Language of document : ECLI:EU:C:2022:307

Lieta C804/21 PPU

C
un
CD

pret

Syyttäjä

(Korkein oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 28. aprīļa spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas apcietināšanas orderis – Pamatlēmums 2002/584/TI – 23. panta 3. punkts – Prasība par izpildes tiesu iestādes dalību – 6. panta 2. punkts – Policijas dienesti – Izslēgšana – Nepārvarama vara – Jēdziens – Juridiskie nodošanas šķēršļi – Pieprasītās personas veikti tiesiski pasākumi – Starptautiskās aizsardzības pieteikums – Izslēgšana – 23. panta 5. punkts – Nodošanai paredzēto termiņu izbeigšanās – Sekas – Atbrīvošana – Pienākums veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu bēgšanu

1.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Pieprasītās personas nodošanas termiņš – Jauna nodošanas datuma noteikšana tad, ja personu nav iespējams nodot paredzētajā termiņā nepārvaramas varas gadījuma dēļ – Jēdziens “nepārvarama vara” – Šaura interpretācija – Juridiskie nodošanas šķēršļi, kas izriet no pieprasītās personas veiktiem tiesiskiem pasākumiem, kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesībām – Nepārvaramas varas neesamība – Sekas – Nodošanas termiņu neapturēšana

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 23. panta 3. punkts)

(skat. 44.–49., 51. un 58. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Prasība par izpildes tiesu iestādes dalību saskaņā ar Pamatlēmuma 23. panta 3. punktu – Izpildes dalībvalsts policijas dienesta dalība – Nepieļaujamība – Sekas – Personas, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, nodošanas termiņu izbeigšanās – Minētās personas atbrīvošana – Izpildes dalībvalsts pienākums turpināt Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūru – Minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, kam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu šīs personas bēgšanu, izņemot brīvības atņemšanas pasākumus

(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 8. un 9. apsvērums un 6. un 7. pants, 15. panta 1. punkts un 23. pants)

(skat. 61.–63., 66.–69. un 71.–76. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 2. punktu)

Rezumējums

2015. gada maijā Rumānijas tiesu iestāde attiecībā uz diviem Rumānijas pilsoņiem C un CD (turpmāk tekstā – “ieinteresētās personas”) izsniedza Eiropas apcietināšanas orderus (turpmāk tekstā – “EAO”), lai izpildītu brīvības atņemšanas sodus. 2020. gadā, pamatojoties uz šiem EAO, ieinteresētās personas tika aizturētas un apcietinātas Somijā. 2021. gada aprīlī Korkein oikeus (Augstākā tiesa, Somija) uzdeva veikt viņu nodošanu Rumānijas iestādēm un Keskusrikospoliisi (Valsts kriminālpolicijas pārvalde, Somija) noteica pirmo nodošanas datumu 2021. gada 7. maijā. Tomēr šī nodošana netika veikta, ņemot vērā ieinteresēto personu šajā pašā tiesā iesniegto apelācijas sūdzību. Pirms šīs apelācijas sūdzības noraidīšanas 2021. gada 31. maijā Augstākā tiesa bija provizoriski aizliegusi izpildīt lēmumus par nodošanu. Otrais nodošanas datums tika noteikts 2021. gada 11. jūnijā, bet tas vēlreiz tika pārcelts saistībā ar neiespējamību organizēt gaisa pārvadājumu, ievērojot norunāto grafiku. Trešajā viņu nodošanai noteiktajā datumā 2021. gada jūnija beigās nodošanu nebija iespējams veikt, jo attiecīgās personas bija iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumus Somijā.

Pēc tam ieinteresētās personas cēla prasību Helsingin käräjäoikeus (Helsinku pirmās instances tiesa, Somija) par viņu atbrīvošanu un nodošanas atlikšanu viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumu dēļ. Minētā tiesa atzina šos prasījumus par nepieņemamiem. Šajā kontekstā Augstākā tiesa, izskatot apelācijas sūdzības par šiem Helsinku pirmās instances tiesas nolēmumiem, uzdod jautājumu, pirmkārt, par jēdzienu “nepārvarama vara”, kas atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584 (1) 23. panta 3. punktam atļauj atlikt tādas personas nodošanu, attiecībā uz kuru ir izsniegts EAO. Aplūkodama Somijas tiesībās paredzētos aizliegumus, tā it īpaši vēlas noskaidrot, vai tādi juridiski šķēršļi kā lēmumu par nodošanu izpildes aizliegums tiesvedības laikā vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana var būt nepārvaramas varas gadījumi šīs tiesību normas izpratnē. Otrkārt, tā jautā par nepārvaramas varas gadījuma esamības vērtējuma procesuālo kārtību, ņemot vērā Valsts kriminālpolicijas pārvaldes centrālo lomu nodošanas izpildē.

Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesa uz pirmo no šiem jautājumiem atbild noliedzoši, norādot, ka jēdziens “nepārvarama vara” neattiecas uz juridiskiem nodošanas šķēršļiem, kas izriet no tiesiskiem pasākumiem, kurus ir veikusi persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts EAO, un kuru pamatā ir izpildes dalībvalsts tiesības, ja izpildes tiesu iestāde ir pieņēmusi galīgo lēmumu par nodošanu (2). Turklāt Tiesa precizē, ka izpildes dalībvalsts, kas uztic policijas dienestam uzdevumu pārbaudīt nepārvaramas varas gadījuma esamību, to nosacījumu ievērošanu, kas tiek prasīti, lai paturētu personu, attiecībā uz kuru ir izdots EAO, apcietinājumā, un uzdevumu lemt par iespējamu jaunu nodošanas datumu, neizpilda 23. panta 3. punktā paredzēto prasību par izpildes dalībvalsts tiesu iestādes dalību, pat ja šai personai ir tiesības jebkurā brīdī vērsties pie izpildes tiesu iestādes, lai tā spriestu par šiem dažādajiem apstākļiem.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa atgādina, ka jēdziens “nepārvarama vara” nozīmē, ka pastāv neparasti un neparedzami apstākļi, kurus persona, kas uz tiem atsaucas, nevar ietekmēt un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav novēršamas. Šajā ziņā tiesiski pasākumu, ko persona, attiecībā uz kuru ir izdots EAO, ir veikusi atbilstoši izpildes dalībvalsts tiesībās paredzētajām procedūrām, lai apstrīdētu viņas nodošanu, vai kuru rezultātā šī nodošana tiek aizkavēta, nevar tikt uzskatīti par neparedzamu apstākli. Līdz ar to juridiskie nodošanas šķēršļi, kas izriet no šāda veida tiesiskiem pasākumiem, nevar būt nepārvaramas varas gadījums Pamatlēmuma 2002/584 23. panta 3. punkta izpratnē. Ja izpildes tiesu iestāde ir pieņēmusi galīgo lēmumu par šīs personas nodošanu, šī paša pamatlēmuma 23. pantā paredzētos nodošanas termiņus nevar uzskatīt par apturētiem šādu izpildes dalībvalstī sāktu un vēl nepabeigtu procedūru dēļ un izpildes dalībvalsts iestādēm ir pienākums nodot šo personu izsniegšanas dalībvalsts iestādēm minētajos termiņos.

Otrkārt, Tiesa atgādina, ka Pamatlēmuma 2002/584 6. pantā paredzētais jēdziens “tiesu iestāde” neattiecas uz dalībvalsts policijas dienestiem. Tādējādi šī paša pamatlēmuma 23. panta 3. punktā prasītā izpildes tiesu iestādes dalība, lai izvērtētu nepārvaramas varas gadījuma esamību un noteiktu iespējamu jaunu nodošanas datumu, nevar tikt uzticēta policijas dienestam. Proti, neatkarīgi no nepārvaramas varas gadījuma materiālas esamības šāda dienesta dalība šo divu aspektu izlemšanā neatbilst šajā tiesību normā paredzētajām formālajām prasībām. Līdz ar to, ja nav izpildes tiesu iestādes dalības, Pamatlēmuma 23. panta 2.–4. punktā paredzētie nodošanas termiņi nevar tikt pagarināti nepārvaramas varas gadījuma dēļ. Šādā situācijā ir uzskatāms, ka šie termiņi ir izbeigušies un attiecīgās personas ir jāatbrīvo. Šādā gadījumā nav paredzēts neviens izņēmums attiecībā uz izpildes dalībvalsts pienākumu. Tomēr tas vien, ka Pamatlēmuma 2002/584 23. pantā noteiktie nodošanas termiņi ir izbeigušies, nevar ļaut izpildes dalībvalstij izvairīties no sava pienākuma turpināt EAO izpildes procedūru un nodot pieprasīto personu, jo attiecīgajām iestādēm ir jāvienojas par jaunu nodošanas datumu. Tā, attiecīgās personas atbrīvošanas gadījumā izpildes dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu šīs personas bēgšanu, izņemot brīvības atņemšanas pasākumus.

Konkrētāk, Pamatlēmuma 2002/584 23. pantā ir paredzēti ar Eiropas apcietināšanas orderi pieprasīto personu nodošanas termiņi pēc tam, kad izpildes dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu par šo personu nodošanu. Ja nodošanu kavē nepārvaramas varas gadījums, šo termiņu var pagarināt saskaņā ar 23. panta 3. punktu. Ja pieprasītā persona netiek nodota pamatlēmumā paredzētajos termiņos, tā ir jāatbrīvo saskaņā ar 23. panta 5. punktu.


1      Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (OV 2009, L 81, 24. lpp.).


2      Šo galīgo lēmumu par nodošanu izpildes tiesu iestāde pieņem saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 15. panta 1. punktu, un šajā tiesību normā ir noteikts, ka ir jāievēro šajā pamatlēmumā paredzētie termiņi un nosacījumi.