Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EM/TMD Friction GmbH (C-674/18), FL/TMD Friction EsCo GmbH (C-675/18)
(Apvienotās lietas C-674/18 un C-675/18) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Uzņēmumu pāreja – Direktīva 2001/23/EK – 3. un 5. pants – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Cesija, ko veic uzņēmuma, kurš nodod īpašumtiesības un ir maksātnespējas procesā, likvidators – Vecuma arodpensijas pabalsti – Cesionāra pienākumu ierobežojums – Atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju shēmai maksājamā pabalsta summa, kas aprēķināta atkarībā no darba ņēmēja darba samaksas maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī – Direktīva 2008/94/EK – 8. pants – Tiešā iedarbība – Nosacījumi)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesarbeitsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: EM (C-674/18), FL (C-675/18)
Atbildētājas: TMD Friction GmbH (C-674/18), TMD Friction EsCo GmbH (C-675/18)
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīva 2001/23/EEK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darba ņēmēju tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, it īpaši ņemot vērā tās 3. panta 1. un 4. punktu, kā arī 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm normām uzņēmuma, uz kuru attiecas maksātnespējas process, pārejas gadījumā, ko īsteno šā uzņēmuma likvidators, nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kā tas ir interpretēts valsts judikatūrā, saskaņā ar kuru: ja notikums, kas dod tiesības uz pensiju atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju shēmai, notiek pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs par darba ņēmēja iegūstamām tiesībām uz šo vecuma pensiju, kas ir uzkrātas par nodarbinātības laikposmiem pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ar nosacījumu, ka attiecībā uz summas daļu, par kuru īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs, ir paredzēti pasākumi darba ņēmēju interešu aizsardzībai tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantā prasītajam aizsardzības līmenim.
Direktīvas 2001/23 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2008/94 8. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tas ir interpretēts valsts judikatūrā un kurā ir paredzēts, ka notikuma, kas dod tiesības uz vecuma pabalstiem saskaņā ar uzņēmuma papildpensijas shēmu, iestāšanās gadījumā pēc tāda maksātnespējas procesa uzsākšanas, kurā notiek uzņēmuma pāreja, attiecībā uz šo pabalstu daļu, par kuru īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs, pirmkārt, atbilstoši valsts tiesībām noteiktai garantijas iestādei maksātnespējas gadījumam nav jāiejaucas, ja iegūstamās tiesības uz vecuma pabalstiem nebija galīgas brīdī, kad tika uzsākts šis maksātnespējas process, un, otrkārt, lai noteiktu summu, kas attiecas uz šo pabalstu daļu, par kuru ir atbildīga šī iestāde, šo summu aprēķina, pamatojoties uz darba ņēmēja mēneša bruto darba samaksu, kāda viņam bija minētā procesa uzsākšanas brīdī, ja tā rezultātā šim darba ņēmējam tiek liegta šajā tiesību normā garantētā minimālā aizsardzība, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
Direktīvas 2008/94 8. pantam, ciktāl tajā ir paredzēta darba ņēmēju iegūto vai iegūstamo tiesību uz vecuma pabalstiem minimālā aizsardzība, var būt tieša iedarbība, un tādējādi uz to var atsaukties attiecībā pret privāto tiesību subjektu, kuru attiecīgā dalībvalsts ir izraudzījusies kā garantijas iestādi darba devēju maksātnespējas gadījumam arodpensiju jomā, ar nosacījumu, pirmkārt, ka, ņemot vērā šai iestādei uzticēto garantijas funkciju un nosacījumus, kādos tai tā ir jāpilda, tā ir pielīdzināma valstij un, otrkārt, ka šī funkcija faktiski attiecas uz vecuma pabalstu veidiem, kuriem šajā 8. pantā ir paredzēts aizsardzības minimums, un tas ir jānosaka iesniedzējtiesai.
____________
1 OV C 103, 18.3.2019.