PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(piektā palāta)
2007. gada 22. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “PAM PLUVIAL” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “PAM” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Izmantošanas pierādījums − Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 43. pants
Lieta T‑364/05
Saint‑Gobain Pam SA, Nansī [Nancy] (Francija), ko pārstāv Ž. Blanšārs [J. Blanchard] un G. Maršē [G. Marchais], avocats,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Rasē [A. Rassat], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Propamsa, SA, Barselona (Spānija),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2005. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 414/2004‑4, kas saistīts ar vārdiska apzīmējuma “PAM PLUVIAL” reģistrāciju, attiecībā uz iebildumu procesu starp Propamsa, SA un Saint‑Gobain Pam SA.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un D. Švābi [D. Šváby],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon], sekretārs,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 26. septembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 25. janvārī,
ņemot vērā mutvārdu procesu, tiesas sēdi, kas bija paredzēta 2006. gada 7. decembrī, bet kas nenotika, jo neviens lietas dalībnieks neieradās,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 27. septembrī prasītāja, Saint‑Gobain Pam SA, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “PAM PLUVIAL” (turpmāk tekstā – “reģistrācijai pieteiktā preču zīme”).
3 Pēc tam, kad sākotnēji preču zīmes pieteikumā ietvertais preču saraksts divas reizes tika ierobežots, ko prasītāja veica 2000. gada 9. oktobrī un 2002. gada 29. maijā, un ITSB to pieņēma, attiecīgi 2000. gada 11. oktobrī un 2002. gada 4. jūlijā, preces, attiecībā uz kurām tiek lūgta reģistrācija, ietilpst 6. un 17. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– “metāla vai uz metāla pamata izgatavotas caurules un caurulītes, čuguna caurules un caurulītes, metāla uzmavas, kas paredzētas iepriekš minētajām precēm” (6. klase);
– “nemetāla uzmavas, kas paredzētas cietām nemetāla caurulēm un caurulītēm” (17. klase).
4 2001. gada 16. jūlijā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 61/2001.
5 2001. gada 20. septembrī Propamsa, SA iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrēšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu.
6 Iebildumi bija pamatoti ar šādām agrākām tiesībām:
– grafiska preču zīme, kas Spānijā reģistrēta 1976. gada 26. jūlijā ar Nr. 737992 attiecībā uz “celtniecības materiāliem” (19. klase) un ir attēlota šādi (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”):
– grafiska preču zīme, kas Spānijā reģistrēta 1976. gada 26. jūlijā ar Nr. 120075 attiecībā uz “cementu” (19. klase) un ir attēlota šādi:
– starptautiskas grafikas preču zīmes franču apzīmējums, kas attēlots turpmāk norādītajā veidā un kas Austrijā, Beniluksa valstīs, Vācijā, Francijā un Itālijā 1981. gada 2. septembrī reģistrēts ar Nr. 463089 attiecībā uz “industriālai izmantošanai paredzētām līmvielām” (1. klase) un “neapstrādātiem un apstrādātiem nemetāla celtniecības materiāliem” (19. klase):
7 Iebildumi bija vērsti pret visām Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm.
8 Savu iebildumu pamatojumā prasītāja norāda sajaukšanas iespējas esamību starp, no vienas puses, reģistrācijai pieteikto preču zīmi un, no otras puses, trijām iepriekš 6. punktā minētajām preču zīmēm Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
9 Ar 2004. gada 29. marta lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus un atteica reģistrēt prasītājas pieteikto Kopienas preču zīmi. Iebildumu nodaļa vispirms precizēja, ka salīdzinājums starp ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētajām precēm ir jāveic, ņemot vērā, no vienas puses, visas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, neatkarīgi no tā, vai prasītāja tās pašreiz izmanto vai tikai plāno to darīt, un, no otras puses, visām precēm, attiecībā uz kurām iebildumos minētās preču zīmes ir tikušas reģistrētas; prasītāja nav iesniegusi lūgumu pierādīt agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta izpratnē. Turklāt Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka ar agrākajām preču zīmēm apzīmētās metāla vai nemetāla caurules un caurulītes un celtniecības materiāli ir līdzīgi. Šo preču vidū ir vismaz nemetāla caurules un caurulītes, kam ir tāds pats raksturs un funkcijas, un tās ir paredzētas tiem pašiem lietotājiem un var tikt lietotas kombinētā veidā vai paralēli metāla caurulēm un caurulītēm. Tā uzskatīja arī, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētās uzmavas, kas paredzētas nemetāla caurulēm un caurulītēm, un celtniecības materiāli tiktāl, ciktāl tie ir vajadzīgi metāla vai nemetāla cauruļu vai caurulīšu savienošanai vai remontam, ir līdzīgas. Visbeidzot, attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju salīdzināšanu Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka to dominējošais elements ir vārds “pam” un ka tādējādi šīs preču zīmes ir stipri līdzīgas, apzīmējumu dominējošā elementa vizuālā un fonētiskā identitāte ir pietiekama, lai neitralizētu vizuālās un fonētiskās atšķirības, kas pastāv starp to nedominējošām daļām. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Iebildumu nodaļa secināja, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm saistībā ar visām attiecīgajām precēm Spānijā un Francijā pastāv sajaukšanas iespēja.
10 2004. gada 26. maijā prasītāja iesniedza apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
11 Ar 2005. gada 15. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai tika paziņots 2005. gada 19. jūlijā, Apelāciju ceturtā padome prasītājas apelāciju noraidīja un apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu.
12 Apelāciju padome vispirms kā nokavētu noraidīja lūgumu pierādīt preču zīmju, uz kurām ir pamatoti iebildumi, faktisku izmantošanu, ko prasītāja iesniedza savā procesuālajā dokumentā, kurā ir izklāstīti apelācijas motīvi. Šajā sakarā Apelāciju padome uzskatīja, ka šis lūgums bija jāiesniedz jebkurā brīdī iebildumu procesa laikā, t.i., līdz brīdim, kad ITSB lietas dalībniekiem paziņo par šī procesa slēgšanu, un to nevar iesniegt pirmo reizi apelācijas stadijā Apelāciju padomē.
13 Turklāt Apelāciju padome pēc tam, kad tā veica reģistrācijai pieteiktās preču zīmes salīdzinājumu ar agrāko preču zīmi, secināja, ka minētās preču zīmes ir vispārēji līdzīgas, ņemot vērā tajos dominējošā vārdiskā elementa “pam” fonētisko un vizuālo identiskumu, kas ir būtiskāks par vizuālajām un fonētiskajām atšķirībām, kas izriet no agrākajā preču zīmē ietvertā pakārtotā vārdiskā elementa “pluvial”. Tāpat Apelāciju padome uzskatīja, ka ar abām attiecīgajām preču zīmēm apzīmētās preces ir līdzīgas un papildinošas, jo tās tiek izplatītas pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem, pārdotas tajās pašās tirdzniecības vietās un ir paredzētas tiem pašiem gala lietotājiem. Ņemot vērā šos faktus, Apelāciju padome uzskatīja, ka starp attiecīgajām preču zīmēm no Spānijas konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja un ka tādējādi nav jāpārbauda šādas iespējas esamība starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un citām Propamsa iebildumos izvirzītajām preču zīmēm.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
16 Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza divus pamatus, kas attiecīgi ir balstīti uz Regulas Nr. 40/94 43. panta pārkāpumu un minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par lūguma 9.–15., 17., 18., 22. un 23. pielikumu
Lietas dalībnieku argumenti
17 ITSB norāda, ka lūguma 9.–15., 17., 18., 22. un 23. pielikums par Saint‑Gobain grupas reputāciju un konfliktējošo preču zīmju izmantošanas nosacījumiem pirmoreiz ir iesniegti Pirmās instances tiesā, jo tie netika iesniegti nedz Iebildumu nodaļā, nedz Apelāciju padomē. Tātad šie dokumenti nevar tikt ņemti vērā, un Pirmās instances tiesai atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tie ir jānoraida, jo to pierādījumu spēks nevar tikt pārbaudīts (Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. februāra spriedums lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (“CONFORFLEX”), Recueil, II‑719. lpp., 52. punkts; 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā T‑399/02 Eurocermex/ITSB (Alus pudeles forma), Recueil, II‑1391. lpp., 52. punkts, un 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑164/03 Ampafrance/ITSB – Johnson & Johnson (“monBeBé”), Krājums, II‑1401. lpp.). Katrā ziņā šie paši dokumenti nevar atspēkot apstrīdēto lēmumu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības izskatīšanas Pirmās instances tiesā mērķis ir pārbaudīt ITSB apelāciju padomju lēmumu likumību Regulas Nr. 40/94 63. panta nozīmē, tāpēc Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. marta spriedums lietā T‑322/03 Telefon & Buch/ITSB – Herold Business Data (“Weisse Seiten”), Krājums, II‑835. lpp., 65. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš 17. punktā minēto spriedumu lietā “CONFORFLEX”, 52. punkts).
19 Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka lūguma 9.–15., 17., 18., 22. un 23. pielikums faktiski pirmo reizi ir iesniegti Pirmās instances tiesā. Līdz ar to šos dokumentus nevar ņemt vērā un tie ir jānoraida, jo nav jāpārbauda to pierādījuma spēks (šajā sakarā skat. iepriekš 18. punktā minēto spriedumu lietā “Weisse Seiten”, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 43. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
20 Prasītāja, atsaucoties uz funkcionālās turpinātības principu starp ITSB instancēm, norāda, ka Apelāciju padome kļūdaini kā nokavētu ir noraidījusi lūgumu pierādīt iebildumos norādītās agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, kas pirmo reizi iesniegts procesuālajā dokumentā, kurā tā ir izklāstījusi apelācijas motīvus. Pēc prasītājas domām, piemērojot iepriekš minēto principu, viena tā daļa ir pilnībā pieņemama, lai Apelāciju padomē izvirzītu faktiskos un tiesiskos apstākļus, kurus tā nav izvirzījusi Iebildumu nodaļā.
21 Šāds secinājums būtu jāizdara vēl jo vairāk tādēļ, ka šajā gadījumā prasītāja būtu guvusi pārliecību, pamatojoties uz izmeklēšanu, kuru [Iebildumu nodaļa] būtu veikusi, ka Propamsa iebildumos izvirzītās preču zīmes izmanto tikai attiecībā uz cementu un nevis attiecībā uz citām precēm, saistībā ar kurām tās ir reģistrētas. Prasītāja tātad likumīgi būtu varējusi lūgt savā 2004. gada 26. maijā Apelāciju padomē iesniegtajā procesuālajā dokumentā, lai Propamsa iesniedz pierādījumus par minēto preču zīmju faktisku izmantošanu pēdējo piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas.
22 Pēc prasītājas domām, ja tiek nolemts citādi, tad tiek apstrīdēts “pamatprincips”, kas izriet gan no Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) astotā apsvēruma, gan no Regulas Nr. 40/94 devītā apsvēruma, saskaņā ar kuru nav pamata aizsargāt valsts un Kopienas preču zīmes vai aizsargāt pret tām kādu preču zīmi, kura ir reģistrēta pirms tam, izņemot gadījumus, kad šīs preču zīmes faktiski izmanto [ir pamats aizsargāt valsts un Kopienas preču zīmes vai pret tām aizsargāt ikvienu preču zīmi, kas par tām ir agrāka, tikai tad, ja šīs preču zīmes faktiski izmanto].
23 Prasītāja piebilst, ka apstrīdētajā lēmumā minētais Regulas Nr. 40/94 43. pants paredz tikai vienu procesuālo termiņu tā pirmajā punktā, proti, termiņu, kuru ITSB, izskatot iebildumus, nosaka lietas dalībnieku apsvērumu iesniegšanai par citu lietas dalībnieku vai paša ITSB iesniegtiem materiāliem. Tomēr, pēc prasītājas domām, pat ja iebildumu iesniedzējs faktiskas izmantošanas pierādījumus var paziņot tikai ITSB noteiktajā termiņā, tomēr nevienā teksta daļā nav paredzēts īpašs termiņš otram lietas dalībniekam iebildumu procesā lūguma pierādīt faktisku izmantošanu iesniegšanai. Līdz ar to Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja tiesības, kas izriet no iepriekšējā punktā minētā “pamatprincipa”, ir lūgt iebildumu iesniedzēju paziņot savas preču zīmes izmantošanas pierādījumus, kuru nosacījums nevar būt termiņa ievērošana, kas neizriet ne no vienas konkrētas teksta daļas.
24 Protams, esot pareizi, ka lūguma par izmantošanas pierādījumiem iesniegšanas termiņš tika ieviests ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 172, 4. lpp.). Tomēr šī regula šajā gadījumā nav piemērojama, jo tā ir stājusies spēkā tikai 2005. gada 25. jūlijā, kas ir pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
25 ITSB vispirms norāda, ka, pilnībā apzinoties Pirmās instances tiesas judikatūru par funkcionālās turpinātības principu, tas tomēr nepiekrīt Pirmās instances tiesas nostājai attiecībā uz šo principu, kā to pierāda it īpaši arī tā apelācija Tiesā (lieta C‑29/05 P) par Pirmās instances tiesas 2004. gada 10. novembra spriedumu lietā T‑164/02 Kaul/ITSB – Bayer (“ARCOL”) (Krājums, II‑3807. lpp.).
26 Turklāt ITSB atgādina par tā praksi attiecībā uz lūgumu pierādīt faktisku izmantošanu Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta izpratnē, kas ir atspoguļota pamatnostādnēs attiecībā uz procedūrām ITSB, kuras ir pieņemtas ar ITSB priekšsēdētāja 2004. gada 10. maija Lēmumu EX‑04‑2, pēc konsultācijām ar valdi un ieinteresēto loku, it īpaši galvenajiem asociāciju pārstāvjiem ITSB. Saskaņā ar šo pamatnostādņu 1.1. punktu, to redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdi, lūgums, kas attiecas uz izmantošanas pierādījumu, var tikt iesniegts tikai līdz tam brīdim, kad lietas dalībniekiem ITSB rakstveidā paziņo, ka neviens cits apsvērums nevar tikt iesniegts, citiem vārdiem sakot, ka tas ir gatavs pieņemt lēmumu par iebildumiem.
27 Šīs pamatnostādnes atspoguļo pastāvīgo gan iebildumu nodaļu, gan apelāciju padomju lēmumu pieņemšanas praksi. Apstrīdētā lēmuma 1.1. punktā tas esot arī apstiprināts, un šī prakse nav apstrīdēta līdz pat šim brīdim. Šajā sakarā ITSB norāda, ka pretēja lēmuma gadījumā it īpaši tiktu paildzinātas procedūras, novēloti atbalstīti pasākumi un tiktu apstrīdēts iebildumu procesa mērķis, kas ir vienkāršā un ātrā veidā un, ievērojot tiesisko drošību, atrisināt preču zīmju konfliktus pirms reģistrācijas un procesiem tiesās.
28 Šajā gadījumā prasītāja, kas, kā tā pati to norādīja, ir daļa no viena pasaules līdera rūpniecībā un procesi ITSB tai ir ierasti sakarā ar būtisko tās preču zīmju portfeli, procesa Iebildumu nodaļā laikā nav izmantojusi savu iespēju pieprasīt, lai Propamsa pierādītu iebildumos izvirzīto preču zīmju faktisku izmantošanu. Prasītāja ir aprobežojusies ar neskaidriem apgalvojumiem attiecībā uz Propamsa ražotajām precēm un to izmantošanu vispārējā celtniecības jomā saistībā ar citām precēm. Iebildumu nodaļa tātad pamatoti ir atteikusies ņemt vērā šos apgalvojumus.
29 Turklāt ITSB paskaidro, ka prasītāja lūgumu par faktiskas izmantošanas pierādīšanu Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta izpratnē pirmo reizi tās procesuālajā dokumentā, kurā tā ir izklāstījusi apelācijas motīvus, ir iesniegusi Apelāciju padomē 2004. gada 20. jūlijā, nevis 2004. gada 26. maijā, kas ir apelācijas iesniegšanas datums, kā prasītāja to kļūdaini norādījusi lūguma 43. punktā. Prasītājas arguments Pirmās instances tiesā, kas saistīts ar to, ka tās lūgums pierādīt agrākās preču zīmes izmantošanu, esot pamatots ar tās pārliecību, kuru tā ir guvusi no izmeklēšanas ziņojuma, kas pievienots lūguma 23. pielikumam, ka Propamsa šīs preču zīmes izmanto tikai attiecībā uz cementu, neesot apstiprināts un esot vismaz apšaubāms. No vienas puses, šis dokuments nevarot tikt ņemts vērā, jo tas neesot nedz iesniegts, nedz arī pieminēts Apelāciju padomē. No otras puses, un turklāt, ja ārkārtējā gadījumā Pirmās instances tiesa nolemtu šo dokumentu ņemt vērā, tā konstatētu, ka tajā nav norādīts datums un ka tikai tā 6. pielikumā ir norādīts datums – 2004. gada 13. augusts. Tātad šis dokuments nevar pamatot pārliecību, ko prasītāja esot guvusi 2004. gada 26. maijā vai attiecīgi – 2004. gada 20. jūlijā.
30 ITSB vērš Pirmās instances tiesas uzmanību arī uz jaunajiem Regulas Nr. 1041/2005 (skat. iepriekš 24. punktu) noteikumiem, kuri, lai arī tie nav piemērojami šajā gadījumā, tomēr precizē likumdevēja nodomu. Jaunais grozītās Regulas Nr. 2868/95 22. noteikums esot pat mazāk liberāls nekā agrākā ITSB lēmumu pieņemšanas prakse, jo tas paredz, ka lūgums par preču zīmes, ar kuru ir pamatoti iebildumi, faktiskas izmantošanas pierādīšanu ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts termiņā, kas paredzēts preču zīmes pieteicēja apsvērumu attiecībā uz iebildumiem iesniegšanai.
31 Visbeidzot, ITSB uzskata, ka, ja tiktu pieņemts apgalvotais apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, tā sekas tomēr jebkurā gadījumā nenozīmētu šī lēmuma atcelšanu. Faktiski, pat ja agrākā preču zīme būtu tikusi izmantota tikai attiecībā uz cementu un ja salīdzinājums būtu jāierobežo tikai attiecībā uz šīm precēm, sajaukšanas iespēja no Spānijas patērētāju viedokļa tomēr pastāvētu to pašu motīvu dēļ, kas minēti apstrīdētajā lēmumā, tādējādi, ka šī sabiedrība varētu kļūdīties saistībā ar attiecīgo preču izcelsmi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
32 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktam, lai izskatītu iebildumus, kas iesniegti, pamatojoties uz šīs pašas regulas 42. pantu, agrākās preču zīmes faktiskā izmantošana tiek prezumēta tik ilgi, kamēr nav saņemts pieteikuma iesniedzēja lūgums pierādīt šādu faktisko izmantošanu (Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedums apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), Recueil, II‑965. lpp., 38. punkts).
33 Šajā gadījumā ir skaidrs, ka prasītāja šādu lūgumu pirmoreiz ir iesniegusi tikai apelācijas stadijā Apelāciju padomē. Prasītāja tomēr uzskata, ka šis lūgums ir pieņemams. Tā norāda, ka šajā sakarā, no vienas puses, Regula Nr. 40/94 neparedz nevienu termiņu šāda lūguma iesniegšanai un ka vispār termiņa noteikšana šajā nolūkā būtu pretrunā ar principu, kas izriet no iepriekš 22. punktā minētā šīs regulas devītā apsvēruma. No otras puses, prasītāja uzskata, ka tās lūguma iesniegšana pirmo reizi Apelāciju padomē ir iespējama, piemērojot funkcionālās turpinātības principu starp iepriekšējām ITSB instancēm un Apelāciju padomi.
34 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru ITSB iesniegtais lūgums pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu ir jāizsaka skaidri un lietderīgā termiņā (iepriekš 32. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 38. punkts; 2005. gada 16. marta spriedums T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 24. punkts, un 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑303/03 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“Salvita”), Krājums, II‑1917. lpp., 77. punkts). Šajā kontekstā jau ir ticis nospriests, ka principā un arī Regulas Nr. 40/94 devītais apsvērums nav pretrunā tam, ka lūgums pierādīt agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu ir jāiesniedz termiņā, ko Iebildumu nodaļa ir noteikusi Kopienas preču zīmes pieteicēja atbildes apsvērumu uz iebildumu aktu iesniegšanai (iepriekš minētais spriedums lietā “FLEXI AIR”, 25.–28. punkts).
35 Tomēr jautājums par to, vai preču zīmes pieteicējam ir jāiesniedz lūgums pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu termiņā, kuru Iebildumu nodaļa ir noteikusi atbildes apsvērumu uz iebildumu aktu iesniegšanai, vai arī šāds lūgums ir jāiesniedz īpašā termiņā, kuru, iespējams, Iebildumu nodaļa preču zīmes pieteicējam ir noteikusi un pēc kura beigām tai būtu tiesības šādu lūgumu neņemt vērā, šajā gadījumā nav nozīmes. Faktiski prasītāja nav iesniegusi lūgumu pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu termiņā, kurš tai bija noteikts atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 1. punktam, lai iesniegtu savus apsvērumus par Propamsa iebildumiem. Turklāt ITSB apstiprina, ka Iebildumu nodaļa prasītājai šim nolūkam nebija noteikusi nekādu īpašu termiņu. Līdz ar to ITSB norāda, ka atbilstoši iepriekš minēto (skat. iepriekš 26. punktu) ITSB priekšsēdētāja pamatnostādņu 1.1. punktam, kas atspoguļo pastāvīgo lēmumu pieņemšanas praksi šajā jautājumā, prasītājai savs lūgums pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu būtu bijis jāiesniedz jebkurā brīdī iebildumu procesa laikā un līdz brīdim, kad Iebildumu nodaļa lietas dalībniekiem paziņo, ka tā ir gatava pieņemt lēmumu par iebildumiem.
36 Tāpat netiek ievērots nekāds noteikts termiņš, lai iesniegtu lūgumu, par kuru ir strīds šajā gadījumā, bet drīzāk gan jautājums par to, kurā ITSB instancē šis lūgums ir jāiesniedz un, konkrētāk, vai šis lūgums obligāti ir jāiesniedz Iebildumu nodaļā, vai arī tā iesniegšana pirmo reizi ir iespējama arī apelācijas stadijā Apelāciju padomē.
37 Šajā sakarā ir jānorāda, ka lūguma pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu rezultātā iebildumu iesniedzējs tiek pakļauts pienākumam pierādīt faktisko izmantošanu – vai pamatotus iemeslus neizmantošanai, pretējā gadījumā tā iebildumi tiek noraidīti (iepriekš 32. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 38. punkts; iepriekš 34. punktā minētais spriedums “FLEXI AIR”, 24. punkts, un iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā “Salvita”, 77. punkts). Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana ir jautājums, kas, pamatojoties uz preču zīmes pieteicēja lūgumu, ir jāatrisina pirms iebildumu izskatīšanas pēc būtības (iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā “FLEXI AIR”, 26. punkts). Ar lūgumu pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu iebildumu procesam tātad tiek pievienots specifisks un iepriekšējs jautājums un šajā izpratnē tādējādi tiek grozīts [iebildumu procesa] saturs.
38 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 127. panta 1. punktu Iebildumu nodaļa ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iebildumiem par pieteikumu par Kopienas preču zīmi reģistrēšanu, turpretī saskaņā ar šīs pašas regulas 130. panta 1. punktu apelāciju padomes ir atbildīgas par lēmumiem attiecībā uz apelācijām it īpaši par iebildumu nodaļu lēmumiem.
39 No iepriekš minētajiem noteikumiem un apsvērumiem izriet, ka Iebildumu nodaļa galvenokārt ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iebildumiem, kas ir noteikti dažādos lietas dalībnieku procesuālajos aktos un lūgumos, tostarp šajā gadījumā lūgumu pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Tādēļ šāds lūgums nevar tikt iesniegts pirmo reizi Apelāciju padomē. Ja tiktu pieļauts pretējais, tas nozīmētu, ka Apelāciju padomei ir jāpārbauda pavisam specifisks lūgums, kas saistīts ar jauniem juridiskiem un faktiskiem apsvērumiem un kas pārsniedz tāda iebildumu procesa robežas, kurš ir Iebildumu nodaļas ziņā un kurš tai ir jāizskata. Tātad Apelāciju padome ir kompetenta pieņemt lēmumu tikai par apelācijām, kas iesniegtas par iebildumu nodaļu lēmumiem, un nevar pieņemt lēmumu pati pirmajā instancē par jauniem iebildumiem.
40 Funkcionālā turpinātība, kas minēta Pirmās instances tiesas judikatūrā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 Henkel/ITSB – LHS (UK) (“KLEENCARE”), Recueil, II‑3253. lpp., 25. un 26. punkts; 2005. gada 1. februāra spriedums lietā T‑57/03 SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II‑287. lpp., 18. punkts, un 2006. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑323/03 La Baronia de Turis/ITSB − Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), Krājums, II‑2085. lpp., 57. un 58. punkts), katrā ziņā nevar pamatot šāda lūguma iesniegšanu pirmo reizi Apelāciju padomē, jo tā nekādi neliek Apelāciju padomei veikt atšķirīgas, nevis Iebildumu nodaļā iesniegtās lietas pārbaudi, proti, lietas, kuras apjoms tiktu paplašināts ar iepriekšēja jautājuma par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu pievienošanu.
41 Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā šajā gadījumā pareizi ir konstatēts, ka prasītājai nebija tiesību pirmo reizi apelācijas stadijā Apelāciju padomē lūgt, lai iebildumu iesniedzēja sniedz pierādījumus par iebildumos izvirzītās agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Tādējādi pirmais pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
42 Pirmkārt, prasītāja apstrīd secinājumu apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuru ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, kas var tikt izmantotas ēku celtniecībā, ir līdzvērtīgas būvmateriāliem, ko apzīmē ar agrāko preču zīmi, vai tos papildinošas.
43 Prasītāja uzsver, ka jēdzieni “celtniecības materiāli” un “nemetāla celtniecības materiāli”, kurus apzīmē attiecīgi Propamsa preču zīmes, kas reģistrētas ar Nr. 737992 un Nr. 463089, ir tik neskaidri un plaši, ka tie var ietvert neskaitāmas preces, kas cita ar citu nav saistītas, piešķirot tādējādi attiecīgo preču zīmju īpašniekam nepamatotu un neapstrīdamu monopolu. Prasītāja šajā sakarā norāda, ka Francijas tiesas jau ir pasludinājušas par spēkā neesošām preču zīmes, ja nav precīza ar tām apzīmēto preču un pakalpojumu apraksta, piemēram, tādu preču zīmju gadījumā, kuras apzīmē “darījumu pakalpojumus”.
44 Prasītāja norāda, ka jebkādas cilvēciskas darbības veikšana neatkarīgi no tās rakstura vai mērķa nozīmē vairāk vai mazāk sarežģītu celtniecības darbu, kurā jāizmato ļoti liels skaits preču, no pašām ierastākajām līdz pašām sofistiskākajām. Tomēr tas nekādi nenozīmē, ka visas šīs preces vai pakalpojumi ir jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi celtniecības materiāliem vai tos papildinoši.
45 Prasītāja piekrīt, ka attiecīgo preču un pakalpojumu salīdzināšanas ietvaros ir jāatsaucas uz to vispārējām īpašībām, bet uzsver, ka šo preču vai pakalpojumu līdzība vai to papildinošais raksturs nevar tikt izsecināts tikai no tā apstākļa, ka tās var tikt izmantotas celtniecības darbā, un tādējādi par līdzīgiem nevar tikt uzskatīti preces vai pakalpojumi, kuriem ir ļoti atšķirīgas īpašības.
46 Tāpat kā, piemēram, nevar uzskatīt, ka betons un elektrības vadi ir līdzīgi, viens otru papildinoši tikai sakarā ar faktu, ka tos izmanto celtniecības darbā. Faktiski šīm precēm ir atšķirīgs raksturs, tās pilda atšķirīgas funkcijas un lielākoties tās tiek ražotas atšķirīgos uzņēmumos. Tāpat arhitekta pakalpojumi, kas ietilpst 42. klasē, un metāla caurules, kas ietilpst 19. klasē, nevar tikt uzskatīti par līdzīgiem, tikai tādēļ, ka tie tiek izmantoti celtniecības darbā.
47 Šajā pašā kontekstā prasītāja uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā, tā 20. punktā norādot, ka ēku celtniecība un infrastruktūra neizbēgami ietver dažādas sistēmas, piemēram, kanalizāciju, izmantotā ūdens apstrādi, aizsardzību pret ugunsgrēkiem, dzeramā ūdens vai apūdeņošanas vadus, kurās tiek izmantotas konfliktējošās preces, kļūdaini ir uzskatīts, ka abi šo preču veidi ir līdzīgi.
48 Līdz ar to prasītāja uzskata, ka šajā gadījumā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, proti, metāla caurules un to uzmavas, un celtniecības materiāli, nevar tikt uzskatītas par līdzīgām tikai tādēļ, ka šīs preces tāpat kā vairākas ļoti atšķirīgas preces tiek izmantotas ēku celtniecībā. Faktiski ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētajām precēm esot no celtniecības materiāliem ļoti atšķirīgas funkcijas, un tās nekādā ziņā neesot aizstājamas ar šiem pēdējiem minētajiem.
49 Šajā sakarā prasītāja norāda, ka sistēmas, kuras tā tirgo, tiek izmantotas nevis ēku būves laikā, bet gan ūdens noteku un pievades infrastruktūras īstenošanas laikā. Tās klienti galvenokārt esot arī teritoriālās vienības, nevis ēku celtniecības uzņēmumi.
50 Otrkārt, prasītāja apstrīd apstrīdētajā lēmumā ietverto apgalvojumu (13. punkts), saskaņā ar kuru konkrēto sabiedrības daļu veido gan specializēta sabiedrība, gan plaša sabiedrība.
51 Prasītāja uzskata, ka kaļamā čuguna cauruļu, it īpaši cauruļu, kas paredzētas lietusūdeņu apstrādei, tirgu veido ļoti mazs skaits dalībnieku un tas attiecas tikai uz īpaši specializētu sabiedrības daļu, kas piedalās lietus notekūdeņu un izmantoto ūdeņu tīkla īstenošanā. Šo sabiedrības daļu galvenokārt veido Francijas un ārvalstu teritoriālās vienības, kas pilnībā pārzina prasītājas preces. Tādējādi konkrēto sabiedrības daļu šajā gadījumā veido personas ar īpašu specializāciju un kvalifikāciju.
52 Šo argumentu atbalstam prasītāja izvirza ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā R 411/2004‑1, kura secinājumi, kas attiecas un konkrēto sabiedrības daļu, esot tieši attiecināmi arī uz šo gadījumu.
53 Prasītājai esot pirmā vieta kanalizāciju, kas paredzētas lietusūdeņiem, tirgū, kā to pierādot arī “PAM PLUVIAL” piedāvātā sortimenta brošūra un izvilkums no prasītājas interneta lapas, kas pievienots iesniegumam.
54 Turpretī Propamsa nekādi neietilpstot šajā nozarē un izmantojot savu agrāko preču zīmi “PAM” attiecībā uz cementu, kā tas tika pierādīts arī izmeklēšanas, kas veikta pēc prasītājas lūguma, laikā.
55 Šo preci Propamsa tirgo reģiona klientiem, kurus veido fiziskas personas un mazi būvniecības uzņēmumi, kas nepazīst prasītāju un tās preces.
56 Treškārt un visbeidzot, prasītāja apstrīd, ka ar apstrīdēto lēmumu (15. punkts) tiek noraidīts tās arguments, saskaņā ar kuru apzīmējums “PAM” no konkrētās specializētās sabiedrības daļas viedokļa neizbēgami tiks uztverts kā tāds, kas saistīts ar sabiedrības nosaukumu (“Saint‑Gobain Pam”).
57 No pētījumiem, ko prasītāja veikusi internetā un kas attiecas uz atslēgvārdiem “Pam” un “caurules” franču, spāņu un angļu valodā, izriet tikai norādes, kas attiecas uz prasītāju, bet nekas, kas attiektos uz Propamsa. Prasītāja iesnieguma pielikumā pievieno šo pētījumu rezultātus.
58 Šis fakts pierādot vispasaules plašu atpazīstamību, kāda prasītājai esot kanalizāciju jomā, jomā, kurā Propamsa vispār nedarbojas. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa nekādā ziņā neuzskatītu, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču izcelsme būtu no Propamsa vai no cita ar to ekonomiski saistīta uzņēmuma. Šo apsvērumu pastiprina fakts, ka visas prasītājas preces sistemātiski tiek apzīmētas ar preču zīmi “PAM” vai no tās izrietošām preču zīmēm, piemēram, “PAM PLUVIAL”, “PAM NATURAL” vai “PAM GLOBAL”.
59 Turklāt preču izplatīšanas loki, uz kuriem attiecas iebildumu iesniedzēja preču zīme, šajā gadījumā ir pavisam atšķirīgi, jo prasītāja savas preces tirgo tikai tieši vai ārpus Francijas ar savu filiāļu starpniecību.
60 Līdz ar to secinājums apstrīdētajā lēmumā par sajaukšanas iespējas pastāvēšanu esot kļūdains, šajā gadījumā šāda iespēja ir pilnībā izslēgta.
61 Pirmkārt, ITSB norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pareizi piemērota judikatūra (Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. aprīļa spriedums lietā T‑286/03 Gillette/ITSB – Wilkinson Sword (“RIGHT GUARD XTREME sport”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts), saskaņā ar kuru iebildumu procesa ietvaros preču salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā iesniegtā vai grozītā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma redakciju, izmantošanas nosacījumus vai nodomu izmatot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kam šajā sakarā nav nozīmes.
62 Šajā gadījumā tas ir spēkā vēl jo vairāk tāpēc, ka prasītāja, izņemot preču saraksta grozījumus, kurus ITSB pieņēmis 2002. gada 4. jūlijā, nav veikusi nekādus šī pieteikuma redakcijas ierobežojumus, kurus tā būtu varējusi veikt jebkurā brīdī saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktu un Regulas Nr. 2868/95 13. noteikumu.
63 Otrkārt, attiecībā uz sabiedrību, saistībā ar kuru šajā gadījumā ir jāizvērtē sajaukšanas iespēja starp konfliktējošajām preču zīmēm, ITSB uzsver, ka ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces var interesēt no to galveno īpašību viedokļa gan plašu sabiedrību, un it īpaši tos, kas “saistīti ar amatniecību”, gan specializētāku un, noteikti, uzmanīgāku un apdomīgāku sabiedrību, kuru it īpaši veido profesionāļi celtniecībā. Līdz ar to pretēji prasītājas apgalvojumiem apstrīdētajā lēmumā ir pareizi noteikta konkrētā sabiedrības daļa šajā gadījumā.
64 Katrā ziņā ITSB uzskata, ka Pirmās instances tiesai šis aspekts nav jāpārbauda tiktāl, ciktāl pietiek ar sajaukšanas iespējas pārbaudi no vidusmēra patērētāja viedokļa. Faktiski saskaņā ar judikatūru, ja sajaukšanas iespēja no vidusmēra patērētāja viedokļa ir izslēgta, tad šis apstāklis ir pietiekams, lai prasību noraidītu, jo šis vērtējums īpaši ir pamatots attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas profesionālo segmentu, kas pēc definīcijas vienmēr ir uzmanīgāks nekā vidusmēra patērētājs (2006. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑147/03 Devinlec/ITSB – TIME ART (“QUANTUM”), Krājums, II‑11. lpp., 62. punkts).
65 Turklāt ITSB norāda, ka, tā kā agrākā preču zīme ir reģistrēta un aizsargāta Spānijā, konkrēto sabiedrības daļu šajā gadījumā veido šīs dalībvalsts vidusmēra patērētājs.
66 Treškārt, ITSB uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā pareizi ir konstatēts, ka vispirms ar abām konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir līdzīgas no to identiskā funkcionālā uzdevuma un izmantošanas viedokļa. Pretēji tam, ko norāda prasītāja, ar agrāko preču zīmi apzīmētie “celtniecības materiāli” veido skaidri noteiktu kategoriju. No šīs kategorijas definīcijas elektroniskajā vārdnīcā Le Robert izrietot, ka konkrētās sabiedrības daļai šajā gadījumā nebūtu nekādas grūtības iedomāties, kāda veida preces ir ietvertas šajā kategorijā. Runa esot par neapstrādātām un daļēji apstrādātām celtniecības precēm un samērā vienkāršām precēm, kas no tām ir izgatavotas. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā jēdzienam “celtniecības materiāli” pareizi ir atzītas visas tiesības, kas saistītas ar aprakstu, kas veido semantiski identificēta satura kategoriju.
67 Šajā gadījumā prasītāja nevarēja arī lietderīgi atsaukties uz argumentu par apstākli, ka celtniecības darbam ir vajadzīgs ļoti liels skaits preču. Faktiski šajā lietā nav jāsalīdzina visas preces un pakalpojumi, kas vajadzīgi celtniecības darbam, piemēram, elektrības vadi vai arhitekta pakalpojumi, ar precēm, kuras apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Kā to ir atzinusi Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, salīdzinājums būtu jāveic attiecībā uz preču, ko apzīmē ar pretstatītajām preču zīmēm, vispārējām īpašībām. Tomēr ITSB uzskata, kas nav noliedzams, ka šīm precēm ir viens un tas pats funkcionālais uzdevums un tās izmanto ēku vai infrastruktūras celtniecībā.
68 Iepriekšējo apsvērumu apstiprinot pati prasītāja, kas Iebildumu nodaļā esot atzinusi, ka šīs preces ir paredzēts izmantot plašā jomu virknē, lai gan Pirmās instances tiesā tā apgalvo, ka tās var tikt izmantotas ne tikai celtniecības darbos, bet arī ūdeņu notekas un pievades infrastruktūras īstenošanai. Tādējādi esot pilnībā pierādīts, ka visu attiecīgo preču mērķis un izmantošana ir vienāda.
69 ITSB uzsver arī, ka apstrīdētajā lēmumā pareizi ir uzskatīts, ka ar pretstatītajām preču zīmēm apzīmētās preces esot papildinošas. Faktiski ēku un infrastruktūru celtniecība neizbēgami ietver dažādu sistēmu celtniecību, piemēram kanalizāciju, izmantoto ūdeņu apstrādes sistēmu, ugunsgrēku aizsardzības sistēmu un dzeramā ūdens vai apūdeņošanas tīklus, kas prasa ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču lietošanu. Tādējādi būtu neiedomājami, ka caurules un caurulītes un tās veidojošās detaļas un daļas varētu tikt izmantotas ēku un infrastruktūras īstenošanai, neizmantojot tādus celtniecības materiālus kā cements.
70 Turklāt ITSB norāda, kā tas ir konstatēts apstrīdētā sprieduma 22. punktā, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces parasti attiecas uz vieniem un tiem pašiem izplatīšanas ceļiem, tiek pārdoti tajās pašās tirdzniecības vietās un ir paredzētas vieniem un tiem pašiem gala patērētājiem, proti, no vienas puses, fiziskām personām un it īpaši tiem, kas “saistīti ar amatniecību”, un, no otras puses, tādiem profesionāļiem celtniecībā, kā it īpaši celtnieki, santehniķi un apkures speciālisti. Līdz ar to konkrētajai sabiedrības daļai dabīgi būtu iespaids, ka visām ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētajām precēm var būt viena un tā pati komerciālā izcelsme.
71 ITSB uzskata, ka prasītājas izvirzītie argumenti, lai apstrīdētu šo apstrīdētā lēmuma aspektu, ir balstīti tikai un vienīgi uz izmantošanu, kuru tā plāno saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kurai tomēr neesot nozīmes.
72 Ceturtkārt, ITSB uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā pareizi ir secināts, ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas, ņemot vērā to dominējošās vizuālās un fonētiskās līdzības. Turklāt prasītāja savā lūgumā neesot iesniegusi nevienu argumentu, kas varētu atspēkot šo secinājumu.
73 ITSB norāda, ka vārdam “pam” spāņu valodā nav nekādas nozīmes. Turpretī reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertais vārds “pluvial” spāņu valodā nozīmē – “saistīts ar lietu”. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā pareizi ir norādīts, ka attiecīgā sabiedrība šo pēdējo vārdu uztvertu kā atsauci uz noteiktām ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču īpašībām vai funkcijām, proti, ka šīs preces ir paredzēts izmantot lietus apstākļos vai būtu īpaši piemērotas šādiem apstākļiem.
74 Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un ņemot vērā judikatūru (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 33. un 35. punkts), ITSB uzsver, ka vārdam “pam”, kas veido gan vienīgo agrākās preču zīmes vārdisko elementu, gan vienu no diviem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu, ir dominējošs raksturs iespaidā, ko šī pēdējā preču zīme kopumā rada, ko prasītāja neapstrīd.
75 No vizuālā un fonētiskā viedokļa ITSB atgādina, ka vārds “pam” ir ne tikai vienīgais vārds agrākajā preču zīmē, bet reģistrācijā pieteiktajā preču zīmē tas ir novietots sākumā. Šis izvietojums šim vārdam piešķirot īpašu nozīmi, jo sabiedrībai ir tendence vispirms savu uzmanību pievērst drīzāk preču zīmes sākumam nekā beigām, šī tendence ir vēl dabīgāka, ja attiecīgās preču zīmes sākumu veido, kā šajā gadījumā, pilnībā atšķirīgs un uzkrītošs elements, gan lasot, gan dzirdot to. Tādējādi Apelāciju padome pareizi ir konstatējusi, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv vizuāla un fonētiska līdzība.
76 No konceptuālā viedokļa vārdam “pam” spāņu valodā nav nozīmes, turpretī vārdam “pluvial” ir nozīme (saistīts ar lietu), kas to padara par pakārtotu. Prasītājas apgalvojums Pirmās instances tiesā, saskaņā ar kuru attiecīgā sabiedrība vārdu “pam” uztverot kā tādu, kas saistīts ar sabiedrības nosaukumu, kā arī [apgalvojums], kas iesniegts Apelāciju padomē, saskaņā ar kuru šis vārds tiekot uztverts kā agrākā sabiedrības nosaukuma (Pont‑à‑Mousson) saīsinājums, nekādā ziņā nav acīmredzams un nav ticis pamatots. Tāpat kā Apelāciju padomei (apstrīdētā lēmuma 15. punkta otrajā teikumā), Pirmās instances tiesai vajadzētu šos prasītājas apgalvojumus noraidīt kā nepamatotus.
77 Piektkārt un visbeidzot, ITSB norāda, ka dažādi faktori, kuri saskaņā ar judikatūru ir jāņem vērā, veicot vispārēju sajaukšanas iespējas novērtējumu, šajā gadījumā apstiprina šādu iespēju. Faktiski konfliktējošo preču zīmju un ar tām apzīmēto preču līdzība ir pierādīta. Turklāt neesot strīda par to, ka agrākajai preču zīmei ir vismaz vidēja raksturīgā atšķirtspēja attiecībā uz precēm, kuras tā apzīmē. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā pareizi tiek uzskatīts, ka konkrētā sabiedrības daļa, kas atcerēsies agrākās preču zīmes vārdu “pam”, būs tendence, kad tā saskarsies ar precēm, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, piedēvēt tām tādu pašu komerciālo izcelsmi kā precēm, ko apzīmē ar agrāko preču zīmi, turklāt vēl jo vairāk tādēļ, ka attiecīgās preces var tikt piedāvātas kopā vai caur tiem pašiem izplatīšanas tīkliem.
78 Tāpat apstrīdētā lēmuma 27. punktā pareizi esot apgalvots, ka vidusmēra patērētājs varētu saprātīgi pieņemt, ka agrākā preču zīme ir atvasināta no galvenās preču zīmes “pam” un apzīmē virkni preču, kas tiek piedāvātas tās pašas preču zīmju saimes ietvaros. Citiem vārdiem sakot, pastāv iespēja, ka mērķa sabiedrība uzskatīs, ka konfliktējošās preču zīmes, protams, apzīmē divus dažādus preču sortimentus, bet ka to izcelsme tomēr ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ar to ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
79 Atbilstoši regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi. [b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.]” Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru reģistrācijas datums ir agrāks par to, kad ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
80 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
81 Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
82 Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi. Apstrīdētajā lēmumā tātad nav veikts salīdzinājums starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un citām Propamsa savu iebildumu pamatā izvirzītajām preču zīmēm (apstrīdētā lēmuma 14. un 29. punkts).
83 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesā celtas prasības mērķis ir izvērtēt Apelāciju padomes lēmuma likumību. Šai izvērtēšanai tādējādi būtu jāattiecas uz tiesību jautājumiem, kas tikuši izvirzīti [Apelāciju padomē] (Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑133/05 Meric/ITSB – Arbora & Ausonia (“PAM‑PIM’S BABY‑PROP”), Krājums, II‑2737. lpp., 22. punkts). Tādējādi ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome pareizi ir konstatējusi sajaukšanas iespējas esamību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi, neņemot vērā citas Propamsa tās iebildumu pamatā izvirzītās preču zīmes.
84 Attiecībā uz prasītājas argumentiem par precēm, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un sabiedrību, kam šīs preces ir paredzētas, otrkārt, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome, lai pārbaudītu sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajām preču zīmēm, pareizi ir definējusi, no vienas puses, ar minētajām preču zīmēm apzīmētās preces un, no otras puses, konkrēto sabiedrības daļu.
– Par precēm, kas jāņem vērā, lai novērtētu sajaukšanas iespēju
85 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītajam preču salīdzinājumam ir jāattiecas uz ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču, kas izvirzītas iebildumos, aprakstu, nevis uz precēm, attiecībā uz kurām šī preču zīme faktiski tiek izmantota, izņemot gadījumu, kad pēc lūguma pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta izpratnē šis pierādījums ir attiecināms tikai uz daļu preču vai pakalpojumu, uz ko agrākā preču zīme ir reģistrēta (iepriekš 83. punktā minētais spriedums lietā “PAM‑PIM’S BABY‑PROP”, 30. punkts).
86 Šajā gadījumā, kā tas tika norādīts pirmā pamata pārbaudes ietvaros, lūgumu pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu prasītāja pirmo reizi iesniedza Apelāciju padomē un tā šo lūgumu pamatoti noraidīja kā nokavētu. Līdz ar to Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, lai salīdzinātu ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces, pareizi ņēma vērā visas preces, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, proti, “celtniecības materiālus”.
87 Pretēji tam, ko norāda prasītāja (iepriekš 43. punkts), šī preču kategorija ir pietiekami noteikta un, ņemot vērā izmantoto vārdu nozīmi, ir jāuzskata par tādu, kas ietver visus neapstrādātos un daļēji apstrādātos, vajadzīgos vai lietderīgos celtniecības materiālus, kā arī samērā vienkārši no šādiem materiāliem izgatavotas preces.
88 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka agrākā preču zīme ir Spānijas valsts preču zīme, kuras reģistrācijas spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes reģistrācijas procedūras ietvaros, bet gan vienīgi atcelšanas procesa, kas ierosināts attiecīgajā dalībvalstī, ietvaros (iepriekš 74. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 55. punkts, un 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑269/02 PepsiCo/ITSB – Intersnack Knabber‑Gebäck (“RUFFLES”), Krājums, II‑1341. lpp., 25. punkts). Līdz ar to šajā gadījumā ITSB instancēm bija pienākums ņemt vērā ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču sarakstu, kas izveidots šīs preču zīmes kā valsts preču zīmes reģistrācijas laikā.
89 Turklāt attiecībā uz ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētajām precēm ir jāatgādina, ka iebildumu procesa ietvaros ITSB var ņemt vērā tikai to preču sarakstu, kas ietverts attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ievērojot vienīgi iespējamos grozījumus tajā (iepriekš 61. punktā minētais spriedums lietā “RIGHT GUARD XTREME sport”, 33. punkts). Līdz ar to prasītājas apgalvojumiem, kas attiecas uz specifiskām precēm, saistībā ar kurām tā vēlas izmantot reģistrācijai pieteikto preču zīmi, šajā gadījumā nav nozīmes, jo prasītāja atbilstoši nodomam, kuru tā izvirza preču, kas norādītas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, nav grozījusi sarakstu. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā, lai novērtētu sajaukšanas iespēju šajā gadījumā, pamatoti tikušas ņemtas vērā visas preces, kas ir aprakstītas grozītajā (skat. iepriekš 3. punktu) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ko prasītāja iesniegusi.
– Par konkrēto sabiedrības daļu
90 Attiecībā uz sabiedrību, saistībā ar kuru šajā gadījumā ir jānovērtē sajaukšanas iespēja starp konfliktējošām preču zīmēm, ir jānoraida prasītājas apgalvojumi, saskaņā ar kuriem sabiedrība, uz kuru attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, esot tikai īpaši specializēta sabiedrība, kuru galvenokārt veido teritoriālās vienības (skat. iepriekš 49. un 51. punktu). Šie apgalvojumi ir pamatoti ar prasītājas nodomu attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, kam, kā tas jau iepriekš norādīts, nav nozīmes.
91 Tāpat apstrīdētā lēmuma 13. punktā pareizi ir apgalvots, ka, ņemot vērā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču funkcionālo uzdevumu un raksturu, ir jāuzskata, ka konkrēto sabiedrības daļu veido gan specializēta sabiedrība, profesionāļi celtniecības un remonta nozarē, gan plaša sabiedrība, kas ietver vidusmēra patērētāju, kuram, kā to norāda arī ITSB, var būt nepieciešamība iegādāties attiecīgās preces, lai veiktu amatnieka darbus.
– Par preču salīdzināšanu
92 Lai novērtētu ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču līdzību, atbilstoši judikatūrai ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem; šie faktori it īpaši ietver to dabu, funkcionālo uzdevumu, pielietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (“CASTILLO”), Recueil, II‑4835. lpp., 32. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“Arthur et Félicie”), Krājums, II‑4891. lpp., 33. punkts).
93 Šajā gadījumā no apstrīdētā lēmuma (20. un 22. punkts) izriet, ka Apelāciju padome attiecīgo preču salīdzinājuma ietvaros ir ņēmusi vērā apstākli, ka gan ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces, gan ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ir preces, kuras var izmantot ēku un infrastruktūru celtniecībā, kas ietver arī dažādu sistēmu, kurās izmanto šīs preces, piemēram, kanalizāciju, izmantoto ūdeņu apstrādi, aizsardzību pret ugunsgrēkiem un dzeramā ūdens un apūdeņošanas vadus, celtniecību. Tādējādi, tā kā šīm precēm ir viens funkcionālais uzdevums un vienāds pielietojums ēku un infrastruktūru celtniecībā, apstrīdētajā lēmumā ir pareizi konstatēts, ka tās ir līdzīgas.
94 Secinājums apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuru ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir papildinošas, arī ir pareizs. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka papildinošas preces ir tādas preces, starp kurām pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena ir vajadzīga vai būtiska, lai izmantotu otru tādējādi, ka patērētāji var uzskatīt, ka atbildība par abu preču ražošanu gulstas uz vienu un to pašu uzņēmumu (Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑169/03 Sergio Rossi/ITSB – Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II‑685. lpp., 60. punkts, kurš ir apstiprināts apelācijas procesā Tiesā ar 2006. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I‑7057. lpp.). Šajā gadījumā, kā to pareizi ir norādījis ITSB, iepriekšējā punktā minēto sistēmu celtniecībā nav iespējams izmantot ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās caurules vai cauruļu uzmavas, nelietojot ar agrāko preču zīmi apzīmētos celtniecības materiālus.
95 Visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču salīdzinājuma ietvaros ir pareizi arī ņemts vērā apstāklis, ka šīs preces parasti tiek tirgotas tajās pašās tirdzniecības vietās un pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem kā celtniecības materiāli. Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru, ja ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētām precēm piemīt kaut kādi kopīgi punkti, it īpaši tajā ziņā, ka tās reizēm pārdod vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās, iespējamās atšķirības starp tām nevar pašas par sevi izslēgt sajaukšanas iespējas varbūtību (šajā sakarā skat iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā “SISSI ROSSI”, 68. punkts).
96 Šādos apstākļos ir jāpierāda apstrīdētajā lēmumā izdarītais secinājums, saskaņā ar kuru ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir līdzīgas un papildinošas. Prasītājas argumentācijai, kas ir pretēja tiktāl, ciktāl tā atsaucas uz citām precēm, nevis tām, kas ir apzīmētas ar minētajām preču zīmēm, nav nozīmes, un tā ir noraidāma.
– Par apzīmējumu salīdzināšanu
97 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru kombinētu preču zīmi un citu preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, var uzskatīt par līdzīgām, ja šis elements ir dominējošais elements kombinētās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā. Tā tas ir gadījumā, kad šis elements, visticamāk, pats dominēs šīs preču zīmes attēlā, kas palicis atmiņā konkrētajai sabiedrības daļai, kā rezultātā tās radītajā kopējā iespaidā visi pārējie elementi ir nenozīmīgi (iepriekš 74. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 33. punkts, un 2006. gada 13. jūnija spriedums lietā T‑153/03 Inex/ITSB – Wiseman (Govs ādas attēlojums), Krājums, II‑1677. lpp., 27. punkts). Attiecībā uz kombinētās preču zīmes viena vai vairāku elementu dominējošo raksturu it īpaši ir jāņem vērā katra šī elementa raksturīgās iezīmes salīdzinājumā ar citu elementu raksturīgajām iezīmēm. Turklāt un papildus var ņemt vērā dažādu elementu attiecīgo vietu kombinētās preču zīmes konfigurācijā (iepriekš 74. punktā minētais spriedums lietā “MATRATZEN”, 35. punkts).
98 Šajā gadījumā apstrīdētā lēmuma 14. punktā pareizi ir uzskatīts, ka vārds “pam”, ir vienīgais agrākās preču zīmes vārdiskais elements, kas vienlaicīgi ir uzrakstīts no kreisās un labo pusi un no augšas uz leju, un veido galveno un dominējošo agrākās preču zīmes elementu. Faktiski šim elementam agrākajā preču zīmē ir centrālā nozīme un tas piesaista patērētāja, kas aplūko šo preču zīmi, uzmanību, izslēdzot citus šīs pašas preču zīmes elementus, proti, krāsaino fonu un ovālo ietvaru, kam ir vienkārši pakārtota un papildinoša nozīme.
99 Līdz ar to, tā kā agrākās preču zīmes dominējošais elements “pam” ir vienāds ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmo daļu “PAM PLUVIAL”, apstrīdētajā lēmumā tika uzskatīts, ka konfliktējošās preču zīmes ir vizuāli un fonētiski līdzīgas. Protams, tās atšķiras sakarā ar to, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir vārds “pluvial”. Tomēr šim vārdam šajā pēdējā preču zīmē ir pakārtota un papildu elementa nozīme sakarā ar tā nozīmi spāņu valodā, kas ir tāda pati, kā franču valodā. Šī nozīme aicina sabiedrību uzskatīt šo vārdu kā norādi, kas saistīta ar precēm, ko apzīmē ar agrāko preču zīmi, tiktāl, ciktāl tās ir paredzēts izmantot lietus ūdeņiem vai lietus apstākļos. Šī iemesla dēļ apstrīdētā lēmuma 17. punktā ir secināts, ka konfliktējošo preču zīmju dominējošo vārdisko elementu vizuālā un fonētiskā identitāte ir pārāka par to vizuālajām un fonētiskajām atšķirībām, ko rada pakārtotā elementa “pluvial” esamība reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
100 Arī šis secinājums ir jāapstiprina. Faktiski vārdiskais elements “pam” veido arī reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu, jo tam ir īsa un viegli iegaumējama forma, tā kā tam spāņu valodā nav īpašas nozīmes, kas ir konstatēts apstrīdētajā lēmumā un ko prasītāja nav apstrīdējusi, un tas atrodas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā, proti, vietā, kurai vidusmēra patērētājs pievērš lielāko uzmanību (iepriekš 83. punktā minētais spriedums lietā “PAM‑PIM’S BABY‑PROP”, 51. punkts).
101 Ņemot vērā, ka vārdam “pam” spāņu valodā nav nozīmes, apstrīdētā lēmuma 15. punktā ir pareizi secināts arī, ka konfliktējošo preču zīmju konceptuāls salīdzinājums šajā gadījumā nav iespējams. Tāpat arī apstrīdētajā lēmumā konstatētais apstāklis, ka vārdam “pluvial” spāņu valodā ir nozīme, nav pietiekams, lai reģistrācijai pieteikto preču zīmi saistītu ar īpašu konceptu, jo šai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes daļai ir pakārtots un papildinošs raksturs.
102 Šis pēdējais apsvērums netiek apstrīdēts ar prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru vārdiskais elements “pam” tiktu uztverts kā atsauce uz tās sabiedrības nosaukumu (skat. iepriekš 56. punktu). Tāpat kā apstrīdētajā lēmumā ir pamatoti norādīts, apgalvotā saikne starp prasītājas nosaukumiem, agrāko un pašreizējo, un vārdisko elementu “pam” nav acīmredzama un prasītāja to nekādi nav pierādījusi. Katrā ziņā, pat pieņemot, ka vārdiskais apzīmējums “pam” var tikt uztverts kā atsauce uz prasītāju, nekādu konceptuālo atšķirību starp šīm abām preču zīmēm uz šī pamata nevar pierādīt, jo šis vārdiskais elements ir ietverts arī agrākajā preču zīmē.
103 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā pareizi ir konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes ir vispārēji līdzīgas.
– Par vispārēju sajaukšanas iespējas novērtēšanu
104 Ņemot vērā konfliktējošo preču zīmju un ar tām apzīmēto preču līdzību, kā arī sajaukšanas iespējas novērtēšanai vērā ņemamo faktoru savstarpējo sakarību, tāpat kā Apelāciju padomei apstrīdētajā lēmumā (28. punkts) ir jāsecina, ka šajā gadījumā pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
105 Tas, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir ietverts vārds “pluvial”, neizslēdz šo iespēju, jo, kā jau tas pareizi ir norādīts apstrīdētā lēmuma 27. punktā, šis elements vidusmēra patērētājam varētu likt domāt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir atvasināta no galvenās preču zīmes “pam” un apzīmē specifisku preču, kas ir ietvertas “preču zīmju PAM saimē”, sortimentu. Faktiski prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru tā attiecībā uz šīm dažādajām precēm sistemātiski izmantojot preču zīmes, kas ir atvasinātas no kopējās saknes “pam” (skat. iepriekš 58. punktu), šo secinājumu apstiprina.
106 Visbeidzot, arguments, kas attiecas uz to, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdisko elementu “pam” asociē ar prasītāju, jo tai esot plaša atpazīstamība, nekādā ziņā nevar tikt apstiprināts. Faktiski, turklāt, tā kā lūguma 13.–15. pielikums, ko prasītāja izvirzīja, lai pierādītu šo iespējamo saikni, tika svītrots no debatēm iepriekš 18. un 19. punktā izklāstīto motīvu dēļ, šāda asociācija, pat ja tā būtu pierādīta, nekādi neizslēgtu sajaukšanas iespējas esamību šajā gadījumā, jo konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka ar agrāko preču zīmi apzīmētajām precēm ir prasītājas izcelsme.
107 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais prasītājas izvirzītais pamats nav pamatots un ir noraidāms, tāpat ir noraidāma arī prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
108 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) piespriest prasītājai Saint‑Gobain Pam SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 22. martā.