Lieta T‑116/20
Società agricola Vivai Maiorana Ss u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 29. septembra spriedums
Lauksaimniecība – Regula (ES) 2016/2031 – Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgiem organismiem – Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu saraksts – Slieksnis, no kura Savienības reglamentēta nekarantīnas organisma klātbūtnei uz stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme – Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 – Profesionālās apvienības – Atcelšanas prasība – Locus standi – Pieņemamība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas īstenošanas regula, ar ko izveido Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu sarakstu – Regula, ar ko nosaka arī sliekšņus šādu organismu klātbūtnei uz stādāmiem augiem – Tādu vīnogulāju stādu audzētavu un apvienību prasība, kuras pārstāv operatorus, kas nodarbojas ar dažādiem lauksaimniecības veidiem – Katras prasītājas tiešs skārums, kas rodas no apstrīdētās regulas IV pielikuma dažādām daļām
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regulas 2019/2072 IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļa)
(skat. 32., 34.–39., 41., 42., 45.–50. un 54. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – Prasība, kas prasītājam var sniegt labumu
(LESD 263. pants)
(skat. 56. punktu)
3. Lauksaimniecība – Tiesību aktu saskaņošana – Fitosanitārais režīms – Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem – Regula 2016/2031 – Īstenošanas regula 2019/2072, ar kuru īsteno Regulu 2016/2031 – Komisijas īstenošanas regula, ar ko izveido Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu sarakstu – Regula, ar ko nosaka arī sliekšņus šādu organismu klātbūtnei uz stādāmiem augiem – Pienākums attīrīt stādāmos augus ar ģenētisko selekciju, kas uzlikts profesionālajiem operatoriem – Neesamība
(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkts un 37. panta 8. punkts; Komisijas Regulas 2019/2072 IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļa; Padomes Direktīva 2000/29; Padomes Lēmums 2004/869)
(skat. 81., 85.–92., 94., 96.–98., 101., 103., 104., 109.–111., 113.–121., 123.–130. un 141.–143. punktu)
4. Lauksaimniecība – Tiesību aktu saskaņošana – Fitosanitārais režīms – Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem – Regula 2016/2031 – Īstenošanas regula 2019/2072, ar kuru īsteno Regulu 2016/2031 – Komisijas īstenošanas regula, ar ko izveido Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu sarakstu – Regula, ar ko nosaka arī sliekšņus šādu organismu klātbūtnei uz stādāmiem augiem – Regulas 2018/848 pārkāpums – Neesamība
(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkts un 37. panta 8. punkts un Regulas 2018/848 13. pants; Komisijas Regulas 2019/2072 IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļa)
(skat. 132.–139. punktu)
Rezumējums
Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi (turpmāk tekstā – “RNKO”) ir kaitīgi organismi (konkrētāk, kukaiņi, sēnītes un baktērijas), kurus galvenokārt izplata atsevišķi augi un kuru klātbūtnei uz minētajiem augiem ir nepieņemama ekonomiskā ietekme uz šo augu izmantojumu. Saskaņā ar Augu veselības regulu (1) šo RNKO ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā ar attiecīgajiem stādāmajiem augiem ir aizliegta, ja minēto organismu sastopamība pārsniedz noteiktu slieksni. Īstenošanas regulas 2019/2072 (2) IV pielikumā Komisija ir iekļāvusi RNKO sarakstu, nosakot arī šādu organismu maksimālos klātbūtnes sliekšņus.
Kāda vīnogu stādu audzētava un divas apvienības, kas pārstāv operatorus, kuri nodarbojas ar dažādiem lauksaimniecības veidiem (3) (turpmāk tekstā kopā – “prasītājas”), uzskata, ka RNKO klātbūtnes noteikšana 0 % apmērā uz augiem, kurus skar šā IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļa (4), radot attiecīgo šķirņu fitosanitārās attīrīšanas pienākumus, kam esot nelabvēlīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību un kas profesionālajiem operatoriem radot nesamērīgas attīrīšanas izmaksas.
Atzīstot katrai no tām tiesības celt prasību atcelt dažādas iepriekš minētā IV pielikuma daļas, Vispārējā tiesa noraida prasītāju prasību atcelt šo pielikumu, tādējādi pirmo reizi lemjot par izvirzītajām juridiskajām problēmām.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, prasītājas apgalvo – tas, ka Komisija nav ņēmusi vērā noteikto sliekšņu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem radušās izmaksas, galvenokārt izraisa Augu veselības regulas pārkāpumu. Lai noraidītu šo pamatu, Vispārējā tiesa vispirms norāda uz kaitīgu organismu un sliekšņu pārskatīšanu, kā rezultātā tika pieņemts apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikums. Turpinājumā – atzīstot, ka apstrīdēto sliekšņu noteikšana ir izraisījusi kļūdainu izpratni par tiem pienākumiem, kuri uzlikti attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem, tā nosprieda otrādi, konkrētāk – ka apstrīdētās regulas IV pielikuma C daļa neuzliek profesionālajiem operatoriem pienākumu izmantot tādas ģenētiskās selekcijas metodes, kādas min prasītājas. Visbeidzot Vispārējā tiesa norāda, ka vairākās direktīvās, kas reglamentē stādāmo augu tirdzniecību, ir ietverti atkāpes noteikumi, kuru mērķis ir veicināt ģenētisko daudzveidību.
Otrkārt, prasītājas uzskatīja, ka, nosakot 0 % slieksni RNKO klātbūtnei uz vietējām augu sugām, tiek pārkāpts Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (5). Tās uzskata, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās noteiktā ģenētiskā selekcija attīrīšanas nolūkos izraisot to, ka lauksaimnieku tiesības novākt, izmantot, apmainīties un pārdot saimniecībā izaudzētās sēklas vai pavairojamo materiālu, kas paredzētas šajā līgumā, zaudētu jēgu. Konstatējot, ka šis pamats ir balstīts uz to pašu kļūdaino pieņēmumu kā pirmais pamats, attiecībā uz kuru ir secināts, ka attiecīgajiem operatoriem nav pienākuma veikt attīrīšanu, Vispārējā tiesa noraida šo otro pamatu.
Visbeidzot, attiecībā uz pamatu, kas izriet no Regulas 2018/848 (6) pārkāpuma, Vispārējā tiesa nosprieda, ka tā vietā, lai apšaubītu apstrīdēto sliekšņu noteikšanas tiesiskumu, Regulas 2018/848 13. pantā izņēmuma kārtā un stingri noteiktā kontekstā ir atļauts tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības, kas ir noteiktas tirdzniecības direktīvās. Tādējādi uz šo tiesību normu nevar atsaukties, lai apstrīdētu iepriekš minēto sliekšņu likumību, un līdz ar to šis trešais pamats ir jānoraida.