ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
SECINĀJUMI,
sniegti 2018. gada 25. janvārī (1)
Lieta C‑160/17
Raoul Thybaut,
Johnny De Coster,
Frédéric Romain
pret
Région wallonne,
piedaloties:
Commune d’Orp-Jauche,
Bodymat SA
(Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2001/42/EK – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Plāni un programmas – Definīcija – Pilsētas zemes konsolidācijas teritorija – Atvieglota atkāpšanās no pilsētbūvniecības plānošanas prasībām
I. Ievads
1. Jēdzienu pārim “plāni un programmas” ir galvenā nozīme, nosakot Direktīvas par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (2) (turpmāk tekstā – “SIVN direktīva”, SIVN ir stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums) piemērošanas jomu. Lai gan Tiesa nesen ir precizējusi interpretāciju (3), tomēr, kā to parāda arī lieta Inter-Environnement Bruxelles u.c. (C‑671/16), kurā es arī šodien sniedzu secinājumus, joprojām ir jautājumi, uz kuriem šajā ziņā ir jāatbild.
2. Šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ir jānoskaidro, vai jau Valonijas valdības tiesību akts, ar ko tiek noteikta “pilsētas zemes konsolidācijas teritorija”, ir uzskatāms par plānu vai programmu un tāpēc, iespējams, attiecībā uz to ir jāveic vides novērtējums. Šāda noteikšana aprobežojas ar teritorijas norobežošanu, taču tā galvenokārt atvieglo šajā teritorijā atkāpšanos no konkrētu spēkā esošu plānošanas pasākumu prasībām.
3. Tāpēc Tiesa vienlaikus ir aicināta vērtēt savu judikatūru, atbilstoši kurai attiecībā uz plānu un programmu atcelšanu kā plānu vai programmu var būt pienākums veikt vides novērtējumu (4).
4. Atbildot uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, visbeidzot ir jāņem vērā, ka stratēģiskā vides novērtējuma nepieciešamība ir atkarīga arī no tā, kādiem projektu veidiem ir piemērojams attiecīgais tiesību akts. Tas tāpēc, ka SIVN direktīvā vides novērtējums ir paredzēts ne tikai tad, ja plānā vai programmā ir noteikti pamatprincipi projektiem, kuriem ir piemērojama IVN direktīva (5) (3. panta 2. punkta a) apakšpunkts), bet arī tad, ja tiek noteikti pamatprincipi citiem projektiem, kuri var būtiski ietekmēt vidi (3. panta 4. punkts), kā arī plāniem un programmām, kuriem ir jāpiemēro īpaša pārbaude saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas (6) 6. panta 3. punktu (3. panta 2. punkta b) apakšpunkts).
II. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
5. SIVN direktīvas mērķi it īpaši izriet no tās 1. panta:
“Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un veicināt noturīgu attīstību, sekmējot ekoloģisko apsvērumu integrēšanu plānu un programmu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, nodrošinot, lai saskaņā ar šo direktīvu veiktu vides novērtējumu tādiem plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi.”
6. Plāni un programmas ir definētas SIVN direktīvas 2. panta a) punktā:
“Šajā direktīvā:
a) “plāni un programmas” ir plāni un programmas, tostarp ar Eiropas Kopienas līdzfinansējumu, kā arī visi plānu un programmu grozījumi:
– kurus sagatavo un/vai pieņem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, vai arī tādi, ko pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā sagatavo iestāde, un
– kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem”.
7. Pamatlietā īpaša nozīme ir pienākumam veikt stratēģisko vides novērtējumu saskaņā ar SIVN direktīvas 3. panta 2., 4. un 5. punktu:
“2. Saskaņā ar 3. punktu vides novērtējumu veic visiem plāniem un programmām,
a) kas sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikāciju un tūrisma nozarē, pilsētas un lauku plānošanā vai zemes lietošanā un kuros noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kas uzskaitīti I un II pielikumā [IVN direktīvai]; vai
b) kuru iespējamās ietekmes dēļ uz vidi noteikta prasība veikt novērtējumu saskaņā ar [Dzīvotņu direktīvas] 6. vai 7. pantu.
[..]
4. Dalībvalstis nosaka, vai citi, 2. punktā neminēti plāni un programmas, kuros noteikti pamatprincipi to projektu turpmākās attīstības saskaņošanai, var būtiski ietekmēt vidi.
5. Dalībvalstis nosaka, vai 3. un 4. punktā minētajiem plāniem un programmām var būt būtiska ietekme uz vidi, izvērtējot katru atsevišķi vai pēc plānu vai programmu veida, vai arī izmantojot abas minētās metodes. Šim nolūkam, lai nodrošinātu, ka uz plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, attiecina šīs direktīvas prasības, dalībvalstīm jāņem vērā attiecīgie II pielikumā noteiktie kritēriji.”
B. Valsts tiesības
8. Valonijas Teritorijas labiekārtošanas, pilsētplānošanas un īpašuma kodeksa 127. pantā ir ietvertas tiesību normas par saikni starp zemes konsolidācijas teritoriju un būvatļauju:
“§ 1. Atkāpjoties no 88., 89., 107. un 109. panta, [būv]atļauju valdība izsniedz [..]:
[..]
8° ja tā attiecas uz pasākumiem un darbiem, kuri notiek pilsētas zemes konsolidācijas teritorijā;
teritoriju nosaka valdība; [..] teritorija attiecas uz visiem pilsētplānošanas pārkvalificēšanas un pilsētvides funkciju attīstīšanas projektiem, kur nepieciešama sauszemes ceļu un sabiedrisko platību izveide, pārveide, paplašināšana, likvidēšana vai pārkare;
[..]
§ 3. [..] atļauja var tikt izsniegta, atkāpjoties no sektora plāna, pašvaldības attīstības plāna, pašvaldības pilsētvides noteikumiem vai robežplāna.”
9. Valonijas Teritorijas labiekārtošanas, pilsētplānošanas un īpašuma kodeksa 181. pantā ir atļauta nekustamo īpašumu ekspropriācija zemes konsolidācijas teritorijā:
“Valdība var noteikt, ka nekustamo īpašumu ekspropriācija atbilst sabiedriskam labumam, ja nekustamais īpašums:
[..]
5° atrodas pilsētvides konsolidācijas teritorijā.”
III. Fakti un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu
10. R. Thybaut u.c. ir cēluši Beļģijas Valsts padomē prasību atcelt Valonijas valdības 2012. gada 3. maija rīkojumu, ar kuru Orpžošas [Orp‑Jauche] ciematā (Valoņu Brabante [Brabant wallon]) ir tikusi definēta “pilsētas zemes konsolidācijas teritorija” vairāk nekā četru hektāru platībā, kurā šobrīd ietilpst tostarp bijušās Ed. de Saint‑Hubert lauksaimniecības tehnikas rūpnīcas angāri.
11. Uz projektiem, kas atrodas šādā teritorijā, būtībā attiecas vienkāršota būvatļaujas izsniegšanas procedūra, kurā var atkāpties no spēkā esošajiem pilsētbūvniecības noteikumiem, un vienkāršota ekspropriācijas procedūra, ja tiek prezumēts sabiedriskais labums. Turklāt par būvatļaujas izdošanu vairs nav atbildīga pašvaldība, bet gan Valonijas valdība.
12. Pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas pieteikumam ir jābūt pievienotam konkrētam “pilsētbūvniecības projektam” (ēku nojaukšana un būvniecība, ceļu būve, atklāto teritoriju ierīkošana utt.), attiecībā uz kuru vajadzības gadījumā vēlāk tiek izsniegta būvatļauja. Tā kā uz pilsētas zemes konsolidācijas teritoriju attiecas laika ziņā neierobežots rīkojuma juridiskais spēks, ne tikai uz šo projektu, bet arī uz visiem turpmākajiem projektiem attiecas vienkāršotas procedūras, arī ja tie nav saistīti ar konkrēto sākotnējo pilsētbūvniecības projektu.
13. Šajā lietā “pilsētas zemes konsolidācijas teritoriju” ir pieprasījusi akciju sabiedrība Bodymat, kura plāno “rūpnieciskās ēkas pārveidot par mājražotāju tirdzniecības vietām, pārtikas tirdzniecības un citu veidu mazumtirdzniecības vietām [..] [, kā arī] dzīvojamām ēkām [..] [un izveidot] jaunus ceļus, kas savienoti ar esošo ceļu tīklu”.
14. Bodymat pilsētbūvniecības projekta ietekmes uz vidi novērtējumu veica vides plānošanas un konsultāciju birojs.
15. Prasītāji pamatlietā ir privātpersonas, kuras dzīvo pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas tuvumā. Tie atsaucas uz SIVN direktīvu un aizstāv viedokli, ka šajā lietā veiktais novērtējums neatbilst direktīvas prasībām, jo tas esot nepilnīgs, kļūdains un nelikumīgs.
16. Valonijas valdības ieskatā, ietekmes novērtējums ir jāveic nevis attiecībā uz pilsētas zemes konsolidācijas teritoriju, bet gan pilsētbūvniecības projektu. Šajā gadījumā attiecībā uz pilsētbūvniecības projektu esot ticis veikts šāds novērtējums. Administratīvā iestāde esot pareizi nolēmusi, ka šis novērtējums ir pilnīgs un tajā ir ietverta visa informācija, kas ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai par pieteikumu.
17. Pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas Beļģijas Konstitucionālajai tiesai par zemes konsolidācijas teritorijas noteikumu atbilstību Beļģijas konstitucionālajām tiesībām Valsts padome tagad uzdod Tiesai šādu jautājumu:
“Vai SIVN direktīvas 2. panta a) punkts ir interpretējams kā tāds, ka plāna vai programmas jēdziens attiecas arī uz teritoriju, kas paredzēta ar leģislatīva rakstura tiesību normu, ko pieņēmusi reģionāla iestāde:
– kuras vienīgais mērķis ir noteikt ģeogrāfiskās zonas robežu, kurā var tikt īstenots pilsētplānošanas projekts, ņemot vērā to, ka šis projekts, kuram ir jābūt noteiktam mērķim – šajā gadījumā saistībā ar pilsētplānošanas pārkvalificēšanu un pilsētvides funkciju attīstīšanas projektu, kam nepieciešama sauszemes ceļu un sabiedrisko platību izveide, pārveide, paplašināšana, likvidēšana vai pārkare, – pamato teritorijas noteikšanu, kas tādējādi nozīmē šā plāna principa pieņemšanu, taču attiecībā uz to vēl ir jāsaņem atļauja, kurai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;
– kuras dēļ no procesuālā viedokļa atļauju pieteikumiem saistībā ar pasākumiem vai darbiem šajā teritorijā tiek piemērota atkāpes procedūra, turklāt piemērojamās pilsētbūvniecības prasības attiecīgajās teritorijās pirms teritorijas noteikšanas paliek spēkā, bet šī procedūra var ļaut vieglāk saņemt atbrīvojumu no šīm prasībām;
– un uz kuru attiecas prezumpcija par sabiedrisko labumu, lai varētu veikt ekspropriāciju saskaņā ar pievienoto ekspropriācijas plānu?”
18. R. Thybaut u.c., Bodymat SA, Beļģijas Karaliste, kā arī Eiropas Komisija izteica savu viedokli rakstveidā un mutvārdos 2017. gada 30. novembra tiesas sēdē, kurā tika izskatīta gan šī lieta, gan lieta C‑671/16 Inter-Environnement Bruxelles u.c. Šajā tiesas sēdē piedalījās arī Dānijas Karaliste.
IV. Juridiskais vērtējums
19. Lai atbildētu uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, vispirms ir īsi jāanalizē SIVN direktīvas 2. panta a) punktā ietvertā plānu un programmu “definīcija” un pēc tam – Tiesas sniegtā jēdzienu pāra definīcija.
A. Par SIVN direktīvas 2. panta a) punkta definīciju
20. Saskaņā ar SIVN direktīvas 2. panta a) punktu “plāni un programmas” ir plāni un programmas, kā arī visi plānu un programmu grozījumi, kurus, pirmkārt, sagatavo un/vai pieņem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, vai arī tādi, ko pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā sagatavo iestāde, un, otrkārt, kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem.
21. Jau no Valsts padomes jautājuma formulējuma izriet, ka tai nav šaubu par šiem abiem nosacījumiem. Tas tāpēc, ka atbilstoši tam attiecīgo tiesību aktu par teritorijas noteikšanu pieņēma reģionālā iestāde, proti, Valonijas reģions (Beļģija), un līdz ar to pirmais nosacījums ir izpildīts. Attiecībā uz otro nosacījumu ir jānorāda, ka, lai gan nav konstatējams pienākums noteikt attiecīgo teritoriju, šajā ziņā pietiek ar to, ja pasākums ir reglamentēts valsts tiesību vai normatīvos aktos, kuri nosaka šajā ziņā kompetentās iestādes, kā arī izstrādes procesu (7). Saskaņā ar prejudiciālo jautājumu teritorijas noteikšana ir paredzēta likumā. Turklāt šajā tiesību normā, Valonijas Teritorijas labiekārtošanas, pilsētplānošanas un īpašuma kodeksa 127. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, ir arī noteiktas kompetentās iestādes, kā arī izstrādes process.
B. Par plāniem un programmām izvirzāmajām prasībām pēc būtības
22. Patiesībā Valsts padome vēlas uzzināt, vai pietiek ar pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas noteikšanas tiesiskajām sekām, lai to uzskatītu par plānu vai programmu SIVN direktīvas izpratnē. Šis jautājums sniedz Tiesai iespēju nesen izstrādāto jēdzienu pāra “plāni un programmas” interpretāciju piemērot jaunai situācijai.
23. Atbilstoši tai jēdzienu pāris “plāni un programmas” “ir piemērojams ikvienam aktam, ar kuru, nosakot attiecīgajā nozarē piemērojamos noteikumus un kontroles mehānismus, ir definēts būtisks kritēriju un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un īstenotu vienu vai vairākus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi” (8).
24. Saistībā ar šo interpretāciju es šodien sniegtajos secinājumos lietā C‑671/16 Inter-Environnement Bruxelles izklāstu, ka, pārbaudot, vai ir konstatējams plāns vai programma SIVN direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē, ir jānoskaidro, vai attiecīgā pasākuma noteikumiem var būt būtiska ietekme uz vidi (9).
25. Pamatlietā Valsts padomei būtu jāpārbauda, vai attiecīgā pilsētas zemes konsolidācijas teritorija atbilst šiem kritērijiem.
26. Šajā pārbaudē sākotnēji, šķiet, nozīme ir tam, ka pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas noteikšana nesastāv expressis verbis no pozitīvi formulētiem kritērijiem un detalizētām darbībām, lai atļautu un īstenotu projektus, bet gan tādējādi tiek tikai definēta teritorija. Tādēļ varētu būt izslēgts secinājums, ka šī noteikšana var būtiski ietekmēt vidi.
27. Arī divi no trim īpašajiem regulējumiem, kas ir spēkā šādā teritorijā, proti, mainītā kompetence attiecībā uz atļauju izsniegšanu un iespēja veikt platību ekspropriāciju, nav piemēroti vides būtiskai ietekmēšanai.
28. Taču trešajam īpašajam regulējumam, kas ir piemērojams pilsētas zemes konsolidācijas teritorijām, ir cita kvalitāte. Saskaņā ar Valonijas Teritorijas labiekārtošanas, pilsētplānošanas un īpašuma kodeksa 127. panta 3. punktu atļauja attiecībā uz projektiem šādā teritorijā var tikt izsniegta, atkāpjoties no spēkā esošajām plāniem izvirzītajām prasībām. Minētajā regulējumā šajā ziņā ir norādīts uz sektora plāniem, pašvaldības attīstības plāniem, pašvaldības pilsētvides noteikumiem un robežplāniem.
29. Iespējas atkāpties no spēkā esošajām prasībām paredzēšanā var saskatīt līdzības ar šādu prasību atcelšanu. Tas tāpēc, ka, pamatojoties uz pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas noteikšanu, tur būtībā var tikt īstenoti projekti, kas būtiski ietekmē vidi un kas iepriekš bija pretrunā esošo plānu prasībām. Piemēram, tas tā varētu būt attiecībā uz ēku lieluma vai platību izmantošanas ierobežojumiem, kas vairs nav jāievēro.
30. Ar minēto netieši tiek gan noteikti potenciāli būtiski kritēriji un detalizētas darbības, lai atļautu un īstenotu projektus: attiecīgās platības kļūst pievilcīgas visa veida projektiem, kas ir atkarīgi no atkāpēm no spēkā esošajām plānošanas prasībām.
31. Attiecībā uz plānu un programmu atcelšanu Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ņemot vērā plāna vai programmas atcelšanas aktu raksturojumus un ietekmi, ja tiktu uzskatīts, ka šie akti ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas, tas būtu pretrunā Savienības likumdevēja izvirzītajiem mērķiem un daļēji apdraudētu SIVN direktīvas lietderīgo iedarbību (10). Tas tāpēc, ka, atceļot plāna vai programmas prasības, tiktu tāpat būtiski ietekmēti pamatprincipi turpmākai projektu saskaņošanai (11). Šie apsvērumi tāpat attiecas uz iespējas atkāpties no spēkā esošajām plānošanas prasībām paredzēšanu.
32. Tas vien, ka tiek noteikta pilsētas zemes konsolidācijas teritorija, gan vēl nenozīmē, ka patiešām tiek īstenoti projekti, ar kuriem tiek izsmeltas faktiski esošās iespējas ietekmēt vidi. Drīzāk tikai turpmāku projektu saskaņošana ļauj konkrēti novērtēt ietekmi uz vidi. Taču šis apsvērums galu galā ir spēkā attiecībā uz visām plānu un programmu prasībām: tās paver tikai iespēju, ka uz vidi var tikt izdarīta ietekme, kuru var īstenot konkrēti projekti. Taču likumdevējs acīmredzami pieņēma, ka šis potenciālais plānošanas un programmu prasību raksturs nav pretrunā vides novērtējumam.
33. Tāpēc nav pamatota arī Beļģijas un Bodymat argumentācija par to, ka vēl neesot skaidrs, kāda ietekme uz vidi ir jāpārbauda.
34. Ir tiesa, ka pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas noteikšanas vides novērtējums nevar nodrošināt, ka tiek precīzi konstatēts tas, kā vēlāk faktiski tiks ietekmēta vide. Tas tāpēc, ka atkāpšanās iespējas no plāniem izvirzītajām prasībām tieši neattiecas tikai uz vienu īpašu projektu, kura ietekme jau varētu tikt novērtēta, bet gan tās nāk par labu visiem nākotnē šajā teritorijā īstenotajiem projektiem, arī projektiem, kas vēl nav ieplānoti.
35. Taču ar vides novērtējumu var vismaz mēģināt, pamatojoties uz situāciju teritorijā un tehniskajiem parametriem, aprakstīt ietekmi uz vidi, kāda, reāli domājot, ir iespējama, ja tiktu realizēti projekti, kurus vairs neierobežotu spēkā esošās plānošanas prasības. Šāda rīcība būtiski veicinātu pārskatāmību, jo tā piespiestu iestādes skaidri noteikt, kādu attīstību nākotnē, nosakot pilsētas zemes konsolidācijas teritoriju, tās padara par iespējamu.
36. Visbeidzot pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas kvalificēšanu par plānu vai programmu nekavē arī apstāklis, ka principā būtu iespējams pilnībā ņemt vērā iespējamu atkāpi no spēkā esošajām plānošanas prasībām, pārbaudot turpmākus projektus atbilstoši IVN direktīvai.
37. SIVN direktīvas pieņemšanas priekšlikums gan pamatojas uz atziņu, ka pārbaudes saskaņā ar IVN direktīvu brīdī zināma ietekme uz vidi jau pastāv agrāku pieņemtu plānošanas lēmumu dēļ un neatkarīgi no novērtējuma rezultāta, pieņemot lēmumu attiecībā uz projektu, vairs nevar tikt apšaubīta (12). Taču no minētā nevar secināt, ka vides novērtējums saskaņā ar SIVN direktīvu būtu lieks, ja visi noteikumi, piemērojot IVN direktīvu, varētu tikt pārbaudīti un novērtēti.
38. Tas tāpēc, ka, pirmkārt, vismaz Savienības tiesības nenodrošina, ka jebkurš iespējamais projekts ir jāpārbauda saskaņā ar IVN direktīvu. Tikai šīs direktīvas I un II pielikumā minētie projektu veidi vispār ietilpst tās piemērošanas jomā. Turpretim SIVN direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā arī ir paredzēts, ka tiek pārbaudīti plāni un programmas, kas ne obligāti ir saistīti ar projektiem, uz kuriem attiecas IVN direktīva.
39. Otrkārt, vides novērtējums būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, lai tā rezultāti var vēl ietekmēt iespējamus lēmumus. Šis mērķis ir nostiprināts ne tikai SIVN direktīvas 6. panta 2. punktā, bet arī Kijevas Protokola (13) 8. panta 1. punktā un 9. panta 2. punktā, Espo Konvencijas (14) preambulas septītajā apsvērumā un 3. panta 1. punktā, Orhūsas konvencijas (15) 6. panta 4. punktā, kā arī IVN direktīvas preambulas 2. apsvērumā (16).
40. Treškārt, iespējamas vienlaicīgas pārbaudes saskaņā ar abām direktīvām nenozīmē, ka ir nepieciešamas nevajadzīgas dubultpārbaudes. Drīzāk pirmās pārbaudes rezultāti atbilstoši SIVN direktīvas 11. panta 2. punktam var tikt izmantoti (un ir jāizmanto) atkārtoti saistībā ar otro pārbaudi, katrā ziņā, ciktāl tie (vēl) attiecībā uz šo otro pārbaudi ir saturiski nozīmīgi (17).
41. Taču tas, vai pilsētas zemes konsolidācijas teritorijas noteikšana patiešām ir jāuzskata par būtisku sprieduma D’Oultremont izpratnē, ir atkarīgs no tā, kādas prasības, no kurām var atkāpties, ir noteiktas esošajos plānos. Jo būtiskākas ir šīs prasības, jo lielāka nozīme ir atkāpšanās iespējas piešķiršanai.
42. Tāpēc valsts tiesai ir jāpārbauda, vai spēkā esošajām plānošanas prasībām, no kurām var atkāpties, ņemot vērā konkrēto vietējo situāciju, ir pretrunā projekti, kuri var būtiski ietekmēt vidi.
V. Secinājumi
43. Tāpēc es Tiesai ierosinu izlemt šādi:
Tiesību akts, atbilstoši kuram konkrētā teritorijā, saskaņojot projektus, ir pieļauta atkāpšanās no konkrētu plānu pilsētbūvniecības prasībām, ir jāuzskata par plānu vai programmu Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. panta a) punkta izpratnē, ja spēkā esošajām plānošanas prasībām, no kurām var atkāpties, ņemot vērā konkrēto vietējo situāciju, ir pretrunā projekti, kuri var būtiski ietekmēt vidi.