Prasība, kas celta 2024. gada 12. aprīlī – Novis/EAAPI

(Lieta T-204/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novis Insurance Company, Novis Versicherungsgesellschaft, Novis Compagnia di Assicurazioni, Novis Poisťovňa a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji: A. Börner, S. Förster un S. Henrich, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt 2022. gada 16. maija (vai 17. maija) EAAPI ieteikumu Nr. EIOPA-BoS-22-293 (Ref. Ares(2022)4118763) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais akts”) par Savienības tiesību aktu pārkāpumu pret valsts kompetento iestādi Národná Banka Slovenska (turpmāk tekstā – “valsts kompetentā iestāde”); un

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības tikt uzklausītai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “Harta”) pārkāpumu.

Tā kā atbildētāja apstrīdēto aktu, kas, neraugoties uz formālo klasifikāciju kā ieteikums, de facto ir lēmums, un tā sagatavošanu neizpauda prasītājai, prasītāja netika informēta un viņai netika dota iespēja iepazīties ar tā pamatā esošajiem faktiem un informāciju, un prasītāja par apstrīdēto aktu uzzināja tikai daudz vēlāk. Tā kā apstrīdētā akta mērķis bija tieši tās apdrošināšanas licences anulēšana, prasītāja ir jāuzskata par “nosauktu adresātu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 39. panta 1. punkta izpratnē ¹ . Ņemot vērā atbildētājas pieļautās kļūdas un bezdarbību, pieņemtais lēmums apstrīdētajā aktā ir Regulas Nr. 1094/2010 17. panta 3. punkta un 39. panta 1. punkta pārkāpums, tos interpretējot atbilstoši Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktam kā Savienības primārās tiesības, kā arī tajā nostiprinātās prasītājas tiesības tikt uzklausītai.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības piekļūt atbildētājas lietas materiāliem saskaņā ar Hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Tā kā atbildētāja apstrīdēto aktu un tā sagatavošanu neizpauda prasītājai, atbildētāja liedza prasītājai piekļuvi lietas materiāliem, kas attiecas uz prasītāju. Tā kā apstrīdētais akts ir šīs bezdarbības sekas, pieņemtais lēmums apstrīdētajā lēmumā ir Hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto prasītājas pamattiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpums.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības uz taisnīgu administratīvo procesu, tostarp prasītājas līdzdalības tiesības saskaņā ar Hartas 41. panta 1. un 2. punktu, kā arī tiesības uz godīgu rīcības brīvības izmantošanu.

Atbildētāja apstrīdēto aktu un tā sagatavošanu neizpauda prasītājai un, neapsverot apstrīdētā akta būtiskās sekas attiecībā uz prasītāju, pamatoja savu apstrīdēto aktu tikai ar valsts kompetentās iestādes sniegto informāciju bez turpmākas prasītājas pārbaudes. Tas ir Regulas Nr. 1094/2010 17. panta 2. un 3. punkta un 35. panta 6. punkta pārkāpums, tos interpretējot atbilstoši Hartas 41. panta 1. un 2. punktam kā Savienības primārās tiesības, kā arī godīgas administratīvās procedūras pamatprincips, tostarp prasītājas līdzdalības tiesības, tiesības uz godīgu rīcības brīvības izmantošanu un tiesības uz objektīvu lietas izskatīšanu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības izmantot kādu no tiesību aizsardzības līdzekļiem un pieļauts tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu.

Tā kā atbildētāja apstrīdēto aktu, tā sagatavošanu un pamatojumu neizpauda prasītājai, kā arī mazināja prasītājas iespējas izmantot savas pamattiesības tikt uzklausītai un piekļūt lietas materiāliem saskaņā ar Hartas 41. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, ar apstrīdēto aktu tiek pārkāptas prasītājas pamattiesības izmantot kādu no tiesību aizsardzības līdzekļiem un pieļauts tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums saskaņā ar Hartas 47. pantu un Regulas Nr.1094/2010 39. panta 1., 2. un 3. punktu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pārkāpts Regulas Nr. 1094/2010 17. pants.

Regulas Nr. 1094/2010 17. panta 3., 4. un 7. punktā ir paredzēts netiešs trīs līmeņu process ar atbildētājas, Komisijas un valsts kompetentās iestādes atbildību, kas ir sadalīta, pārklājas un pat dublējas starp trim iestādēm. Neraugoties uz skaidrām norādēm par paaugstināta riska pārpratumu, kļūdām un apstrīdētā akta smagajām sekām, atbildētāja nav pietiekami izpētījusi, pierādījusi un izvērtējusi atbilstošos faktus, uz kuru pamata pieņemts apstrīdētais akts.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais akts ir pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

Apzināti izdodot de facto lēmumu ar īpašu norādījumu valsts kompetentajai iestādei anulēt prasītājas licenci, atbildētāja apzināti ignorēja, ka ieteikumi nav saistoši saskaņā ar LESD 288. panta 5. punktu, un būtiski pārsniedza tai saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 17. pantu piemītošās pilnvaras. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tā ir pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV 2010, L 331, 48. lpp.).