Lieta T‑136/05

EARL Salvat père & fils u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Vīna dārzu restrukturizācijas pasākumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts daļēji par saderīgu, daļēji par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Novērtējums, ņemot vērā EKL 87. panta 1. punktu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Akti, par kuriem var celt prasību – Akti ar juridiski saistošu iedarbību

(EKL 230. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

3.      Iestāžu tiesību akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

4.      Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi

(EKL 87. panta 1. punkts)

1.      Prasību par atcelšanu EKL 230. panta izpratnē var celt tikai par tiem aktiem vai lēmumiem, kas rada saistošas juridiskas sekas, kuras var skart prasītāju intereses, būtiski grozot to tiesisko stāvokli. No tā izriet, ka tas vien, ka paziņoto atbalstu ar lēmumu atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un tātad principā prasītājam šis lēmums nav nelabvēlīgs, neatbrīvo Kopienu tiesu no pienākuma pārbaudīt, vai lēmumā iekļautais Komisijas vērtējums rada saistošas juridiskas sekas, kas var skart prasītāja intereses.

(sal. ar 34. un 36. punktu)

2.      Subjektus, kas nav lēmuma adresāti, var uzskatīt par individuāli skartiem tikai tad, ja šis lēmums tos ietekmē dažu tiem specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura tos raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ tos individuāli izceļ līdzīgi šī lēmuma adresātam. Tādējādi uzņēmums principā nevar apstrīdēt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegti atbalsta pasākumi konkrētā nozarē, ja šis lēmums skar to tikai tāpēc, ka tas pieder pie attiecīgās nozares un ir iespējams atbalsta saņēmējs.

Attiecībā uz uzņēmumu – prasītāju – šāds lēmums ir vispārēji piemērojams pasākums, kas tiek piemērots objektīvi noteiktās situācijās un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju. Tomēr citā stāvoklī atrodas uzņēmums, kuru attiecīgais lēmums skar ne tikai kā uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē un kas būtu iespējams strīdīgās atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt.

Šis uzņēmums ir skarts arī tieši tiktāl, ciktāl ar Komisijas lēmumu dalībvalstij, kurai lēmums ir adresēts, ir uzlikts pienākums īstenot nepieciešamos pasākumus ar kopējo tirgu nesaderīgā valsts atbalsta atgūšanai un ciktāl attiecīgais uzņēmums ir saņēmis šo atbalstu un tam tas ir jāatmaksā. Divi tiešas skaršanas kritēriji ir, pirmkārt, tas, ka attiecīgajam tiesību aktam ir jābūt tādam, kas rada tiešas sekas attiecībā uz attiecīgās personas tiesisko stāvokli, un, otrkārt, tas, ka minētais akts neparedz diskrecionāro varu tā adresātam, kurš ir atbildīgs par tā īstenošanu. Lai uzņēmums – prasītājs būtu tieši skarts, ir jābūt izpildītiem abiem iepriekš minētajiem kritērijiem neatkarīgi no tā, vai šajā sakarā tas apstrīd vai nē dalībvalstij uzlikto pienākumu atgūt atbalstu.

(sal. ar 64., 67., 69. un 75.–77. punkts)

3.      Jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst EKL 253. pantā izvirzītajām prasībām, ir izvērtējams, ņemot vērā ne vien tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas attiecīgo jautājumu reglamentējošās tiesību normas. Lai gan Komisijai nav pienākuma lēmuma pamatojumā atbildēt uz visiem faktu un tiesību jautājumiem, ko ieinteresētās personas ir izvirzījušas administratīvā procesa gaitā, tad tai tomēr ir jāņem vērā visi konkrētās lietas atbilstošie apstākļi un pierādījumi, lai Kopienu tiesa varētu pildīt savas likumības pārbaudes funkcijas un darīt zināmus gan dalībvalstīm, gan ieinteresētajiem pilsoņiem apstākļus, kādos tā piemērojusi Līgumu.

Attiecībā uz lēmumu par atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu Komisijai it īpaši ir jānorāda iemesli, kādēļ attiecīgajiem pasākumiem ir piemērojams EKL 87. panta 1. punkts. Tomēr nevar izvirzīt prasību, lai attiecībā uz katru pasākumu, ko Komisija uzskata par atbalstu, tiktu sniegts īpašs pamatojums saistībā ar katru no četriem EKL 87. panta piemērošanas nosacījumiem. Tātad, ja, lai noteiktu atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu, lēmumā ir pārbaudīts, vai ir izpildīti EKL 87. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi, apstāklis, ka tas ir izdarīts vispārējā veidā, pārbaudi piemērojot visiem attiecīgajiem pasākumiem, pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstošu pienākumam norādīt pamatojumu, it īpaši tādēļ, ka attiecīgie pasākumi iekļaujas vienā rīcības plānā.

(sal. ar 91., 99., 100. un 104. punktu)

4.      Par valsts atbalstiem EKL 87. panta 1. punkta izpratnē ir atzīstamas tikai tādas priekšrocības, ko tieši vai netieši piešķir no valsts līdzekļiem. Šajā sakarā nav jānošķir valsts tieši piešķirtais atbalsts no atbalsta, kuru piešķir ar šīs valsts norīkotas vai izveidotas publiskas vai privātas organizācijas starpniecību. Šādas organizācijas statuss nav noteicošais elements, piemērojot Līguma noteikumus par valsts atbalstu. Tikai tas, ka ir runa par publisku organizāciju, nenozīmē, ka automātiski ir piemērojams EKL 87. pants, tāpat arī apstāklis, ka pasākumu ir piemērojusi privāta organizācija, neizslēdz šā panta piemērošanu.

Šajā kontekstā starpnozaru iemaksas, kas starpnozaru komitejas lēmumā ir paredzētas, lai finansētu noteiktiem attiecīgās nozares ražotājiem maksājamo pabalstu, par publiskiem līdzekļiem ir uzskatāmas tiktāl, ciktāl valsts, izmantojot savu dominējošo ietekmi uz minēto komiteju, pilnībā varēja novirzīt šo līdzekļu izmantošanu, lai attiecīgajā gadījumā finansētu dažu uzņēmumu īpašās priekšrocības.

(sal. ar 130., 139. un 156. punktu)