Lieta C‑290/21
Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger Reg. Gen. mbH (AKM)
pret
Canal+ Luxembourg Sàrl
(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 25. maija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības, kas piemērojamas satelīta apraidei un kabeļu retranslācijai – Direktīva 93/83/EEK – 1. panta 2. punkts – Izziņošana caur satelītu – Jēdziens – Satelītprogrammu pakešu piegādātājs – Programmu izplatīšana citā dalībvalstī – Izmantošanas darbības, ar kuru šis piegādātājs veic šādu izziņošanu, vieta
1. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 93/83 – Satelītapraide un kabeļu retranslācija – Autortiesību īpašnieku atļauja – Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 93/83 17. apsvērums un 1. panta 2. punkta a)–c) apakšpunkts un 2. pants)
(skat. 22.–28. punktu)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 93/83 – Satelītapraide un kabeļu retranslācija – Autortiesību īpašnieku atļauja – Piemērojamība – Operatoru iesaistīšanās raidīšanā caur satelītu, padarot aizsargātus darbus vai tiesību objektus pieejamus jaunai auditorijai – Aptvēruma ar attiecīgajai raidorganizācijai piešķirto atļauju neesamība – Iekļaušana
(Padomes Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkts)
(skat. 29. punktu)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 93/83 – Satelītapraide un kabeļu retranslācija – Satelītprogrammu pakešu piegādātāja pienākums saņemt attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauju – Nosacījumi – Atļaujas saņemšana tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu – Pieļaujamība
(Padomes Direktīvas 93/83 5., 14. un 15. apsvērums un 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 30.–33. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
Programmu pārrobežu retranslācija, izmantojot satelītu: raidīšanas valsts princips ir piemērojams arī satelītprogrammu pakešu piegādātājam
Tāpēc, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam ir jāsaņem atļauja no attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašniekiem raidīšanas darbībai, tam šī atļauja ir jālūdz tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu
Prasītāja pamatlietā – Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger Reg. Gen. mbH (AKM) – ir autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Tai ir muzikālu darbu izmantošanas licence, kas to kā fiduciāru pilnvaro īstenot apraides tiesības Austrijas teritorijā. Sabiedrība Canal+ Luxembourg Sàrl (turpmāk tekstā – “Canal+”) ir Luksemburgā reģistrēta televīzijas raidorganizācija, kas Austrijā caur satelītu piedāvā vairāku raidorganizāciju, kas atrodas citās dalībvalstīs, augstas izšķirtspējas vai standarta izšķirtspējas kodētas programmu paketes (satelītprogrammu paketes).
Lielākoties katru programmu nesēju satelīta signālu komunikāciju ķēdē (augšupsaite) ievada pašas šīs raidorganizācijas, dažreiz, citās dalībvalstīs, arī Canal+. Tiek nosūtīts apraides signāls, kas ietver augstas izšķirtspējas programmu kopumu, un papildu informācija, piemēram, audio un subtitru dati. Pēc tam, kad signāls ar satelīta palīdzību “ir nosūtīts atpakaļ”, to pārklājuma zonā uztver satelīta uztveršanas iekārtas. Tad minētais signāls tiek sadalīts, un lietotājs terminālī ar dekodera palīdzību var piekļūt katrai no programmām. Canal+ piegādātās satelītprogrammu paketes ietver maksas un bezmaksas televīzijas programmas. Bezmaksas programmas nav kodētas un jebkurš interesents Austrijas teritorijā tās vienmēr var uztvert standarta izšķirtspējas kvalitātē.
Uzskatot, ka Canal+ pārkāpj AKM pārvaldītās tiesības, pēdējā minētā cēla prasību Austrijas tiesās būtībā par to, lai tiktu izbeigta Canal+ veiktā satelītsignālu pārraide Austrijā, kā arī tiktu samaksāta atlīdzība, un apgalvoja, ka dalībvalstīs, kurās notiek apraide vai raidīšana caur satelītu, nav saņemta atļauja šādai izmantošanai un ka tā nav devusi atļauju šādai apraidei Austrijā.
Izskatot revīzijas sūdzību par Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē, Austrija) spriedumu, kurā tostarp tika uzskatīts, ka attiecīgās satelītprogrammu paketes aptver jaunu auditoriju, t.i., auditoriju, kas atšķiras no tās, uz kuru attiecas raidorganizāciju bezmaksas pārraide, Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) nolēma uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu par Direktīvas 93/83 (1), it īpaši tās 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta, interpretāciju. Saskaņā ar šo tiesību normu raidīšana caur satelītu notiek tikai tajā dalībvalstī, kur programmas nesējus signālus raidorganizācijas kontrolē un tās atbildībā ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
Tiesas vērtējums
Tiesa nosprieda, ka gadījumā, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam, lai veiktu raidīšanas caur satelītu darbību, kurā tas iesaistās, ir jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja, šī atļauja tāpat kā attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtā atļauja ir jāsaņem tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu.
Vispirms Tiesa atgādina – lai būtu piemērojams Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais noteikums, ir jānotiek “raidīšanai caur satelītu” šī 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē, jo minētajās tiesību normās šajā ziņā ir izvirzīti kumulatīvi nosacījumi. Tādējādi raidīšana uzskatāma par nedalāmu “raidīšanu caur satelītu”, ja tā tiek uzsākta ar programmu nesēju signālu “ievadīšanu”, kas tiek veikta “raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā”, ja šie signāli tiek ievadīti “nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi”, ja minētie signāli ir domāti “atklātai uztveršanai”, un ja, gadījumā, kad vieni un tie paši signāli ir kodēti, to dekodēšanas iekārtu sabiedrībai nodrošina “raidorganizācija vai to veic ar tās piekrišanu”.
Turklāt gan televīzijas programmu netiešā pārraide, gan to tiešā pārraide, kas atbilst visiem šiem kumulatīvajiem nosacījumiem,– katra no tām ir jāuzskata par tādu, kas veido vienu vienīgu raidīšanu caur satelītu, un tātad tās ir nedalāmas. Tomēr šādas raidīšanas nedalāmība nenozīmē, ka satelītprogrammu pakešu piegādātāja iesaistīšanās šajā raidīšanā var tikt veikta bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas.
Visbeidzot, šāda atļauja it īpaši ir jāsaņem personai, kura uzsāk šo raidīšanu vai kura iesaistās tās laikā, tādējādi, ka ar minētās raidīšanas palīdzību tā aizsargātos darbus padara pieejamus jaunai auditorijai, proti, auditorijai, kuru aizsargāto darbu autori nav ņēmuši vērā citai personai piešķirtās atļaujas ietvaros. Tādu raidīšanu caur satelītu kā pamatlietā aplūkotā uzsāk raidorganizācija, kura kontrolē un ir atbildīga par programmu nesēju signālu ievadīšanu komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu. Turklāt nav strīda par to, ka principā tādējādi šī organizācija aizsargātus darbus padara pieejamus jaunai auditorijai. Līdz ar to šai organizācijai ir jāsaņem atļauja, kas paredzēta Direktīvas 93/83 2. pantā.
Tiesa arī norāda – ciktāl tiek uzskatīts, ka šāda raidīšana caur satelītu notiek tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus pārraida komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu, raidorganizācijai šāda atļauja ir jāsaņem tikai šajā dalībvalstī. Tomēr tā precizē – lai noteiktu atbilstošu atlīdzību īpašniekiem par šādu viņu darbu izziņošanu, ir jāņem vērā visi attiecīgās raidīšanas parametri, tādi kā pēdējā minētā faktiskā auditorija un potenciālā auditorija. No iepriekš minētā tā secina, ka tad, ja daļa no šīs faktiskās vai potenciālās auditorijas atrodas citās dalībvalstīs, nevis tajā, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu, attiecīgajām dažādajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vajadzības gadījumā ir jāatrod atbilstoši risinājumi, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību šiem īpašniekiem.
Ņemot to vērā, Tiesa atgādina, ka nevar izslēgt, ka citi operatori iesaistās raidīšanā caur satelītu tādējādi, ka tie aizsargātos darbus vai tiesību objektus padara pieejamus plašākai auditorijai nekā tā, kuru ir paredzējusi attiecīgā raidorganizācija. Šādā gadījumā minētajai organizācijai sniegtā atļauja neietver šo operatoru iesaistīšanos. Tas tā var būt it īpaši tad, ja operators paplašina to personu loku, kam ir piekļuve šai raidīšanai, un tādējādi aizsargātus darbus vai tiesību objektus padara pieejamus jaunai auditorijai.
Pie tam Tiesa konstatē, ka no Direktīvas 93/83 5., 14. un 15. apsvēruma izriet, ka 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, lai jebkāda “raidīšana caur satelītu” tiktu pakļauta vienīgi tajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu. Līdz ar to, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājiem būtu jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja arī citās dalībvalstīs, tas būtu pretrunā šim mērķim.