PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 13. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Grafiska preču zīme “EMILIO PUCCI” – Valsts grafisku preču zīmju “EMIDIO TUCCI” īpašnieka iebildumi – Daļējs reģistrācijas atteikums
Lieta T‑8/03
El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv H. Rivass Zurdo [J. Rivas Zurdo], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Buloks [P. Bullock] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Emilio Pucci Srl, Florence (Itālija), ko pārstāv P. L. Ronsalja [P. L. Roncaglia], Dž. Lazereti [G. Lazzeretti] un M. Boleto [M. Boletto], advokāti,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2002. gada 3. oktobra lēmumu apvienotajās lietas R 700/2000‑4 un R 746/2000‑4 attiecībā uz valsts grafisko preču zīmju “EMIDIO TUCCI” īpašnieka iebildumiem pret grafiskās preču zīmes “EMILIO PUCCI” reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],
sekretārs H. Palacio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 9. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 1. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums “EMILIO PUCCI”, kas attēlots šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 3., 8., 24. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “Balināšanas līdzekļi un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie līdzekļi, matu losjoni; zobu pastas”;
– 18. klase: “Āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas un zirglietas”;
– 24. klase: “Audumi un tekstilpreces, kas nav ietvertas citās klasēs; gultas un galda pārklāji”;
– 25. klase: “Apģērbi, apavi, galvassegas”.
4 1998. gada 6. aprīlī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 25/1998.
5 1998. gada 3. jūlijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm.
6 Pirmkārt, prasītāja, pamatojot savus iebildumus, atsaucās uz sajaukšanas iespēju, ko paredz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ar vairākām valsts preču zīmēm, kuru īpašniece ir prasītāja, it īpaši ar divām preču zīmēm, ko veido grafisks apzīmējums “EMIDIO TUCCI”, kas ir attēlots šādi:
Šīs divas preču zīmes ir reģistrētas Spānijā:
– 1994. gada 5. decembrī ar reģistrācijas Nr. 1908876 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē (“Balināšanas līdzekļi un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie līdzekļi, matu losjoni; zobu pastas”);
– 1984. gada 30. maijā ar reģistrācijas Nr. 855782 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē (“Apģērbi, tajā skaitā, zābaki, kurpes un čības”).
7 Otrkārt, prasītāja apgalvoja, ka minētajām preču zīmēm Spānijā ir reputācija un ka, izmantojot reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no šo preču zīmju atšķirtspējas vai to reputācijas vai kaitēt tām Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē.
8 Ar 2000. gada 20.aprīļa lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa, pamatojoties tikai uz iepriekš 6. punktā norādītajām divām Spānijas preču zīmēm:
– daļēji apmierināja iebildumus un šajā daļā atteica pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām 3. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, kā arī attiecībā uz daļu no 18. klasē ietilpstošajām precēm (“Āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni”);
– noraidīja iebildumus un šajā daļā atļāva pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 18. klasē ietilpstošajām precēm: “Lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas un zirglietas”, kā arī attiecībā uz visām 24. klasē ietilpstošajām precēm.
9 Gan persona, kas iestājusies lietā, ciktāl to skar pieteiktās preču zīmes reģistrācijas daļējs atteikums, gan prasītāja, ciktāl to skar iebildumu daļējs noraidījums, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju [apelācijas sūdzību] ITSB.
10 Izskatot abas apelācijas sūdzības apvienoti saskaņā ar 7. panta 1. punktu Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2002. gada 3. oktobra lēmumu apvienotajās lietās R 700/2000‑4 un R 746/2000‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots 2002. gada 7. novembrī:
– atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, ar kuru tika apmierināti iebildumi un attiecīgi, atteikta preču zīmes reģistrācija attiecībā uz precēm: “Āda un ādas imitācija, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni”, kas ietilpst 18. klasē;
– noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kas attiecas uz 3., 24. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, kā arī uz 18. klasē ietilpstošajām precēm: “Lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas un zirglietas”.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru ir daļēji apmierināta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība, noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība un atzīta Kopienas preču zīmes reģistrācija attiecībā uz 18. un 24. klasē ietilpstošajām precēm;
– atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām šajā reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm, kas ietilpst 18. un 24. klasē;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Pamatojot savus prasījumus, prasītāja pēc būtības kā galveno pamatu izvirza Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un kā pakārtotu pamatu – šīs regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
Par galveno izvirzīto pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja apgalvo, ka pretēji tam, kā Apelāciju padome nolēma apstrīdētajā lēmumā, šajā gadījumā pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
15 Pirmkārt, pastāv cieša, identiskumam tuva konfliktējošo apzīmējumu līdzība.
16 Otrkārt, pastāv acīmredzama un ļoti cieša saikne starp precēm, ko apzīmē agrākās preču zīmes un kas ietilpst 3. un, galvenokārt, 25. klasē, un 18. un 24. klasē ietilpstošajām precēm, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Prasītāja uzsver, ka visas šīs klases ir piederīgas modes un tekstilrūpniecības nozarēm, vai tie būtu paši apģērbi vai audumi, kas paredzēti to izgatavošanai, vai aksesuāri, vai kosmētikas preces. Tās ir nesaraujami saistītas ar skaistumu, ar ķermeņa kopšanu, ar ārējo izskatu un personisko tēlu. Attiecīgās preces tirgū izplata, izmantojot vienus un tos pašus kanālus tā, ka patērētāji tās neizbēgami saista, piedēvējot tām kopīgu komerciālu izcelsmi. Savā 2000. gada 20. aprīļa lēmumā Iebildumu nodaļa tostarp ir atzinusi, ka starp 18. un 25. klasi varētu konstatēt saikni, ja būtu izpildītas noteiktas prasības, tādas kā preču zīmes “EMIDIO TUCCI” “augsta atšķirtspēja”.
17 Treškārt, prasītāja atgādina – lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jebkurā gadījumā ir nepieciešams veikt sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95, SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts), vienlaikus ņemot vērā agrākas preču zīmes augsto atšķirtspēju un savstarpējās saistības principu.
18 Attiecībā uz pirmo no šiem aspektiem prasītāja atgādina – tā kā sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja, tad preču zīmes, kurām piemīt augsta atšķirtspēja gan raksturīguma, gan to atpazīstamas dēļ tirgū, saņem augstākas pakāpes aizsardzību nekā tās preču zīmes, kuru atšķirtspēja ir mazāka (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97, Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts).
19 Attiecībā uz otro no šiem aspektiem prasītāja atgādina – sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums paredz, ka starp faktoriem, kas tiek ņemti vērā, it īpaši starp preču zīmēm un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību, pastāv noteikta savstarpēja saistība. Tādējādi nenozīmīgu līdzības pakāpi starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt preču zīmju augstā līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un iepriekš 18. punktā minētais spriedums Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts).
20 Šajā gadījumā prasītāja uzsver – ņemot vērā, pirmkārt, agrāko preču zīmju augsto atšķirtspēju un, otrkārt, to, ka konfliktējošie apzīmējumi ir gandrīz identiski, kādēļ iespējams ņemt vērā visniecīgāko līdzību starp precēm, piemērojot šos principus, ir jāatsaka pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 18. un 24. klasē.
21 Ne ITSB, ne persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd to, ka konfliktējošie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi.
22 Kas attiecas uz attiecīgo preču līdzību, ITSB uzskata, ka starp precēm, ko aptver pieteiktā preču zīme, pastāv atšķirības – proti, ir jānošķir 18. klases preces: “Āda un ādas imitācijas, dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas un zirglietas”, kā arī 24. klases preces (turpmāk tekstā – “pirmās grupas preces”), no vienas puses, un 18. klases preces: “Ādas izstrādājumi un ādas imitācijas, kas neietilpst citās klasēs” (turpmāk tekstā – “otrās grupas preces”), no otras puses.
23 Attiecībā uz pirmās grupas precēm ITSB piekrīt Apelāciju padomes viedoklim, saskaņā ar ko parastos apstākļos nepastāv līdzība starp šīm precēm un precēm, kas ietilpst 3. un 25. klasē un ko aptver prasītājas agrākās preču zīmes.
24 Attiecībā uz otrās grupas precēm ITSB atzīmē, ka, vērtējot līdzību starp šīm precēm un precēm, kas ietilpst 25. klasē un ko aptver prasītājas agrākās preču zīmes, Apelāciju padome, šķiet, ir ņēmusi vērā tikai to atšķirīgo dabu un izmantošanas mērķi, bet nav lēmusi par iespējamo papildinošo saikni starp tām.
25 Šīs otrās grupas preces ietver ādas un ādas imitācijas aksesuārus, proti, dažādu veidu somas un rokassomas, naudas makus, portfeļus u.c., ko saskaņā ar ITSB viedokli sabiedrība uztver kā tādus, kam ir cieša papildinoša saikne ar apģērbu un apaviem, kas ietilpst 25. klasē. Tā ir labi zināms, ka galvenokārt sievietes veltī lielu uzmanību somas vai rokassomas izvēlei un raugās, lai tās būtu pieskaņotas noteikta veida apģērbam un/vai apaviem.
26 Šajā sakarā ITSB atsaucas uz Iebildumu nodaļas lēmumu pieņemšanas praksi, it īpaši uz diviem lēmumiem, kuros tā ir atzinusi, ka “rokassomas”, no vienas puses, un “ādas un ādas imitācijas izstrādājumi un somas”, no otras puses, ir papildinoši attiecībā uz “apģērbu un apaviem” tāpēc, ka patērētāji šīs 18. klases preces pamatā uztver kā 25. klasē ietilpstošo apģērbu un apavu aksesuārus. Šī lēmumu pieņemšanas prakse ir pārņemta direktīvās par iebildumu procesu, ko ITSB priekšsēdētājs pieņēma 2004. gada 10. maijā.
27 Attiecībā uz iepriekš minēto ITSB atzīst, ka paļaujas uz Pirmās instances tiesas spriedumu jautājumā par to, vai starp attiecīgajām precēm pastāv papildinoša saikne.
28 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šajā gadījumā, gluži pretēji, ir jāpiemēro vispārējs noteikums, ko ir atgādinājusi Apelāciju padome, proti, ka 18. un 24. klases preces, no vienas puses, un 3. un 25. klases preces, no otras puses, parasti jāuzskata par tādām, kas nav līdzīgas to atšķirīgās dabas, to atšķirīgo izmantošanas mērķu, atšķirīgo lietošanas, izplatīšanas un pārdošanas veidu dēļ.
29 Šim noteikumam var pieļaut izņēmumu tikai dažos īpašos gadījumos, piemēram, kad tekstilpreču uzņēmums ir ieguvis zināmu reputāciju ar saviem audumiem un nolemj gūt labumu no šī panākuma, piesakot savu darbību apģērbu ražošanas nozarē. Tādā gadījumā patērētājiem šīs preces saistīsies ar to vienīgo ražotāju.
30 Šajā gadījumā tādas īpašas saiknes nav, jo prasītāja nekad nebija izmantojusi preču zīmi “EMIDIO TUCCI” ārpus specifikās vīriešu apģērbu nozares.
31 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, pirmkārt, runājot par agrāko preču zīmju šķietami augstās atšķirtspējas ņemšanu vērā, ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti atzina prasītājas iesniegtos pierādījumus par nepietiekamiem.
32 Otrkārt, attiecībā uz savstarpējās saistības principa ņemšanu vērā, ITSB, neskarot iepriekš 24.–27. punktā formulēto atrunu attiecībā uz otrās grupas precēm, uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka nepastāv pat niecīga objektīva saikne starp preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām 18. un 24. klases precēm, un agrāko preču zīmju aptvertajām 3. klases un, galvenokārt, 25. klases precēm.
Pirmās instances tiesas vērtējums
33 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā agrākas preču zīmes īpašnieka iebildumus, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja] tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrāka preču zīme.
34 Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, paskaidrojot šī noteikuma nozīmi, tiek precizēts, ka agrākās preču zīmes šajā gadījumā ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes – tādas, kuru pieteikumu iesniegšanas datumi ir agrāki par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu.
35 Šajā gadījumā prasītāja pamatoja savus iebildumus ar četrām valsts preču zīmēm, proti, divām Spānijas preču zīmēm, kas minētas iepriekš 6. punktā, un divām citām preču zīmēm, kas ir reģistrētas Spānijā attiecīgi 1996. gada 5. decembrī ar Nr. 2027132 attiecībā uz 18. klasē ietilpstošajām precēm, un 1997. gada 20. novembrī ar Nr. 2092894 attiecībā uz 24. klasē ietilpstošajām precēm. Tiesas sēdē prasītāja lūdza, lai šīs prasības ietvaros tiktu ņemtas vērā šīs divas pēdējās minētās preču zīmes. Šajā ziņā ir pietiekami konstatēt, tāpat kā to darīja Iebildumu nodaļa, ka minētās preču zīmes reģistrēšanai tika iesniegtas, attiecīgi, 1996. gada 6. maijā un 1997. gada 19. maijā, turpretī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 1996. gada 1. aprīlī. Tādējādi tikai divas preču zīmes, kas minētas iepriekš 6. punktā, var kvalificēt kā agrākās preču zīmes iepriekšējā punktā citētās normas izpratnē, un attiecīgi tās var ņemt vērā, piemērojot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šīs divas agrākās preču zīmes ir reģistrētas Spānijā, kas tātad ir attiecīgā teritorija, piemērojot šo pašu noteikumu. Ņemot vērā ar šīm preču zīmēm aptverto preču raksturu, konkrēto sabiedrības daļu veido gala patērētāji.
36 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
37 Šī judikatūra arī nosaka, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi aptver, līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts, un tajā minēto judikatūru).
38 Šajā gadījumā ne ITSB, ne persona, kas iestājusies lietā, neapstrīdēja Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar ko konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
39 Tātad ir jāpārbauda, vai attiecīgo preču, proti, 3. un 25. klasē ietilpstošo preču, ko aptver agrākās preču zīmes, no vienas puses, un 18. un 24. klasē ietilpstošo preču, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, no otras puses, līdzības pakāpe ir pietiekami liela, lai varētu uzskatīt, ka pastāv preču zīmju sajaukšanas iespēja.
40 Šajā kontekstā vispirms ir jāatzīmē, ka 2. noteikuma 4. punkts Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar kuru tiek ieviesta Regula Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), atgādina, ka preču un pakalpojumu klasifikācija, ko veic Nicas Nolīgums, kalpo tikai administratīviem nolūkiem. Tādēļ preces nevar uzskatīt par atšķirīgam tikai tā iemesla dēļ, ka tās – kā tas ir šajā gadījumā – parādās dažādās šīs klasifikācijas klasēs.
41 Pēc tam ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp šīm precēm, un ka šie faktori it īpaši ietver preču raksturu, to izmantošanas mērķi, to lietošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (19. punktā minētais spriedums Canon, 23. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02, Díaz/ITSB – Granjas Castelló (CASTILLO), Recueill, II‑4835. lpp., 32. punkts).
42 Tātad šajā gadījumā apstāklis, uz ko atsaucas prasītāja, saskaņā ar ko visas attiecīgās preces ir saistītas ar skaistumu, ar ķermeņa kopšanu, ar ārējo izskatu un personisko tēlu – pat ja tas tiktu pierādīts – nav pietiekams, lai tās varētu uzskatīt par līdzīgām, jo tās ievērojami atšķiras, turklāt attiecībā uz visiem atbilstošajiem faktoriem, kas raksturo saikni starp tām.
43 Šajā sakarā ITSB pamatoti atzina, ka 18. klases preču raksturs un izmantošanas mērķis ir atšķirīgi, salīdzinot ar tiem pašiem faktoriem 3. un 25. klases precēm, ko aptver prasītājas agrākās preču zīmes. Prasītāja nopietni neapstrīdēja šīs atšķirības attiecībā uz 3. klases precēm. Kas attiecas uz 25. klases precēm, tās kalpo cilvēka ķermeņa daļu ietērpšanai un apģērbšanai, turpretim 18. klases preces kalpo priekšmetu pārvietošanai, vietu dekorēšanai vai izejvielu piegādei ādas un ādas imitāciju izstrādājumu ražotājiem. Tos parasti ražo dažādi ražotāji un pārdod, izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus. Tam apstāklim, ka tādas preces kā ceļasomas un lietussargus, no vienas puses, un apģērbus un apavus, no otras puses, var pārdot vienos un tajos pašos tirdzniecības uzņēmumos, tādos kā lielveikali, šajā sakarā nav būtiskas nozīmes tāpēc, ka šajās tirdzniecības vietās var atrasties ļoti atšķirīga rakstura preces, tomēr patērētāji tām automātiski nepiedēvē vienu un to pašu izcelsmi.
44 Tādā pašā veidā 24. klasē ietilpstošie audumi un tekstilpreču izstrādājumi, no vienas puses, un 25. klasē ietilpstošie apģērbi un apavi, no otras puses, atšķiras vairākos aspektos, tādos kā to raksturs, to izmantošanas mērķis, to izcelsme un to izplatīšanas kanāli. Tātad Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 31. punktā pamatoti atzina, ka tikai īpašos gadījumos, proti, kad tekstilpreču uzņēmums iegūst zināmu reputāciju ar savu paša preču zīmi un nolemj pieteikt savu darbību apģērbu ražošanas nozarē, tā pati preču zīme tiek izmantota gatavās produkcijas (apģērba) un pusfabrikātu (audumi apģērbiem) apzīmēšanai. No prasītājas iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka tā būtu šajā gadījumā.
45 Ir jāsecina, ka ne tuvu nepastāvot “acīmredzamai un ļoti ciešai saiknei” starp tām, 18. un 24. klasē ietilpstošās preces parasti nav tik līdzīgas 3. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, lai attiecīgās sabiedrības daļas apziņā, pat pastāvot apzīmējumu līdzībai, rastos sajaukšanas iespēja attiecībā uz to komerciālo izcelsmi.
46 Tomēr ir nepieciešams detalizētāk pārbaudīt ITSB tēzi, saskaņā ar kuru 18. klases precēm, sauktām par otro grupu, tādām kā somas, rokassomas, portfeļi, naudas maki un citi šī veida aksesuāri, ir cieša papildinoša saikne ar 25. klases precēm – apģērbu un apaviem – tā, ka šīs preces eventuāli varētu uzskatīt par līdzīgām 19. punktā minētā sprieduma Canon nozīmē.
47 Saskaņā ar definīciju, ko ITSB sniedz 2.6.1. punktā direktīvās par iebildumu procesiem, kas minētas iepriekš 26. punktā, papildinošas preces ir tādas, starp kurām pastāv cieša saikne tādā nozīmē, ka viena ir nepieciešama vai svarīga, lai lietotu otru tādējādi, ka patērētāji var uzskatīt, ka viens un tas pats uzņēmums ir atbildīgs par abu preču ražošanu.
48 Tomēr šajā gadījumā ITSB nekādi nebija ne konstatējis, ne atsaucies uz tādas papildinošas saiknes esamību starp otrās grupas precēm un 25. klases precēm. ITSB drīzāk aplūko papildinošo raksturu no estētiskā viedokļa, kas tātad ir subjektīvs un ko nosaka patērētāju paradumi vai izvēle, ko var noteikt ražotāju mārketings vai mode. Vēl ir jāatzīmē, ka ITSB versijā šāda papildinoša īpašība nešķita sasniegusi reālas estētiskas “vajadzības” stadiju tādā nozīmē, ka patērētāji uzskatītu par neparastu vai šokējošu viņu apģērbam vai viņu apaviem nepieskaņotas somas nēsāšanu.
49 Šajā gadījumā ne tikai konkrēti, vērā ņemami elementi, kas ļautu novērtēt ITSB versiju kā labi pamatotu, nav apspriesti jebkādās pretrunīgās debatēs procesā Apelāciju padomē, bet ITSB tos nav arī izvirzījis izskatāmās lietas ietvaros.
50 ITSB vienīgi apgalvo, ka ir “iespējams”, ka patērētāji, un galvenokārt patērētājas, uzskatīs otrās grupas preces, it īpaši rokassomas, par ārējā apģērba un pat apavu “aksesuāriem”. ITSB ieskatā ir tiešām “normāli”, ka ievērojama sabiedrības daļa uzskata šīs preces par “papildinošiem aksesuāriem”, jo tās ir cieši saskaņotas ar ārējo apģērbu un apaviem un tās “var nevainojami” izplatīt vieni un tie paši vai saistīti ražotāji.
51 Vispirms ir jāatzīst, ka šie izskaidrojumi, ja to pamatā nav vienkārši postulāti, ir formulēti zināmā mērā spekulatīvi vai hipotētiski.
52 Turklāt gan direktīvās par iebildumu procesu, gan divos Iebildumu nodaļas lēmumos, uz kuriem atsaucas ITSB, ir atzīts – nav parasti tas, ka vieni un tie paši vai saistīti ražotāji izplata gan rokassomas, gan apģērbus un apavus.
53 Šādos apstākļos Pirmās instances tiesa, ņemot vērā ITSB secinājumus, kas ir vienīgi pieņēmumu, nevis detalizētā formā, neatzīst par vajadzīgu apšaubīt preču līdzības novērtējumu, ko veica Apelāciju padome.
54 Prasītāja vēl atsaucās kā uz vienu no elementiem, kas būtu jāņem vērā, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, uz viņas agrākās preču zīmes atšķirtspēju, kas ir augstāka par parasto (skat. iepriekš 17., 18. un 20. punktu).
55 Kā to juridiski pamatoti ir atzinusi Iebildumu nodaļa (skat. tās 2000. gada 20. aprīļa lēmuma III.B.4. punktu), agrākās preču zīmes atšķirtspēja, kas ir augstāka par parasto, gan tās raksturīgo īpašību dēļ, gan tāpēc, ka tā ir pazīstama tirgū, tiešām ir viens no īpašajiem apstākļiem, kuros papildinošu estētisku saistību, kas var pastāvēt starp otrās grupas precēm un 25. klases precēm tām eventuāli piemītošā aksesuāru rakstura dēļ, var uzskatīt par noteicošo, novērtējot sajaukšanas iespēju.
56 Tomēr, pirmkārt, prasītāja neizvirzīja nevienu pierādījumu vai argumentu, lai pamatotu apgalvojumu par to, ka viņas agrākās preču zīmes būtu raksturīgi atšķirīgas. Pastāvot šiem apstākļiem, šādu apgalvojumu var vienīgi noraidīt.
57 Otrkārt, ja Iebildumu nodaļa atzina šo preču zīmju atšķirtspēju tādēļ, ka tās ir pazīstamas tirgū, tad ir pamatoti, ka Apelāciju padome to noraidīja, ņemot vērā prasītājas iesniegtos pierādījumus, kā arī to, kas norādīts 67. punktā un turpmāk.
58 Tāpēc prasītāja nevar atsaukties uz tās agrāko preču zīmju augsto atšķirtspēju.
59 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelāciju padome nepieļāva nekādu kļūdu tiesību jautājumos, konstatējot, ka sakarā ar attiecīgo preču līdzības neesamību šajā lietā var izslēgt sajaukšanas iespēju. Attiecīgi ir jānoraida galvenais izvirzītais pamats – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
Par pakārtoti izvirzīto pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
60 Pat pieļaujot, ka nepastāv nekāda saikne starp 3. un, galvenokārt, 25. klases precēm, ko aptver prasītājas agrākās preču zīmes, un 18. un 24. klases precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, prasītāja apgalvo, ka ITSB vajadzēja atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu.
61 Šajā gadījumā netiek apstrīdēts tas, ka agrākajām valsts preču zīmēm “EMIDIO TUCCI” attiecīgajā dalībvalstī piemīt reputācija, jo tās pazīst nozīmīga attiecīgās sabiedrības daļa un tām piemīt augsta atšķirtspēja, it īpaši vīriešu modes nozarē, ko, starp citu, atzina pati Iebildumu nodaļa savā 2000. gada 20. aprīļa lēmumā.
62 Šajā sakarā prasītāja atsaucas uz pierādījumiem, ko tā iesniedza procesā ITSB.
63 Turklāt prasītāja paziņo, ka tā iesniedz jaunus pierādījumus, tādus kā dokumentus un liecības, tostarp Spānijas Patentu un preču zīmju birojam adresētu pieprasījumu sniegt informāciju par preču zīmēm, kas reģistrētas uz prasītājas vārda attiecībā uz precēm, kuras ietilpst dažādās klasēs atbilstoši starptautiskai klasifikācijai, kā arī jaunas fotogrāfijas, brošūras, rakstveida deklarācijas, sludinājumus, žurnālus un jaunas publikācijas.
64 Prasītāja uzskata, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 24. klasē, nozīmētu viņas agrākajām preču zīmēm piemītošās, īpaši atzītās atšķirtspējas nepamatotu izmantošanu.
65 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti novērtēja, ka prasītājas pierādījumi, kas iesniegti, pamatojot viņas iebildumus, ir nepietiekami, lai pierādītu gan preču zīmju “EMIDIO TUCCI” augsto atšķirtspēju, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, gan šo preču zīmju reputāciju Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta nozīmē.
66 Attiecībā uz jauniem pierādījumiem, uz ko atsaucas prasītāja, pamatojot savu prasību, ITSB uzskata, ka tos nevar pirmo reizi iesniegt procesā Pirmās instances tiesā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
67 No Pirmās instances tiesas judikatūras par to, kā interpretēt 5. panta 2. punktu Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā, ar ko tuvina dalībvalstu likumdošanu par preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), kura normatīvais saturs pēc būtības ir identisks Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktam, izriet – lai izpildītu nosacījumu attiecībā uz preču zīmes reputāciju, valsts agrākajai preču zīmei jābūt pazīstamai nozīmīgā sabiedrības daļā, kas iesaistīta preču zīmes aptverto preču lietošanā. Pārbaudot šo nosacījumu, ir jāņem vērā visi atbilstošie elementi, proti, it īpaši preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, kā arī uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai ieguldīto investīciju apjoms (Tiesas 1999. gada 14. septembra spriedums lietā C‑375/97, General Motors, Recueil, I‑5421. lpp., 26. un 27. punkts).
68 Šajā gadījumā Iebildumu nodaļa konstatēja, ka pastāv atšķirība starp preču zīmes reputāciju un tās atšķirtspēju, kas ir augstāka par parasto, tādēļ, ka preču zīme ir pazīstama tirgū. Nelemjot, vai šī atšķirība ir pieņemama, ir jāatzīmē, ka preču zīmei, lai tā iegūtu augstāku atšķirtspēju par parasto tādēļ, ka tā ir pazīstama tirgū, ir jābūt pazīstamai vismaz nozīmīgā attiecīgās sabiedrības daļā.
69 Tiktāl, ciktāl preču zīmei ir reputācija tikai tad, ja tā ir vismaz pazīstama tirgū, turpmākie apsvērumi attiecas gan uz prasītājas agrāko preču zīmju iespējamās reputācijas novērtējumu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta nozīmē, gan uz to, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tiek ņemta vērā šo preču zīmju atšķirtspēja, kas ir augstāka par parasto tādēļ, ka tās ir pazīstamas tirgū (skat. iepriekš 54. punktu un turpmākos punktus).
70 Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja procesā Iebildumu nodaļā un vēlāk Apelāciju padomē iesniedza šādus pierādījumus, lai konstatētu gan savu agrāko preču zīmju reputāciju, gan tām piemītošu “atšķirtspēju, kas ir augstāka par parasto” tādēļ, ka tās ir pazīstamas tirgū:
– trīspadsmit preču zīmes “EMIDIO TUCCI” apģērbu reklāmas, kas bija publicētas 1998. gadā dažādos spāņu laikrakstos un žurnālos (Tribuna, Tiempo, Epoca, El País un El Mundo) fotokopijas;
– septiņas dažādu plašsaziņas līdzekļu (Grupo Zeta, El País, Diario ABC, RTVE, El Mundo, Tribuna un PCM) izdevēju vēstules, kas sastādītas 1999. gadā un apliecina, ka preču zīmes “EMIDIO TUCCI” apģērbi tikuši reklamēti attiecīgajos plašsaziņas līdzekļos “pēdējo piecu gadu laikā” vai vismaz laikā no 1994. līdz 1998. gadam;
– videokaseti, kas satur vairākus reklāmas videoklipus, ar apliecinājumu, ka tie ir demonstrēti televīzijā (TeleCinco) “no 1994. līdz 1999. gadam.”
71 Pārbaudot šos pierādījumus, Apelāciju padome secināja, ka:
– to reklāmu fotokopijas, kas izdotas spāņu presē 1998. gadā, ir datētas pēc attiecīgās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (iesniegts 1996. gada 1. aprīlī) un tātad nav atbilstošas, lai novērtētu, vai valsts agrākā preču zīme šajā datumā bija ieguvusi augstu atšķirtspēju tādēļ, ka bija pazīstama tirgū;
– lielākā daļa apliecinājumu, ko sniedza dažādu plašsaziņas līdzekļu direktori, ir sastādīti tādā veidā, kas neļauj noskaidrot, vai un kādā mērā agrākās preču zīmes tika reklamētas pirms izšķirošā datuma 1996. gada 1. aprīlī; tikai divās no tām, attiecīgi no žurnāliem Epoca un Tribuna, norādīti atbilstoši datumi, kas ietver periodu no 1994. līdz 1995. gadam, kurā tika publicēta šo preču zīmju reklāma;
– tādi paši iebildumi attiecas uz videokaseti;
– prasītāja neiesniedza nekādu informāciju par apgrozījumu, kas realizēts, pārdodot ar šīm preču zīmēm apzīmētas preces, vai investīcijām, kas attiecīgajā periodā tika ieguldītas, lai veicinātu to pārdošanu.
72 Ņemot vērā lietas materiālus, ir jāpiekrīt šiem secinājumiem.
73 Tātad ITSB un persona, kas iestājusies lietā, līdzīgi kā Apelāciju padome, pamatoti uzskata, ka prasītājas agrāko preču zīmju iespējamā augstā atšķirtspēja, ko rada to pazīstamība tirgū, un, attiecīgi, šo preču zīmju iespējamā reputācija, nebija pietiekami konstatēta ar pierādījumiem, ko prasītāja iesniedza administratīvajā procesā, tāpēc, ka tie nesaturēja objektīvus pierādījumus, kas bija pietiekami detalizēti vai viegli pārbaudāmi, lai ļautu novērtēt tirgus daļu, ko Spānijā aptver preču zīmes “EMIDIO TUCCI”, to lietošanas ilgumu, intensitāti un ģeogrāfisko apjomu vai investīciju, ko uzņēmums ir ieguldījis to veicināšanai, nozīmīgumu (skat. pēc analoģijas Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu lietā C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 51. punkts).
74 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jaunie pierādījumi, ko prasītāja pirmo reizi iesniedza procesā Pirmās instances tiesā (skat. iepriekš 63. punktu), ir jānoraida kā nepieņemami (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (ECOPY), Recueil, II‑5301. lpp., 49. punkts; 2003. gada 6. marta spriedums lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Calandre), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts, un 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 67. punkts).
75 Jāpiebilst, ka prasītāja neizvirzīja nekādu pierādījumu vai argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka, izmantojot reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt tām tādējādi, lai jebkurā gadījumā būtu īstenojušies Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi.
76 Pie šiem apstākļiem pakārtoti izvirzītais pamats – Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums – nav pamatots un tāpēc ir jānoraida.
77 Līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
78 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 13. decembrī.