija spriedums lietā C‑462/99 (Recueil, I‑5197. lpp.).


10 – 1998. gada 25. jūnija spriedums lietā C‑203/96 (Recueil, I‑4075. lpp.).


11 – Proti, iepriekš minētos spriedumus lietā Raso u.c. (27. punkts), lietā Höfner un Elser (29. punkts), lietā Merci convenzionali porto di Genova (17. punkts), lietā Job Centre (31. punkts) un lietā MOTOE (50. un 51. punkts).


12 – Skat. apstrīdētā lēmuma 180.–183. un 191.–199. apsvērumu (argumentiem par šīs teorijas analīzes robežām). Skat. arī tā 200.–237. apsvērumu (kuros Komisija ir aplūkojusi un visbeidzot atspēkojusi papildu argumentus, tostarp par brūnogļu konkurētspēju).


13 – Šo teoriju Komisija jau bija izmantojusi divos lēmumos, kas pamatoti ar EKL 86. pantu attiecībā uz paātrināto sūtījumu darbības noteikumiem Spānijā (1990. gada 1. augusta Lēmums 90/456/EEK par starptautiskā kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu Spānijā (OV L 233, 19. lpp.)) un Nīderlandē (1989. gada 20. decembra Lēmums 90/16/EEK par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu Nīderlandē (OV 1990, L 10, 47. lpp.)).


14 – 1992. gada 17. novembra spriedums apvienotajās lietās C‑271/90, C‑281/90 un C‑289/90 (Recueil, I‑5833. lpp., 36. punkts).


15 – Skat. 31. punktu. Skat. arī spriedumu lietā GB-Inno-BM (minēts iepriekš, 23.–25. punkts).


16 – Var vilkt paralēles ar DEI, kurai, kvazimonopola tiesībām uz brūnogļu izmantošanu dēļ, ko tai piešķīrusi Grieķijas Republika, bija iespējas, atstājot šīs brūnogles sev elektroenerģijas ražošanai, nepieļaut jebkādu jaunpienācēju ienākšanu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū.


17 – 2001. gada 17. maija spriedums lietā C‑340/99 (Recueil, I‑4109. lpp.).


18 – Šeit skat. Tiesas minēto judikatūru: spriedumu lietā Höfner un Elser (minēts iepriekš, 29. punkts), 1991. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑260/89 ERT (Recueil, I‑2925. lpp., 37. punkts), spriedumu lietā Merci convenzionali porto di Genova (minēts iepriekš, 16. un 17. punkts), 1994. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑323/93 Centre d’insémination de la Crespelle (Recueil, I‑5077. lpp., 18. punkts), spriedumu lietā Raso u.c. (minēts iepriekš, 27. un 28. punkts), 1999. gada 21. septembra spriedumu lietā C‑67/96 Albany (Recueil, I‑5751. lpp., 93. punkts), 2000. gada 12. septembra spriedumu apvienotajās lietās no C‑180/98 līdz C‑184/98 Pavlov u.c. (Recueil, I‑6451. lpp., 127. punkts), 2001. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑475/99 Ambulanz Glöckner (Recueil, Ι‑8089. lpp., 39. punkts) un 2008. gada 31. janvāra spriedumu lietā C‑380/05 Centro Europa 7 (Krājums, I‑349. lpp., 60. punkts). Šajā ziņā pēc analoģijas skat. arī spriedumu lietā Connect Austria (minēts iepriekš, 80. punkts).


19 – Šeit Tiesa norāda, ka iepriekš minētā tās sprieduma lietā Job Centre 36. punktā ir teikts tas pats. Pēdējā minētajā punktā ir precizēts, ka “nav nepieciešams, lai attiecīgā ļaunprātīgā rīcība būtu faktiski ietekmējusi šo tirdzniecību. Pietiek pierādīt, ka šai rīcībai var būt šāda ietekme”.


20 – Šajā ziņā skat. judikatūru, ko Tiesa šeit minējusi: iepriekš minētos spriedumus lietā ERT (37. punkts), lietā Merci convenzionali porto di Genova (17. punkts) un lietā Centro Europa 7 (60. punkts).


21 – Neizkropļotas konkurences ideja ir skaidri minēta EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, taču tā ir arī EKL 81.–89. pantā paredzēto konkurences noteikumu pamatā.


22 – Šeit skat. judikatūru, ko Tiesa norādījusi 51. punktā iepriekš minētajā spriedumā lietā MOTOE, un iepriekš minētos spriedumus Telekomunikāciju terminālu lietā (51. punkts), lietā GB-Inno-BM (25. punkts) un tādā pašā ziņā spriedumus lietā ERT (minēts iepriekš, 37. punkts), kā arī lietā Raso u.c. (minēts iepriekš, 29.–31. punkts).


23 – Elliniki Leschi Aftokinitou kai Perigiseon (Grieķijas Automobiļu un ceļojumu klubs, turpmāk tekstā – “ELPA”).


24 – Pēc analoģijas skat. iepriekš minētos spriedumus Telekomunikāciju terminālu lietā (51. punkts) un lietā GB‑Inno‑BM (25. punkts), kurus norādījusi Tiesa.


25 – Skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Raso u.c. (31. punkts), lietā MOTOE (49. punkts), kā arī spriedumus, kas minēti šo secinājumu 18.–20. un 22. zemsvītras piezīmē.


26 – Tiesa vairākās lietās ir atzinusi, ka, ja vienkāršs fakts, ka, piešķirdama ekskluzīvas tiesības, dalībvalsts rada dominējošu stāvokli, pats nav nesaderīgs ar EKL 86. pantu, tad tomēr EK līgumā dalībvalstīm ir noteikts pienākums neveikt vai neatstāt spēkā pasākumus, kas var atņemt šīs tiesību normas lietderīgo iedarbību. Skat., piemēram, spriedumu lietā ERT (minēts iepriekš, 35. punkts) un 2000. gada 10. februāra spriedumu apvienotajās lietās C‑147/97 un C‑148/97 Deutsche Post (I‑825. lpp., 39. punkts). Kā ģenerāladvokāts Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] ir pareizi paskaidrojis 65. punktā secinājumos lietā, kurā 1988. gada 4. maijā pasludināts spriedums lietā 30/87 Bodson (Recueil, Ι‑2497. lpp.), EKL 86. panta 1. punkta noteikuma “mērķis ir novērst to, ka valsts iestādes izmanto īpašās virsvaldības attiecības, kas šīs iestādes saista ar atsevišķu veidu uzņēmumiem, lai liktu tiem rīkoties tā, kā ir aizliegts ar Līgumu, vai piešķirtu tiem priekšrocības, kas nav saderīgas ar kopējo tirgu”. Iemesls, kura dēļ EKL 86. panta noteikumi tika iekļauti Līgumā, ir tieši ietekme, kādu valsts iestādes var īstenot attiecībā uz šo uzņēmumu komerclēmumiem. Šī iemesla dēļ EKL 86. pants attiecas vienīgi uz uzņēmumiem, par kuru rīcību valstīm ir jāuzņemas īpaša atbildība ietekmes dēļ, kādu valstis var īstenot attiecībā uz šo uzņēmumu rīcību. Tas galvenokārt nozīmē nodrošināt, lai valsts iejaukšanās rezultātā saistībā ar šiem uzņēmumiem netiktu ierobežota vai izkropļota konkurence, vai arī radīti izkropļojumi šo uzņēmumu attiecībās ar privātajiem uzņēmumiem.


27 – Skat., piemēram, spriedumu lietā MOTOE (minēts iepriekš, 49.–51. punkts).


28 – Skat. iepriekš minēto Telekomunikāciju pakalpojumu spriedumu (36. punkts) un iepriekš minēto spriedumu lietā Connect Austria (80.–84. punkts). Skat. arī iepriekš minēto Telekomunikāciju terminālu spriedumu (51. punkts), iepriekš minētos spriedumus lietā Dusseldorp u.c. (61. un nākamie punkti), kā arī lietā GB-Inno-BM (20. un 21. punkts). Skat. arī Debegioti, S., “I paravasi ton arthron 106(1) kai 102 SynthLEE enopsei ton apofaseon tou Genikou Dikastiriou tis Enosis gia ton elliniko ligniti” (LESD 106. panta 1. punkta un 102. panta pārkāpumi, ņemot vērā Vispārējās tiesas spriedumus par brūnoglēm Grieķijā), Dikaio Epicheiriseon & Etairion (Uzņēmumu un sabiedrību tiesības), 2012, 900.–914. lpp. Minētais autors uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā ir nepareizi interpretēta Tiesas judikatūra.


29 – Iepriekš minētajā spriedumā lietā Connect Austria Tiesa ir raksturojusi publiskā vai privileģētā uzņēmuma potenciālo praksi, kura tomēr ne vienmēr ir prettiesiska EKL 82. panta izpratnē. Tādējādi Vispārējās tiesas konstatējums pārsūdzētā sprieduma 111. punkta beigu daļā, saskaņā ar kuru “Tiesa ņēma vērā arī publiskā uzņēmuma rīcību tirgū”, ir kļūda tiesību piemērošanā, jo spriedumā lietā Connect Austria nebija konstatēta nekāda konkrēta rīcība.


30 – Skat., piemēram, 1979. gada 13. februāra spriedumu lietā 85/76 Hoffmann-La Roche/Komisija (Recueil, 461. lpp., 91. punkts) un 1990. gada 10. jūlija spriedumu lietā T‑51/89 Tetra Pak/Komisija (Recueil, II‑309. lpp., 23. un 24. punkts).


31 – Grieķijas Republikai bija jāveic elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumi kopš 2001. gada februāra, bet tā šos pasākumus neveica (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 61. un 62., 85., 109., 136.3., 147., 150. un 235. apsvērumu).


32 – Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 87. punktā pati atzīst, ka Grieķijas Republikas veikto pasākumu, proti, privilēģiju, kas piešķirtas DEI pirms 2001. gada, sekas ir turpinājušās pēc 2001. gada.


33 – Skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma preambulas 164., 182., 188. un 189., 191., 193., 195.–197., 199., 214. un 215. apsvērumu, 237. un 255. piezīmi un preambulas 223.–225., 228. un 229., 233. un 238. apsvērumu.


34 – Skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma preambulas 185., 225. un 237. apsvērumu.


35 – Vispārējā tiesa šo pret konkurenci vērstās iedarbības pastiprināšanas iemeslu min pārsūdzētā sprieduma 88. punktā.


36 – Tiklīdz uzņēmums, kuram ir privileģētās izmantošanas tiesības, ir ieguvis brūnogles kā preci, [šīs] brūnogles var vai nu i) tikt pārdotas, vai izplatītas vietējā tirgū (vai tikt eksportētas), vai arī ii) šis uzņēmums tās var izmantot par kurināmo elektroenerģijas ražošanai. DEI ir izvēlējusies otro iespēju un izmanto brūnogles vienīgi, lai pati ražotu elektroenerģiju. Skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma preambulas 126. un 127. apsvērumu.


37 – Administratīvā procesa un tiesvedības Vispārējā tiesā gaitā Grieķijas Republika ne reizi nav apgalvojusi, ka DEI dominējošā stāvokļa paplašināšana no primārā brūnogļu piegādes tirgus uz sekundāro (lejupējo) elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu “būtu ojektīvi attaisnojama”. Skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma preambulas 240. apsvērumu.


38 – Skat. Grieķijas Enerģētikas regulatora (RAE) Lēmumu Nr. 822/2012, kurā uzsvērts, ka “elektroenerģijas tirgus, kas darbotos rentabli, nepastāv, zinot, ka DEI pieder visas gāzes un brūnogļu [elektro]stacijas, un vairāk nekā 65 % no elektroenerģijas ražošanas tirgus, bet tās konkurenti izmanto jaunākas ražotnes ar dabasgāzi”, un tādējādi RAE vienkārši norāda – tirgus, kurš darbotos dabiski, neesot iespējams nedz no ražošanas, nedz piegādes viedokļa.


39 – Skat., konkrētāk, RAE 2012. gada 17. oktobra Lēmumu Nr. 822/2012 par sūdzību RAE I‑153708/22.03.202, ko iesniegusi sabiedrība G. M. M.LARKO AE pret DEI, 23. punkts: “ir acīmredzams, ka nepastāv elektroenerģijas tirgus, kas darbotos efektīvi; tas ir pierādīts, – īpašu analīzi veikt nav nepieciešams, ņemot vērā, ka [DEI] vienai pašai pieder visas valsts brūnogļu [elektro]stacijas un hidroelektrostacijas un ka tai joprojām pieder vairāk nekā 65 % no elektroenerģijas tirgus, lai gan visi tās konkurenti apsaimnieko jaunas ražotnes ar dabasgāzi, kas nav nolietotas, un ņemot vērā, ka [konkurentiem] pretī ir ilgstoši izmantotas, proti, nolietotas stacijas, ar brūnoglēm, dabasgāzi vai hidroelektrostacijas. Tātad piegādes nozarē nevar pastāvēt funkcionāls tirgus, jo visu šo tirgu faktiski un galvenokārt kontrolē [DEI]” (mans izcēlums). Skat. arī ieskatam RAE Lēmumu Nr. 831/2012, kā arī Lēmumu Nr. 346/2012 un Lēmumu Nr. 822/2012 (pēdējos minētajos lēmumos ir atklāts, ka DEI ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, it īpaši par sliktu saviem rūpnieciskajiem klientiem).


40 – Skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 255., 215. un 244. apsvērumu, kuros norādīts uz elektroenerģijas piegādes tirgus darbību un uz mazo ražotāju stāvokli.


41 – Skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 83.–90. apsvērumu un pārsūdzētā sprieduma 90. punktu.


42 – Skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 84.–98., 199., 215. (kā arī 237. un 255. piezīmi), 222.–225., 228. un 229., un 237. apsvērumu. Skat. arī Komisijas 2011. gada 7. marta rakstveida apsvērumus, kas iesniegti Vispārējā tiesā pēc tās īpaša pieprasījuma, kurš minēts pārsūdzētā sprieduma 49. punktā. Tas izriet arī no Grieķijas Republikas 2011. gada 1. februāra atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem.


43 – Apelācijas sūdzība ir pieņemama, ja spriedumā ir pretrunīgs vai nepietiekams pamatojums. Šajā ziņā skat. 1998. gada 17. decembra spriedumu lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija (Recueil, I‑8417. lpp., 25. punkts), 2007. gada 25. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C‑403/04 P un C‑405/04 P Sumitomo Metal Industries un Nippon Steel/Komisija (Krājums, I‑729. lpp., 77. punkts), un 2008. gada 9. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑120/06 P un C‑121/06 P FIAMM u.c./Padome un Komisija (Krājums, Ι‑6513. lpp., 90. punkts), kā arī 2009. gada 16. jūlija spriedumu lietā C‑385/07 P Der grüne Punkt – Duales System Deutschland/Komisija (Krājums, Ι‑6155. lpp., 71. punkts). Turklāt Vispārējai tiesai ir jāpamato savi spriedumi tādā veidā, kas ļautu Tiesai veikt pārbaudi attiecībā uz iespējamo Vispārējā tiesā iesniegto pierādījumu satura sagrozīšanu (skat. 2000. gada 15. jūnija spriedumu lietā C‑237/98 P Dorsch Consult/Padome un Komisija (Recueil, I‑4549. lpp., 50. un 51. punkts) un 2005. gada 12. jūlija spriedumu lietā C‑198/03 P Komisija/CEVA un Pfizer (Krājums, I‑6357. lpp., 50. punkts)).


44 – It īpaši skat. 1983. gada 9. novembra spriedumu lietā 322/81 Michelin/Komisija (Recueil, 3461. lpp., 57. punkts). Skat. arī 2000. gada 16. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑395/96 P un C‑396/96 P Compagnie maritime belge transports u.c./Komisija (Recueil, I‑1365. lpp., 34. punkts) un spriedumu lietā ERT (minēts iepriekš, 35. punkts).


45 – Skat. viņa secinājumus lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Bodson (minēts iepriekš, 67. un 68. punkts).