Lieta T‑29/08
Liga para Protecção da Natureza (LPN)
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Piekļuves atteikums – Dokumenti, kas attiecas uz procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi par dambja projektu uz Saboras upes – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību – Vides informācija – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Sabiedrības sevišķas intereses
Sprieduma kopsavilkums
1. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)
2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piekļuves pieteikums attiecībā uz vides informāciju – Regulas Nr. 1367/2006 piemērošana kā lex specialis attiecībā uz Regulu Nr. 1049/2001 – Ietekme
(EKL 255. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants un Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 8. un 15. apsvērums, 3. pants un 6. panta 1. punkts)
3. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piekļuves pieteikums attiecībā uz vides informāciju – Juridiska prezumpcija par sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu, kas liek izpaust informāciju saistībā ar emisijām vidē – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1367/2006, 6. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Pienākuma izslēgšana – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
5. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)
1. Saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, kas celta saskaņā ar EKL 230. pantu, attiecīgā tiesību akta likumība jāvērtē atkarībā no faktiskajiem un tiesību apstākļiem, kas pastāvēja brīdī, kad šis akts tika pieņemts.
Ja strīdīgā lēmuma pieņemšanas brīdī ir uzsākta procedūra par pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu, tad principā Komisija ir tiesīga atsaukties uz izņēmumu par izmeklēšanas mērķu aizsardzību, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā.
Tad, kad Komisija atsaka piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz šo izņēmumu, tai tomēr ir pienākums, pirmkārt, pārbaudīt, vai uz visiem šiem dokumentiem patiesi attiecas minētais izņēmums, un, otrkārt, tai ir pienākums pareizi līdzsvarot iespējamās sevišķās sabiedrības intereses šo dokumentu izpaušanā ar to konfidencialitātes aizsardzības interesēm.
Aizsargāto interešu aizskāruma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tīri hipotētiskam. Turklāt, kā izriet no šī izņēmuma formulējuma, tas neparedz aizsargāt pašas izmeklēšanas darbības, bet gan šo darbību mērķi, kas procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi ir likt attiecīgajai dalībvalstij izpildīt Savienības tiesību prasības.
(sal. ar 100.–102. un 110. punktu)
2. No Regulas Nr. 1367/2006 par to, kā Eiropas Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, preambulas 8. un 15. apsvēruma un it īpaši formulējuma “ievērojot jebkādus konkrētākus noteikumus pieprasījumiem piekļūt vides informācijai, kas paredzēti šajā regulā”, tos lasot kopā ar minētās regulas 3. un 6. pantu, izriet, ka šī regula ir lex specialis attiecībā pret Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, aizstājot, grozot, vai precizējot atsevišķas šīs pēdējās minētās regulas normas tad, ja piekļuves pieprasījums attiecas uz vides informāciju vai informāciju, kas attiecas uz emisijām vidē.
Attiecībā uz piekļuves tiesībām dokumentiem, kuros ir ietverta šāda informācija, Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 15. apsvēruma otrais teikums un tās 6. panta 1. punkta otrais teikums vēlreiz apstiprina principu, ka jebkurš izņēmums no subjektīvām tiesībām vai Savienības tiesību vispārējiem principiem, tostarp EKL 255. pantā noteiktajām tiesībām piekļūt dokumentiem, lasot kopsakarā ar Regulu Nr. 1049/2001, ir šauri piemērojams un interpretējams. Šis pienākums sašaurināti interpretēt Regulā Nr. 1049/2001 noteiktos izņēmumus ir pastiprināts, pirmām kārtām, ar pienākumu attiecīgajai iestādei ņemt vērā sabiedrības intereses šādas informācijas izpaušanā, kā arī atsauces uz faktu par to, vai šī informācija attiecas uz emisijām vidē, dēļ un, otrām kārtām, tādēļ, ka Regulā Nr. 1049/2001 nav noteikti analogi precizējumi par iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu šajā jomā.
(sal. ar 105. un 107. punktu)
3. Ar Regulas Nr. 1367/2006 par to, kā Eiropas Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 6. panta 1. punktu netiek grozīts Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta in fine ietvertais princips, bet šajā tiesību normā vienīgi ir grozīti un precizēti apstākļi, kādos šai iestādei ir jāizvērtē, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītajos dokumentos ir ietverta vides informācija. Tādējādi iepriekš minētajā tiesību normā ir paredzēta juridiska prezumpcija, atbilstoši kurai informācijas izpaušanai ir sabiedrības sevišķu interešu raksturs tad, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē, izņemot gadījumu, ja pieprasītā informācija attiecas uz izmeklēšanu, tostarp izmeklēšanu par iespējamiem Savienības tiesību pārkāpumiem.
No tā izriet, ka, pat ja šī juridiskā prezumpcija nav piemērojama dokumentiem, kuri attiecas uz izmeklēšanu, kas ir uzsākta procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi, neraugoties uz to, ar šo prezumpciju Komisija nav atbrīvota no tās pienākuma izvērtēt katrā atsevišķā gadījumā, vai, iespējams, nepastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, it īpaši tādas, kas ir saistītas ar vides informāciju plašākā nozīmē, ne tikai attiecībā uz emisijām vidē, kā arī veikt sevišķu sabiedrības interešu izpaust vides informāciju līdzsvarošanu ar interesi aizsargāt tās konfidencialitāti.
Tomēr, ja ir tiesa, ka Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkts var novest pie plašākas piekļuves vides informācijai, šis konstatējums nekādi neietekmē jautājumu par to, vai attiecīgajai iestādei ir jāveic konkrēta un individuāla pārbaude par pieprasīto informāciju vai dokumentiem. Līdz ar to nosacījumi, kas ļauj šai iestādei izņēmuma kārtā atteikties no šādas konkrētas un individuālas pārbaudes, ir piemērojami mutatis mutandis tad, ja pieprasītie dokumenti acīmredzami ietilpst tādā kategorijā, kurai var tikt piemēroti Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie izņēmumi. Pat ja no Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka prezumpcija, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses izpaust informāciju par emisijām vidē, nav piemērojama procedūrā saistībā ar pienākumu neizpildi, to dokumentu kopums, kuri attiecas uz šo procedūru, var tikt aizsargāts kā viena kategorija.
(sal. ar 108. un 117. punktu)
4. Pastāv vairāki izņēmumi no Komisijas pienākuma konkrēti un individuāli pārbaudīt dokumentus, par kuriem ir iesniegts piekļuves pieprasījums.
Tad, ja konkrētas un individuālas pārbaudes, kas iestādei principā ir jāveic, atbildot uz piekļuves pieprasījumu, kurš iesniegts atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, mērķis ir ļaut attiecīgajai iestādei izvērtēt, kādos gadījumos tiesībām uz piekļuvi ir piemērojams izņēmums, no vienas puses, un apsvērt iespēju piešķirt daļēju piekļuvi, no otras puses, minētā izvērtēšana var arī nebūt vajadzīga, ja konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos ir acīmredzams, ka piekļuve ir jānoraida vai, tieši otrādi, jāpiešķir. Tāds tai skaitā būtu gadījums, ja noteiktiem dokumentiem acīmredzami būtu pilnībā piemērojams izņēmums no piekļuves tiesībām vai, tieši otrādi, būtu acīmredzami pilnībā jāpiešķir piekļuve, vai arī, visbeidzot, Komisija jau būtu veikusi konkrētu un individuālu pārbaudi līdzīgos apstākļos. Turklāt ir atzīts, ka attiecīgā iestāde – tostarp pamatojot atteikuma lēmumu – principā var pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas ir piemērojamas noteiktām dokumentu kategorijām, un līdzīgi vispārīgi apsvērumi var attiekties uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem, tomēr ar nosacījumu, ka tai katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai vispārīgie apsvērumi, kas parasti attiecas uz noteiktu dokumenta veidu, patiešām attiecas uz konkrēto dokumentu, kuru tiek pieprasīts publiskot.
(sal. ar 113.–115. punktu)
5. Attiecībā uz kontroli, ko Komisija ir pilnvarota īstenot procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu, ir jākonstatē, ka šī kontrole ir viena no tās administratīvajām funkcijām, kuras īstenojot Komisijai ir plaša rīcības brīvība un kuru ietvaros tā uzsāk divpusējas sarunas ar attiecīgo dalībvalsti.
Personu, kas iesniedz Komisijā sūdzību, procesuālais stāvoklis būtiski atšķiras gadījumā, ja tā ir procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, no procesuālā stāvokļa, kāds, piemēram, ir Kopienas konkurences noteikumu piemērošanas procedūrā, kas ir paredzēta Regulā Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, un Regulā Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EKL 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, kuras laikā sūdzības iesniedzējiem ir īpašas procesuālās garantijas, kuru ievērošana ir pakļauta efektīvai pārbaudei tiesā prasības par lēmuma par sūdzības noraidīšanu ietvaros. Turpretī sūdzības iesniedzējiem Paziņojuma 2002/C 244/03 par Komisijas attiecībām ar sūdzību iesniedzējiem Kopienas tiesību pārkāpumu jomā izpratnē nav tiesību celt prasību Eiropas Savienības Tiesā par iespējamu lēmumu izbeigt sūdzības izskatīšanu, un tiem nav procesuālo tiesību, kuras būtu salīdzināmas ar tām, uz ko var atsaukties saskaņā ar iepriekš minētajām regulām, kurās ir paredzēts, ka sūdzības iesniedzēji var Komisijai pieprasīt, lai tā tos informētu un uzklausītu.
Tātad, tā kā šādā procedūrā prasītājai nav tiesību iepazīties ar Komisijas administratīvās lietas materiāliem, tad pēc analoģijas ar ieinteresēto personu procesuālo stāvokli valsts atbalsta kontroles procedūrās ir jāatzīst, ka pastāv vispārēja prezumpcija, atbilstoši kurai administratīvās lietas materiālu izpaušana principā apdraudētu izmeklēšanas darbību mērķus. Tādējādi ir pietiekami, ka Komisija pārbauda, vai šādu vispārēju prezumpciju var piemērot pieprasīto dokumentu kopumam, un tai nav katrā ziņā iepriekš jāveic konkrēta un individuāla katra pieprasītā dokumenta pārbaude. Tātad, ņemot vērā, ka strīdīgā lēmuma pieņemšanas brīdī bija uzsākta procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi, Komisijai bija jāievēro pieņēmums, ka šī vispārējā prezumpcija attiecas uz visu pieprasīto dokumentu kopumu.
Šī prezumpcija tomēr neizslēdz, ka ieinteresētajām personām ir tiesības pierādīt, ka uz kādu no dokumentiem, kuru tiek pieprasīts publiskot, neattiecas minētā prezumpcija vai arī pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas attaisno pieprasīto dokumentu izpaušanu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu.
(sal. ar 126.–128. punktu)