Prasība, kas celta 2024. gada 2. aprīlī – Novis/Komisija
(Lieta T-185/24)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Novis Insurance Company, Novis Versicherungsgesellschaft, Novis Compagnia di Assicurazioni, Novis Poisťovňa a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji: A. Börner un S. Henrich, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas 2024. gada 2. februāra Lēmumu C(2024)810 final, par atteikumu piešķirt piekļuvi noteiktiem dokumentiem, un
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības piekļūt informācijai un dokumentiem saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 15. panta 3. punktu, LESD 42. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 1 , jo atbildētāja ir nepamatoti atteikusies piešķirt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzēto izņēmumu. Izņēmums, kas attiecas uz tiesvedības aizsardzību, nav piemērojams. Tādējādi atbildētāja nevarēja uz to atsaukties, lai liegtu piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.
Atbildētāja esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi judikatūrā apstiprinātos izņēmuma priekšnosacījumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas nav sagatavoti tiesvedībā. It īpaši atbildētāja nav sniegusi pietiekamus paskaidrojumus par to, vai pastāv atbilstoša tiesvedība, kurā lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu jābūt jo īpaši iespējamam, vai pastāv atbilstoša saikne starp pieprasītajiem dokumentiem un valsts līmeņa tiesvedību, kā arī nav pierādījusi un izskaidrojusi, kāpēc katra pieprasītā dokumenta publiskošana faktiski un iespējami kaitētu attiecīgo tiesas procesa dalībnieku vienlīdzībai.
Turklāt atbildētājas lēmums ir attiecīgo tiesību aktu un prasītājas tiesību pārkāpums, jo atbildētāja nav atzinusi, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem attiecībā uz to publisku izpaušanu ir jāatļauj sevišķu sabiedrības interešu dēļ.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības piekļūt informācijai un dokumentiem, jo atbildētāja ir kļūdaini atteikusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu.
Atbildētāja nevar lietderīgi atsaukties uz izņēmumu saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību, jo brīdī, kad atbildētāja lēma atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, nenotika izmeklēšana. Atbildētāja nevar pamatot piekļuves atteikumu, atsaucoties tikai uz iespējamām turpmākām izmeklēšanām. Atbildētāja arī nevar apgalvot, ka informācijas publiskas izpaušanas gadījumā tiktu nopietni apdraudēta jebkāda (pašreizējā vai iespējamā turpmākā) izmeklēšana. Atbildētāja pietiekami nepaskaidroja, kas pamatotu šādas bažas, un nepastāv risks, ka varētu tikt apdraudēta izmeklēšana.
Pat ja izņēmums būtu piemērojams (kas ir liegts), piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem attiecībā uz publisku izpaušanu nevarētu atteikt sevišķu sabiedrības interešu dēļ.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības piekļūt informācijai, jo atbildētāja ir prettiesiski atteikusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmajā apakšpunktā paredzēto izņēmumu.
Atbildētāja nevar atsaukties uz iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, jo jebkurš atbilstošs lēmums jau ir pieņemts, ievērojot, ka attiecīgie dokumenti nav sagatavoti vai saņemti iekšējai lietošanai, un atbildētāja nav sniegusi pietiekamu paskaidrojumu, kādēļ publiska izpaušana būtiski kaitētu atbildētājas lēmumu pieņemšanas procesam.
Pat ja izņēmums būtu piemērojams (kas ir liegts), piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem attiecībā uz publisku izpaušanu nevarētu atteikt sevišķu sabiedrības interešu dēļ.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots par Savienības tiesību, it īpaši prasītājas tiesību piekļūt informācijai un dokumentiem, pārkāpumu, jo atbildētāja neesot ievērojusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktā apstiprināto vispārējo samērīguma principu un pienākumu norādīt pamatojumu.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pārkāptas prasītājas tiesības piekļūt atbildētājas lietas materiāliem, kas prasītāju būtiski skar, atbilstoši Hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunktam.
Ar atbildētājas lēmumu tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, jo prasītājai ir tiesības piekļūt attiecīgajiem dokumentiem arī kā daļai no lietas materiāliem, kas prasītāju īpaši skar, jo attiecīgie dokumenti attiecas uz pabeigtām izmeklēšanām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1 17. pantu, kas prasītājai radīja tiešas un būtiskas sekas.
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV 2010, L 331, 48. lpp.).