Language of document : ECLI:EU:T:2021:194

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

2021. gada 14. aprīlī (*)

Valsts atbalsts – Dānijas gaisa transporta tirgus – Atbalsts, ko Dānija saistībā ar Covid‑19 pandēmiju piešķīrusi aviosabiedrībai – Garantija – Lēmums necelt iebildumus – Apņemšanās kā nosacījums atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts ārkārtēja notikuma radīta kaitējuma novēršanai – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Vienlīdzīga attieksme – Pienākums norādīt pamatojumu

Lietā T‑378/20

Ryanair DAC, reģistrēta Sordsā [Swords] (Īrija), ko pārstāv E. Vahida, F.C. Laprévote, S. Rating, I.G. MetaxasMaranghidis un V. Blanc, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv F. Tomat, L. Flynn un S. Noë, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Dānijas Karaliste, ko pārstāv J. NymannLindegren un M. Søndahl Wolff, pārstāvji, kuriem palīdz R. Holdgaard, advokāts,

un

Francijas Republika, ko pārstāv E. de Moustier un P. Dodeller, pārstāvji,

kā arī

SAS AB, reģistrēta Stokholmā (Zviedrija), ko pārstāv F. Sjövall, advokāts,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 2416 final (2020. gada 15. aprīlis) par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – SAS Covid19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši A. Kornezovs [A. Kornezov], E. Butidžidžs [E. Buttigieg], K. Kovalika‑Baņčika [K. KowalikBańczyk] (referente) un G. Hese [G. Hesse],

sekretāre: E. Artemiu [E. Artemiou], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 27. novembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2020. gada 10. aprīlī Dānijas Karaliste saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai par atbalsta pasākumu (turpmāk tekstā – “attiecīgais pasākums”), kas izpaužas kā garantija atjaunojamai kredītlīnijai, kuras maksimālais apmērs ir 1,5 miljardi Zviedrijas kronu (SEK), par labu SAS AB. Šī pasākuma mērķis ir daļēji kompensēt SAS kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.

2        2020. gada 15. aprīlī Komisija pieņēma Lēmumu C(2020) 2416 final par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – SAS Covid19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tā secināja, ka attiecīgais pasākums, pirmkārt, ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un, otrkārt, tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

3        Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 19. jūnijā, prasītāja, Ryanair DAC, cēla šo prasību.

4        Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 151. un 152. pantu. Ar 2020. gada 15. jūlija lēmumu Vispārējā tiesa (desmitā palāta) apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.

5        Pēc desmitās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.

6        Komisija iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 29. jūlijā.

7        Atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam prasītāja 2020. gada 12. augustā iesniedza motivētu pieteikumu rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

8        Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2020. gada 31. augustā un 4. un 21. septembrī, Dānijas Karaliste, SAS un Francijas Republika lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar procesuālajiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2020. gada 8., 15. un 30. septembrī, prasītāja saskaņā ar Reglamenta 144. panta 7. punktu lūdza, lai noteikti prasības pieteikumā un tā saīsinātajā versijā ietvertie dati netiktu darīti zināmi Dānijas Karalistei, SAS un Francijas Republikai.

9        Ar attiecīgi 2020. gada 17. septembra un 7. oktobra rīkojumiem Vispārējās tiesas desmitās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs atļāva Dānijas Karalistei, Francijas Republikai un SAS iestāties lietā un pagaidām prasības pieteikuma un tā saīsinātās versijas vietā nosūtīja prasītājas iesniegtās to nekonfidenciālās versijas, gaidot trīs pirmo minēto iespējamos apsvērumus par pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu.

10      Ar 2020. gada 7. oktobra procesa organizatoriskajiem pasākumiem Dānijas Karalistei, Francijas Republikai un SAS saskaņā ar Reglamenta 154. panta 3. punktu tika atļauts iesniegt iestāšanās rakstu.

11      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

12      Komisijas un SAS prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13      Francijas Republika un Dānijas Karaliste lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt.

 Juridiskais pamatojums

14      Jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareizas tiesvedības labad ir attaisnojama prasības noraidīšana pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts, un 2016. gada 14. septembris, Trajektna luka Split/Komisija, T‑57/15, nav publicēts, EU:T:2016:470, 84. punkts). Līdz ar to, it īpaši, ņemot vērā apsvērumus, kuru dēļ tika lemts šo lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, un nozīmi, kādu gan prasītāja, gan Komisija un Dānijas Karaliste piedēvē ātrai atbildei pēc būtības, vispirms ir jāizvērtē prasības pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību.

15      Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais ir par to, ka Komisija ir pārkāpusi prasību, saskaņā ar kuru atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirts atbalsts nav paredzēts, lai novērstu tikai vienam cietušajam radušos kaitējumu, otrais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka attiecīgais pasākums bija samērīgs attiecībā pret SAS Covid19 pandēmijas radīto kaitējumu, trešais ir par to, ka Komisija esot pārkāpusi vairākus noteikumus Savienības gaisa transporta liberalizācijas jomā, ceturtais – par to, ka Komisija esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, atsakoties sākt formālu izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām, un piektais – par to, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu.

 Par pirmo pamatu – ka Komisija esot pārkāpusi prasību, saskaņā ar kuru atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirts atbalsts nav paredzēts, lai novērstu tikai vienam cietušajam radušos kaitējumu

16      Prasītāja apgalvo, ka ārkārtēji notikumi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē principā skar veselus reģionus vai nozares, pat ekonomiku kopumā. Tādējādi šīs tiesību normas mērķis esot atlīdzināt kaitējumu, kas radies visiem šo notikumu upuriem, nevis tikai dažiem no tiem.

17      Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS apstrīd prasītājas argumentāciju.

18      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam atbalsts, kuru sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

19      Šajā lietā prasītāja neiebilst pret apstrīdētajā lēmumā ietverto Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru Covid19 pandēmija ir jāuzskata par “ārkārtēju notikumu” LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Covid19 pandēmijas rezultātā tika pārtraukta lielākā daļa pasažieru gaisa pārvadājumu, it īpaši, ņemot vērā vairāku Savienības dalībvalstu, tostarp Dānijas, robežu slēgšanu.

20      No tā izriet, ka prasītāja pamatoti norāda, ka SAS nav ne vienīgais uzņēmums, ne vienīgā aviosabiedrība, kuru skar attiecīgais ārkārtējais notikums.

21      Tomēr, kā Komisija pamatoti apgalvo iebildumu rakstā, dalībvalstīm nav nekāda pienākuma piešķirt atbalstu, lai novērstu kaitējumu, ko izraisījis ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

22      Konkrētāk, pirmkārt, lai gan LESD 108. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot Komisijai savus projektus valsts atbalsta jomā pirms to īstenošanas, taču tajā tām nav noteikts pienākums piešķirt atbalstu (rīkojums, 2018. gada 30. maijs, Yanchev, C‑481/17, nav publicēts, EU:C:2018:352, 22. punkts).

23      Otrkārt, atbalsts var būt paredzēts, lai saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu novērstu kaitējumu, ko radījis ārkārtējs notikums, lai arī ar to netiek novērsts viss šis kaitējums.

24      Līdz ar to nedz no LESD 108. panta 3. punkta, nedz no LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta neizriet, ka dalībvalstīm būtu pienākums novērst visu kaitējumu, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, un tādējādi tām arī nav pienākuma piešķirt atbalstu visiem šo kaitējumu cietušajiem.

25      Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apgalvot, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu tikai tāpēc, ka attiecīgais pasākums nesniedza labumu visiem Covid19 pandēmijas radīto kaitējumu cietušajiem.

26      Tātad prasītājas pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu – ka Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka attiecīgais pasākums ir samērīgs ar “SAS” “Covid19” pandēmijas radīto kaitējumu

27      Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo tā ir pieļāvusi iespējamu SAS ciestā kaitējuma pārmērīgu kompensāciju.

28      Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS apstrīd prasītājas argumentāciju.

29      Šajā ziņā jānorāda, ka, runājot par atkāpi no vispārīgā principa par valsts atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, kas ir ietverts LESD 107. panta 1. punktā, LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē šauri. Līdz ar to šīs tiesību normas izpratnē var kompensēt tikai tādu ekonomisku kaitējumu, ko tiešā veidā radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi (spriedums, 2006. gada 23. februāris, Atzeni u.c., C‑346/03 un C‑529/03, EU:C:2006:130, 79. punkts).

30      No tā izriet, ka LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas uz atbalstu, kas var būt lielāks nekā tā saņēmējiem radušies zaudējumi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 11. novembris, Spānija/Komisija, C‑73/03, nav publicēts, EU:C:2004:711, 40. un 41. punkts).

31      Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir daļēji atlīdzināt SAS kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi. Lai gan tā ir norādījusi, ka šī lēmuma pieņemšanas brīdī SAS ciestā kaitējuma apmērs vēl nebija zināms, tā tomēr precizēja, ka runa ir par “pievienotās vērtības zudumu”, kas izpaužas kā starpība starp ienākumiem laikposmā no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim un ienākumiem laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim, no kuriem tika atskaitītas, pirmkārt, izpalikušās mainīgās izmaksas, kas tika aprēķinātas, pamatojoties uz izmaksām laikposmā no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim, un, otrkārt, negūtajiem ienākumiem atbilstošā peļņas daļa. Kaitējuma apmērs provizoriski tika novērtēts, ņemot vērā gaisa satiksmes samazināšanos par 50 līdz 60 % laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim salīdzinājumā ar laikposmu no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim, un tas bija 5 līdz 15 miljardi SEK.

32      Šādos apstākļos Komisija uzskatīja, ka pat gadījumā, ja no attiecīgā pasākuma gūstamā atbalsta summa atbilstu garantētajai summai, proti, 1,5 miljardiem SEK, šī summa būtu mazāka par SAS ciesto kaitējumu. Turklāt Komisija precizēja, ka Dānijas Karaliste bija apņēmusies veikt SAS faktiski radītā kaitējuma ex post novērtējumu ne vēlāk kā 2021. gada 30. jūnijā un lūgt atmaksāt saņemtā atbalsta daļu, kas pārsniedz minēto kaitējumu, ņemot vērā visu atbalstu, ko SAS varēja saņemt Covid19 pandēmijas dēļ, tostarp no ārvalstu iestādēm, kā, piemēram, Norvēģijas iestādēm.

33      Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka apstrīdētajā lēmumā norādītā aprēķina metode, lai novērtētu SAS ciesto kaitējumu, nav pietiekami precīza un neļauj pareizi novērtēt šī uzņēmuma ciesto kaitējumu. Tā apgalvo, ka šādos apstākļos Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kā arī kļūdu vērtējumā.

34      Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijai esot bijis jāņem vērā arī kaitējums, kas Dānijā radies citām aviosabiedrībām.

35      Pirmkārt, attiecībā uz SAS ciestā kaitējuma novērtējumu no šī sprieduma 31. punkta izriet, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir identificējusi elementus, kas būtu jāņem vērā, lai to aprēķinātu, proti, ienākumu zudumu, izpalikušās mainīgās izmaksas un peļņas daļas korekciju, kā arī laikposmu, kurā šis kaitējums varētu materializēties. Tā arī precizēja, ka ienākumu zudums ir jānosaka, ņemot vērā visus SAS ienākumus, nevis tikai tos, kas gūti no pasažieru gaisa pārvadājumiem, un iesniedza neizsmeļošu sarakstu par SAS izmaksām. Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 34.–37. punkta, Komisija bija norādījusi uz Dānijas iestāžu apņemšanos, pirmām kārtām, detalizēti un konkrēti ex post aprēķināt SAS ciesto kaitējumu un galīgo atbalsta summu un, otrām kārtām, nodrošināt, ka SAS atmaksā minētā kaitējuma iespējamo pārmērīgo kompensāciju.

36      Līdz ar to ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, kurus raksturo ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas izpaužas kā Covid19 pandēmija, tā progresīvo raksturu un galu galā piešķirtā atbalsta apmēra noteikšanas prospektīvo raksturu, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pietiekami precīzi izklāstījusi aprēķina metodi, lai novērtētu SAS ciesto kaitējumu.

37      Vēl ir jākonstatē, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka aprēķina metode, kā tā ir definēta apstrīdētajā lēmumā, ļautu izmaksāt lielāku valsts atbalstu nekā SAS faktiski ciestais kaitējums. Šajā ziņā prasītājas norādītais apstāklis, ka Komisija dokumentā ar nosaukumu “Atbalsts, ko piešķir, lai novērstu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts). Pārbaudes punktu saraksts dalībvalstīm” aicina dalībvalstis iesniegt “sīki izstrādātu programmu, ar ko nosaka kaitējuma aprēķināšanas metodi”, ja šāda metode jau pastāv attiecīgās dalībvalsts valsts tiesībās, nepierāda, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktā aprēķina metode LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkiem ir neprecīza.

38      Šādos apstākļos, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, ne arī kļūdu vērtējumā attiecībā uz SAS ciestā kaitējuma novērtējumu.

39      Otrkārt, attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts citām aviosabiedrībām Dānijā, prasītāja, pamatojoties uz pirmajā pamatā izvirzīto argumentāciju, apgalvo, ka Komisijai bija jāņem vērā visi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā ārkārtējā notikuma upuri. Tomēr ir jāatgādina, kā tas ir minēts šā sprieduma 24. punktā, ka dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt atbalstu visiem cietušajiem saistībā ar kaitējumu, kuru izraisījis šāds ārkārtējs notikums. Līdz ar to – pretēji prasītājas apgalvotajam – atbalsta piešķiršana tikai SAS nebija atkarīga no tā, vai Komisija pierāda, ka šī notikuma radītais kaitējums ietekmēja tikai šo uzņēmumu.

40      Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisijai neesot iespējams pārbaudīt attiecīgā pasākuma samērīgumu pirms 2021. gada marta. Tā apgalvo, ka SAS saņem visu atbalstu gandrīz tūlīt pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, lai gan kaitējums SAS materializējoties tikai pakāpeniski līdz 2021. gada martam, un ka šī kaitējuma apmērs joprojām ir hipotētisks, it īpaši, ņemot vērā, ka nav metodes tā aprēķināšanai.

41      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka attiecīgais pasākums ir garantija atjaunojamai kredītlīnijai. No tā izriet, ka atbalsta maksimālā summa, proti, garantētā summa 1,5 miljardu SEK apmērā, tiktu izmaksāta tikai gadījumā, ja SAS nevarētu atmaksāt visas tai aizdotās summas. Tomēr prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisijai bija jāzina, ka SAS noteikti to nespēs.

42      Līdz ar to, kā tas turklāt izriet no Komisijas paziņojuma par [LESD 107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV 2008, C 155, 10. lpp.), atbalsta summa par labu SAS patiesībā atbilstu procentu likmju, kas SAS būtu piešķirtas ar attiecīgo pasākumu un bez tā, starpībai apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā.

43      Komisija ir novērtējusi maksimālo procentu likmi 10,26 % apmērā, neņemot vērā attiecīgo pasākumu, un prasītāja to nav apstrīdējusi. Līdz ar to SAS izmaksātā atbalsta summa pirmajā gadā nepārsniegtu 153,9 miljonus SEK, no kuriem turklāt būtu jāizslēdz šī pasākuma izmaksas, kas jāsedz SAS un kas saskaņā ar apstrīdēto lēmumu ir vismaz 15 miljoni SEK gadā, kā arī SAS panāktā procentu likme, ņemot vērā minētā pasākuma noteikšanu.

44      No tā izriet, ka prasītājai nav pamata apgalvot, ka SAS no apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīža var saņemt visu atbalstu.

45      Otrkārt, Komisija katrā ziņā uzskatīja, ka SAS ciestais kaitējums, kas novērtēts vismaz 5 miljardu SEK apmērā, ir lielāks par summu, kas garantēta ar attiecīgo pasākumu, proti, 1,5 miljardiem SEK. Taču, lai gan kaitējuma novērtējums ir atkarīgs no prognozēm par gaisa satiksmes samazināšanos, prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas varētu atspēkot šo vērtējumu. Konkrētāk, tā neapstrīd Komisijas izmantoto pieņēmumu par gaisa satiksmes samazināšanos par 50 līdz 60 % laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim salīdzinājumā ar laikposmu no 2019. gada marta līdz 2020. gada februārim. Tā neapstrīd arī to, ka kaitējums, kas SAS radīts Covid19 pandēmijas dēļ, ir vismaz 5 miljardi SEK.

46      Šādos apstākļos prasītājai nav pamata apstrīdēt attiecīgā pasākuma samērīgumu.

47      Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā ne Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes piešķirto atbalstu, ne arī atbalstu, kas varētu tikt piešķirts pirms 2021. gada marta.

48      Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā Komisija ir konstatējusi, ka SAS ciestais kaitējums, kas novērtēts vismaz 5 miljardu SEK apmērā, ir lielāks par kopējām garantētajām summām, kas izriet no attiecīgā pasākuma un Zviedrijas Karalistes iepriekš noteiktā pasākuma, kuru SAS ir tiesības izmantot, proti, 3 miljardiem SEK. Otrkārt, Komisija skaidri atsaucas uz visu atbalstu, kuru var piešķirt SAS sakarā ar kaitējumu, ko radījusi Covid19 pandēmija līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim. Papildus Zviedrijas shēmai tā īpaši atsaucās uz Norvēģijas Karalistes pieņemto atbalsta shēmu, kuru SAS ir tiesības izmantot. Dānijas Karaliste tādējādi apņēmās pieprasīt no attiecīgā pasākuma izrietošā atbalsta atmaksu, ja tas kopā ar citiem, tostarp ārvalstu iestāžu piešķirtajiem, pārsniegtu SAS faktiski radušos kaitējumu.

49      Līdz ar to prasītājai nav pamata apgalvot, ka Komisija nav ņēmusi vērā ne Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes piešķirto atbalstu, ne arī atbalstu, kas varētu tikt piešķirts līdz 2021. gada martam.

50      Ceturtām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura.

51      Šajā ziņā ir jānorāda – lai novērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, priekšrocība, kas ar šo atbalstu ir piešķirta tā saņēmējam, neietver iespējamo ekonomisko ieguvumu, ko tas guvis, izmantojot šo priekšrocību. Šāda priekšrocība var nebūt identiska priekšrocībai, kas veido minēto atbalstu, vai pat var nebūt vispār, un šis apstāklis nevar pamatot atšķirīgu šī atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu (šajā ziņā pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Komisija/Aer Lingus un Ryanair Designated Activity, C‑164/15 P un C‑165/15 P, EU:C:2016:990, 92. punkts).

52      Līdz ar to ir jākonstatē, ka Komisija pamatoti ir ņēmusi vērā SAS ar attiecīgo pasākumu sniegto priekšrocību, kā tas izriet no šī sprieduma 40.–46. punkta. Savukārt Komisijai nevar pārmest, ka tā nav noteikusi iespējamo ekonomisko labumu, kas izriet no šīs priekšrocības.

53      Šādos apstākļos prasītājai nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo konkurences priekšrocību, kas izriet no tās apgalvotā diskriminējošā rakstura.

54      Līdz ar to prasītājas izvirzītais otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi dažādas tiesību normas Savienības gaisa transporta liberalizācijas jomā

55      Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo attiecīgais pasākums labvēlīgākus nosacījumus sniedz tikai Dānijā reģistrētiem uzņēmumiem.

56      Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS apstrīd prasītājas argumentāciju.

57      Jāatgādina, ka valsts atbalsts, ar kuru tiek pārkāptas Savienības tiesību normas vai vispārējie principi, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu (spriedums, 2020. gada 22. septembris, Austrija/Komisija, C‑594/18 P, EU:C:2020:742, 44. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 50. un 51. punkts).

 Par nediskriminācijas principa pārkāpumu

58      Nediskriminācijas princips prasa, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 66. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Montero Mateos, C‑677/16, EU:C:2018:393, 49. punkts).

59      Atšķirīgas situācijas raksturojošie elementi un to salīdzināmais raksturs citastarp ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību akta, ar ko ievieš šo atšķirību, mērķi. Turklāt ir jāņem vērā tās nozares principi un mērķi, uz kuru attiecas šis akts (spriedums, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 26. punkts).

60      Turklāt jāatgādina, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka Savienības iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos tiesiski pamatotos mērķus (spriedums, 1984. gada 17. maijs, Denkavit Nederland, 15/83, EU:C:1984:183, 25. punkts), ar to saprotot, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivju zvejas kvota), C‑611/17, EU:C:2019:332, 55. punkts).

61      Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta diskriminējoša attieksme, kas nav nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma mērķi, proti, novērst kaitējumu, ko radījusi Covid19 pandēmija. Tā uzskata, ka mērķis saglabāt Dānijas savienojamību, kā arī Skandināvijas iekšējo savienojamību, kas arī minēts šajā lēmumā, ir pretrunā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam, un prasa ņemt vērā citas aviosabiedrības, jo tās pārstāv 68 % no visas Dānijas iekšzemes un starptautiskās pasažieru gaisa satiksmes. Turklāt mērķis saglabāt Skandināvijas iekšējo savienojamību esot diskriminācija pilsonības dēļ. Tāpat apstrīdētajā lēmumā izmantotais kritērijs par dalībvalsti, kas SAS izsniegusi darbības licenci, esot diskriminācija pilsonības dēļ.

62      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgā pasākuma mērķis – papildus mērķim daļēji kompensēt Covid19 pandēmijas radīto kaitējumu SAS – nav saglabāt Dānijas savienojamību, kā arī “Skandināvijas iekšējo savienojamību”.

63      Pirmām kārtām, ir jānorāda, ka prasītāja šajā ziņā atsaucas uz apstrīdētā lēmuma 21.–26. punktu. Šie punkti iekļauti iedaļā “Saņēmējs”, kurā ir vienīgi aprakstīts attiecīgā pasākuma labuma guvējs, proti, SAS. Otrām kārtām, no šī lēmuma iedaļas “Pasākuma mērķis” un it īpaši no tās 5. punkta izriet, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir vienīgi daļēji kompensēt SAS kaitējumu, kas radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.

64      No tā izriet, ka prasītājai nav arī pamata apgalvot, ka attiecīgais pasākums tika piešķirts SAS, pamatojoties uz to, ka pēdējai minētajai bija Dānijas Karalistes izsniegta darbības licence Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV 2008, L 293, 3. lpp.) 3. panta izpratnē. Komisija apstrīdētā lēmuma iedaļā “Saņēmējs” gan ir uzskatījusi, ka SAS bija vienīgā aviosabiedrība, kurai bija Dānijas Karalistes izsniegta licence, kas esot “būtiska piekļuvei [virzienā uz šo dalībvalsti, no tās un tās iekšienē]”. Tomēr ir jānorāda – tā kā attiecīgā pasākuma mērķis nav nodrošināt piekļuvi Dānijai, šo Komisijas apsvērumu nevar interpretēt tādējādi, ka tā mērķis ir pamatot, ka attiecīgajam pasākumam ir jāsniedz labums tikai SAS.

65      Otrkārt, ir jānorāda, ka individuālais atbalsts, kāds tiek aplūkots šajā lietā, pēc definīcijas labumu dod tikai vienam uzņēmumam, izslēdzot visus citus uzņēmumus, tostarp tos, kas ir ar šī atbalsta saņēmēja situāciju salīdzināmā situācijā. Tādējādi šāds individuāls atbalsts pēc būtības rada atšķirīgu attieksmi vai pat diskrimināciju, kas tomēr ir nesaraujami saistīta ar minētā pasākuma individuālo raksturu. Apgalvojot, kā to dara prasītāja, ka attiecīgais individuālais atbalsts ir pretrunā nediskriminācijas principam, būtībā nozīmētu sistemātiski apšaubīt ikviena individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu tikai tā neizbēgami ekskluzīvā – un tādējādi diskriminējošā – rakstura dēļ, lai gan Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm piešķirt individuālu atbalstu, ja vien ir izpildīti visi LESD 107. pantā paredzētie nosacījumi.

66      Šajā ziņā turklāt šā sprieduma 24. punktā ir norādīts, ka, runājot konkrētāk par LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstīm nav pienākuma novērst visu kaitējumu, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, un līdz ar to piešķirt atbalstu visiem šo kaitējumu cietušajiem.

67      Treškārt, ir jānorāda, ka, ņemot vērā šā sprieduma 59. punktā atgādināto judikatūru, prasītāja pamatoti apgalvo, ka visas Dānijā darbojošās aviosabiedrības ir ietekmējuši ar Covid19 pandēmiju saistītie ierobežojumi un ka līdz ar to visām šīs sabiedrībām, tāpat kā SAS, ir radīts kaitējums, kas izriet no to lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas pēc tam, kad tika ieviesti ar Covid19 pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

68      Tomēr, pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka ar attiecīgo pasākumu ieviestā atšķirīgā attieksme, jo tā ir labvēlīga tikai SAS, var tikt pielīdzināta diskriminācijai, ir jāpārbauda, vai tā ir attaisnota ar likumīgu mērķi un vai tā ir nepieciešama, piemērota un samērīga šī mērķa sasniegšanai (skat. šā sprieduma 58. un 60. punktu). Tāpat, ciktāl prasītāja atsaucas uz LESD 18. panta pirmo daļu, ir jāuzsver, ka saskaņā ar šo tiesību normu ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ Līgumu piemērošanas jomā, “neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus”. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme ir atļauta, ņemot vērā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas ir apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats. Šī pārbaude nozīmē, pirmām kārtām, ka attiecīgā pasākuma mērķim jāatbilst šīs pēdējās minētās tiesību normas prasībām un, otrām kārtām, ka attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtība, proti, šajā lietā – fakts, ka to saņem tikai SAS, ļauj sasniegt šo mērķi un nepārsniedz tam nepieciešamā robežas.

69      Runājot par attiecīgā pasākuma mērķi, prasītāja neapstrīd, ka tāda kaitējuma atlīdzība, kas izriet no aviosabiedrības lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas pēc tam, kad tika ieviesti ar Covid19 pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi, ļauj novērst šīs pandēmijas radīto kaitējumu. Kā ir norādīts šā sprieduma 19. punktā, prasītāja arī neapstrīd, ka Covid19 pandēmija ir ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

70      Par attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtību Komisija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka SAS, kuras darbība fokusējas uz Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, veido divas trešdaļas no Skandināvijas iekšējās gaisa satiksmes, 33 % no Kopenhāgenas (Dānija) lidostā īstenotajiem lidojumiem, 32 % no Dānijas kopējās iekšējās un starptautiskās gaisa satiksmes un 40 % no Dānijas iekšējiem savienojumiem. Prasītāja pati atzīst, ka “tirgus daļa ir pieņemama norāde par aviosabiedrībām radīto kaitējumu”.

71      Prasītāja tomēr apgalvo, ka šāds apstāklis neļauj attaisnot atšķirīgo attieksmi, kas izriet no attiecīgā pasākuma. Tā uzskata, ka šī atšķirīgā attieksme nav samērīga, jo ar šo pasākumu SAS tiek piešķirts viss atbalsts, kas paredzēts Covid19 pandēmijas radītā kaitējuma novēršanai, lai gan SAS ciestu mazāk nekā 35 % no šī kaitējuma.

72      Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka SAS, ņemot vērā tās nozīmīgākās tirgus daļas, ar Covid19 pandēmiju saistītie ierobežojumi ietekmēja vairāk nekā citas Dānijā darbojošās aviosabiedrības. To turklāt apstiprina prasības pieteikuma A.3.2. pielikumā ietvertie dati, no kuriem izriet, ka SAS bija lielākā tirgus daļa Dānijā 34 % apmērā un ka šī tirgus daļa bija ievērojami lielāka nekā tās tuvākā konkurenta un prasītājas tirgus daļa, kuriem piederēja tirgus daļas tikai attiecīgi 18 % un 9 % apmērā.

73      Turklāt no šā sprieduma 70. punktā minētajiem datiem izriet, ka šie ierobežojumi proporcionāli vairāk skar SAS nekā prasītāju, kura, kā tas izriet no prasības pieteikuma A.3.2. pielikuma, uz Dāniju un no šīs valsts veica tikai nelielu lidojumu daļu – atšķirībā no SAS, kurai šī daļa ir daudz būtiskāka.

74      Līdz ar to ir jākonstatē, ka atšķirīgā attieksme par labu SAS ir piemērota, lai novērstu no šiem ierobežojumiem izrietošo kaitējumu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, atbilstoši pamatojumam, kas jau norādīts šī sprieduma 40.–49. punktā.

75      Turklāt prasītāja nav pierādījusi, ka, ņemot vērā attiecīgā pasākuma nelielo apmēru, kas atgādināts šī sprieduma 43. punktā, iepretim SAS radītā kaitējuma novērtējumam, kas atgādināts šī sprieduma 31. punktā, minēto summu sadalot starp visām aviosabiedrībām, kas darbojas Dānijā, minētajam pasākumam netiktu atņemta tā lietderīgā iedarbība.

76      No tā izriet, ka bija pamatoti attiecīgo pasākumu piemērot tikai SAS un ka ar attiecīgo pasākumu nav pārkāpts nediskriminācijas princips.

 Par brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpumu

77      Jāatgādina, ka, pirmkārt, LESD normu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis ir nodrošināt uzņēmējā dalībvalstī tādu pašu attieksmi kā pret šīs valsts pilsoņiem un uzņēmumiem (skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Finanzamt Linz, C‑66/14, EU:C:2015:661, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

78      Otrkārt, pakalpojumu sniegšanas brīvībai ir pretrunā piemērot valsts tiesību aktus, kas padara pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm grūtāku par pakalpojumu sniegšanu tikai vienas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai pastāv diskriminācija pilsonības vai dzīvesvietas dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, Stylianakis, C‑92/01, EU:C:2003:72, 25. punkts). Tomēr ir jākonstatē, ka saskaņā ar LESD 58. panta 1. punktu pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti sadaļā par transportu, proti, LESD VI sadaļā. Tātad primārajās tiesībās pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta jomā ir pakļauta īpašam juridiskajam režīmam (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 36. punkts). Līdz ar to LESD 56. pants, kurā nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā tāds nav piemērojams gaisa pārvadājumu jomai (spriedums, 2011. gada 25. janvāris, Neukirchinger, C‑382/08, EU:C:2011:27, 22. punkts).

79      Līdz ar to gaisa transporta pakalpojumu liberalizācijas pasākumus var piemērot, tikai pamatojoties uz LESD 100. panta 2. punktu (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 38. punkts). Kā pamatoti norāda prasītāja, Savienības likumdevējs, pamatojoties uz šo tiesību normu, kuras mērķis tieši ir noteikt pakalpojumu sniegšanas brīvības principa piemērošanas nosacījumus gaisa transporta nozarē, ir pieņēmis Regulu Nr. 1008/2008 (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, Stylianakis, C‑92/01, EU:C:2003:72, 23. un 24. punkts).

80      Šajā lietā ir jānorāda – prasītāja būtībā apgalvo, ka attiecīgais pasākums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums tā diskriminējošā rakstura dēļ.

81      Lai gan attiecīgais pasākums tik tiešām attiecas uz individuālu atbalstu, no kura labumu gūst tikai SAS, prasītāja nepierāda, kādā veidā šis ekskluzīvais raksturs varētu to atturēt veikt uzņēmējdarbību Dānijā vai sniegt [gaisa pārvadājumu] pakalpojumus no šīs valsts un uz to. Prasītāja tostarp nav identificējusi faktiskos vai tiesiskos apstākļus, kas liecinātu, ka šim pasākumam ir ierobežojoša ietekme, kas pārsniedz iemeslu atsaukties uz LESD 107. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, bet kura, kā tika nospriests šā sprieduma 58.–76. punktā, tomēr ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu tāda ārkārtēja notikuma kā Covid19 pandēmija SAS radīto kaitējumu, atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām.

82      Līdz ar to attiecīgais pasākums nevar būt šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvībai. No tā izriet, ka prasītājai nav pamata pārmest Komisijai, ka tā nav pārbaudījusi šī pasākuma saderību ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

83      Šādos apstākļos prasītājas izvirzītais trešais pamats ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, atsakoties sākt formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām

84      Prasītāja apgalvo, ka Komisijas veiktā pārbaude nebija pietiekama, it īpaši par attiecīgā pasākuma samērīgumu, kā arī tā saderību ar nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem. Šīs pārbaudes nepietiekamība liecinot par nopietnu grūtību pastāvēšanu, kuru dēļ Komisijai vajadzēja sākt formālo izmeklēšanas procedūru un ļaut prasītājai iesniegt apsvērumus un tādējādi ietekmēt minēto pārbaudi.

85      Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS apstrīd prasītājas argumentāciju.

86      Jānorāda, kā to būtībā darījusi Komisija, ka prasītājas izvirzītajam ceturtajam pamatam patiesībā ir pakārtots raksturs gadījumam, ja Vispārējā tiesa nebūtu pārbaudījusi paša atbalsta novērtējuma pamatotību. Proti, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda pamata mērķis ir ļaut atzīt, ka ieinteresētā persona šajā statusā drīkst celt prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kas citādi tiktu atteikts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 48. punkts, un 2011. gada 27. oktobris, Austrija/ScheucherFleisch u.c., C‑47/10 P, EU:C:2011:698, 44. punkts). Taču Vispārējā tiesa ir izvērtējusi trīs pirmos prasības pamatus, kuri attiecas uz paša atbalsta novērtējuma pamatotību, un tādējādi šādam pamatam vairs nav apgalvotā mērķa.

87      Turklāt ir jākonstatē, ka šim pamatam nav autonoma satura. Proti, šāda pamata ietvaros prasītājs nolūkā saglabāt tiesības, kādas tam piešķirtas formālajā izmeklēšanas procedūrā, var atsaukties tikai uz tādiem iemesliem, kas var pierādīt, ka tās informācijas un elementu vērtējumam, kuri bija vai varēja būt Komisijas rīcībā paziņotā pasākuma sākotnējās pārbaudes posmā, bija jāraisa šaubas par šī pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 81. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, 3F/Komisija, C‑319/07 P, EU:C:2009:435, 35. punkts, un 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 59. punkts), kā, piemēram, Komisijas sākotnējās pārbaudes ietvaros veiktās pārbaudes nepilnīgums vai nepietiekamība vai sūdzības no trešām personām. Tomēr ir jānorāda, ka ceturtajā pamatā kodolīgi ir pārņemti pirmajā, otrajā un trešajā pamatā izvirzītie argumenti, nesniedzot īpašus pierādījumus par iespējamām nopietnām grūtībām.

88      Šo iemeslu dēļ ir jākonstatē – tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi minētos pamatus pēc būtības, šī pamata pamatotība nav jāpārbauda.

 Par piekto pamatu – ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu

89      Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu, jo tā nav novērtējusi SAS piešķirto konkurences priekšrocību, nav paskaidrojusi, kādā veidā tā bija noteikusi attiecīgā pasākuma apmēru, nav novērtējusi Covid19 pandēmijas radīto kaitējumu un nav pārbaudījusi, vai šis pasākums atbilst nediskriminācijas principam, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem. Tādējādi Komisijas argumentācijas vai nu neesot vispār, vai tā esot tautoloģija, vai arī tā esot pretrunīga.

90      Tiesas sēdē prasītāja piebilda, ka ārkārtējs notikums LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, par kuru ir runa šajā lietā, apstrīdētajā lēmumā nav skaidri identificēts. Tā apgalvoja, ka apstrīdētajā lēmumā ir atsauce uz ierobežojumiem pārvietošanās jomā, kas esot atcelti laikā no 2020. gada jūnija vidum līdz jūlija sākumam, lai gan Dānijas Karalistes provizoriski aplēstais kaitējums atbilda “pievienotās vērtības zudumam” laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam un no 2020. līdz 2021. gadam.

91      Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS apstrīd prasītājas argumentāciju.

92      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda tās iestādes argumentācija, kura ir izdevusi tiesību aktu, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi. Tādējādi prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, it īpaši, ņemot vērā tiesību akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli, var būt attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 63. punkts; 2004. gada 22. jūnijs, Portugāle/Komisija, C‑42/01, EU:C:2004:379, 66. punkts, un 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 79. punkts).

93      Šajā gadījumā, runājot par attiecīgā akta raksturu, apstrīdētais lēmums tika pieņemts LESD 108. panta 3. punktā paredzētās atbalsta pārbaudes iepriekšējas izskatīšanas stadijas beigās, kuras vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai formulēt savu pirmo nostāju par attiecīgā atbalsta daļēju vai pilnīgu saderību, nesākot minētā panta 2. punktā paredzēto formālo pārbaudes procedūru, kuras mērķis savukārt ir ļaut Komisijai iegūt pilnīgu informāciju par šo atbalstu.

94      Šādā lēmumā, kas ir pieņemts īsā termiņā, ir tikai jāizklāsta iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka tai nav būtisku grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (spriedums, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 65. punkts).

95      Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz konkurences priekšrocības vērtību un atbalsta apmēru ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir paskaidrojusi, ka Dānijas Karaliste nevarēja noteikt attiecīgā pasākuma apmēru, jo SAS šī lēmuma pieņemšanas dienā vēl nebija vedusi sarunas par atjaunojamu kredītlīniju, izmantojot šo pasākumu. Tomēr tā aplēsa likmi, kas tai tiktu piemērota, ja nebūtu minētā pasākuma, kā minēts šī sprieduma 43. punktā. Turklāt tā izvērtēja šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tā nominālvērtību.

96      Turklāt, ciktāl prasītāja atsaucas uz konkurences priekšrocību, kas izriet no attiecīgā pasākuma diskriminējošā rakstura, pietiek konstatēt, kā tas izriet no šī sprieduma 52. punkta, ka Komisijai nebija jāņem vērā šāda priekšrocība, lai novērtētu šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, un līdz ar to tai tas nebija jānorāda arī apstrīdētajā lēmumā.

97      Visbeidzot Komisija, pirmām kārtām, novērtēja SAS ciesto kaitējumu 5 līdz 15 miljardu SEK apmērā un, otrām kārtām, norādīja šī sprieduma 35. punktā minētos apstākļus, kas Dānijas Karalistei esot jāņem vērā, aprēķinot šo kaitējumu.

98      Otrkārt, runājot par nediskriminācijas principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem, gan ir jāatgādina, ka tad, ja akta sniegtā labuma saņēmēji, no vienas puses, un pārējie izslēgtie komersanti, no otras puses, ir salīdzināmā situācijā, Savienības iestādei, kas ir akta autore, ir pienākums konkrētā pamatojumā norādīt iemeslu, kādēļ šādi ieviestā atšķirīgā attieksme ir objektīvi attaisnota (spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 82. punkts). Tomēr šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir elementi, kas ir atgādināti šī sprieduma 70. punktā, kuri ļauj saprast, kādēļ Komisija uzskatīja, ka ir attaisnojams tas, ka SAS ir vienīgā, kas var izmantot attiecīgo pasākumu.

99      Treškārt, attiecībā uz ārkārtējo notikumu, par kuru ir runa šajā lietā, ir jānorāda, kā tas ir minēts šī sprieduma 19. punktā un kā izriet no apstrīdētā lēmuma 51.–56. punkta, ka Komisija uzskatīja, ka Covid19 pandēmija ir šāds notikums.

100    Turklāt, lai gan apstrīdētā lēmuma 3. punktā patiešām ir minēti Dānijas Karalistes, Zviedrijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes 2020. gada aprīlī un maijā pieņemtie ierobežojumi un ieteikumi pārvietošanās jomā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka attiecīgā pasākuma mērķis, kas minēts šī lēmuma 5. punktā, ir daļēji atlīdzināt SAS kaitējumu, kurš radies sakarā ar lidojumu atcelšanu vai pārplānošanu pēc tam, kad Covid19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, šos ierobežojumus precīzi neidentificējot. Līdz ar to no apstrīdētā lēmuma nav secināms, ka SAS ciestais kaitējums bija tikai tas, kas izriet no šī lēmuma 3. punktā minētajiem ierobežojumiem, nevis iespējamiem ierobežojumiem, kas varētu tikt pieņemti arī Covid19 pandēmijas kontekstā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav izslēgts, ka šī lēmuma 3. punktā minētie ierobežojumi var ietekmēt gaisa satiksmi pat pēc to atcelšanas saskaņā ar šā sprieduma 31. punktā atgādinātajām Komisijas prognozēm. Līdz ar to ir jānorāda, ka nebija pretrunu vienlaikus uzskatīt, ka SAS ciestais kaitējums izriet no pārvietošanās ierobežojumiem Covid19 pandēmijas kontekstā un ka šis kaitējums var materializēties līdz 2021. gadam.

101    No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots un līdz ar to prasītājas piektais pamats ir jānoraida.

102    No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība tādējādi ir jānoraida pilnībā un nav vajadzības lemt par tās pieņemamību.

 Par tiesāšanās izdevumiem

103    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējās minētās prasījumiem, tostarp tos, kas ir saistīti ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

104    Dānijas Karaliste un Francijas Republika saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

105    SAS atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Ryanair DAC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

3)      Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS AB sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Van der Woude

Kornezov

Buttigieg

Kowalik‑Bańczyk

 

      Hesse

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 14. aprīlī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.