Lieta T‑532/08

Norilsk Nickel Harjavalta Oy un Umicore SA/NV

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Apkārtējā vide un cilvēka veselības aizsardzība – Noteiktu niķeļa karbonātu savienojumu kā bīstamu vielu klasifikācija, iepakošana un marķēšana – Direktīva 2008/58/EK – Direktīva 67/548/EEK – Regula (EK) Nr. 790/2009 – Regula (EK) Nr. 1272/2008 – Prasījumu pielāgošana – LESD 263. panta ceturtās daļas piemērošana laikā – Individuālas ietekmes neesamība – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas tās skar tieši un individuāli – Iespēja ar LESD 263. panta ceturto daļu pamatot pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās celtu prasību – Neesamība

(EKL 230. panta ceturtā un piektā daļa un LESD 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Sagatavojoši akti – Izslēgšana

(EKL 230. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas tās skar tieši un individuāli – Iespējamība, ka vispārēja rakstura tiesību akts skar individuāli – Nosacījumi – Tiesību akti, kas attiecas uz riska novērtēšanas procedūrām un bīstamu vielu klasifikāciju

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

1.      LESD nav paredzēts neviens īpašs pārejas noteikums, kas attiektos uz jautājumu par to, vai LESD 263. panta ceturtā daļa būtu piemērojama tiesvedībai, kas turpinās 2009. gada 1. decembrī. Runājot par tādu noteikumu piemērošanu laikā, kas nosaka prasības atcelt tiesību aktu, kuru Savienības tiesā ir cēlusi privātpersona, pieņemamības nosacījumus, ir jānorāda, pirmkārt, ka saskaņā ar principu tempus regit actum jautājums par prasības pieņemamību ir jārisina, pamatojoties uz noteikumiem, kuri ir spēkā prasības celšanas dienā, un, otrkārt, prasības pieņemamības noteikumi ir novērtējami prasības celšanas brīdī, proti, prasības pieteikuma, kuru ir iespējams grozīt tikai pirms termiņa prasības celšanai beigām, iesniegšanas brīdī. Līdz ar to gadījumā, ja prasības atcelt tiesību aktu celšanas brīdī, proti, brīdī, kad ir iesniegts gan prasības pieteikums, gan arī pieprasījums pielāgot prasījumus un atcelšanas pamatus, tās pieņemamības nosacījumus ir regulējis EKL 230. pants, tad jautājums par šīs prasības pieņemamību ir jālemj, pamatojoties uz minēto pantu.

(sal. ar 69., 70. un 72. punktu)

2.      Starpposma vai sagatavošanas akts nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets EKL 230. panta izpratnē, jo šāds akts nerada saistošas juridiskas sekas, kas var ietekmēt prasītāju intereses, būtiski mainot viņu tiesisko stāvokli. Uz iespējamām nelikumībām, kas pieļautas šādā sagatavošanas aktā, ir jānorāda, pamatojot prasību, kas celta pret galīgo aktu, kuram tas ir sagatavošanas posms. Tādējādi šāda lēmuma likumību var apšaubīt vienīgi pakārtoti, pamatojot prasību, kas celta par aktiem, ar kuriem izbeigta procedūra.

(sal. ar 93. un 94. punktu)

3.      EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē persona, kas nav akta adresāts, ir uzskatāma par individuāli skartu vienīgi tad, ja šis akts to ietekmē noteiktu tai raksturīgu īpašību dēļ vai faktiskās situācijas, kas tai ir īpaša, salīdzinot ar citām personām, dēļ un tādā veidā padara to līdzvērtīgu akta adresātiem. Tomēr iespēja ar lielāku vai mazāku precizitāti noteikt to tiesību subjektu skaitu vai pat identitāti, uz kuriem pasākums ir attiecināms, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums skar šos subjektus individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā. Tādējādi, kaut arī tas, ka persona ir iesaistīta Savienības akta pieņemšanas procesā, to var individualizēt saistībā ar konkrēto aktu gadījumā, ja Savienības tiesiskajā regulējumā šai personai ir paredzētas procesuālas garantijas, tā tas nav tādu prasītāju gadījumā, kas atsaucas uz savu aktīvu dalību noteiktu bīstamu vielu riska novērtēšanas procedūrā, kas paredzēta Regulas Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli 6.–10. pantā, kuri nav piemērojami no minētās procedūras atšķirīgai procedūrai, kurā viela tiek klasificēta par bīstamu vielu saskaņā ar Direktīvu 67/548 par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu un Regulu Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548 un 1999/45 un groza Regulu Nr. 1907/2006.

(sal. ar 97.–99., 103., 108. un 109. punktu)