VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2013. gada 22. janvārī (*)

ELVGF – Garantiju nodaļa – Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma – Citrusaugu, kokvilnas, liellopu gaļas un olīveļļas pārstrāde – Finanšu revīzija – Galvenās pārbaudes – Samērīgums – Atkārtošanās – Pienākums norādīt pamatojumu

Lieta T‑46/09

Grieķijas Republika, ko pārstāv V. Kontolaimos, I. Chalkias, S. Charitaki un S. Papaïoannou, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Markoulli un H. Tserepa‑Lacombe, pārstāves, kurām palīdz N. Korogiannakis, advokāts,

atbildētāja,

par prasību atcelt Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmumu 2008/960/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) (OV L 340, 99. lpp.), ciktāl ar to no Kopienas finansējuma ir izslēgti noteikti Grieķijas Republikas izdevumi.

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un J. Švarcs [J. Schwarcz],

sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 5. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1.     Vispārējais tiesiskais regulējums kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanai

1        Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk tekstā – “KLP”) finansēšanu (OV L 94, 13. lpp.) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz KLP finansēšanu. Šī regula tika atcelta un aizstāta ar 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par KLP finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.), kura attiecas uz izdevumiem, kas veikti no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 16. oktobrim KLP finansēšanas ietvaros.

2        Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Kopienu Komisija pieņem lēmumu par mēneša avansa maksājumiem, kuru pamatā ir akreditēto maksātāju veiktie izdevumi, un minētās regulas 7. panta 3. punkts attiecas uz lēmumiem par maksātāju kontu dzēšanu.

3        Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktā ir noteikts:

“Komisija pieņem lēmumu par izdevumiem, [kas] ir jāizslēdz no 2. un 3. pantā minētā Kopienas finansējuma, ja tā atklāj, ka izdevumi nav veikti atbilstoši Kopienas noteikumiem.

Pirms pieņem lēmumu atteikt finansējumu, rakstiski paziņo Komisijas pārbaužu rezultātus un attiecīgās dalībvalsts atbildes, pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamo darbību.

Ja vienošanās netiek panākta, dalībvalsts četru mēnešu laikā var lūgt sākt procedūru, lai būtu par starpnieku attiecīgajām pusēm, tās iznākumu izklāsta Komisijai nosūtītā ziņojumā, ko tā pārbauda, pirms tiek pieņemts lēmums par finansējuma atteikšanu.

Komisija novērtē summas, kuru finansējums jāatsaka, cita starpā ņemot vērā atklāto neatbilstību smagumu. Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī finansiālo zaudējumu, kas nodarīts Kopienai.

Finansējumu nedrīkst atteikt:

a)      2. pantā minētajiem izdevumiem, kas ir veikti 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajām dalībvalstīm par šo pārbaužu rezultātiem;

[..].”

4        Regulas Nr. 1258/1999 8. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis saskaņā ar dalībvalstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem veic pasākumus, ko vajag, lai:

a)      pārliecinātos, ka [Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF)] finansētie darījumi tiek faktiski veikti un ir izpildīti pareizi;

b)      novērstu un cīnītos ar pārkāpumiem;

c)      atgūtu summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ.

[..]”

5        Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par KLP finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) atceļ Regulu Nr. 1258/1999 un ir piemērojama, sākot no 2007. gada 1. janvāra (Regulas Nr. 1290/2005 49. pants). Tomēr tajā ir paredzēts, ka it īpaši tās 31. pants, kas attiecas uz atbilstības pārbaudi attiecībā uz izdevumiem, kas radušies no 2006. gada 16. oktobra, ir piemērojams, sākot no 2006. gada 16. oktobra.

6        Regulas Nr. 1290/2005 31. pantā būtībā ir ietverti tie paši noteikumi, kas Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktā.

7        Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.), ar grozījumiem, kas tostarp paredzēti Komisijas 1999. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 2245/1999 (OV L 273, 5. lpp.), 8. pantā ir paredzēts:

“1.      Ja pēc izmeklēšanas Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tā attiecīgajai dalībvalstij paziņo pārbaužu rezultātus un norāda korektīvus pasākumus, kas jāveic, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem.

Minētajā paziņojumā atsaucas uz šo regulu. Dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā, un Komisija pēc tam var mainīt savu nostāju. Pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt atbildes sniegšanai noteikto termiņu.

Pēc atbildes sniegšanas termiņa beigām Komisija uzaicina attiecīgo dalībvalsti uz divpusējām sarunām, un puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma novērtējumu un Kopienai nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem. Pēc šīm sarunām un pēc termiņa beigām, ko Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, pēc tām ir noteikusi tālākas informācijas sniegšanai, vai, ja dalībvalsts nepieņem uzaicinājumu uz tikšanos Komisijas noteiktajā termiņā, pēc šā termiņa beigām Komisija oficiāli nosūta dalībvalstij savus secinājumus, atsaucoties uz Komisijas Lēmumu 94/442/EK. Neskarot šā punkta ceturto daļu, paziņojumā iekļauj to izdevumu novērtējumu, kurus Komisija gatavojas izslēgt atbilstīgi Regulas [..] Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam.

Dalībvalsts pēc iespējas drīz informē Komisiju par korektīviem pasākumiem, kas ir pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem, un to spēkā stāšanās dienu. Komisija pēc vajadzības pieņem vienu vai vairākus lēmumus atbilstīgi Regulas [..] Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam par to izdevumu izslēgšanu, kuri neatbilst Kopienas noteikumiem, līdz pat korektīvo pasākumu spēkā stāšanās dienai.

2.      Regulas [..] Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētie lēmumi tiek pieņemti pēc jebkura Samierināšanas iestādes izstrādātā ziņojuma pārbaudes saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvā 94/442/EK.”

8        Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot [..] Regulu [..] Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.), ir piemērojama, sākot no 2006. gada 16. oktobra, un tās 11. panta 1.–3. punktā būtībā ir paredzēta tā pati procedūra, kas Regulas Nr. 1663/95 8. pantā.

2.     Komisijas pamatnostādnes

9        Pamatnostādnes finanšu korekciju piemērošanai ir noteiktas Komisijas 1997. gada 23. decembra dokumentā Nr. VI/5330/97, kura nosaukums ir “Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros” (turpmāk tekstā – “dokuments Nr. VI/5330/97”).

10      No dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma, kura nosaukums ir “Finansiālās sekas dalībvalstu pārbaužu nepilnību dēļ ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros”, izriet, ka finanšu korekcijas aprēķina, ņemot vērā it īpaši atklāto neatbilstību smagumu, un Komisija šajā ziņā ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī finansiālo zaudējumu, kas nodarīts Kopienai (dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma otrā daļa).

11      Dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikumā, pirmkārt, ir paredzēta finanšu korekcijas novērtēšanas metode, balstoties uz “kļūdām individuālās lietās”. Šī novērtēšanas metode aptver vienreizējus pārkāpumus – ja nepieciešams ekstrapolētus –, un tās rezultātā tiek veikta precīza finanšu korekcija. Šajā pašā pielikumā, otrkārt, ir paredzēta finanšu korekcijas novērtēšanas metode, kas balstīta uz finansiālo zaudējumu risku. Šī novērtēšanas metode aptver sistemātiskus pārkāpumus, un tās rezultātā tiek piemērota vienotas likmes korekcija (dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma no astotās līdz divdesmit piektajai daļai).

12      Atbilstoši šai pēdējai novērtēšanas metodei, kas attiecas uz sistēmu revīziju, Komisija piemēro vienotas likmes korekcijas 2 %, 5 %, 10 % vai 25 % apmērā no deklarētajiem izdevumiem, ņemot vērā Kopienai radītā finansiālo zaudējumu riska, kas izriet no nepilnībām pārbaudes sistēmās, apmēru (dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma astotā daļa).

13      Komisija izšķir divu veidu dalībvalstu veiktās pārbaudes (dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma četrpadsmitā daļa).

14      Pirmkārt, “galvenās pārbaudes” ir fiziskas un administratīvas pārbaudes, kuras veic, lai pēc būtības pārbaudītu elementus, it īpaši pieteikuma priekšmeta esamību, skaitu un kvalitatīvos nosacījumus, tostarp termiņa, ražas novākšanas noteikumu, uzglabāšanas laika un citu nosacījumu ievērošanu. Pārbaudes veic uz vietas un salīdzinot ar neatkarīgiem datu avotiem, piemēram, ar zemes reģistriem.

15      Otrkārt, “papildu pārbaudes” ir tādas administratīvas darbības, kas vajadzīgas pieteikumu pareizai apstrādei, kā konkursu termiņu ievērošanas pārbaude, dubultu pieteikumu par vienu priekšmetu identifikācija, riska analīze, sankciju piemērošana un procedūru atbilstoša uzraudzība.

16      Lai aprēķinātu neattaisnotus izdevumus, Dokumentā Nr. VI/5330/97 ir paredzētas četru veidu vienotās likmes korekcijas:

–        25 % apmērā no izdevumiem, ja vispār nav izveidota pārbaudes sistēma vai arī tās darbībā ir smagi trūkumi un ja ir ļoti biežas pārkāpumu pazīmes un konstatēta nolaidība cīņā pret noteikumiem neatbilstošu vai krāpniecisku praksi, un ja līdz ar to pastāv ārkārtīgi lielu [..] ELVGF zaudējumu risks;

–        10 % apmērā no izdevumiem, ja viena vai vairākas galvenās pārbaudes netiek veiktas vai arī ir veiktas tik neatbilstošā līmenī vai tik reti, ka tās ir nederīgas, lai noteiktu pieteikuma pieņemamību vai novērstu pārkāpumus, un ja līdz ar to ir pamatoti pieļaujams uzskatīt, ka pastāv paaugstināts būtisku zaudējumu risks ELVGF;

–        5 % apmērā no izdevumiem, ja ir veiktas visas galvenās pārbaudes, bet nav ievērots to skaits, biežums un precizitāte, kas rekomendēts noteikumos, un ja līdz ar to var pamatoti secināt, ka arī šīs pārbaudes nesniedz nepieciešamā līmenī garantiju par pieteikumu likumīgumu un ka ELVGF Garantiju nodaļai pastāv ievērojams zaudējumu risks;

–        2 % apmērā no izdevumiem, ja dalībvalsts galvenās pārbaudes veic pareizi, bet pilnībā neveic vienu vai vairākas papildu pārbaudes un ja līdz ar to pastāv viszemākais ELVGF zaudējumu risks un pārkāpuma smagums ir neliels.

17      Dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikumā visbeidzot ir paredzēts, ka “pienākumu neizpilde kļūst vēl smagāka, ja dalībvalsts neuzlabo savas pārbaudes, lai gan Komisija tai jau tika paziņojusi vajadzīgos uzlabojumus” (2. pielikuma sešpadsmitā daļa, in fine).

18      Dokuments AGRI/61495/2002 attiecas uz to, kā Komisija ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros rīkojas atkārtotu pārbaudes sistēmu nepilnību gadījumā, un tā mērķis ir precizēt dokumentā Nr. VI/5330/97 paredzēto atkārtotības principu. Tajā ir paredzēts:

“Gadījumā ja,

–        tādēļ, ka nav izveidota pārbaudes sistēma vai arī tā vai tās elements ir nepilnīgs, ir pieņemts viens vai vairāki lēmumi par finanšu korekciju piemērošanu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros, un

–        ja tiek konstatēts, ka šīs pašas nepilnības turpinās nākamajā periodā, kas seko tam periodam, kurš jau ir ticis izkoriģēts,

Komisija, ņemot vērā iespējamos dalībvalsts veiktos koriģējošos vai kompensējošos pasākumus, uzskata, ka ir pamatoti palielināt to vienotās likmes korekcijas apmēru, kas tika piemērots iepriekšējās korekcijas laikā, ņemot vērā paaugstināto ELVGF zaudējumu risku.

[..]

Lai nodrošinātu vienotas likmes korekciju piemērošanu, kā tas ir paredzēts 1997. gada 8. decembra Dokumentā C 3909 (VI/5330/97), gadījumā, ja nav iespējams noteikt neatbilstīgo izdevumu faktisko apmēru un līdz ar to arī Kopienai nodarīto finanšu zaudējumu apmēru, kā norādes var izmantot turpmāk minētos procentus:

[..]

–        ja iepriekšējā korekcija ir bijusi 5 % apmērā, attiecīgajā jaunajā periodā ir jāpiemēro korekcija 10 % apmērā;

–        ja iepriekšējā korekcija ir bijusi 10 % apmērā, attiecīgajā jaunajā periodā ir jāpiemēro korekcijas likme vismaz 15 % apmērā, ņemot vērā riska pieauguma smagumu;

[..].”

 Tiesvedības priekšvēsture

19      Ar 2008. gada 8. decembra Lēmumu 2008/960/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) (OV L 340, 99. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Komisija no Kopienu finansējuma attiecībā uz Grieķijas Republiku augļu un dārzeņu, kokvilnas, liellopu gaļas, olīveļļas un finanšu kontroles nozarē izslēdza kopējo summu EUR 179 140 594,66 apmērā attiecībā uz 2002.–2006. finanšu gadu.

20      Iemesli Komisijas veiktajām finanšu korekcijām īsumā ir aprakstīti 2008. gada 11. septembra kopsavilkuma ziņojumā AGRI‑63130‑00‑2008, kas attiecas uz Komisijas veiktajām pārbaudēm grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros atbilstoši Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktam un Regulas Nr. 1290/2005 31. pantam (turpmāk tekstā – “kopsavilkuma ziņojums”).

21      Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir piemērojusi šādas korekcijas:

–        “augļu un dārzeņu – citrusaugļu pārstrādes” nozarē: ir uzliktas divas vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā par summu EUR 2 289 213 attiecībā uz 2005. finanšu gadu un par summu EUR 385 748 attiecībā uz 2006. finanšu gadu, jo maksājumi tika veikti ar čeku un administratīvās un grāmatvedības pārbaudes bija nepilnīgas;

–        kokvilnas nozarē: papildus divām vienreizējām korekcijām, kas EUR 4 870 264,97 apmērā par 2003. finanšu gadu un EUR 2 143 945,63 apmērā par 2004. finanšu gadu tika uzliktas atbilstīgā ražošanas apjoma pārsniegšanas dēļ – kas netiek apstrīdēts – Komisija uzlika divas vienotas likmes korekcijas 5 % apmērā, vienu par summu EUR 27 731 557,37 apmērā par 2002. finanšu gadu un otru par summu EUR 32 655 464,17 apmērā par 2003. finanšu gadu;

–        piemaksu par liellopu gaļu nozarē Komisija nepilnību liellopu identifikācijas un reģistrācijas datubāzē (turpmāk tekstā – “I&R datubāze”) un pārbaudēs uz vietas dēļ piemēroja vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā par 2003. finanšu gadu, 5 % un 10 % apmērā par 2004. finanšu gadu, 5 % un 10 % apmērā par 2005. finanšu gadu un 5 % un 10 % apmērā par 2006. finanšu gadu, proti, korekciju par kopējo summu EUR 14 341 429,92 apmērā;

–        olīveļļas ražošanas atbalsta nozarē Komisija piemēroja vienotas likmes korekcijas 10 % un 15 % apmērā par 2003.–2006. finanšu gadu, proti, par kopējo summu EUR 83 641 370,78 apmērā atkārtotu trūkumu dēļ olīvkoku, olīveļļas spiestuvju un ražas pārbaudēs, un

–        finanšu revīzijas sektorā Komisija par 2005. finanšu gadu uzlika vienreizēju korekciju par summu EUR 4 521 536,62 apmērā maksājumu termiņu neievērošanas dēļ, tā arī uzlika vienreizēju korekciju EUR 6 326 450,77 apmērā par 2004. finanšu gadu un EUR 233 613,43 apmērā par 2005. finanšu gadu finanšu maksimālā apjoma pārsniegšanas dēļ.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

22      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 6. februārī, Grieķijas Republika cēla šo prasību.

23      Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, lieta 2010. gada 30. septembrī tika nodota piektajai palātai. 2011. gada 15. februārī tika noteikts jauns tiesnesis referents un, tā kā šis tiesnesis referents tagad darbojas otrajā palātā, tai attiecīgi tika nodota šī lieta.

24      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (otrā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu un Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros rakstveidā uzdot lietas dalībniekiem jautājumus. Tie atbildēja uz šiem jautājumiem noteiktajos termiņos. Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2012. gada 5. jūnija tiesas sēdē.

25      Grieķijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu atbilstoši argumentiem, kas izklāstīti rakstveida apsvērumos;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par prasības apjomu

27      Lai atceltu apstrīdēto lēmumu, Grieķijas Republika prasības pieteikumā ir izvirzījusi divpadsmit pamatus. Pirmie divi pamati attiecas uz citrusaugu pārstrādes nozari. Trešais pamats attiecas uz kokvilnas nozari. Ceturtais, piektais un sestais pamats attiecas uz liellopu gaļas nozari. Septītais, astotais un devītais pamats attiecas uz olīveļļas nozari un desmitais, vienpadsmitais un divpadsmitais pamats attiecas uz finanšu revīzijas nozari.

28      Tiesas sēdē Grieķijas Republika paziņoja, ka tā atsakās no ceturtā un septītā pamata, kas atteicas uz Komisijas kompetences neesamību ratione temporis un tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu pārmērīgi ilga procesa dēļ saistībā ar attiecīgi liellopu gaļas un olīveļļas nozari.

29      Tā atteicās arī no piektā un astotā pamata, kas attiecas uz Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktā paredzētā 24 mēnešu termiņa neievērošanu saistībā ar attiecīgi liellopu gaļas un olīveļļas nozari.

30      Saistībā ar finanšu revīzijas nozari tā atteicās no divpadsmitā pamata, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2006/137/GR un kas izriet no pamatojuma nesniegšanas. Turklāt, runājot par desmito pamatu saistībā ar izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2005/70/GR, kas attiecas uz korekcijām, kuras piemērotas, pirmkārt, mazāk labvēlīgajiem apgabaliem, otrkārt, vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai un, treškārt, papildu maksājumiem liellopu gaļas nozarē, prasītāja paziņoja, ka tā uztur šo pamatu tikai tajā daļā, kas attiecas uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem.

31      Visbeidzot prasītāja paziņoja, ka tā atsakās no prasījumu daļas, kas vērsta uz apstrīdētā lēmuma grozīšanu.

32      Tas tika ierakstīts tiesas sēdes protokolā.

2.     Par pirmo un otro pamatu, kas attiecas uz “augļu un dārzeņu – citrusaugu pārstrādes” nozari

 Kopienu tiesiskais regulējums

33      Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu [citrusaugu] ražotājiem (OV L 297, 49. lpp.), ir ieviesta norma par finanšu atbalstu ražotājiem, kas ir balstīta it īpaši uz līgumiem starp atzītām ražotāju organizācijām vai arī tādām, kas pagaidām pilnvarotas atbilstoši Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulai (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 297, 1. lpp.), no vienas puses, un pārstrādātājiem vai juridiski dibinātām pārstrādātāju apvienībām vai savienībām, no otras puses.

34      Komisijas 2003. gada 1. decembra Regulas (EK) Nr. 2111/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 2202/96 (OV L 317, 5. lpp.), 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir paredzēts, ka līgumos tostarp norāda cenu, ko maksā pārstrādātāju organizācijai par izejvielām un kas var atšķirties atkarībā no šķirnes un/vai kvalitātes, un/vai piegādes laika, un ko maksā tikai ar bankas pārskaitījumu vai pasta pārvedumu.

35      Regulas Nr. 2111/2003 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu 25. un 26. pantā minēto ražotāju organizāciju un pārstrādātāju uzskaiti, nodrošinot to, ka tā sakrīt ar uzskaiti, ko ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem jāveic atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem.

36      Regulas Nr. 2111/2003 27. pantā, kas attiecas uz pārbaudēm, ir paredzēts:

“1.      Attiecībā uz katru ražotāju organizāciju, kas piegādā pārstrādei [saldos] apelsīnus, mandarīnus, klementīnus, sacumas, citronus, greipfrūtus un pampelmūzes, par katru produktu un tirdzniecības gadu veic šādas pārbaudes:

[..]

b)      administratīvās un grāmatvedības pārbaudes attiecībā uz vismaz:

i)      5 % ražotāju, uz kuriem attiecas līgumi, lai pārbaudītu, vai katra ražotāja platības, kopējā raža, ražotāju organizācijām piegādātie daudzumi un pārstrādei piegādātie daudzumi atbilst atbalsta 23. pantā paredzētajiem maksājumiem un saņemtajiem maksājumiem;

[..]

c)      veicot administratīvās un grāmatvedības pārbaudes, lai pārbaudītu, vai kopējie produktu daudzumi, ko 15. panta 1. un 2. punktā minētie ražotāji piegādājuši ražotāju organizācijām, pārstrādei piegādātie kopējie daudzumi, kopējais 17. panta 2. punktā minēto piegādes sertifikātu skaits un kopējais daudzums, par kuru iesniegti atbalsta pieteikumi, atbilst atbalsta summai, kas izmaksāta saskaņā ar 23. pantu, un maksājumiem, kuri saņemti no pārstrādātāja;

2.      Attiecībā uz saldo apelsīnu, mandarīnu, klementīnu, sacumu, citronu, greipfrūtu un pampelmūžu pārstrādātājiem, par katru augu, produktu un tirdzniecības gadu veic šādas pārbaudes:

a)      administratīvās un grāmatvedības pārbaudes attiecībā uz vismaz:

i)      5 % saņemto partiju no katra līgumu veida (īstermiņa vai daudzgadu), lai pārbaudītu, vai uz konkrētajiem daudzumiem attiecas līgumi un 17. panta 2. punktā minētie piegādes sertifikāti, vai izmantota precīza transportlīdzekļu identifikācija un vai izpildītas I pielikumā noteiktās obligātās prasības;

[..]

c)      administratīvās un grāmatvedības pārbaudes, lai, pamatojoties uz sagatavotajiem un saņemtajiem faktūrrēķiniem un grāmatvedības datiem, pārbaudītu, vai gatavā produkta daudzums, kas iegūts no saņemtajām izejvielām, un iepirkto gatavo produktu daudzums atbilst pārdoto gatavo produktu daudzumiem;

[..].”

37      Komisijas dokumenta Nr. 17933/2000 16. pielikumā Komisija ir definējusi galvenās pārbaudes un papildu pārbaudes citrusaugu nozarē. It īpaši šajā pielikumā ir definētas sešas galvenās pārbaudes, starp kurām tostarp ir minēta pārbaude attiecībā uz pareizas uzskaites veikšanu, kā arī to, vai tā sakrīt ar uzskaiti, ko ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem jāveic atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem.

 Kopsavilkuma ziņojums

38      Izmeklēšanas ar atsauces numuru FV/2006/315/GR ietvaros Komisijas dienesti no 2006. gada 3. līdz 7. aprīlim veica pārbaudes Grieķijā. Pēc vēstuļu apmaiņas starp Komisiju un Grieķijas iestādēm 2007. gada 27. februārī notika divpusēja sanāksme. Ar 2008. gada 10. janvāra vēstuli Komisija Grieķijas iestādēm paziņoja savus secinājumus. Pēc samierināšanas iestādes 2008. gada 19. jūnija atzinuma Komisija ar 2008. gada 21. augusta vēstuli paziņoja savu galīgo nostāju.

39      Kopsavilkuma ziņojumā tika atklātas dažas nepilnības administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs, kas paredzētas Regulas Nr. 2111/2003 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī minētā 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 2. punkta c) apakšpunktā. Turklāt kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka šīs pašas regulas 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās pārbaudes nevienā gadījumā nebija veiktas atbilstoši Kopienu tiesību aktu prasībām. Turklāt tika konstatēts, ka bieži nebija iesniegti attaisnojošie dokumenti, kas būtu jāiesniedz attiecībā uz šādām pārbaudēm. Šie trūkumi galvenokārt radās tādēļ, ka trūka skaidras norādes, kā arī attiecīgo inspektoru ierobežoto zināšanu grāmatvedības jomā dēļ. Komisijas dienesti uzskatīja, ka šīs nepilnības attiecās uz pārbaudes sistēmas būtiskiem aspektiem un ka pārbaužu neīstenošana vai to nepilnīga īstenošana radītu paaugstinātu risku ELVGF. Komisija konstatēja, ka, veicot izmeklēšanu 2003. gadā attiecībā uz citrusaugu pārstrādi, līdzīgi trūkumi jau tika atklāti.

40      Turklāt no Komisijas dienestu secinājumiem izriet, ka viens no pārstrādātājiem maksājumu ražotāju organizācijai bija veicis, izmantojos čeku, lai gan šāda veida maksājums ir jāveic tikai ar bankas pārskaitījumu vai pasta pārvedumu, un ka saistībā ar šo Komisija jau agrāk bija izteikusi pārmetumus. Arī no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka inspektori, kuri veica pārbaudes, nezināja Kopienu un valsts prasības šajā jomā.

41      Atbilstoši norādēm, kas definētas dokumentā Nr. VI/5330/97, Komisija uzskatīja, ka galvenās pārbaudes nebija veiktas atbilstoši piemērojamajās regulās paredzētajam skaitam un precizitātei un ka turklāt šis pārkāpums atkārtojās. Tā konstatēja, ka iepriekšējā korekcija bija 5 % apmērā, un šajā gadījumā piemēroja vienotas likmes korekciju 10 % apmērā par 2005. un 2006. finanšu gadu, ņemot vērā, ka attiecīgais laika posms bija no 2004. gada 30. augusta līdz 2004./2005. tirdzniecības gadam, to ieskaitot.

 Vispārējās tiesas vērtējums

42      Grieķijas Republika izvirza pirmo pamatu, kas attiecas uz Komisijas pamatnostādņu, kas ietvertas dokumentos Nr. VI/5330/97 un 17933/2000, kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, un otro pamatu, kas attiecas uz kļūdainu faktu vērtējumu un korekciju pārmērīgo raksturu.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdainu dokumentu Nr. VI/5330/97 un 17933/2000 interpretāciju un piemērošanu

43      Pirmām kārtām, Grieķijas Republika apgalvo, ka galvenās pārbaudes bija veiktas. Saskaņā ar tās viedokli starp konstatētajām nepilnībām tikai tās, kas attiecās uz pienācīgu reģistru uzturēšanu un to atbilstību grāmatvedības pārbaudei, bija uzskatāmas par galveno pārbaudi. Līdz ar to korekcijas apmērs nedrīkstēja pārsniegt 2 %.

44      Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā gadījumā Komisija finanšu korekcijas bija piemērojusi it īpaši Regulas Nr. 2111/2003 24. un 27. pantā paredzēto administratīvo un grāmatvedības pārbaužu nepilnību dēļ.

45      Pirmkārt, no kopsavilkuma ziņojuma faktiski izriet, ka šīs nepilnības it īpaši tika konstatētas saistībā ar Regulas Nr. 2111/2003 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajām pārbaudēm, kuras attiecas uz ražotāju organizāciju un pārstrādātāju veikto uzskaiti un to, vai tā sakrīt ar valsts tiesību aktos paredzēto uzskaiti. Ir jānorāda, ka dokumenta Nr. 17933/2000 16. pielikumā šī pārbaude ir definētā kā galvenā pārbaude, ko Grieķijas Republika turklāt neapstrīd.

46      Otrkārt, vienotas likmes korekcijas tika uzliktas arī nepilnību dēļ Regulas Nr. 2111/2003 27. pantā paredzētajās administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs. Arī šīs pārbaudes esot galvenās pārbaudes. To mērķis faktiski ir it īpaši pārbaudīt, vai pārstrādei piegādātie daudzumi atbilst izmaksātajai atbalsta summai, kā arī, pamatojoties uz sagatavotajiem un saņemtajiem faktūrrēķiniem un grāmatvedības datiem, pārbaudīt, vai iegūtais vai iepirktais gatavā produkta daudzums atbilst pārdoto gatavo produktu daudzumiem. Tātad šīs ir pārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstības elementus pēc būtības.

47      Līdz ar to, ņemot vērā dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikumu un dokumenta Nr. 17933/2000 16. pielikumu, Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka šajā gadījumā atklātās nepilnības attiecās uz galvenajām pārbaudēm.

48      Attiecībā uz piemēroto korekcijas likmi Komisija uzskatīja, ka galvenajās pārbaudēs konstatēto nepilnību dēļ iepriekšējā korekcija bija noteikta 5 % apmērā un, ņemot vērā, ka šīs nepilnības atkārtojās, tā pacēla vienotās likmes korekcijas apmēru līdz 10 %.

49      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ņemot vērā dokumentā Nr. VI/5330/97 definētās pamatnostādnes, ja nav iespējams precīzi novērtēt Kopienu ciestos zaudējumus, Komisija var apsvērt piemērot vienotas likmes korekciju (Tiesas 2008. gada 24. aprīļa spriedums lietā C‑418/06 P Beļģija/Komisija, Krājums, I‑3047. lpp., 136. punkts).

50      Lai aprēķinātu neattaisnotos izdevumus, dokumentā Nr. VI/5330/97 ir paredzēta vienota likme 5 % apmērā no izdevumiem, ja ir veiktas visas galvenās pārbaudes, bet nav ievērots to skaits, biežums un precizitāte, kas paredzēta regulās, un ja līdz ar to var pamatoti secināt, ka šīs pārbaudes nesniedz nepieciešama līmeņa garantiju par pieteikumu likumīgumu un ka ELVGF pastāv ievērojams zaudējumu risks (skat. iepriekš 14. un 16. punktu).

51      Tieši tā tas ir šajā gadījumā, jo runa ir par nepilnībām, kas konstatētas galvenajās pārbaudēs, kuras netika veiktas atbilstoši regulās paredzētajai precizitātei, un runa nav tikai par papildu pārbaužu neveikšanu.

52      Līdz ar to Grieķijas Republika kļūdaini apgalvo, ka šajā gadījumā esot bijusi jāpiemēro 2 % likme. Tādējādi nevar pieņemt iebildumu, kas attiecas uz kļūdainu Komisijas pamatnostādņu, kas definētas dokumentos Nr. VI/5330/97 un Nr. 17933/2000, interpretāciju un piemērošanu.

53      Otrām kārtām, Grieķijas Republika apgalvo, ka korekcijas likmes divkāršošanai neesot juridiska pamata, un apstrīd konstatēto trūkumu atkārtošanos.

54      Pirmkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka nevienā tiesību aktā neesot paredzēts “recidīva” jēdziens, kas pirmo reizi esot ieviests dokumentā Nr. AGRI/60637/2006, kurš neesot piemērojams attiecībā uz 2005./2006. finanšu gadu.

55      Šo argumentāciju nevar pieņemt.

56      Jāatgādina, ka Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtajā daļā un Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktā (skat. iepriekš 3. un 6. punktu) ir paredzēts, ka Komisijai pēc nelikumību konstatēšanas, novērtējot no finansējuma izslēdzamo izdevumu summu, ir jāņem vērā izdarītā pārkāpuma smagums.

57      Šādā kontekstā aplūkoto nelikumību atkārtošanos var uzskatīt par atbildību pastiprinošu faktoru, ar ko var pamatot uzliktās finanšu korekcijas palielināšanu. Attiecīgo palielināšanu šajā ziņā var uzskatīt par aktu, ar ko nosaka kopējo korekcijas likmi, kas piemērojama Grieķijas Republikai (šajā ziņā skat. Tiesas 1999. gada 21. janvāra spriedumu lietā C‑54/95 Vācija/Komisija, Recueil, I‑35. lpp., 13. punkts).

58      Līdz ar to ir jānoraida iebildums, saskaņā ar kuru apstāklim, ka tika ņemta vērā konstatēto pārkāpumu atkārtošanās, nav atbilstoša juridiska pamata piemērojamajās tiesību aktu normās.

59      Turklāt noteikumos, ko Komisija paredzējusi savās pamatnostādnēs, proti, dokumentos Nr. VI/5330/97, Nr. AGRI/61495/2002 un Nr. AGRI/60637/2006, ir ietvertas sekas, kas izriet no konstatēto nelikumību atkārtošanās konstatēšanas.

60      Grieķijas Republikas apgalvojums, saskaņā ar kuru “recidīvs” kā atbildību pastiprinošs apstāklis pirmo reizi esot paredzēts dokumentā Nr. AGRI/60637/2006, ir kļūdains. Faktiski, pirmkārt, dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikumā ir paredzēts, ka “pienākumu neizpilde kļūst vēl smagāka, ja dalībvalsts neuzlabo savas pārbaudes, lai gan Komisija tai jau tika paziņojusi vajadzīgos uzlabojumus”. Otrkārt, dokuments Nr. AGRI/61495/2002, uz kuru Grieķijas Republika atsaucas prasības pieteikumā, attiecas uz to, kā Komisija ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros rīkojas nepilnīgu pārbaudes sistēmu atkārtošanās gadījumā, un tā mērķis ir precizēt dokumentā Nr. VI/5330/97 paredzēto atkārtotības principu. Tajā būtībā ir paredzēts, ka, ja tās pašas nepilnības turpinās, ir iespējams palielināt iepriekšējās korekcijas periodā piemēroto vienotās likmes korekcijas apmēru un ka, ja iepriekšējā korekcija ir bijusi 5 % apmērā, attiecībā uz jauno attiecīgo periodu tiek piemērota 10 % likme (skat. iepriekš 18. punktu).

61      Līdz ar to iebildums, kas atteicas uz to, ka korekcijas palielināšanai konstatēto nelikumību atkārtošanās gadījumā nav juridiska pamata, ir jānoraida.

62      Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka, lai konstatētu atkārtotu pārkāpumu, ir jākonstatē tieši tās pašas nepilnības, kas iepriekš. Saskaņā ar tās viedokli, tā tas nav šajā gadījumā, jo sistēma kopumā tika uzlabota, un korekciju nevar palielināt, ja ir zuduši daži šīs korekcijas piemērošanas iemesli.

63      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai secinātu konstatēto nepilnību atkārtošanos, Komisija atsaucās it īpaši uz izmeklēšanu FV/302/2003, kura attiecās uz citrusaugu pārstrādes shēmu (prasības pieteikuma 4. pielikums) un saistībā ar kuru ir taisīts Vispārējās tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā T‑33/07 Grieķija/Komisija (Krājumā nav publicēts, 56.–58. punkts). Izmeklēšanas FV/302/2003 ietvaros nepilnības tika konstatētas it īpaši administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs un sevišķi attiecībā uz ražotāju organizāciju un pārstrādātāju reģistros ietvertās informācijas atbilstības ar valsts tiesību aktos paredzēto uzskaiti pārbaudi it īpaši tādēļ, ka Opekepe (Grieķijas Kopienas atbalsta virzības un garantiju maksājumu un kontroles organizācija) nebija sniegusi norādes attiecīgajiem reģionu departamentiem (nomos), un tādēļ, ka par pārbaudēm atbildīgajam personālam trūka pieredzes (skat. Komisijas 2003. gada 4. marta dokumentu attiecībā uz izmeklēšanas FV/302/2003 secinājumiem, it īpaši 8. punktu, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 58. punkts).

64      Kā izriet no kopsavilkuma ziņojuma (skat. iepriekš 39. punktu) un kā ir konstatējusi samierināšanas iestāde, šīs nepilnības, kas konstatētas izmeklēšanas FV/302/2003 ietvaros, un tās, kas konstatētas šajos gadījumos, ir līdzīgas.

65      Turklāt, kā tika konstatējuši Komisijas dienesti, administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs atklātās nepilnības attiecas uz pārbaudes sistēmas būtiskiem aspektiem, un šo pārbaužu neīstenošana vai nepilnīga īstenošana radītu ELVGF paaugstinātu risku (skat. iepriekš 39. punktu). Šīs nepilnības tātad bija izšķirošais faktors, lai piemērotu palielinātu korekcijas likmi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 28. septembra spriedumu lietā T‑352/05 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 327. punkts).

66      No tā izriet, ka trūkumi ir līdzīgi, tie atteicas uz vienu un to pašu nozari (citrusaugi), tajos vainojama ir tā pati dalībvalsts un tie tika uzskatīti par galveno faktoru, lai piemērotu palielinātu korekcijas likmi. Tātad Komisija, nepieļaujot kļūdu, konstatēja šo nepilnību atkārtošanos.

67      Ciktāl Grieķijas Republika, lai apstrīdētu atkārtošanos, pamatojas uz izmeklēšanas FV/2004/312, kas attiecas uz atbalsta shēmu tomātu pārstrādes nozarē, rezultātiem, ir jānorāda – kā uzsvērusi Komisija un kā izriet no kopsavilkuma ziņojuma, kurā īsumā izklāstīta Komisijas nostāja pirms samierināšanas procedūras, – ka šī atkārtošanās nav pamatota ar minētās izmeklēšanas rezultātiem, bet gan ar izmeklēšanas FV/302/2003, kas attiecās uz citrusaugu pārstrādi, rezultātiem.

68      Līdz ar to Grieķijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru nepilnības neesot atkārtojušās, šajā gadījumā ir jānoraida.

69      Turklāt arguments, kas attiecas uz to, ka uzlabojumu pastāvēšana traucētu konstatēt atkārtošanos, arī ir jānoraida. Faktiski Grieķijas Republika vispārīgi apgalvo, ka sistēma tika uzlabota, nepierādot, ka šie uzlabojumi attiecās tieši uz izšķirošajiem trūkumiem šajā gadījumā. Vēl jo vairāk, tā min Komisijas dienestu secinājumus izmeklēšanā FV/2004/312, kura attiecās uz tomātu pārstrādi, kas uz šo gadījumu neattiecas (skat. iepriekš 67. punktu).

70      Līdz ar to ir arī jānoraida argumenti, saskaņā ar kuriem finanšu korekcijas šajā gadījumā nevarēja palielināt.

71      Treškārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka korekciju nevarot palielināt automātiski un ka tā esot jāpamato, kas tā neesot darīts šajā gadījumā.

72      Attiecībā uz šī argumenta pieņemamību Vispārējā tiesa norāda, ka tas tika izvirzīts prasības pieteikuma 18. punktā un līdz ar to ir pieņemams, pretēji tam, ko apgalvo Komisija atbildes rakstā uz repliku.

73      Attiecībā uz tā pamatotību ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru īpašos apstākļos, kad jāizstrādā lēmumi par grāmatojumu noskaidrošanu, lēmuma pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja adresāta valsts bija cieši iesaistīta šā lēmuma izstrādes procesā un ja tai bija zināmi iemesli, kādēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgo summu nevar ietvert ELVGF grāmatojumos (it īpaši skat. Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑263/98 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑6063. lpp., 98. punkts; 2004. gada 9. septembra spriedumu lietā C‑332/01 Grieķija/Komisija, Krājums, I‑7699. lpp., 67. punkts; Vispārējās tiesas 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā T‑55/07 Nīderlande/Komisija, Krājumā nav publicēts, 125. punkts).

74      Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Grieķijas Republika bija iesaistīta šā apstrīdētā lēmuma izstrādes procesā un ka jautājums par attiecīgo nepilnību atkārtošanos bija izvirzīts samierināšanas procedūras ietvaros, it īpaši Komisijas 2008. gada 10. janvāra vēstulē, 2007. gada 4. aprīļa sanāksmes protokolā, samierināšanas iestādes atzinumā un kopsavilkuma ziņojumā. No lietas materiāliem arī izriet, ka Grieķijas Republikai bija zināmi apstākļi, uz kuriem bija pamatots attiecīgais palielinājums, un it īpaši nelikumības, saistībā ar kurām tika piemērotas korekcijas, lēmums par iepriekšējo finanšu korekciju, iepriekšējā korekcijas likme un piemērotais palielinājums, kā arī paaugstinātais finanšu zaudējumu risks ELVGF.

75      Līdz ar to ir jānoraida arī arguments, kas attiecas uz to, ka korekciju palielināšana nav pamatota, un tātad pirmais pamats kopumā.

 Par otro pamatu, kas atteicas uz kļūdainu faktu vērtējumu un uzlikto korekciju nesamērīgo raksturu

76      Vispirms Grieķijas Republika apgalvo, ka Regulas Nr. 2111/2003 24. un 27. pantā paredzētās administratīvās un grāmatvedības pārbaudes bija veiktas augstākā līmenī, nekā tas paredzēts tiesību aktos, pat ja nav pierādīta to izsekojamība.

77      Vispārējā tiesa atgādina, ka ELVGF finansē tikai intervences, kas ir veiktas atbilstoši Kopienu tiesību normām attiecībā uz lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju (Tiesas 2001. gada 6. marta spriedums lietā C‑278/98 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑1501. lpp., 38. punkts, un 2005. gada 24. februāra spriedums lietā C‑300/02 Grieķija/Komisija, Krājums, I‑1341. lpp., 32. punkts; Vispārējās tiesas 2008. gada 14. februāra spriedums lietā T‑266/04 Spānija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 97. punkts).

78      Turklāt, runājot par noteikumiem attiecībā uz pierādīšanas pienākumu grāmatojumu noskaidrošanas jomā, ir jāatgādina, ka Komisijai, lai pierādītu Kopienas lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas noteikumu pārkāpumu, nav izsmeļoši jāpierāda valsts iestāžu veikto pārbaužu nepilnība vai kļūdas to iesniegtajos aprēķinos, bet tai ir jāsniedz pierādījumi par savām nopietnajām un pamatotajām šaubām attiecībā uz šīm pārbaudēm vai aprēķiniem. Šo Komisijas pierādīšanas pienākuma atvieglojumu izskaidro tas, ka dalībvalstij ir vieglāk saņemt un pārbaudīt informāciju, kas vajadzīga ELVGF grāmatojumu noskaidrošanai, un tādēļ tai ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai aprēķinu patiesumu un, vajadzības gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (Tiesas 2001. gada 11. janvāra spriedums lietā C‑247/98 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑1. lpp., 7.–9. punkts; un 2003. gada 19. jūnija spriedums lietā C‑329/00 Spānija/Komisija, Recueil, I‑6103. lpp., 68. punkts).

79      Šajā gadījumā no lietas materiāliem, it īpaši no divpusējās sanāksmes protokola, izriet, ka šajā gadījumā konstatētie trūkumi administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs netika apstrīdēti ar dokumentētiem pierādījumiem, ar kuriem būtu pamatoti Grieķijas Republikas argumenti.

80      Arī no samierināšanas iestādes atzinuma izriet, ka Grieķijas Republikas paskaidrojumi, saskaņā ar kuriem šī pārbaudes bija veiktas, taču tās nebija pareizi dokumentētas, nav apstiprināti ar objektīviem pierādījumiem. Grieķijas Republika pati atzīst, ka šo pārbaužu izsekojamība nav uzreiz pamanāma. Tā atzīst arī trūkumus attiecībā uz pienākumu veikt izmeklēšanu saistībā ar grāmatvedības pārbaudēm.

81      Turklāt Grieķijas Republika apgalvo, ka, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, tā 2006. gadā pieņēma jaunus noteikumus.

82      Tomēr pietiek konstatēt, ka ar šādu argumentu nevar kompensēt šajā gadījumā konstatētās pārbaužu nepilnības attiecībā uz iepriekšējiem tirdzniecības gadiem.

83      Līdz ar to nav pierādīts, ka Komisijas konstatējumi attiecībā uz atklātajiem trūkumiem administratīvajās un grāmatvedības pārbaudēs ir kļūdaini un ka korekcijas šajā ziņā nav pamatotas.

84      Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka maksājums ar čeku esot atsevišķs gadījums un ka vienotās korekcijas likme 10 % apmērā esot nesamērīga.

85      Šajā gadījumā, ņemot vērā konstatējumus, kas izdarīti iepriekš izvērtēto administratīvo un grāmatvedības pārbaužu jomā, pietiek norādīt, ka tas, ka tika konstatēts maksājums ar čeku, nebija vienīgais pamatojums šajā gadījumā piemērotajām korekcijām.

86      Līdz ar to Grieķijas Republikas argumenti, kas vērti uz to, lai pierādītu, ka korekcijai, kas tika uzlikta maksājuma ar čeku dēļ, bija nesamērīgs raksturs, ir jānoraida.

87      Tātad ir jānoraida otrais pamats kopumā.

88      No visa iepriekš minētā izriet, ka Grieķijas Republika nav norādījusi nevienu argumentu, ar kuru varētu apstrīdēt apstrīdētā lēmuma likumību, ciktāl ar to attiecībā uz citrusaugu pārstrādes nozari ir uzliktas vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā.

3.     Par trešo pamatu, kas attiecas uz kokvilnas nozarē piemērotajām korekcijām

 Kopienu tiesiskais regulējums

89      Atbalstu kokvilnas ražošanai it īpaši regulē Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 1051/2001 par kokvilnas ražošanas atbalstu (OV L 148, 3. lpp.), kas atceļ Padomes 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1554/95, ar ko nosaka vispārējus noteikumus kokvilnas atbalsta sistēmai un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2169/81 (OV L 148, 48. lpp.). Saskaņā ar tās 23. pantu Regula Nr. 1051/2001 stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2001. gada 1. jūnijā, un to piemēro, sākot no 2001. gada 1. septembra.

90      Saskaņā ar Regulas Nr. 1051/2001 1. panta 3. punktu tirdzniecības gads ilgst no 1. septembra līdz 31. augustam.

91      Regulas Nr. 1051/2001 11. panta d) punktā un 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka, lai saņemtu atbalstu kokvilnas ražošanai, kokvilnas attīrīšanas uzņēmumiem ir jāpierāda, ka par kokvilnu ir iesniegta šīs regulas 16. panta 2. punktā minētā deklarācija par apsēto platību.

92      Regulas Nr. 1051/2001 16. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ražotājas dalībvalstis nosaka apsēto platību deklarāciju sistēmu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka kokvilna, uz kuru attiecas atbalsta pieprasījumi, ir norādītās izcelsmes produkts.

93      Lai ņemtu vērā vispārējus vides aizsardzības mērķus, dalībvalstīs nosaka un paredz tādus vides aizsardzības pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem, lai regulētu lauksaimniecības zemes izmantošanu kokvilnas ražošanai (Regulas Nr. 1051/2001 preambulas 13. apsvērums). Tādējādi Regulas Nr. 1051/2001 17. pantā ir paredzēts:

“1.      Attiecībā uz kokvilnas nozari dalībvalstis nosaka:

–        pasākumus apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanai, jo īpaši audzēšanas metodes, kas mazina negatīvo ietekmi uz vidi,

–        pētniecības programmas, lai izstrādātu ekoloģiski nekaitīgākus audzēšanas paņēmienus,

–        līdzekļus audzētāju informēšanai par šādu pētījumu rezultātiem un attiecīgo metožu izmantošanas priekšrocībām.

2.      Dalībvalstis veic vides aizsardzības pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem konkrētajā situācijā kokvilnas audzēšanai izmantotajās lauksaimniecības zemēs. Dalībvalstis turklāt veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai atgādinātu audzētājiem, ka viņiem jāievēro tiesību akti vides aizsardzības jomā.

3.      Dalībvalstis attiecīgā gadījumā ierobežo platības, kurām ir tiesības uz ražošanas atbalstu neattīrītai kokvilnai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem attiecībā uz:

–        tādu reģionu lauksaimniecības ekonomiku, kuros kokvilna ir galvenā laukaugu kultūra,

–        augsni un klimatu konkrētajos reģionos,

–        apūdeņošanas sistēmu apsaimniekošanu,

–        augsekas sistēmām un audzēšanas paņēmieniem, kas varētu uzlabot apkārtējās vides stāvokli.

4.      Līdz 2004. gada 31. decembrim Grieķijas Republika un Spānijas Karaliste nosūta Komisijai ziņojumu par ekoloģisko stāvokli kokvilnas nozarē un par valstu pasākumu ietekmi, kas pieņemti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.”

94      Komisijas 2001. gada 2. augusta Regula (EK) Nr. 1591/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanai (OV L 210, 10. lpp.), atceļ Komisijas 1989. gada 3. maija Regulu (EEK) Nr. 1201/89, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanai (OV L 123, 23. lpp.), un saskaņā ar tās 19. pantu to piemēro, sākot no 2001. gada 1. septembra.

95      Regulas Nr. 1591/2001 9. panta 1. punktā, kas attiecas uz deklarācijām par apsētajām platībām, ir paredzēts:

“Dalībvalsts noteiktajā termiņā visi Kopienas kokvilnas audzētāji iesniedz pieteikuma formulāru platībatkarīgajam atbalstam, ko paredz integrētā vadības un kontroles sistēma, deklarējot apsētās platības attiecībā uz nākamo tirdzniecības gadu. Attiecīgo lauksaimniecības zemi vai zemes identificē saskaņā ar integrētās vadības un kontroles sistēmas noteikto lauksaimniecības zemju identifikācijas sistēmu. Attiecīgā gadījumā, lai ņemtu vērā faktisko ar kokvilnu apsēto platību, audzētāji dalībvalsts noteiktā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 31. maijam pirms attiecīgā tirdzniecības gada iesniedz koriģētu deklarāciju.”

96      Regulas Nr. 1591/2001 17. pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu Regulas Nr. 1201/89 8. pantā minētās apsēto platību deklarācijas, kas iesniegtas līdz 2001. gada 1. septembrim, uzskata par līdzvērtīgām apsēto platību deklarācijām, kas paredzētas Regulas Nr. 1591/2001 9. pantā.

97      Regulas Nr. 1591/2001 13. pantā, kas attiecas uz pārbaudēm, tā redakcijā, kas piemērojama no 2001. gada 1. septembra līdz 2002. gada 23. augustam, ir noteikts:

“1.      Ražotājas dalībvalsts iecelta kontroles iestāde pārbauda:

a)      ar kokvilnu apsēto platību deklarāciju pareizību, ne mazāk kā 5 % deklarāciju veicot pārbaudes uz vietas [veicot pārbaudi uz vietas, kas attiecas uz ne mazāk kā 5 % deklarāciju];

[..]

f)      ar vispārēju pārbaužu [kontrolpārbaužu] atbalstu – ka līgumos minētās lauksaimniecības zemes atbilst tām, ko audzētāji deklarējuši ar kokvilnu apsētās platības deklarācijā.

2.      Ja attiecībā uz 9. pantā minētajām platībām konstatē pārkāpumus, kam piemērojamas 14. panta 1. punktā minētās sankcijas, atbalstu piešķir par to kokvilnas daudzumu, attiecībā uz kuru ir izpildītas visas pārējās prasības.

3.      Gadījumā, kad par kontroli atbild vairākas institūcijas, dalībvalsts šim nolūkam veido koordinēšanas sistēmu.”

98      Komisijas 2002. gada 19. augusta Regula (EK) Nr. 1486/2002, ar ko groza Regulu Nr. 1591/2001 (OV L 223, 3. lpp.), kas ir piemērojama, sākot no 2002. gada 23. augusta, aizstāj Regulas Nr. 1591/2001 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu ar šādu formulējumu:

“līdz konkrētā tirdzniecības gada 15. novembrim [pārbauda] ar kokvilnu apsēto platību deklarāciju pareizību, veicot pārbaudi uz vietas, kas attiecas uz ne mazāk kā 5 % deklarāciju”.

 Kopsavilkuma ziņojums

99      Izmeklēšanu ar atsauces numuru OT/2003/01/GR un OT/2003/03/GR ietvaros Komisija attiecīgi 2003. gada 31. martā un 4. aprīlī un 2003. gada 20. un 24. oktobrī Grieķijā veica izmeklēšanu saistībā ar atbalstu kokvilnas ražošanai 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadā. Pēc vēstuļu apmaiņas starp Komisiju un Grieķijas iestādēm 2005. gada 8. decembrī notika divpusējā sanāksme. Ar 2007. gada 3. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Grieķijas iestādēm savus secinājumus. Pēc samierināšanas iestādes 2008. gada 21. janvāra atzinuma Komisija paziņoja savu galīgo nostāju ar 2008. gada 6. augusta vēstuli.

100    Papildus konstatējumiem attiecībā uz atbilstīgā ražošanas apjoma pārsniegšanu Komisijas dienesti bija konstatējuši trūkumus pārbaudēs, kas īsumā ir izklāstīti kopsavilkuma ziņojumā.

101    Pirmkārt, attiecībā uz integrēto vadības un kontroles sistēmu (turpmāk tekstā – “IVKS”) Komisijas dienesti uzskatīja, ka, lai arī deklarācijas par platībām, kas apsētas ar kokvilnu, bija ietvertas IVKS platību deklarācijā, nebija pietiekami nodrošināta abu sistēmu saderība, kā jau arī tika konstatēts attiecībā uz laikposmu no 1997./1998. līdz 2000./2001. tirdzniecības gadiem. It īpaši:

–        tika atklātas pretrunas starp dažādiem dokumentiem (lauksaimnieku–kokvilnas attīrītāju līgumiem, IVKS deklarācijām par kokvilnas platībām), ko Grieķijas iestādes acīmredzami nebija atklājušas un kas apšaubīja kontrolpārbaužu efektivitāti un līdz ar to pat tās informācijas ticamību, kuru kokvilnas attīrītāji izmantoja, lai pārbaudītu, vai attiecībā uz piegādāto kokvilnu bija iesniegta deklarācija par apsētajām platībām;

–        saziņa starp dienestiem, kas atbildīgi par IVKS datubāzi, un dienestiem, kas atbildīgi par atbalstu kokvilnas ražošanai, tika uzskatīta par lielā mērā nepietiekamu; faktiski Opekepe dienestu rīcībā bija tikai tā informācija par kokvilnu, kas bija norādīta deklarācijās par apsēto platību un kas nemazināja risku, ka varētu tik deklarētas pārāk mazas ar kokvilnu apsētās platības; tāpat arī par IVKS atbildīgie dienesti dienestiem, kas atbildīgi par kokvilnu, netika paziņojuši nevienu trūkumu attiecībā uz 2001./2002. un 2002./2003. gadu, lai gan no attāluma veiktās pārbaudes uzrādīja nedeklarētās vai nepareizi deklarētās platības.

102    Otrkārt, saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem kopsavilkuma ziņojumā ir uzsvērts, ka 2001. gada kokvilnas ražošanas atbalsta shēmas reformas ietvaros tika ieviesti vides aizsardzības pasākumi, kuru būtība, kā arī pārbaudes noteikumi un sankcijas bija jānosaka dalībvalstij. Tika konstatēts, ka Grieķijas Republika kā vienu no šiem pasākumiem bija ieviesusi ražošanas platību ierobežojumu, maksimālā ražas apjoma noteikšanu un pienākumu ievērot labas prakses kodeksu, kas nozīmēja arī obligātu kultūraugu rotāciju.

103    Komisijas dienesti norādīja uz to, ka nav ieviests vides aizsardzības pasākumu pārbaudes noteikums un nav piemērotas sankcijas. It īpaši par nepilnīgu tika uzskatīta administratīvā pārbaude attiecībā uz katram ražotājam noteikto maksimālās ražas apjomu. Tāpat arī platību pārbaudes uz vietas, kas tika veiktas pēc pēdējās ražas novākšanas un tātad pārāk vēlu, lai pārbaudītu deklarētās ražas ticamību, bija jānovirza tādējādi, lai atklātu nedeklarētās kokvilnas platības un lai pārbaudītu, kā tiek ievērots labas prakses kodekss. Piemēram, tika pārbaudītas tikai deklarētās kokvilnas platības, kas neļāva atklāt kokvilnas zemes gabalus, kuri bija deklarēti kā kviešu vai citu kultūru zemes gabali. Visbeidzot tika atklāts, ka nebija veikta neviena pārbaude attiecībā uz labas prakses kodeksa ievērošanu.

104    Savā 2008. gada 21. janvārī sniegtajā atzinumā samierināšanas iestāde aicināja Komisiju pārliecināties, vai, ņemot vērā vides nosacījumu spēkā stāšanās dienu attiecībā uz šo atbalsta shēmu, saderību ar šiem nosacījumiem varēja izvirzīt kā juridiski saistošu kritēriju Kopienas atbalsta piešķiršanai kokvilnai, kas audzēta 2001./2002. tirdzniecības gada laikā.

105    2008. gada 6. augusta vēstulē Komisijas dienesti paziņoja savu galīgo nostāju, kurā tika atstāta paredzētā korekcija. Tie uzsvēra, ka 1. septembris bija diena, kurā sākas tirdzniecības gads, kas nenozīmē, ka platību pārbaudes pasākumi (un it īpaši ierobežojumi vides jomā) būtu bijuši fakultatīvi pirmā gada laikā, jo visi atbilstības kritēriji, kas attiecas uz darbībām pirms tirdzniecības, ir jāpārbauda pirms tirdzniecības sākšanas. Tie arī uzsvēra, ka diskusiju saturs par kokvilnas reformu jau bija zināms pirms 2001. gada 1. jūnija un ka Grieķijas iestādes izdarīja apzinātu izvēli jau no pirmā tirdzniecības gada piemērot Regulas Nr. 1051/2001 17. panta 3. punktu, pieņemot 2001. gada februārī ministrijas lēmumu, kurā it īpaši bija paredzēta obligāta rotācija un ar kokvilnu apsēto platību samazināšana, attiecībā uz ko lauksaimnieku līmenī netika veikta neviena pārbaude.

106    Treškārt, runājot par platību pārbaudi uz vietas, Komisijas dienesti, pirmkārt, uzskatīja, ka attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu pārbaudāmo saimniecību atlase saistībā ar atbalstu kokvilnas ražošanai nebija balstīta ne uz kādu riska novērtējumu, ņemot vērā to, ka nejaušas atlases metode nav piemērota riskiem, kas saistīti ar šo tirdzniecības gadu (nedeklarēto kokvilnas platību atklāšana, labas lauksaimniecības prakses pārkāpumu konstatēšana). Ja šķiet, ka atlases procedūra attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu tika grozīta, tā tika atzīta par neapmierinošu, jo tajā tika ņemti vērā riska faktori, kas nav saistīti ar kokvilnu (IVKS atlase), un tā neļāva pietiekami ņemt vērā šī tirdzniecības gada laikā konstatētās netipiskās ražas. Līdz ar to tika uzskatīts, ka grozījumi atlases procedūrā neļāva pietiekoši uzlabot prasību, lai tiktu mazināti ar platību pārāk mazu deklarēšanu saistītie riski.

107    Otrkārt, tika atzīts, ka pārbaudes uz vietas ir veiktas pārāk novēloti un ka tās neļāva noteikt robežas vairākiem maziem kokvilnas zemes gabaliem, kuriem robežu bieži varēja noteikt, vienīgi pateicoties dažādajām kokvilnas šķirnēm, kuru atšķirības bija redzamas pēc lapām un auga, lai gan atbilstoši IVKS ietvaros pieņemtajiem standartiem apstrādāto platību pietiekami kvalitatīvi nomērīt var tikai tad, ja kultūra vēl atrodas uz lauka. Turklāt Grieķijas iestādes tikai 2008. gada 22. janvārī pēc samierināšanas iestādes aicinājuma iesniedza informāciju par datumiem, kuros bija veiktas pārbaudes uz vietas, no kā saskaņā ar Komisijas dienestu viedokli neizriet neviena ticama norāde par novēloto pārbaužu procentuālo skaitu, ņemot vērā to, ka daudzi norādītie datumi (vismaz sešpadsmit gadījumos) bija maz ticami. Turklāt, lai gan ir šīs pretrunas, šķiet ir apstiprināta pārāk novēlotu pārbaužu veikšana (pēc janvāra mēneša) piecos reģionos 2001./2002. gadā un septiņos reģionos 2002. gadā.

108    Treškārt, tika arī konstatēts, ka 2001./2002. gadā inspektoriem paredzētajās norādēs nebija noteikta nekāda mērījumu formalizēšana, ne arī pieļaujamo tehnisko līdzekļu izsekojamība un ka tas tika uzlabots tikai 2002./2003. gadā, kad Opekepe sāka veikt pārbaudes uz vietas.

 Vispārējās tiesas vērtējums

109    Saistībā ar kokvilnas nozari Grieķijas Republika izvirza pamatu, kas attiecas uz 2002. un 2003. finanšu gadā piemērotās vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā nepamatoto un nesamērīgo raksturu, kā arī kļūdainu faktu vērtējumu.

110    Šis pamats ir sadalīts piecas daļās. Pirmā un otrā daļa attiecas uz finanšu korekcijas nesamērīgo raksturu, trešā, ceturtā un piektā daļa attiecas uz Komisijas konstatējumu par attiecīgi IVKS pārkāpumiem, vides aizsardzības pasākumiem un platību uz vietas pārbaudi iespējami kļūdaino raksturu.

111    Pirms izvērtēt šī pamata pirmās divas daļas, Vispārējā tiesa izvērtēs trešo, ceturto un piekto daļu.

 Par trešo daļu, kas attiecas uz Komisijas konstatējumu saistībā ar trūkumiem IVKS iespējami kļūdaino raksturu

112    Grieķijas Republika apstrīd Komisijas konstatējumus attiecībā uz IVKS pārkāpumiem un apgalvo, ka kontrolpārbaudes bija efektīvas. Tā apraksta procedūru, saskaņā ar kuru ražotāji apstrādātās platības deklarē IVKS, un uzsver, ka kokvilnas atbalsts nav saistīts ar platību, bet tas tiek izmaksāts, ņemot vērā kokvilnas daudzumu, ko ražotāji piegādā attīrīšanas uzņēmumiem, kas tiek pārbaudīts. Tā piebilst, ka apstāklis, ka IVKS bija pieļautas dažas nepilnības, kuras bija izskaidrotas tās 2004. gada 26. novembra vēstulē, kas bija nosūtīta Komisijai, nekādi neietekmēja maksājumu likumību atbalsta saņēmējiem.

113    Vispārējā tiesa atgādina, ka kokvilnas ražošanas atbalsta saskaņošana ar IVKS tika ieviesta ar Regulu Nr. 1201/89, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 5. septembra Regulu (EK) Nr. 1740/97 (OV L 244, 1. lpp.), lai stiprinātu kokvilnas atbalsta vadību un kontroli un novērstu divkāršu maksājumu par tām pašām platībām. Regulas Nr. 1591/2001, ar ko ir atcelta Regula Nr. 1201/89, preambulas 9. apsvērumā ir arī paredzēts, ka, lai pārliecinātos par atbalsta pieteikumā iekļautās kokvilnas izcelsmi, jābūt iespējai identificēt ar kokvilnu apsētās platības, izmantojot lauksaimniecības zemju identifikācijas sistēmu, kas noteikta Padomes 1992. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu vadības un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 1. lpp.). Tas nozīmē, ka abas sistēmas viena otrai nosūta un ļauj apmainīties ar informāciju, it īpaši, izmantojot Regulas Nr. 1591/2001 13. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētās kontrolpārbaudes (skat. iepriekš 97. punktu).

114    Saskaņā ar judikatūru dalībvalsts, attiecībā uz kuru Komisija ELVGF Garantiju nodaļas darbības noteikumu piemērošanas ietvaros ir pamatojusi savu lēmumu, ar ko ir konstatēts, ka pārbaudes nav veiktas vai arī ka tajās ir pieļauti pārkāpumi, nevar atspēkot Komisijas konstatēto, nepamatojot savus attiecīgos apgalvojumus ar pierādījumiem, kas norāda uz darboties spējīgu kontroles sistēmu, uz kuru var paļauties. Ja tai neizdodas pierādīt, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi, tad šie konstatējumi var būt par pamatu nopietnām šaubām par to, vai ir veikti atbilstoši un efektīvi pārraudzības un pārbaudes pasākumi (Tiesas 2000. gada 13. jūlija spriedums lietā C‑46/97 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑5719. lpp., 58. punkts).

115    Šajā gadījumā Grieķijas Republika detalizēti neapstrīd attiecīgajā pārbaudes sistēmā konstatētos trūkumus. Tā tikai apgalvo, ka IVKS nepilnības nav ietekmējušas atbalsta saņēmējiem izmaksāto maksājumu likumību un ka tās veiktās pārbaudes bija pilnīgas, jo tās attiecās uz kokvilnas daudzumu, ko ražotāji piegādāja attīrīšanas uzņēmumiem, kā arī uz ražu.

116    Tomēr ar to, ka šādas pārbaudes bija veiktas, nepietiek, lai atspēkotu kopsavilkuma ziņojumā atklātās nepilnības (skat. iepriekš 101. punktu). Šajā ziņā ir jāatgādina, ka gadījumos, ja regula izveido īpašus pārbaudes pasākumus, dalībvalstīm ir pienākums tos piemērot, neizvērtējot tās izvirzītā pieņēmuma pamatotību, atbilstoši kuram citas pārbaudes sistēmas piemērošana, iespējams, būtu vēl efektīvāka (Tiesas 2002. gada 21. marta spriedums lietā C‑130/99 Spānija/Komisija, Recueil, I‑3005. lpp., 87. punkts).

117    Turklāt saistībā ar trūkumiem, kas tika atklāti zemes gabalu pārbaudēs, Grieķijas Republika atsaucas uz Komisijai nosūtīto 2004. gada 26. novembra vēstuli. Šajā vēstulē Grieķijas Republika it īpaši norāda, ka šos trūkumus var izskaidrot ar kļūdām, kas radušās, atkārtoti pārrakstot platības brīdī, kad kopsavilkuma sarakstā, ko pēc tam izmanto, lai atjaunotu uz vietas veikto pārbaužu datorizēto reģistru, tiek ievadīti uz vietas veikto pārbaužu rezultāti (2004. gada 26. novembra vēstules 27. punkts).

118    Līdz ar to ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika tādējādi norāda konstatēto kļūdu iemeslus, nepierādot Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu un nenovēršot esošās šaubas par pārbaudes sistēmas efektivitāti.

119    Visbeidzot Grieķijas Republika apgalvo, ka “apsēto platību deklarācijas precizitāte” ir kļuvusi par atbilstības kritēriju kopš Regulas Nr. 1486/2002 stāšanās spēka, kura kļuva piemērojama, sākot no 2002./2003. tirdzniecības perioda, un kura tātad nav piemērojama šajā gadījumā.

120    Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka kokvilnas platības deklarācija bija paredzēta Regulas Nr. 1591/2001 9. pantā (skat. iepriekš 95. punktu), jau pirms minētājā regulā tika izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 1486/2002, un ka turklāt tā jau bija paredzēta Regulas Nr. 1201/89, kas grozīta ar Regulu Nr. 1740/97, 8. pantā (skat. iepriekš 96. punktu). Tāpat arī kokvilnas platību deklarāciju precizitātes pārbaude, veicot pārbaudi uz vietas, kas atteicas uz ne mazāk kā 5 % deklarāciju, arī jau bija paredzēta Regulas Nr. 1591/2001 13. pantā (skat. iepriekš 97. punktu), pirms minētajā regulā tika izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 1486/2002, un pirms tās – Regulas Nr. 1201/89 12. pantā. Grozījumos, kas šajā ziņā tika izdarīti ar Regulu Nr. 1486/2002, ir vienīgi precizēts, ka šī pārbaude uz vietas ir jāveic vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim (skat. iepriekš 98. punktu).

121    Līdz ar to šis arguments nav pamatots.

122    Tātad šī pamata trešā daļa ir jānoraida.

 Par ceturto daļu, kas atteicas uz Komisijas konstatējumu saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem iespējami kļūdaino raksturu

123    Ir jāatgādina, ka kokvilnas ražošanas atbalsta shēmas reforma 2001. gadā ar Regulas Nr. 1051/2001 17. pantu ieviesa dalībvalstīm pienākumu veikt vides aizsardzības pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem (skat. iepriekš 93. punktu). Ņemot vērā šos pasākumus, Grieķijas Republika noteica ražošanas platību ierobežojumu, maksimālo ražas apjomu un pienākumu ievērot labas prakses kodeksu, kas nozīmēja arī obligātu kultūraugu rotāciju. Šie pasākumi izriet no 2001. gada 28. februāra un 4. un 10. maija ypourgikes apofaseis (ministrijas rīkojumi), kas tika pieņemti pēc plašām diskusijām ar ražotājiem, kā to uzsver Grieķijas Republika.

124    Vispirms Grieķijas Republika apgalvo, ka pārbaužu rezultātus nevarēja izvērtēt nekavējoties, jo vides aizsardzības pasākumi tika pieņemti 2001. gadā.

125    Šajā gadījumā Vispārējā tiesa norāda, ka, uzliekot vienotas likmes korekciju 5 % apmērā sakarā ar nepilnībām vides aizsardzības pārbaudēs, Komisija neapšauba noteikto vides aizsardzības pasākumu efektivitāti vai pamatotību, bet gan to, ka pēc to noteikšanas netika veikta to ievērošanas pārbaude. Līdz ar to Grieķijas Republikas argumentācijai, saskaņā ar kuru pieņemtie vides aizsardzības pasākumi prasīja laiku, šajā gadījumā nav nozīmes.

126    Turklāt Grieķijas Republika apgalvo, ka vides aizsardzības pasākumu ievērošanas pārbaude tika veikta pienācīgi.

127    Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka šī argumentācija nav apstiprināta ar lietas materiāliem.

128    Faktiski, pirmkārt, saistībā ar ražas apjoma pārbaudi Grieķijas Republika bija norādījusi, ka tā bija veikusi pārbaudes no attāluma, lai pārbaudītu ražas apjomu zonās, kurās bija novērota ražas apjoma pārsniegšana. Tomēr no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu netika iesniegta nekāda informācija un ka attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu iesniegtā informācija pierādīja, ka tikai 7,5 % no netipiska ražas apjoma gadījumiem bija pārbaudīti. Turklāt Grieķijas Republika atsaucas uz vidējā apjoma ražas metodi pēdējo trīs gadu laikā un ražas apjoma pārbaudi, izmantojot mērvienību arpans. Tomēr šie argumenti nepierāda, ka būtu veiktas pārbaudes, kas ļautu individuāli pārliecināties, vai atbalsta saņēmēji bija izpildījuši ar šiem pasākumiem noteiktos pienākumus. Kā uzsver Komisija, atbalsts tātad varēta tikt piešķirts ražotājiem, kuri, iespējams, nebija ievērojuši vides aizsardzības pasākumus.

129    Tāpat arī atsaucoties, otrkārt, uz to, ka tika samazinātas ar kokvilnu apsētās platības, Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka šajā ziņā būtu veikta individualizēta pārbaude.

130    Treškārt, saistībā ar labas prakses pārbaudi Grieķijas Republika samierināšanās procedūras laikā pati ir norādījusi, ka bija grūti vai pat neiespējami veikt tiešu labas prakses pārbaudi. Tā apgalvo, ka tā bija izstrādājusi tādus rādītājus kā “indikatīvais ražas daudzums uz lauka”, lai veiktu pilnīgu kontroli, nolūkā ierobežot pesticīdu un mēslojuma lietošanu. Tomēr runa ir par vispārēju pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu vides rādītājus, kas nepierāda to, ka attiecībā uz katru ražotāju būtu veikta individualizēta pārbaude par ieviesto pasākumu ievērošanu.

131    Līdz ar to ir jānoraida Grieķijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru vides aizsardzības pasākumu ievērošanas pārbaude ir veikta pienācīgi.

132    Turklāt Grieķijas Republika replikas rakstā uzsver samierināšanas iestādes iebildes attiecībā uz iespēju, sākot no 2001. gada 1. septembra, piemērot Regulas Nr. 1051/2001 17. pantā ieviestos vides pasākumus jau iesētai kokvilnai.

133    Vispārējā tiesa atgādina, ka samierināšanas iestāde savā 2008. gada 21. janvāra atzinumā aicināja Komisiju nodrošināt, lai, ņemot vērā dienu, kurā vides nosacījumi stājas spēkā attiecībā uz šo atbalsta shēmu, saderība ar šiem noteikumiem varētu tikt izvirzīta kā juridiski saistošs kritērijs Kopienas atbalsta piešķiršanai 2001./2002. tirdzniecības gada laikā audzētajai kokvilnai.

134    Komisija savā galīgajā nostājā palika pie viedokļa, ka Regulas Nr. 1051/2001 17. pants ir piemērojams Grieķijas Republikas noteiktajiem vides aizsardzības pasākumiem attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu. Saskaņā ar tās viedokli 2001. gada 1. septembris būtībā iezīmē 2001. gadā iesētās un 2001. gada rudenī tirgotās kokvilnas tirdzniecības gada sākumu, tomēr visi atbilstības kritēriji, kas attiecas uz darbībām pirms tirdzniecības, tostarp apsēšana, ir jāpārbauda pirms tam.

135    Vispārējā tiesa konstatē, ka Grieķijas Republika nav apstrīdējusi šo viedokli. Faktiski tā tikai replikas rakstā atsaucas uz samierināšanas iestādes iebildi, nesniedzot pamatotu argumentāciju, lai atbildētu uz Komisijas argumentāciju.

136    Ciktāl tās argumentu, kas neizriet no prasības pieteikuma, var uzskatīt par tādu, kas attiecas uz iebildumu attiecībā uz vides aizsardzības pasākumiem, un līdz ar to par pieņemamu Reglamenta 48. panta 2. punkta izpratnē, ir jākonstatē, ka tas nekādā ziņā nav pamatots.

137    Turklāt arguments, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1051/2001 precīzie pasākumi vēl nebija zināmi, ir jānoraida. Faktiski Grieķija Republika pati bija noteikusi vides aizsardzības pasākumus, un tā neapstrīd, ka šie vides aizsardzības pasākumi bija piemērojami nekavējoties. Gluži pretēji, tā apgalvo, ka attiecībā uz minētajiem pasākumiem jau bija veiktas pietiekamas pārbaudes, kas liecina par to, ka tie bija piemērojami. Kopš brīža, kad Grieķijas Republika, lai piemērotu Regulu Nr. 1051/2001, nolēma noteikt šos pasākumus attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu, tai bija jāpārbauda, kā kokvilnas ražotāji šo regulu ievēro. Turklāt, kā ir uzsvērusi Komisija, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, no Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulas (EK) Nr. 1398/2002, ar kuru 2001./2002. tirdzniecības gadam nosaka faktiski saražoto neattīrītas kokvilnas daudzumu, kā arī no tā izrietošo mērķa cenas samazinājumu un attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu atkāpjas no noteiktiem atbalsta pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem Grieķijā (OV L 203, 24. lpp.), preambulas apsvērumiem izriet, ka Grieķijas iestādes pašas Regulas Nr. 1051/2001 17. panta 3. punktā paredzētos vides aizsardzības pasākumus uzskatīja par atbilstības kritēriju atbalsta saņemšanai par 2001./2002. tirdzniecības gadu.

138    Turklāt jautājums par to vides aizsardzības pasākumu pārbaudi, kuri attiecas uz laikposmu pirms 2001. gada 1. septembra, attiecas tikai uz 2001./2002. tirdzniecības gadu, un tas tātad ir tikai daļa no iebilduma par vides aizsardzības pasākumiem, uz kuru ir balstīta vienotās likmes korekcija, kas attiecas arī uz 2002./2003. tirdzniecības gadu.

139    Visbeidzot pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika, citādi nepamatojot savu argumentu, Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka pārbaudes attiecībā uz vides aizsardzības pasākumiem bija galvenās pārbaudes dokumenta Nr. VI/5330/97 2. pielikuma izpratnē. Faktiski šādas pārbaudes attiecas uz fiziskām un administratīvām pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai pēc būtības pārbaudītu tādus apstākļus kā šajā gadījumā, kuri attiecas uz ražošanas platību, maksimālā ražas apjoma noteikšanu un labas prakses, ko Grieķijas Republika ieviesusi saskaņā ar Regulas Nr. 1051/2001 17. pantu, ievērošanu.

140    No tā izriet, ka šī pamata ceturtā daļa ir jānoraida.

 Par piekto daļu, kas attiecas uz Komisijas konstatējumu attiecībā uz pārbaudēm uz vietas iespējami kļūdaino raksturu

141    Pirmkārt, Grieķijas Republika apstrīd, ka pārbaudes uz vietas ir veiktas novēloti. Tā apgalvo, ka Regulās Nr. 1051/2001 un Nr. 1591/2001 nav paredzēts termiņš, kurā būtu jāveic pārbaudes uz vietas attiecībā uz 5 % platības, jo 15. novembris kā pēdējais datums esot noteikts, tikai sākot no 2003. gada, ar Regulu Nr. 1486/2002. Saskaņā ar Grieķijas Republikas viedokli, ja pārbaude ir jāveic piemērotā dienā, proti, brīdī, kurā var garantēt, ka pārbaudāmā platība ir apsēta ar kokvilnu, to var veikt līdz pat brīdim, kamēr kokvilnas rugāji vēl ir palikuši uz lauka, proti, augustā, oktobrī vai pat janvārī, vai līdz nākamajai pavasara sējai. Tā piebilst, ka pārbaužu uz vietas datubāzē nebija norādīts datums, jo regulās šādas prasības nebija. Tā uzsver, ka sanāksmju protokolos ir atsauce uz datumu, kurā tās bija veiktas, no kā izriet, ka pārbaudes galvenokārt bija veiktas no augusta līdz novembrim un ka tikai dažas pārbaudes esot veiktas vēlāk.

142    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1591/2001 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu kokvilnas platību deklarāciju pareizība ir jāpārbauda, veicot pārbaudi uz vietas.

143    Kā uzsver Grieķijas Republika, pirms 2002. gada 23. augusta, kas ir datums, kurā stājās spēkā Regula Nr. 1486/2002, kurā ir paredzēts, ka pārbaudes uz vietas ir jāveic vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim, Regulā Nr. 1591/2001 nebija paredzēts termiņš, līdz kuram šīs pārbaudes ir jāpabeidz. Citiem vārdiem, šis 15. novembra termiņš ir piemērojams, sākot no 2002./2003. tirdzniecības gada.

144    Tomēr pārbaudes attiecībā uz 2001./2002. tirdzniecības gadu bija jāveic piemērotā laikā, kā to atzīst Grieķijas Republika (skat. iepriekš 63. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 196. punkts), proti, brīdī, kurā ir iespējams skaidri noteikt un garantēt, ka pārbaudītā platība bija apsēta ar kokvilnu, tātad pirms ražas novākšanas vai tās novākšanas brīdī.

145    Šajā gadījumā 2008. gada 22. janvārī Grieķijas iestādes pēc samierināšanas iestādes aicinājuma iesniedza informāciju par datumiem, kuros bija veiktas pārbaudes uz vietas. Tomēr, kā ir konstatējusi Komisija, no šīs informācijas nevarēja secināt pārbaužu uz vietas hronoloģisko secību un tajā nebija ticamas norādes par novēloti veikto pārbaužu daļu. Turklāt, runājot par pieciem reģioniem 2001./2002. gadā un septiņiem reģioniem 2002. gadā, daži norādītie datumi bija pretrunīgi un dažas pārbaudes bija īpaši novēlotas (pēc janvāra).

146    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (iepriekš 73. punktā minētais 2004. gada 9. septembra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 51. punkts) katrai attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz pietiekoši detalizēti un pilnīgi pierādījumi tās veiktajām pārbaudēm un nepieciešamības gadījumā – par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti.

147    Grieķijas Republika pēc tam, kad tā tika norādījusi, ka pārbaužu uz vietas datubāzē nebija minēts datums, iesniedza pārbaužu datumus, no kā, pirmkārt, izriet dažas pretrunas (daži datumi norāda uz 1901. vai 1902. gadu), un, otrkārt, ka dažkārt pārbaužu datumi bija vēlāki par attiecīgā tirdzniecības gada janvāri.

148    Šajā ziņā, pat ja – kā norāda Grieķijas Republika – kokvilnas rugāji var liecināt par to, ka patiesi ir audzēta kokvilna, Komisija ir pamatoti konstatējusi, ka, pamatojoties uz šiem kokvilnas rugājiem, nebija iespējams skaidri noteikt ne precīzas zemes gabalu robežas, ne arī noteikt no tiem iegūtās ražas apjomu. Turpretī Regulā Nr. 1486/2002 kā termiņš, līdz kuram jāveic pārbaudes uz vietas, bija noteikts attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembris.

149    Turklāt Grieķijas Republika replikas raksta 2. pielikumā ir pievienojusi informāciju, kas apliecinot, ka vairākums pārbaužu par abiem tirdzniecības gadiem esot veiktas līdz novembrim. Komisija tomēr apgalvo, ka šī informācija tai neesot nosūtīta administratīvā procesa laikā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ko apstiprinot arī Grieķijas Republikas atbildes uz procesa organizatorisko pasākumu un Vispārējās tiesas jautājumiem tiesas sēdē. Komisijas lēmuma likumība ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda bija Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑232/08 Luksemburga/Komisija, Krājumā nav publicēts, 54. un 55. punkts, un 2012. gada 14. februāra spriedumu lietā T‑267/06 Itālija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 46.–48. punkts; pēc analoģijas skat. Tiesas 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑333/07 Regie Networks, Krājums, I‑10807. lpp., 81. punkts). Līdz ar to šo Grieķijas Republikas iesniegto informāciju nevar ņemt vērā, lai novērtētu apstrīdētā lēmuma likumību.

150    No tā izriet, ka Grieķijas Republikai nav izdevies pierādīt, ka Komisijas konstatējumi šajā ziņā ir kļūdaini. Turklāt un katrā ziņā, kā arī uzsver Komisija, jautājums par novēlotajām pārbaudēm ir tikai viens no iebildumiem, kas attiecas uz galvenajām pārbaudēm, uz kurām ir balstīta vienotās likmes korekcija (skat. iepriekš 101.–108. punktu).

151    Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka riska analīze tika veikta un ka tās rezultātā tika izslēgti kokvilnas daudzumi, kuru izcelsme nebija zināma. Apstāklis, ka tika uzlabota datorizētā sistēma un kokvilnas piegādes attīrīšanas uzņēmumiem pārbaude reālajā laikā, esot veicinājis paraugu izvēles sistēmas uzlabošanu un tātad arī riska analīzi.

152    Tomēr šis arguments neatspēko Komisijas konstatējumus, saskaņā ar kuriem riska analīze par 2001./2002. tirdzniecības gadu bija balstīta uz nejaušu noslāņotās populācijas atlasi, kas nav piemērota riskiem, kuri attiecas uz aplūkoto tirdzniecības gadu. Tāpat attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu Grieķijas Republika nav pierādījusi iepriekš 106. un 108. punktā īsumā izklāstīto Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu.

153    Līdz ar to ir jānoraida arī šī pamata piektā daļa.

154    No tā izriet, ka šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka apstrīdētā vienotās likmes korekcija 5 % apmērā izriet no kļūdaina faktu vērtējuma.

 Par pirmo un otro daļu, kas attiecas uz finanšu korekcijas nesamērīgo raksturu

155    Šī pamata pirmajā daļā Grieķijas Republika apgalvo, ka vienotās likmes korekcija 5 % apmērā, kas ir vairāk nekā divkārša salīdzinājumā ar iepriekšējām korekcijām 2 % apmērā, ir nesamērīga, jo Komisija nav ņēmusi vērā novēlotos kokvilnas atbalsta grozījumus 2001. gadā, kuri tika izdarīti ar Regulu Nr. 1051/2001, kas tika publicēta jūnijā, proti, kultūras audzēšanas perioda vidū. Tā uzsver, ka neviens pārejas noteikums nemazināja izmaksas, kas izrietēja no jaunās līdzdalības aprēķina metodes, un apgalvo, ka no veiktajiem pasākumiem izrietošās iemaksas bija būtiskas.

156    Vispārējā tiesa atgādina, ka Komisija var atteikt visu izdevumu finansējumu, ja tā konstatē, ka nepastāv pietiekami pārbaudes mehānismi (skat. it īpaši Tiesas 2000. gada 18. maija spriedumu lietā C‑242/97 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑3421. lpp., 122. punkts).

157    Šajā gadījumā šķiet, ka Komisijas dienestu atklātās nepilnības attiecas uz būtiskiem pārbaudes sistēmas elementiem, kā arī uz pārbaužu īstenošanu, kam ir svarīga loma izdevumu likumības noteikšanā, tādējādi, lai varētu pamatoti secināt, ka pastāvēja būtisks ELVGF zaudējumu risks.

158    No tā izriet, ka, uzliekot šajā gadījumā vienotās likmes korekciju apmērā, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajiem zaudējumiem, lai gan Grieķijas iestāžu veiktajās pārbaudēs nebija ievērotas Kopienu tiesiskā regulējuma prasības, Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu (šajā ziņā skat. 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T‑184/09 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

159    Arguments, kas attiecas uz grozījumiem, kuri izriet no Regulas Nr. 1051/2001, neapšauba šo konstatējumu. Faktiski ir jānorāda, ka prasības attiecībā uz IVKS un platību pārbaudēm uz vietas jau bija minētas iepriekšējā tiesiskajā regulējumā (skat. iepriekš 113. punktu). Regulā Nr. 1051/2001 tātad netika grozīti elementi, attiecībā uz kuriem šajā gadījumā tika konstatētas nepilnības. Turklāt, kā jau tika norādīts iepriekš (skat. iepriekš 137. punktu), ciktāl Grieķijas Republika, lai piemērotu Regulu Nr. 1051/2001 kopš 2001./2002. tirdzniecības gada, bija nolēmusi noteikt vides aizsardzības pasākumus, tai bija jāpārbauda, kā tos ievēro kokvilnas ražotāji.

160    Līdz ar to ir jānoraida Grieķijas Republikas arguments par grozījumiem attiecīgajā atbalsta shēmā.

161    Visbeidzot ar izmaksām, kas radušās saistībā ar šo jauno regulu pieņemtajiem pasākumiem, nevar pamatot atklātās nepilnības un tās tātad nevar ņemt vērā, lai novērtētu, vai attiecīgajai finanšu korekcijai bija nesamērīgs raksturs vai nē.

162    Ar argumentiem, kas izvirzīti, lai pamatotu šo pirmo daļu, tātad nevar pierādīt attiecīgās finanšu korekcijas nesamērīgo raksturu.

163    Šī pamata otrajā daļā Grieķijas Republika apgalvo, ka Komisija pati bija atklājusi uzlabojumus laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam un ka līdz ar to korekcijai par šo periodu vajadzēja būt zemākai par to, kas bija uzlikta par laikposmu no 2001. līdz 2002. gadam.

164    Ir jānorāda, ka, lai arī Komisija savā 2004. gada 17. jūlija vēstulē bija konstatējusi uzlabojumus attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu, Komisijas dienesti šajā pašā vēstulē bija arī konstatējuši trūkumus, kas attiecas uz platību pārbaudēm uz vietas, kā arī uz IVKS un kas norādīja uz nepilnībām galvenajos principos. Šie trūkumi izriet arī no kopsavilkuma ziņojuma.

165    Līdz ar to tikai apstāklis vien, ka bija konstatēti uzlabojumi, neļauj Grieķijas Republikai apgalvot, ka 5 % korekcijas likmi vajadzēja samazināt.

166    Līdz ar to Grieķijas Republika nav pierādījusi vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā no attiecīgajiem zaudējumiem nesamērīgo raksturu.

167    No visa iepriekš minētā izriet, ka trešais pamats attiecībā uz kokvilnas nozarē piemēroto vienotās likmes korekciju ir jānoraida kopumā.

4.     Par sesto pamatu attiecībā uz korekcijām, kas piemērotas piemaksu par liellopiem un ekstensifikācijas maksājumu nozarē

 Kopienu tiesiskais regulējums

168    Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 21. lpp.) regulē piemaksu piešķiršanu šajā nozarē.

 Pārbaudes

169    Regulā Nr. 3508/92 ir paredzēts, ka katra dalībvalsts izveido IVKS konkrētām Kopienas atbalsta shēmām. Saskaņā ar tās preambulas sesto apsvērumu, lai iegūtos datus administrētu un izmantotu atbalsta pieteikumu pārbaudei, ir jāizveido ātrdarbīgas elektroniskas datubāzes, kas tostarp ļautu veikt kontrolpārbaudes.

170    Minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā it īpaši ir paredzēts, ka visām dalībvalstīm ir jāizveido IVKS, ko piemēro piemaksas režīmiem un maksājumiem, kurus paredz liellopu gaļas un teļa gaļa ražotājiem.

171    Saskaņā ar Regulas Nr. 3508/92 2. pantu integrētā sistēma sastāv no šādiem elementiem, proti, elektroniskas datubāzes, sistēmas dzīvnieku identifikācijai un reģistrācijai, atbalsta pieteikumiem un integrētas pārbaudes sistēmas. Regulas Nr. 3508/92 3. pantā tostarp ir paredzēts, ka elektroniskajā datubāzē par katru lauku saimniecību reģistrē datus, kas iegūti no atbalsta pieteikumiem.

172    Atbilstoši minētās regulas 8. panta 1. un 2. punktam dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvu pārbaudi un administratīvās pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas, kas attiecas uz lauku saimniecības paraugu.

173    Saistībā ar šīm pārbaudēm Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus IVKS piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu Nr. 3508/92 (OV L 327, 11. lpp.), 15. pantā ir paredzēts:

“Administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu efektīvu atbilstības pārbaudi noteikumiem, saskaņā ar kuriem piešķir atbalstu”.

174    Regulas Nr. 2419/2001 16. pantā ir paredzēts:

“Regulas [..] Nr. 3508/92 8. panta 1. punktā minētās administratīvās pārbaudes ietver:

a)      deklarēto lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu un dzīvnieku kontrolpārbaudes, lai novērstu tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro vai tirdzniecības gadu un lai novērstu tāda atbalsta nepamatotu pieskaitīšanu atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Kopienas atbalsta shēmām, kas ietver platību deklarācijas;

b)      kontrolpārbaudes ar elektroniskās datu bāzes starpniecību, lai pārbaudītu tiesības uz atbalstu.”

175    Regulas Nr. 2419/2001 25. pantā ir paredzēts:

“1.      Pārbaudēs uz vietas pārbauda visus lauksaimniecības dzīvniekus, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi saskaņā ar atbalsta shēmām, kas jāpārbauda, un attiecībā uz atbalsta shēmām par liellopiem – arī tos liellopus, kas nav iekļauti pieteikumā.

2.      Pārbaudēs uz vietas ietilpst:

a)      pārbaude, vai dzīvnieku skaits saimniecībā, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi, un to liellopu skaits, kas nav iekļauti atbalsta pieteikumā, atbilst dzīvnieku skaitam, kas ierakstīts reģistros, un attiecībā uz liellopiem – dzīvnieku skaitam, kas paziņots elektroniskajai datu bāzei;

b)      attiecībā uz atbalsta shēmām par liellopiem pārbaudes:

–        par ierakstu pareizību reģistrā un paziņojumiem elektroniskajai datu bāzei, par pamatu ņemot tādus attaisnojošus dokumentus kā rēķini par pirkumu un rēķini par pārdošanu, kaušanas apliecības, dzīvnieku veselības apliecības un, vajadzības gadījumā, dzīvnieku pases, attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumus iesniedza 12 mēnešos pirms pārbaudes uz vietas,

–        par to, vai informācija elektroniskajā datu bāzē atbilst informācijai, kas sniegta reģistrā, par pamatu ņemot paraugu, attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumus iesniedza 12 mēnešos pirms pārbaudes uz vietas,

–        par to, vai par visiem dzīvniekiem, kuri atrodas saimniecībā un uz kuriem attiecas nosacījumu nemainīšanas pienākums, ir tiesības pretendēt uz pieprasīto atbalstu,

–        par to, vai visi liellopi, kas atrodas saimniecībā, ir identificēti ar krotālijām un vai attiecīgā gadījumā tiem pievienotas dzīvnieku pases, un vai tie ir reģistrēti reģistrā un par tiem ir pienācīgi paziņots elektroniskajai datu bāzei. Minētās pārbaudes veic individuāli par visiem vīriešu dzimuma liellopiem, uz kuriem attiecas nosacījumu nemainīšanas pienākums un par kuriem ir iesniegts pieteikums par īpašo piemaksu par liellopu gaļu, izņemot tos pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas [..] Nr. 1254/1999 4. panta 6. punktu. Visos citos gadījumos pārbaudi par pareiziem ierakstiem dzīvnieku pasēs un reģistrā un par paziņojumiem datu bāzei veic uz parauga pamata;

[..].”

 Piemaksa par nokaušanu

176    Regulas Nr. 1254/1999 11. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ražotājs, kurš savā saimniecībā tur liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par nokaušanu. To piešķir par piemērotu dzīvnieku nokaušanu vai par to eksportu uz trešām valstīm, ievērojot valsts maksimālo apjomu, kas vēl tiks noteikts.

Piemaksai par nokaušanu atbilstīgi ir šādi dzīvnieki:

a)      buļļi, vērši, govis un teles no astoņu mēnešu vecuma;

b)      teļi, kuri ir vecāki par vienu mēnesi, bet jaunāki par septiņiem mēnešiem, un kuru liemeņa svars ir mazāks par 160 kilogramiem,

ar noteikumu, ka ražotājs tos ir turējis tādu laika posmu, kas vēl jānosaka.”

177    Regulas Nr. 2419/2001 26. pantā ir paredzēts:

“1.      Kas attiecas uz Regulas [..] Nr. 1254/1999 4. panta 6. punktā paredzēto īpašo piemaksu par liellopu gaļu un minētās regulas 11. pantā paredzēto piemaksu par nokaušanu, pārbaudes uz vietas veic lopkautuvēs. Tādā gadījumā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas vai nu:

a)      vismaz 30 % visu lopkautuvju, kas atlasītas, par pamatu ņemot riska analīzi, un tādā gadījumā kontrole attiecas uz paraugu, kas ir 5 % no kopējā liellopu skaita, kas nokauti konkrētajā lopkautuvē 12 mēnešos pirms pārbaudes uz vietas; vai;

b)      vismaz 20 % to lopkautuvju, kas ir iepriekš apstiprinātas saskaņā ar īpašiem ticamības kritērijiem, kurus nosaka dalībvalstis, un kas ir atlasītas, par pamatu ņemot riska analīzi, un tādā gadījumā kontrole attiecas uz paraugu, kas ir 2 % no tā kopējā liellopu skaita, kuri nokauti konkrētajā lopkautuvē 12 mēnešos pirms pārbaudes uz vietas.

Minētās pārbaudes uz vietas ietver dokumentu papildpārbaudi, to salīdzinājumu ar ierakstiem elektroniskajā datu bāzē un kopsavilkumu par kaušanas apliecībām (vai līdzvērtīgas informācijas) pārbaudi, kas nosūtīti citām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2342/1999 35. panta 3. punktu.

2.      Pārbaudēs uz vietas lopkautuvēs ietver kaušanas fizisku pārbaudi, ko veic, par pamatu ņemot paraugu, dienā, kad notiek pārbaude uz vietas. Vajadzības gadījumā pārbauda, vai par liemeņiem, kas iesniegti svēršanai, ir tiesības pretendēt uz atbalstu.”

178    Komisijas 1999. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2342/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju, it īpaši tās grozītās redakcijas (Komisijas 2000. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 1042/2000 (OV L 118, 4. lpp.)) 37. pantā, ir paredzēts, ka piemaksu par nokaušanu izmaksā ražotājiem, kuri ir turējuši dzīvniekus minimālo divu mēnešu turēšanas laiku, kas beidzas mazāk nekā vienu mēnesi pirms nokaušanas vai beidzas mazāk nekā divus mēnešus pirms eksportēšanas, un ka turēšanas laiks teļiem, ko nokauj pirms trīs mēnešu vecuma, ir viens mēnesis.

 Ekstensifikācijas maksājumi

179    Regulas Nr. 1254/1999 13. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ražotāji, kas saņem īpašo piemaksu un/vai piemaksu par zīdītājgovīm, var pretendēt uz ekstensifikācijas maksājumu.”

180    Minētās regulas 13. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ekstensifikācijas maksājums ir EUR 100 par piešķirto īpašo piemaksu un piemaksu par zīdītājgovīm ar noteikumu, ka attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu ganāmpulka blīvums attiecīgajā saimniecībā ir mazāks vai vienāds ar 1,4 GV uz hektāru (ievērojot mazākas summas, ko dalībvalstis ir noteikušas saskaņā ar minētās regulas 13. panta 2. punkta otro daļu).

181    Saskaņā ar Regulas Nr. 1254/1999 12. panta 1. punktu ganāmpulka blīvumu izsaka GV skaitā par lopbarības platības vienību saimniecībā, kas tiek lietota tajā esošo dzīvnieku barošanai.

182    Saskaņā ar Regulas Nr. 1254/1999 12. panta 2. punktu, lai noteiktu ganāmpulka blīvumu saimniecībā, ņem vērā:

“[..]

a)      vīriešu dzimuma liellopus, zīdītājgovis un teles, aitas un/vai kazas, par kurām ir iesniegts piemaksas pieteikums, kā arī piena govis, kas vajadzīgas, lai saražotu kopējo piena salīdzināmo daudzumu, kas iedalīts ražotājam. Dzīvnieku skaitu pārvērš GV, atsaucoties uz pārrēķinu tabulu III pielikumā;

b)      lopbarības platību, kas nozīmē to saimniecības platību, kas visu kalendāro gadu ir pieejama liellopu un aitu, un/vai kazu audzēšanai. Lopbarības platība neietver:

–        ēkas, mežus, dīķus, takas,

–        platības, ko izmanto citām kultūrām, par kurām var pretendēt uz Kopienas atbalstu, vai pastāvīgajām kultūrām, vai dārzkopības kultūrām, izņemot pastāvīgās ganības, par kurām maksājumi par platību ir piešķirti, ievērojot šīs regulas 17. pantu un Regulas [..] Nr. 1255/1999 19. pantu,

–        platības, par ko var pretendēt uz atbalsta sistēmu, kas noteikta dažu laukaugu ražotājiem, kuru izmanto atbalsta sistēmā par žāvētu lopbarību, vai uz ko attiecas valsts vai Kopienas programma par zemes atstāšanu atmatā.

Lopbarības platība ietver platības, kuras izmanto kopīgi, un platības, kurās audzē jauktas kultūras.”

183    Regulas Nr. 1254/1999 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:

“[A]tkāpjoties no 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, saimniecības ganāmpulka blīvumu nosaka, ņemot vērā vīriešu dzimuma liellopus, govis un teles, kas tur atrodas attiecīgā kalendārā gada laikā, kā arī aitas un/vai kazas, par kurām ir iesniegti piemaksu pieteikumi par to pašu kalendāro gadu. Dzīvnieku skaitu pārvērš GV, atsaucoties uz pārrēķinu tabulu III pielikumā.”

184    Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, lai pārbaudītu, vai dzīvnieku skaits, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 1254/1999 noteikumiem, atbilst šajā regulā noteiktajam ganāmpulka blīvuma prasībām, dalībvalstis katru gadu nosaka vismaz piecas dzīvnieku skaitīšanas dienas un par to informē Komisiju.

185    Dzīvnieku skaitīšanu pēc dalībvalsts izvēles veic saskaņā ar vienu no divām Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā paredzētajām metodēm. Saskaņā ar pirmo metodi dalībvalsts ražotājam lūdz, balstoties uz viņa saimniecības reģistru, līdz datumam, ko nosaka dalībvalsts, deklarēt GV skaitu vai dzīvnieku skaitu katrā no abām liellopu kategorijām, kas minētas Regulas Nr. 1254/1999 III pielikumā (proti, metode, ar kuru tiek sadalīti vīriešu dzimuma liellopi un teles vecākas par 24 mēnešiem, zīdītājgovis un slaucamas govis, no vienas puses, un vīriešu dzimuma liellopi un teles no 6 līdz 24 mēnešiem, no otras puses). Otra metode, kuru var izmantot dalībvalsts, kurai ir elektroniskā datubāze, kas atbilst Padomes 1997. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 820/97, ar ko izveido liellopu un teļu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un kas attiecas uz liellopu un teļa gaļas un to produkcijas marķējumu (OV L 117, 1. lpp.), prasībām, un kura uzskata, ka šī datubāze sniedz pietiekamas garantijas par ekstensifikācijas shēmai domāto datu precizitāti, nozīmē, ka tiek izmantota informācija, kas ietverta šajā bāzē, lai noteiktu GV skaitu.

186    Saskaņā ar Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punkta ceturto daļu, ja dalībvalsts tomēr nolemj, ka skaitīšanas diena var būt jebkura gada diena, tās var noteikt, ka ganāmpulka blīvumu aprēķina proporcionāli laikposmam, kurā dzīvnieki atrodas saimniecībā.

187    Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 4. punktā ir paredzēts:

“Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var ražotājiem ļaut izvēlēties vienkāršotu shēmu.

Šajā gadījumā ražotājam palīdzības, kas atkarīga no platības, pieteikumā [platībatkarīgā atbalsta pieteikumā] ir jānorāda:

a)      ka viņš paziņo, ka laikā līdz palīdzības, kas atkarīga no platības, pieteikuma [platībatkarīgā atbalsta pieteikuma] dienai ir ievērojis ganāmpulka maksimālo blīvumu, kas noteikts Regulas [..] Nr. 1254/1999 13. pantā;

un

b)      ka viņš apņemas laikā no palīdzības, kas atkarīga no platības, pieteikuma [platībatkarīgā atbalsta pieteikuma] dienas līdz 31. decembrim ievērot ganāmpulka blīvumu.

[..]

Uz šajā punktā minēto paziņojumu un apņemšanos attiecina integrētajā sistēmā noteikto kontroli un soda sankcijas.

[..]”

 Kopsavilkuma ziņojums

188    Izmeklēšanu ar atsauces numuriem ΑΡ/2003/09a, ΑΡ/2003/11, ΑΡ/2004/04 un ΑΡ/2005/05 ietvaros Komisija Grieķijā veica pārbaudes attiecīgi 2003. gada maijā, 2003. gada septembrī, 2004. gada martā un 2005. gada aprīlī. Komisijas apsvērumi saskaņā ar Regulas Nr. 1663/95 8. pantu tika formulēti attiecīgi 2003. gada 19. septembra, 2004. gada 22. janvāra, 2004. gada 5. augusta un 2005. gada 29. jūlija vēstulē. 2004. gada 1. oktobrī notika divpusējā sanāksme saistībā ar divām pirmajām izmeklēšanām, 2005. gada 11. martā saistībā ar trešo izmeklēšanu un 2006. gada 7. jūnijā saistībā ar ceturto izmeklēšanu. Komisija šo sanāksmju protokolus Grieķijas iestādēm nosūtīja attiecīgi 2004. gada 30. novembrī, 2005. gada 22. jūnijā un 2006. gada 22. septembrī. Grieķijas iestādes uz tiem atbildēja attiecīgi 2004. gada 28. decembrī, 2005. gada 21. jūlijā un 2006. gada 20. oktobrī. 2007. gada 3. maijā Komisija oficiāli nosūtīja Grieķijas iestādēm savus secinājumus attiecībā uz visām četrām izmeklēšanām.

189    Pēc samierināšanas iestādes 2008. gada 8. janvāra atzinuma un Grieķijas iestāžu iesniegtās informācijas Komisija 2008. gada 16. jūnijā paziņoja savu galīgo nostāju, kas ir atspoguļota kopsavilkuma ziņojumā.

190    Pirmām kārtām, no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka saistībā ar piemaksām par liellopiem Komisijas dienesti konstatēja nepilnības kontrolpārbaudēs un pārbaudēs uz vietas.

191    Pirmkārt, saistībā ar kontrolpārbaudēm (skat. iepriekš 169. un 174. punktu) no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka 2002. tirdzniecības gadā Grieķijā pirmo reizi kā administratīvās pārbaudes tika izmantotas elektroniskās kontrolpārbaudes attiecībā uz atbilstību starp identifikācijas un reģistrācijas datubāzi un piemaksu par liellopiem saņemšanas pieteikumu datubāzi. Lai arī tas tika uzskatīts par progresu, tomēr šo pārbaužu īstenošana tika atzīta par nepietiekamu. It īpaši tika konstatēts, ka 2002. gadā nebija veiktas kontrolpārbaudes attiecībā uz būtiskajiem atbilstības kritērijiem. Līdz ar to pastāvēja risks, ka neatbilstīgus liellopus tomēr varēja uzskatīt par tādiem, par kuriem var saņemt atbalsta maksājumu. Turklāt Komisijas dienesti konstatēja, ka nepilnības (nereģistrēšana vai nepareiza reģistrēšana identifikācijas un reģistrācijas datubāzē) bija novērotas attiecībā uz lielu skaitu dzīvnieku, par kuriem bija iesniegts atbalsta pieteikums, un tie uzskatīja, ka daudzie grozījumi, kas bija izdarīti identifikācijas un reģistrācijas datubāzē bez attaisnojošiem dokumentiem, ietekmēja visu dzīvnieku atbilstību, par kuriem bija iesniegts atbalsta pieteikums. Tika arī norādīts, ka Grieķijas iestādes nevarēja norādīt to dzīvnieku skaitu, saistībā ar kuriem tika konstatētas nepilnības, iesniedzot dokumentārus pierādījumus, kas attaisnotu to statusa maiņu. Līdz ar to pastāvēja risks, ka sistēmā bija izdarīti nepamatoti grozījumi, kas varēja izraisīt pārmērīgus maksājumus.

192    Otrkārt, runājot par pārbaudēm uz vietas, tika atzīts, ka to kvalitāte ir nepietiekama. No kopsavilkuma ziņojuma it īpaši izriet, ka šo pārbaužu īstenošanā tika atklāti vairāki trūkumi, un tajā ir norādīts, ka tās nebija saderīgas ar Regulas Nr. 2419/2001 25. pantu (skat. iepriekš 175. punktu). Komisijas dienesti ir norādījuši uz to, ka netika veikta pārbaude attiecībā uz tiem dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikums nebija iesniegts, netika pārbaudīti attaisnojošie dokumenti un informācija attiecībā uz tiem dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikums bija iesniegts divpadsmit mēnešu laikā pirms pārbaudes, nebija veikta pārbaude dzīvnieku turēšanas vietā, pārbaude attiecībā uz pārbaudes dokumentiem un pārbaudīto dzīvnieku statusu bija nepilnīga, kā arī bija salīdzināšanas grūtības ar iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

193    Turklāt Komisijas dienesti bija konstatējuši, ka nebija veikta pārbaude uz vietas attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem bija iesniegts pieteikums piemaksas par nokaušanu saņemšanai. Šajā ziņā samierināšanas iestāde aicināja pārskatīt plānoto korekciju, uzsverot pārbaužu uz vietas ierobežoto vērtību, ja tās attiecas uz piemaksām par nokaušanu, jo attiecībā uz nokautajiem liellopiem vissvarīgākās pārbaudes ir tās, kas tiek veiktas lopkautuvēs, un dzīvnieku turēšanas reģistru ex post pārbaudes.

194    Komisija tomēr palika pie sava viedokļa, pamatojoties uz to, ka vairāku trūkumu kombinācija ietekmēja attiecībā uz visām piemaksām par liellopiem, tostarp piemaksām par nokaušanu, veiktās galvenās pārbaudes. Saskaņā ar tās viedokli tas, ka saimniecībās nebija veiktas pārbaudes uz vietas attiecībā uz piemaksām par nokaušanu, radīja papildu risku ELVGF saistībā ar šo atbalsta shēmu – risku, kuru nevar pilnībā kompensēt, veicot lopkautuvju pārbaudes un administratīvās pārbaudes (kuras tāpat jau ir jāveic jebkuras piemaksu par nokaušanu pārbaudes sistēmas ietvaros), un tas tā ir jo īpaši tādēļ, ka izmeklēšanas AP/2003/09 laikā lopkautuvēs veiktajās pārbaudēs tika atklāti būtiski trūkumi. Tā atzina, ka pārbaudes uz vietas, ko veic saimniecībās, ir mazāk svarīgas, nekā tās ir attiecībā uz citām atbalsta shēmām, un parasti tajās ietilpst dokumentu pārbaudes, kas izskaidro to, ka korekcijas likme attiecībā uz piemaksām par nokaušanu nav augstāka par to, kas piemērota attiecībā uz citām piemaksām par liellopiem.

195    Komisijas dienesti atklāja arī to, ka nebija veikta pārbaude attiecībā uz dzīvnieku statusa un govju/teļu procentuālo daļu saistībā ar piemaksu par zīdītājgovīm.

196    Otrām kārtām, saistībā ar ekstensifikācijas maksājumiem precīza atbilstīgās lopbarības platības un saimniecības GV skaita noteikšana tiek uzskatīta par galveno pārbaudi. Komisijas dienesti konstatēja, ka Grieķijas GV skaita pārbaudes sistēma joprojām nebija saderīga ar 2002. un 2003. gada standartiem (gan runājot par pro rata temporis aprēķināšanas metodi, kas ir balstīta uz identifikācijas un reģistrācijas datubāzi, gan arī runājot par vienkāršoto sistēmu, kas sastāv no piecām skaitīšanas dienām), kā arī tās ietvaros piecas reizes gadā netika pārbaudīti visi pieteikumu iesniedzēji, kā to bija paredzējusi Grieķijas Republika, lai gan 2003. gadā tika atklāts zināms progress saistībā ar identifikācijas un reģistrācijas datubāzes biežāku izmantošanu. Tika uzskatīts, ka situācija 2003. gadā ir nedaudz uzlabojusies, taču nebija pierādāms nekāds reāls progress saistībā ar atbilstīgās lopbarības platības pasākumu 2002./2003. gada laikā. Saistībā ar GV noteikšanu Komisijas dienesti uzsvēra, ka Grieķija turpināja īstenot alternatīvu pārbaužu sistēmu (ko iespējams bija ietekmējuši Grieķijā pārbaudēs uz vietas konstatētie trūkumi).

197    Komisija tātad par 2002. tirdzniecības gadu piemēroja vienotās likmes korekciju 10 % apmērā trūkumu dēļ galvenajās pārbaudēs, kas attiecās uz galvenajām piemaksām par liellopiem, un par 2003. tirdzniecības gadu vienotās likmes korekciju 5 % apmērā tādēļ, ka attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem nebija iesniegts atbalsta pieteikums, bija veikts nepietiekams skaits pārbaužu, kā arī nepilnību dēļ pārbaudēs uz vietas attiecībā uz visu Grieķiju, ciktāl vairākos reģionos bija novērotas problēmas. Ņemot vērā konstatētos trūkumus saistībā ar ekstensifikācijas maksājumiem, par 2002. un 2003. tirdzniecības gadu tika piemērota vienotās likmes korekcija 10 % apmērā. Korekcijas tomēr tika pielāgotas, lai varētu ņemt vērā jau piemērotās korekcijas attiecībā uz tām pašām budžeta pozīcijām novēloto maksājumu dēļ.

 Vispārējās tiesas vērtējums

198    Runājot par liellopu gaļas nozari, Grieķijas Republika izvirza sesto pamatu, kas attiecas uz korekciju, kas uzliktas piemaksu par liellopiem un ekstensifikācijas maksājumu jomā, iespējami kļūdaino raksturu, kā arī pamatojuma nesniegšanu.

199    Vispirms, ciktāl Grieķijas Republika izvirza iebildumu par pamatojuma nesniegšanu, ir jānorāda, ka šis iebildums nekādi nav pamatots un ka, katrā ziņā piemērojot iepriekš minēto judikatūru (skat. iepriekš 73. punktu), apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecībā uz korekcijām liellopu nozarē ir jāuzskata par pietiekamu, jo Grieķijas Republika bija cieši iesaistīta šī lēmuma izstrādes procesā un tai bija zināmi iemesli, kādēļ Komisija uzskatīja, ka ELVGF nav jāsedz strīdīgā summa. Šis iebildums tātad ir jānoraida.

200    Turklāt Grieķijas Republika apstrīd liellopu nozarei uzliktās korekcijas, apgalvojot, ka ir pieļauta kļūdaina Regulas Nr. 1258/1999 un dokumenta Nr. VI/5330/97 interpretācija un piemērošana, kā arī kļūdains faktu vērtējums. Faktiski tā apstrīd Komisijas secinājumus par pārbaudēm attiecībā uz piemaksām par liellopiem, no vienas puses, un ekstensifikācijas maksājumiem, no otras puses.

201    Šajā gadījumā tātad saskaņā ar iepriekš atgādināto judikatūru (skat. iepriekš 78. punktu) ir jāizvērtē, vai Grieķijas Republika ir pierādījusi Komisijas vērtējumu neprecizitāti.

 Pārbaudes piemaksu par liellopiem jomā

–       Par kontrolpārbaudēm

202    Grieķijas Republika atzīst, ka, īstenojot kontrolpārbaudes, radās dažas tehniskas neatbilstības problēmas starp identifikācijas un reģistrācijas datubāzi, no vienas puses, un pieteikumu atbalsta saņemšanai par liellopiem datubāzi, no otras puses, tādēļ, ka sistēma, kas pirmo reizi tika ieviesta 2002. gadā, bija sarežģīta. Tā tomēr norāda, ka 2003. gadā tika veikti uzlabojumi veterinārajā datubāzē un tika pievienotas papildu kontrolpārbaudes.

203    Tomēr šajā ziņā pietiek konstatēt, ka ar to, ka 2003. gadā bija veikti uzlabojumi, nepietiek, lai pierādītu, ka šajā gadījumā izdarītie Komisijas dienestu secinājumi, kuri īsumā ir izklāstīti kopsavilkuma ziņojumā (skat. iepriekš 191. punktu), ir neprecīzi.

204    Turklāt Grieķijas Republika apgalvo, ka 2002. gada pārbaudēm pievienoto papildu pārbaužu dēļ 2003. gadā bija noraidīti tikai 8,04 % dzīvnieku, kas liecina par to, ka vairākums noraidīto dzīvnieku bija jau 2002. gadā pastāvošo pārbaužu rezultāts.

205    Tomēr šāds arguments, kas šķiet apstiprina, ka iepriekš veiktās pārbaudes bija nepilnīgas, nepierāda Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu.

206    Līdz ar to Komisija pamatoti uzskatīja, ka tas, ka nebija veiktas dažas galvenās kontrolpārbaudes, radīja risku, ka par neatbilstīgiem dzīvniekiem varētu tik piešķirts atbalsta maksājums.

207    Grieķijas Republika turklāt norāda uz to, ka ELVGF riska nebija. Saskaņā ar tās viedokli, kad tika veiktas kontrolpārbaudes par 2004. un 2005. gadu, elektroniskā pārbaude tika attiecināta arī uz 2002. gadu un nepamatoti pārskaitītās summas tika kompensētas ar atbalsta maksājumu par 2004. un 2005. finanšu gadu.

208    Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, tā kā Komisijai ir jāpierāda Kopienu tiesību normu pārkāpums, tiklīdz šis pārkāpums ir konstatēts, dalībvalstij vajadzības gadījumā ir jāpierāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar tās norādītajām finansiālajām sekām. Turklāt Komisijai nav jākonstatē faktisks zaudējums, bet tā var aprobežoties tikai ar nopietnu norāžu iesniegšanu šajā ziņā (šajā ziņā skat. Tiesas 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā C‑5/03 Grieķija/Komisija, Krājums, I‑5925. lpp., 38. un 39. punkts un tajos minētā judikatūra).

209    Šajā gadījumā no lietas materiāliem neizriet, ka Grieķijas Republika būtu pierādījusi, ka nepamatoti izmaksātās summas tika atgūtas, kompensējot tās ar atbalsta maksājumu par 2004. un 2005. finanšu gadu.

210    Atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, Grieķijas Republika norādīja, ka vienotās likmes korekciju aprēķina bāzi veidoja izdevumi, kurus Opekepe bija deklarējusi EUR 182 380 702,09 apmērā par 2002./2003. gadu, un ka summa EUR 10,8 miljonu apmērā no tās netika atskaitīta.

211    Tomēr ir jākonstatē, ka, šādi rīkojoties, Grieķijas Republika turpina apstiprināt un nekādi nepamato norādīto summu EUR 10,8 miljonu apmērā. Tā šajā ziņā atsaucas uz samierināšanas iestādes atzinumu. Taču samierināšanās iestāde 2008. gada 8. janvāra atzinumā norādīja, ka Grieķijas iestādes bija minējušas, ka tās bija atguvušas 2002./2003. gada nepamatoto atbalstu EUR 10,8 miljonu apmērā un ka, tā kā šī informācija bija pārbaudīta, bet vēl nebija ņemta vērā, tas pamatoja korekcijas summas pielāgošanu. Šis atzinums tātad nekādā ziņā nepierāda to, ka šī summa faktiski tika atgūta, kompensējot to ar atbalsta maksājumu par 2004. un 2005. gadu.

212    Turklāt Komisija savā galīgajā nostājā uzsver, ka tā finanšu korekciju aprēķināšanas laikā bija ņēmusi vērā atgūtās summas, kuras Grieķijas iestādes bija deklarējušas ELVGF. Tā piebilst, ka daži aspekti tomēr paliek nenoskaidroti, kā, piemēram, veids, kādā nepamatoti izmaksātās summas tika atgūtas no tām saimniecībām, kuras pēc 2002. gada nebija iesniegušas atbalsta pieteikumu. No lietas materiāliem neizriet, ka Grieķijas iestādes šajā ziņā būtu iesniegušas precīzākus pierādījumus.

213    No tā izriet, ka Grieķijas Republika nav iesniegusi atbilstošos dokumentus, lai pamatotu, ka nepamatoti izmaksātās summas tika atgūtas, tās kompensējot ar atbalsta maksājumu par 2004. un 2005. finanšu gadu. Tātad Grieķijas Republikas argumenta pamattēzes par to, ka ELVGF riska nav, pamatotība nav pierādīta.

214    Līdz ar to arguments attiecībā uz kontrolpārbaudēm, kas citādi nav pamatots, ir jānoraida.

–       Par pārbaudēm uz vietas

215    Grieķijas Republika apstrīd Komisijas konstatējumus par pārbaudēm uz vietas.

216    Pirmkārt, no lietas materiāliem izriet, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 2419/2001 25. panta noteikumus, pārbaudes uz vietas nebija pietiekami kvalitatīvas vairāku iemeslu dēļ (skat. iepriekš 192. punktu).

217    Netika veiktas pārbaudes attiecībā uz tiem dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikums nebija iesniegts. Šāda pārbaude it īpaši ir paredzēta Regulas Nr. 2419/2001 25. panta 1. punktā. Grieķijas Republika apgalvo, ka inspektoriem šajā ziņā 2002. gadā tika sniegtas norādes un ka situācija 2003. un 2004. gadā uzlabojās. Tomēr šāda argumentācija nepierāda Komisijas šajā ziņā izdarīto konstatējumu kļūdaino raksturu.

218    Komisijas dienesti arī atklāja, ka nav veikta attaisnojošo dokumentu pārbaude. Grieķijas Republika šajā ziņā norāda uz vienreizējām nepilnībām, kuras nevar attiecināt uz visu valsti, un apgalvo, ka otrā līmeņa pārbaudes ļāva pārbaudīt, vai ražotāji pildīja savus pienākumus. Tomēr ir jākonstatē, ka ar šādu argumentāciju nepietiek, lai mazinātu Komisijas šaubas par attiecīgo pārbaužu kvalitāti.

219    Turklāt Komisijas dienesti atklāja, ka nav pārbaudīta informācija attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikums bija iesniegts pēdējo divpadsmit mēnešu laikā pirms pārbaudes. Šajā ziņā Grieķijas Republika atsaucas uz noteikumiem par piemaksu sistēmu attiecībā uz liellopu gaļu 2002. un 2003. gadā, kuri tika nosūtīti par pārbaudēm atbildīgajiem dienestiem un attiecībā uz kuriem tā uzsver, ka tajos ir precizēti Regulas Nr. 2419/2001 25. panta noteikumi. Tāpat arī runājot par pārbaudēm dzīvnieku turēšanas vietās, kuras ir paredzētas minētās regulas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešajā ievilkumā, Grieķijas Republika uzsver, ka atbilstošajos noteikumos bija paredzēts, ka ražotāji norāda savas fermas precīzu atrašanās vietu un nodrošina dzīvnieku atrašanās vietas pārbaudi.

220    Tomēr, šādi rīkojoties, Grieķijas Republika tikai atkārto argumentus, kas bija izvirzīti uz sacīkstes principu balstītās procedūras laikā, nepamatojoties uz precīziem un konkrētiem pierādījumiem par minēto pārbaužu veikšanu un līdz ar to nemazinot Komisijas šaubas šajā ziņā.

221    Turklāt Grieķijas Republika apstrīd grūtības saistībā ar iepriekšējo pārbaužu rezultātu salīdzināšanu, jo sākotnēji identificēto atšķirību neesot daudz. Tomēr šāda argumentācija nepierāda Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu.

222    Ņemot vērā iepriekš minēto, Grieķijas Republika nekādi nepierāda Komisijas konstatējumu, kas attiecas uz pārbaužu uz vietas nepietiekamo kvalitāti saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 25. pantu, kļūdaino raksturu.

223    Otrkārt, runājot konkrētāk par piemaksām par nokaušanu, Grieķijas Republika apstrīd Komisijas secinājumus un norāda, ka kopš 2002. gada kautuvēs tika veiktas pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulas Nr. 2419/2001 26. pantam un daudz lielākā mērā, nekā tas bija prasīts tiesību aktos.

224    Šajā ziņā Vispārējā tiesa konstatē, ka vienotās likmes korekcijas šajā gadījumā bija piemērotas nepilnību identifikācijas un reģistrācijas datubāzēs un nepilnību pārbaudēs uz vietas dēļ. Kā uzsver Komisija, iepriekš konstatētās nepilnības attiecībā uz identifikācijas un reģistrācijas datubāzēm un kontrolpārbaudēm (skat. iepriekš 202.–214. punktu), kā arī attiecībā uz pārbaudēm uz vietas (skat. iepriekš 215.–222. punktu) attiecas arī uz pārbaudēm, kas bija veiktas saistībā ar dzīvniekiem, par kuriem bija iesniegts atbalsta pieteikums.

225    It īpaši tas, ka šajā kontekstā netika veiktas pārbaudes uz vietas, tika uzskatīts par īpaši problemātisku attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri pieprasīja vienīgi piemaksas par nokaušanu, jo vienīgās pārbaudes, kas uz tiem attiecās, bija kontrolpārbaudes, kuras pašas par sevi nebija pilnībā funkcionālas vismaz attiecībā uz 2002. tirdzniecības gadu.

226    Līdz ar to iepriekš minētie secinājumi saistībā ar pārbaužu nepietiekamo kvalitāti atbalsta par liellopiem jomā attiecas arī uz piemaksām par nokaušanu. Apstāklis, ka Regulas Nr. 2419/2001 26. pantā ir paredzēti pārbaudes pasākumi, kas attiecas konkrētāk uz pārbaudēm uz vietas lopkautuvēs, nenozīmē to, ka pārbaudes, kas minētās regulas 25. pantā paredzētas attiecībā uz atbalsta shēmām liellopiem, nav piemērojamas.

227    Šajā kontekstā, pat ja attiecībā uz piemaksām par nokaušanu dokumentu pārbaudes var uzskatīt par izšķirošām, tas nekādi nemazina šajā lietā konstatētās nepilnības, kā to ir arī norādījusi samierināšanās iestāde un atzinusi Komisija.

228    Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 2419/2001 26. panta 2. punktam pārbaudēs uz vietas lopkautuvēs ietver arī kaušanas fizisku pārbaudi, ko veic, par pamatu ņemot paraugu, dienā, kad notiek pārbaude uz vietas.

229    Grieķijas Republikas argumenti neatspēko šo secinājumu. Faktiski tā apgalvo, ka inspektors salīdzina piemaksas par nokaušanu pieteikumu, ieskaitot dzīvniekus, attiecībā uz kuriem piemaksa ir pieprasīta, kā arī to krotālijas un saimniecību reģistru, lai varētu pārbaudīt dzīvnieku turēšanas perioda ievērošanu. Tā precizē, ka kopš 2003. gada noteikumiem saimniecības reģistra pārbaude ir skaidri paredzēta attiecībā uz piemaksām par nokaušanu.

230    Tomēr šie argumenti nemazina Komisijas paustās šaubas. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pārbaudēs, kuras Komisijas dienesti veica darbojošās lopkautuvēs izmeklēšanas AP/2003/09a laikā, tika atklāti būtiski trūkumi, kas šajā lietā netika atspēkoti.

231    Tāpat arī apstāklis, ka pārbaudes lopkautuvēs, iespējams, esot veiktas daudz lielākā mērā nekā tiesību aktos paredzēts, nemazina to nepilnīgo raksturu kvalitātes ziņā.

232    Līdz ar to Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka tas, ka saimniecībās netika veiktas pārbaudes uz vietas saistībā ar piemaksām par nokaušanu, radīja papildu risku ELVGF – risku, kuru pilnībā nevarēja kompensēt ar pārbaudēm lopkautuvēs un administratīvajām pārbaudēm.

233    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Grieķijas Republikas argumenti, kas vērsti uz to, lai apstrīdētu Komisijas konstatējumus piemaksu par liellopiem jomā, tostarp piemaksu par nokaušanu jomā, nepierāda šajā gadījumā piemēroto korekciju kļūdaino raksturu.

 Par korekcijām attiecībā uz ekstensifikācijas maksājumiem

234    Saskaņā ar Regulas Nr. 1254/1999 12. un 13. pantu ražotāji var saņemt ekstensifikācijas maksājumu tikai tad, ja to saimniecība nepārsniedz ganāmpulka blīvumu, ko nosaka, ņemot vērā GV skaitu par lopbarības platības vienību saimniecībā, kas tiek lietota tajā esošo dzīvnieku barošanai. No tā izriet, ka ekstensifikācijas maksājuma piešķiršanai ir nepieciešams pareizi noteikt, pirmkārt, lopbarības platību, un, otrkārt, šajā saimniecībā esošo dzīvnieku skaitu un kategorijas.

235    Pirmkārt, saistībā ar lopbarības platību noteikšanu Grieķijas Republika apgalvo, ka kopš 2002. gada ir ieviesta kartogrāfiska infrastruktūra un ka tā kopš 2000. gada ir sniegusi norādes par to platību atbilstību, kuras ir pārbaudītas ar IVKS programmu. Turklāt esot veikta arī pārbaude uz vietas.

236    Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka no lietas materiāliem izriet, ka pieejamo lopbarības platību pārbaude tika uzskatīta par nepilnīgu gan attiecībā uz 2002., gan 2003. gadu. Tika konstatēts, ka kalnu apgabali tika kļūdaini deklarēti kā atbilstīgās lopbarības platības un Grieķijas iestādes nebija iesniegušas pierādījumus tam, ka šajā ziņā būtu veikti uzlabojumi. Grieķijas Republikas argumenti un it īpaši tas, ka attiecībā uz pārbaudēm uz vietas pastāvēja skaidras norādes, nekādi nepierāda attiecībā uz aplūkotajiem gadiem izdarīto konstatējumu kļūdaino raksturu.

237    Otrkārt, saistībā ar GV pārbaudi ir jāatgādina, ka dalībvalsts, lai pārbaudītu Regulas Nr. 1254/1999 13. panta 2. punktā paredzētā ganāmpulku blīvuma ievērošanu, var izvēlēties vienu no divām metodēm. Pirmā ir paredzēta Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā (skat. iepriekš 185. un 186. punktu). Otrā metode, kas ir atkāpe no pirmās, ir paredzēta Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 4. punktā (skat. iepriekš 187. punktu). Tā ir vienkāršota shēma, saskaņā ar kuru ražotājs paziņo, ka tas ir ievērojis un apņemas ievērot maksimālo ganāmpulka blīvumu. Šādā gadījumā ir piemērojami ar integrēto sistēmu (Regulas Nr. 3508/92 un Nr. 2419/2001) paredzētie pārbaudes noteikumi un sankcijas.

238    Šajā gadījumā Grieķijas Republika apgalvo, ka tā bija piemērojusi Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 4. punktā paredzēto vienkāršotās shēmas metodi un ka visi ražotāji bija iesnieguši atbalsta pieteikumu saskaņā ar šo shēmu. Tā piebilst, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā paredzēto shēmu bija jāpārbauda tikai dzīvnieku skaitīšana, kas bija jādara, veicot saskaņā ar integrēto sistēmu paredzēto pārbaudi uz vietas, un ka šīs pārbaudes esot veiktas piecu periodu – katrs no tiem nedēļas garumā – laikā, jo neesot iespējams veikt visu skaitīšanu vienā vienīgā dienā. Attiecībā uz 2003. gadu skaitīšana esot veikta, izmantojot identifikācijas un reģistrācijas datubāzi, un tā esot aptvērusi 100 % pieteikumu. Saskaņā ar Grieķijas Republikas viedokli nepastāvēja dzīvnieku dubultas saskaitīšanas risks un pārbaude esot bijusi uzticama.

239    Šajā ziņā, ciktāl Grieķijas Republika atsaucas uz Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 4. punktā paredzētās vienkāršotās shēmas piemērošanu, pietiek konstatēt, ka GV pārbaudes tātad bija balstītas uz saskaņā ar integrēto sistēmu paredzētajām pārbaudēm uz vietas un identifikācijas un reģistrācijas datubāzi, kas ir daļa no IVKS. Iepriekš atklātie trūkumi pārbaudēs uz vietas (skat. iepriekš 216.–222. punktu) un kopsavilkuma ziņojumā atklātās nepilnības saistībā ar identifikācijas un reģistrācijas datubāzi tātad varēja ietekmēt GV pārbaudes.

240    Turklāt, ciktāl Grieķijas Republika atsaucas uz argumentiem saistībā ar Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā paredzēto shēmu, tās argumenti ir jānoraida. Faktiski tā apgalvo, ka tā bija noteikusi piecus periodus – katru no tiem nedēļas garumā – praktisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar [liellopu] audzēšanas Grieķijā pārmērīgo raksturu. Šī sistēma nav saderīga ar Regulas Nr. 2342/1999 32. panta 3. punktā paredzēto “normālo” shēmu, jo tā nav balstīta uz pieciem dzīvnieku skaitīšanas datumiem vai dienām gada laikā, bet gan uz pieciem skaitīšanas, kas tiek veikta uz vietas, periodiem, no kuriem katrs ilgst vienu nedēļu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T‑344/05 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 94. punkts).

241    Turklāt ir jānoraida Grieķijas Republikas jebkāda argumentācija, kas vērsta uz to, lai apgalvotu un pierādītu, ka Kopienu tiesiskajā regulējumā paredzētā ganāmpulku blīvuma pārbaudes sistēmas piemērošana Grieķijā radītu praktiskas grūtības. Faktiski no iedibinātās judikatūras izriet, ka dalībvalsts nevar atsaukties uz praktiskām grūtībām, lai pamatotu to, ka nav ieviestas atbilstošās pārbaudes, kas paredzētas Kopienu tiesiskajā regulējumā (skat. Tiesas 1991. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑28/89 Vācija/Komisija, Recueil, I‑581. lpp., 18. punkts, un iepriekš 240. punktā minēto 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).

242    Līdz ar to Komisijai bija tiesības secināt, ka pārbaudes ekstensifikācijas maksājumu jomā nesniedza pietiekamu pārliecību par to uzticamību. Komisijas konstatētie uzlabojumi 2003. gadā tādēļ, ka pieauga automatizēto kontrolpārbaužu izmantošana attiecībā uz identifikācijas un reģistrācijas datubāzēm, tika uzskatīti par nepietiekamiem, lai pamatotu atšķirības starp 2002. un 2003. gadu, un Grieķijas Republikas argumenti, kas bija izvirzīti jau uz sacīkstes principu balstītās procedūras ietvaros, šo secinājumu neatspēko.

243    No tā izriet, ka Komisijai pamatoti radās patiesas un nopietnas šaubas par to, vai Grieķijas Republika bija ievērojusi savus pienākumus saistībā ar pārbaudēm, kas attiecās uz ekstensifikācijas maksājumu pieteikumiem, kuri bija iesniegti par 2002. un 2003. gadu.

244    Līdz ar to Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka Komisija būtu pamatojusies uz kļūdainu piemērojamo noteikumu interpretāciju un piemērošanu vai uz kļūdainu faktu vērtējumu. Līdz ar to sestais pamats, kas attiecas uz piemaksām par liellopiem un ekstensifikācijas maksājumiem, ir jānoraida.

5.     Par devīto pamatu, kas attiecas uz olīveļļas nozarei piemērotajām korekcijām

 Kopienu tiesiskais regulējums

245    Eļļas un tauku tirgus kopīgā organizācija ir noteikta Padomes 1966. gada 22. septembra Regulā Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV 172, 3025. lpp.).

246    Regulas Nr. 136/66, kas grozīta ar Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1638/98 (OV L 210, 32. lpp.), 5. pantā ir paredzēts, ka par olīveļļu piešķir ražošanas atbalstu, kura mērķis ir veicināt ražotāju taisnīga ienākuma veidošanos. Atbalstu piešķir olīvu audzētājiem, pamatojoties uz faktiski saražoto olīveļļas daudzumu.

247    Minētās regulas 11.a pantā, tā grozītajā redakcijā, it īpaši ir paredzēts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sodītu par 5. pantā paredzētās atbalsta shēmas pārkāpumiem. Ja par pārkāpumiem ziņo pārbaudes iestādes, dalībvalstis pieņem lēmumu par rīcību, kas īstenojama 12 mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas, un par to informē Komisiju.

 Par elektroniskajām datnēm

248    Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2261/84, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām (OV L 208, 3. lpp.), 16. panta 1. punktā visām ražotājām dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot un pastāvīgi aktualizēt elektroniskās datnes par olīvu audzēšanu un olīveļļas ražošanu.

249    Regulas Nr. 2261/84 16. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Elektroniskajās datnēs jābūt vismaz šādai informācijai:

a)      par katru olīvu audzētāju un par katru tirdzniecības gadu, attiecībā uz kuru audzētājs ir pieprasījis atbalstu:

–        ziņām, kas ietvertas 3. pantā paredzētajā laukaugu deklarācijā,

–        ziņām par saražotās eļļas daudzumiem, attiecībā uz kuriem pieprasīts ražošanas atbalsts, un daudzumiem, par kuriem atbalsts izmaksāts,

–        informācija, kas iegūta, veicot pārbaudes uz vietas pie olīvu audzētāja;

b)      par ražotāju organizācijām un to asociācijām – visai informācijai, kas vajadzīga, lai pārbaudītu to darbību sakarā ar pašreizējo atbalsta sistēmu, kā arī dalībvalstu veikto pārbaužu rezultātiem;

c)      par eļļas spiestuvēm par katru tirdzniecības gadu – preču uzskaitē iekļautajiem datiem, ziņām par tehnisko aprīkojumu un eļļas spiešanas jaudu, kā arī to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar šo regulu;

d)      par indikatīvām ikgada ražām katrā viendabīgā ražošanas zonā.”

250    Grozītās Komisijas 1998. gada 30. oktobra Regulas (EK) Nr. 2366/98, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus olīveļļas ražošanas atbalsta sistēmas piemērošanai 1998./1999.–2004./2005. tirdzniecības gadam (OV L 293, 50. lpp.), 27. pantā ir noteikts:

“1.      Pastāvīgie Regulas [..] Nr. 2261/84 16. pantā minētās olīvu un olīveļļas ražošanas informācijas datorizētie faili ietver:

a)      23. un 24. pantā minētās olīvu audzēšanas ĢIS burtciparu datubāzi un kartogrāfisko datubāzi, kā arī 25. pantā paredzēto pārbaužu rezultātus;

b)      jaunu stādījumu failus, kuros ir informācija, kas minēta 5. pantā, kā arī 29. pantā minēto pārbaužu rezultātus;

c)      ražotāju organizāciju un to asociāciju failus, kuros ir informācija, kas minēta Regulas [..] Nr. 2261/84 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

d)      spiestuvju failus, kuros ir informācija par 7. pantā minētās apstiprināšanas nosacījumiem, 8. pantā paredzēto krājumu uzskaiti un 30. pantā paredzēto pārbaužu rezultātiem;

e)      homogēno ražošanas zonu failus, kuros ir informācija, kas minēta 6. pantā.

2.      Faili, kas minēti 1. punktā, izņemot kartogrāfisko datubāzi, ļauj informāciju par pašreizējo tirdzniecības gadu un vismaz četriem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem apskatīt tieši un nekavējoties [..].

Dalībvalstis var izveidot decentralizētus failus ar nosacījumu, ka tie ir homogēni, cits ar citu savietojami un ir centralizēti pieejami maksāšanas aģentūrā un pārbaudes aģentūrā. Olīvu audzēšanas ĢIS datubāzēm jābūt savietojamām ar integrētās sistēmas datubāzēm.

Olīvu audzētāju, ražotāju organizāciju un to asociāciju, spiestuvju un homogēno ražošanas zonu identifikācijas kodi ir vai nu piešķirti atsevišķām personām vai attiecīgajām iestādēm vienreiz un uz visiem laikiem, vai ir automātiski nomaināmi, lai ļautu nekavējoties sastādīt pamatrādītājus un veikt meklēšanu par pieciem tirdzniecības gadiem, kas minēti pirmajā daļā.

Neierobežojot veicamās pārbaudes, jo īpaši vispārējās pārbaudes starp failiem, un paziņojamos rezultātus, faili ietver vēsturisko datu arhīvus, kas pieejami par tirdzniecības gadiem, kuri ir agrāki par tiem, kas minēti pirmajā daļā, un vismaz no 2001. gada 31. oktobra ļauj tajos ietverto informāciju:

–        automātiski apkopot reģionālā un dalībvalsts līmenī,

–        automātiski salīdzināt starp failiem.”

 Par olīvu audzēšanas reģistru

251    Padomes 1975. gada 21. janvāra Regulas (EEK) Nr. 154/75 par olīvu audzēšanas reģistra izveidi dalībvalstīs (OV L 19, 1. lpp.) 1. panta 1. punktā attiecīgajām dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot olīvu audzēšanas reģistru, kurā ietver visas olīvu audzēšanas saimniecības to teritorijā.

252    Regulas Nr. 1638/98, kas grozīta ar Padomes 2001. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1513/2001 (OV L 201, 4. lpp.), 2. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.      Neatkarīgi no Regulas [..] Nr. 154/75 darbs ar olīvu audzēšanas reģistru 1998./99. līdz 2002./03. tirdzniecības gadā ir vērsts uz ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (ĢIS) radīšanu, atjaunināšanu un izmantošanu.

ĢIS izveido, izmantojot olīvu audzēšanas reģistra datus. Papildu datus sniedz atbalsta pieteikumiem pievienotās laukaugu deklarācijas. ĢIS esošo informāciju ģeogrāfiski izvieto, izmantojot datorizētus aerouzņēmumus.

2.      Dalībvalstis pārbauda, vai laukaugu deklarāciju informācija atbilst ĢIS informācijai. Ja minētā informācija izrādās neatbilstīga, dalībvalsts veic verifikācijas un pārbaudes uz vietas.

[..]

3.      Ja 2. punktā minēto verifikāciju un pārbaužu laikā konstatē, ka informācija laukaugu deklarācijās ir nepareiza (un jo īpaši attiecībā uz olīvkoku skaitu), dalībvalsts atkarībā no konstatēto neatbilstību apmēra vienu vai vairākus tirdzniecības gadus piemēro šādus pasākumus:

–        samazina to olīveļļas daudzumu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, vai

–        anulē tiesības saņemt atbalstu par attiecīgajiem olīvkokiem saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas Komisijai vēl jānosaka.”

253    Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. punktā būtībā ir paredzēts, ka reģionos, kur olīvu audzēšanas ĢIS vēl nav pabeigtas, pārbaudes uz vietas veic attiecībā uz 10 % ražas deklarāciju 2000./2001.–2002/2003. tirdzniecības gadā.

 Par ražas deklarācijām un pārbaudēm

254    Regulas Nr. 2366/98 1. pantā ir paredzēts, ka, lai varētu piešķirt atbalstu par olīveļļas ražošanu, visi olīvu audzētāji katru tirdzniecības gadu līdz 1. decembrim iesniedz ražas deklarācijas, kurās minēti to ražojošie olīvkoki un sīkas ziņas par olīvu audzēm, ko tie pārvalda tā tirdzniecības gada 1. novembrī, uz kuru attiecas deklarācijas.

255    Saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 2. pantu

“[..] ražas deklarācijā ietver vismaz šādu informāciju:

a)      olīvu audzētāja uzvārdu, vārdus un adresi;

b)      saimniecības atrašanās vietu vai vietas;

c)      kopējo ražojošo olīvkoku skaitu, ieskaitot atsevišķi stāvošus olīvkokus;

d)      saimniecības olīvkoku plantācijas zemes reģistra atsauces vai, ja zemes reģistra nav, pilnu saimniecības un olīvu audzēšanas plantāciju aprakstu;

e)      par katru olīvu audzēšanas plantāciju: ražojošo olīvkoku skaitu, dominējošo šķirni un sīkas ziņas par jebkādu apūdeņošanu vai ar to saistītu ražu.”

256    Regulas Nr. 2366/98 4. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Lai radītu pamatu atbalsta izmaksai olīvu audzētājiem saskaņā ar eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju, kas ir spēkā no 2001. gada 1. novembra, par papildu olīvkokiem, kas iestādīti pēc 1998. gada 1. maija, jāsniedz ģeogrāfiskas norādes un tie jāietver valsts un reģionālajā programmā, ko saskaņā ar Regulas [Nr. 136/66] 38. pantā noteikto kārtību apstiprinājusi Komisija.

Uzskata, ka ģeogrāfiskas norādes par olīvkokiem ir sniegtas, ja tās pieejamas kartogrāfiskajā datubāzē, kas paredzēta 24. pantā, vai, kad tas nav izdarīts, ja dalībvalsts kompetentajai aģentūrai ir kartogrāfiska informācija, kas ļauj noteikt šo koku atrašanās vietas.”

257    Regulas Nr. 2366/98 28. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Veicot pārbaudes uz vietas, pārbauda visu ražas deklarācijās un atbalsta pieteikumos ietverto informāciju, un jo īpaši:

–        katras plantācijas atrašanās vietu un tajā augošo olīvkoku skaitu,

–        eļļas galamērķi 10. panta 1. punktā minētajā gadījumā,

–        atbilstību starp olīvkokiem saimniecībās un eļļas daudzumu, uz ko attiecas atbalsta pieteikumi.

Atbalsta pieteikumus, kuros norādīts neatbilstīgs eļļas daudzums, noraida.”

 Par eļļas spiestuvēm

258    Saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 8. panta b) punkta pirmo ievilkumu dalībvalstis no 1998./1999. tirdzniecības gada paredz noteikumu par krājumu uzskaiti saistībā ar veicamo finanšu grāmatvedību. Minētās Regulas 8. panta d) punktā ir paredzēta papildu pārbaužu sistēma, kas attiecas uz izspiesto olīvu daudzumu, iegūto eļļas vai olīvu atlikumu daudzumu, esošo eļļas krājumu un patērēto elektroenerģiju.

259    Saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 30. panta 1. punktu dalībvalstis no 1998./1999. tirdzniecības gada paredz padziļinātas pārbaudes attiecībā uz tās informācijas un to datu atbilstību, ko sniedz eļļas spiestuves. Šī panta 2. punktā ir paredzēts, no kā šī padziļinātā pārbaude sastāv.

260    Regulas Nr. 2366/98 9.a pantā ir paredzētas sankcijas (apstiprinājuma atsaukšana, finansiālas vai cita rakstura sankcijas) gadījumā, ja eļļas spiestuves neizpilda noteikumus, kas minēti minētās regulas 13. panta 1. punktā, kā noteikts šīs pašas regulas 7., 8. un 9. pantā.

 Kopsavilkuma ziņojums

261    Izmeklēšanu ar atsauces numuriem OT/2004/02/GR un OT/2004/05/GR ietvaros Komisija veca pārbaudes saistībā ar atbalstu par olīveļļas ražošanu attiecīgi no 2004. gada 16. līdz 20. februārim Lakonijas [Lakonia] un Mesinijas [Messinia] reģionos (Grieķija) un no 2004. gada 29. novembra līdz 3. decembrim Iraklijas [Iraklion] un Retimnas [Réthymno] reģionos (Grieķija). Komisijas apsvērumi saskaņā ar Regulas Nr. 1663/95 8. pantu tika formulēti attiecīgi divās 2004. gada 17. novembra un 2005. gada 7. septembra vēstulēs. Grieķijas Republika savus apsvērumus formulēja 2005. gada 9. martā un 21. novembrī. 2005. gada 15. novembrī starp Grieķijas Republiku un Komisiju notika divpusēja sanāksme saistībā ar pirmo izmeklēšanu un 2006. gada 22. jūnijā saistībā ar otro izmeklēšanu. Komisija Grieķijas iestādēm nosūtīja abu sanāksmju protokolu attiecīgi 2006. gada 17. februārī un 13. septembrī. Grieķijas iestādes uz to atbildēja attiecīgi 2006. gada 20. martā un 26. oktobrī. 2007. gada 10. augustā Komisija oficiāli nosūtīja Grieķijas iestādēm secinājumus par šīm abām izmeklēšanām. 2007. gada 11. oktobrī Grieķijas iestādes iesniedza samierināšanās pieprasījumu un nosūtīja Komisijai informāciju par 2006. gadā deklarēto izdevumu sadalīšanu pa tirdzniecības gadiem, ko Komisija ņēma vērā savā galīgajā nostājā, kas minētajām iestādēm tika paziņota 2008. gada 6. augustā pēc samierināšanas iestādes 2008. gada 12. februāra atzinuma.

262    Kopsavilkuma ziņojumā Komisijas dienesti norādīja uz elektronisko datņu nefunkcionalitāti, olīvu audzēšanas reģistra neizveidošanu, ražas deklarāciju neuzticamību, trūkumiem pārbaudēs uz vietas attiecībā uz ražas deklarācijām un pārbaudēs eļļas spiestuvēs, kā arī olīveļļas ražošanas atbalsta pārbaudes iestādes (turpmāk tekstā – “AYMEEE”) ieteikto sankciju nepietiekamu ievērošanu. Šīs nepilnības galveno pārbaužu īstenošanā, kā arī trūkumi sekundārajās pārbaudēs (pārāk ilgs termiņš lēmuma pieņemšanai par sankcijām, kas attiecas uz eļļas spiestuvēm, olīvkoku papildu pārbaužu neveikšana, vienotās likmes samazinājuma nepiemērošana, maksājumu iestādes neuzraudzīšana) tika uzskatīti par tādiem, kas pamato uzliktās vienotās likmes korekcijas.

263    Pirmkārt, attiecībā uz elektronisko datņu nefunkcionalitāti Komisijas dienesti bija atklājuši, ka daudzās saimniecībās elektroniskās datnes bija izveidotas, bet tās neatbilda Regulas Nr. 2366/98 27. panta 2. punktā paredzētajām normatīvajām prasībām, jo tās neļāva tieši un nekavējoties iepazīties ar informāciju attiecībā uz kārtējo tirdzniecības gadu, kā arī pēdējiem četriem tirdzniecības gadiem, proti, šajā gadījumā 1998./1999.–2002./2003. tirdzniecības gadu. Komisijas dienesti atgādināja, ka datnes varēja decentralizēt ar nosacījumu, ka tās ir savstarpēji atbilstīgas un centralizēti pieejamas maksājumu aģentūrai un pārbaudes aģentūrai (Regulas Nr. 2366/98 27. panta 2. punkts). Nebija pierādīts, ka Opekepe tik tiešām būtu bijusi centralizēta pieeja. Turklāt informācija ražotāju organizāciju līmenī esot bijusi decentralizēta, nenodrošinot atbilstību starp dažādajām sistēmām.

264    Turklāt Komisijas dienesti atklāja, ka datnēs nebija ietverta Regulas Nr. 2261/84 16. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā pieprasītā informācija (nebija elektronisko datņu attiecībā uz zemesgabaliem, kuros par katru zemesgabalu ietverta informācija par to atrašanās vietu un olīvkoku skaitu), kā arī tajās bija pretrunas. Tāpat arī informācija par eļļas spiestuvēm tika uzskatīta par nepilnīgu (krājumu uzskaite tikai par pārbaudītajām eļļas spiestuvēm) un tādu, kas neļauj veikt centralizētu analīzi, piemēram, par olīveļļas ieguvi/olīvu ražu.

265    Attiecībā uz kontrolpārbaudēm pēc 2005. gada 15. novembra divpusējās sanāksmes Grieķijas iestādes savā 2006. gada 20. marta vēstulē iesniedza kontrolpārbaužu, kas bija veiktas starp elektroniskajām datnēm, rezultātus. Tomēr šī informācija tika uzskatīta par nepilnīgu. Komisijas dienesti it īpaši norādīja, ka, ņemot vērā, ka līdz 2001./2002. tirdzniecības gadam, to ieskaitot, nebija izveidota centralizēta lauksaimniecības zemesgabalu datubāze, 2002./2003. gada ražas deklarācijas, kas tika izmantotas atbalsta maksājuma saņemšanai, bija iepriekšējo tirdzniecības gadu deklarācijas un tajās tātad bija pārāk neprecīza norāde par attiecīgajiem zemes gabaliem. Kontrolpārbaudes tātad nebija iespējams veikt ne starp olīvu ražas deklarācijām, ne arī starp platību deklarācijām, kas bija iesniegtas citas atbalsta shēmas ietvaros. Turklāt kontrolpārbaudes starp 2002./2003. gada ražas deklarācijām un ražas deklarācijām, lai izveidotu olīveļļas ĢIS, kuras bija iesniegtas 2003. gadā, Grieķijas iestādes bija veikušas novēloti 2004./2005. gadā, un, runājot par 2002./2003. gadu, tās attiecās tikai uz vienu ražotāju daļu. Turklāt konstatējums, ka tika deklarēti pārāk daudzi olīvkoki, kā rezultātā no Kopienu atbalsta tika izslēgti 773 ražotāji, neesot kontrolpārbaužu rezultāts, bet Regulas Nr. 2366/98 15. panta 2. punktā šajā jomā paredzēto sankciju piemērošanas rezultāts. Visbeidzot attiecībā uz 2002./2003. gadu netika iesniegti dažu nepilnību pārbaužu rezultāti.

266    Grieķijas iestādes norādīja samierināšanas iestādei, ka Opekepe bija centralizēta pieeja atbalsta maksājumu un kontrolpārbaužu elektroniskajām datnēm un ka AYMEEE glabāja informāciju attiecībā uz visām eļļas spiestuvēm. Tomēr Komisija uzskatīja, ka ar to nepietika, lai nodrošinātu Grieķijas sistēmas saderību ar elektronisko datņu definīciju atbilstoši Regulas Nr. 2261/84 16. pantam un Regulas Nr. 2366/98 27. panta 2. punktam, kura pieprasa visu eļļas spiestuvju, nevis tikai pārbaudīto eļļas spiestuvju krājumu uzskaiti un attiecībā uz katru olīvu audzētāju pieprasa detalizētu informāciju par ražas deklarācijām un saražotās un samaksātās olīveļļas daudzumu, kā arī pārbaužu uz vietas rezultātiem.

267    Otrkārt, Grieķijas Republikai tiek pārmests, ka tā nav ievērojusi pienākumu izveidot funkcionējošu olīvu audzēšanas reģistru un ka tā olīvu audzēšanas ĢIS izveides darbus tika uzsākusi novēloti (ĢIS izmantošana pilnībā tika uzsākta, sākot no 2003./2004. tirdzniecības gada).

268    Treškārt, ražas deklarācijas tika atzītas par neuzticamām. Kopsavilkuma ziņojumā tika konstatēts, ka Grieķijas Republika nebija veikusi zemes gabalu identifikāciju un nebija izveidojusi zemes reģistru (starp zemes gabaliem bieži nebija robežu, tika konstatēti zemes gabali, kurus bija apstrādājuši vairāki ražotāji, un zemes gabali, kas dažkārt sastāv no tādiem laukiem, kuri atrodas tālu viens no otra, kā arī kāda liela zemes gabala nosaukumu ir iespējams attiecināt uz vairākiem zemes gabaliem, kurus ir apstrādājuši vairāki lauksaimnieki), kas izraisa to, ka ražas deklarācijās norādītā informācija ir neprecīza, runājot gan par zemes gabalu lokalizāciju, gan identifikāciju. Ražas deklarācijās tika atklāti arī citi trūkumi (nebija norādīts olīvkoku iestādīšanas datums, informācija par apūdeņošanu neatbilst faktiskajai situācijai un tā netika izmantota ražas pārbaudēs, ražojošo koku skaits vienmēr sakrita ar deklarēto koku skaitu, kas esot maz ticams). 2002. un 2003. gadā olīvkoku plantācijas nebija identificētas atbilstoši tādam formātam, kas ir saderīgs ar identifikācijas sistēmu lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabaliem (SIPA), kura atradās izveides stadijā.

269    Ceturtkārt, tika atzīts, ka ražas deklarāciju pārbaude uz vietas bija nepilnīga. Kopsavilkuma ziņojumā ir atklāts, ka, tā kā 2002. un 2003. gadā nebija izveidota olīvu audzēšanas ĢIS, bija jāpiemēro alternatīvas pārbaudes atbilstoši Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. un 3. punktam. Tika konstatēts, ka attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu valsts līmenī nebija ievērots minimālais pārbaudes līmenis un ka pārbaudes uz vietas neatbilda prasībām šajā jomā (norādēs bija paredzēts pārbaudīt vienīgi olīvkoku atrašanās vietu un skaitu katrā zemes gabalā, pārāk maz pārbaužu attiecībā uz ražas viendabīgumu, nekādas iespējas izsekot pārbaudes, inspektoru nevienlīdzīga attieksme pret neražojošiem olīvkokiem). Tika precizēts, ka Grieķijas iestādes iekļāva šos elementus inspektoriem domātajās norādēs, kas bija piemērojamas, sākot no 2003./2004. tirdzniecības gada.

270    Piektkārt, eļļas spiestuvju pārbaude arī tika atzīta par nepilnīgu. Komisijas dienesti atklāja, ka starp krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību trūkst saiknes. Tie arī uzsvēra, ka ir grūti veikt pārliecinošu atbilstības pārbaudi, lai nodrošinātu, ka saražotie daudzumi netiek fiktīvi pārvērtēti, tādēļ, ka starp personālu pastāv ģimeniskas saites, krājumi nav izveidoti un tiem, kas olīveļļu izspiež, bieži tiek maksāts eļļā, kā arī tādēļ, ka nav elektrības skaitītāju. Netika arī veikta apgrozījuma un krājumu, kas ietverti nodokļu deklarācijā, pārbaude, kas būtu ļāvusi uzlabot pārbaužu uzticamību.

271    Sestkārt, attiecībā uz to, vai tika ievērotas AYMEEE ieteiktās sankcijas, kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka konstatējumiem, kas pamato apstiprinājuma atsaukšanu, nesekoja nekādas darbības, tādējādi eļļas spiestuvju pārbaudes padarot par neiedarbīgām. Pēc tam, kad samierināšanas iestāde bija uzklausījusi Grieķijas iestādes, tās iesniedza analītiskus datus par eļļas spiestuvju pārbaužu rezultātiem 2002./2003. tirdzniecības gadā. Tomēr saskaņā ar Komisijas viedokli šie dati nesakrita ar tiem datiem, kas izriet no detalizētā saraksta, ko 2006. gadā iesniedza AYMEEE. Nesakrita ne pārbaudīto eļļas spiestuvju kopējais skaits, ne arī to sodīto eļļas spiestuvju skaits, kuras bija saņēmušas brīdinājumu vai kurām bija uzlikts naudas sods. Tā kā šie dati bija pārāk analītiski, nebija iespējams uzzināt, no kurienes nāca šīs pretrunas. Turklāt šie dati liecināja par to, ka eļļu spiestuvēm bija uzlikts sods, nenorādot ne AYMEEE sākotnējos priekšlikumus, ne arī sankciju piemērošanas datumu. Komisijas iebildumi galvenokārt attiecas uz sankciju piemērošanas termiņu un to, ka sankciju apmērs bija zemāks salīdzinājumā ar sākotnējiem priekšlikumiem.

272    Tā kā šie konstatētie trūkumi galvenajās pārbaudēs 2002./2003. tirdzniecības gadā jau bija paziņoti iepriekšējo izmeklēšanu ietvaros un saistībā ar tiem par 1999./2000.–2001./2002. tirdzniecības gadu jau bija piemērota vienotas likmes korekcija 10 % apmērā, korekcijas likme attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu tika palielināta līdz 15 %, ņemot vērā atkārtotības principu.

 Vispārējās tiesas vērtējums

273    Attiecībā uz olīveļļas nozari Grieķijas Republika izvirza devīto pamatu, kas attiecas uz uzlikto korekciju iespējami kļūdaino raksturu, nepietiekamu apstrīdētā lēmuma pamatojumu un samērīguma principa pārkāpumu.

 Par uzlikto korekciju iespējami kļūdaino raksturu

274    Grieķijas Republika apstrīd iemeslus, kuru dēļ tika uzliktas korekcijas, proti, elektronisko datņu nefunkcionalitāti, olīvu audzēšanas reģistra neizveidi, ražas deklarāciju neuzticamību, trūkumus ražas deklarāciju pārbaudēs uz vietas, trūkumus eļļu spiestuvju pārbaudēs un AYMEEE ieteikto sankciju nepietiekamu ievērošanu.

275    Šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Grieķijas Republika atbilstoši iepriekš minētajai judikatūrai (skat. iepriekš 78. punktu) ir pierādījusi Komisijas vērtējumu neprecizitāti.

–       Par elektronisko datņu nefunkcionalitāti

276    Grieķijas Republika norāda uz datubāzēm, kas izveidotas katra valsts dienesta ietvaros atkarībā no to kompetences jomas. Tā apstiprina, ka elektroniskajās datnēs bija ietverta visa informācija, kas nepieciešama saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, un apgalvo, ka Regulas Nr. 2261/84 16. pantā nav paredzēts, ka visām datnēm būtu jābūt centralizētām. Tā piebilst, ka kopš 2002./2003. tirdzniecības perioda Opekepe ir centralizēta piekļuve elektroniskajām datnēm.

277    Ir jāatgādina, ka elektroniskajās datnēs ir jābūt ietvertai noteiktai informācijai. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 27. panta 2. punkta otro daļu, ja šīs datnes ir decentralizētas, tām jābūt homogēnām, citai ar citu savietojamām un centralizēti pieejamām maksāšanas aģentūrā un pārbaudes aģentūrā. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētā noteikuma pirmo daļu elektroniskās datnes ļauj informāciju par pašreizējo tirdzniecības gadu un vismaz četriem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem apskatīt tieši un nekavējoties (skat. iepriekš 250. punktu).

278    Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika ir norādījusi uz dažādām attiecīgajām Grieķijas datubāzēm, kas izveidotas dažādu dienestu ietvaros. Šādi rīkojoties, tā tomēr nekādi nepierāda, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi, it īpaši attiecībā uz datņu savstarpējo nesavienojamību. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija nav pārmetusi Grieķijas Republikai, ka tā šādas datnes bija izveidojusi decentralizētā veidā, bet ir apšaubījusi dažādo sistēmu savstarpējo savienojamību, un šī konstatējuma kļūdainais raksturs šajā gadījumā nav pierādīts. Turklāt no lietas materiāliem arī neizriet, ka pierādījums par to, ka Opekepe bija centralizēta piekļuve elektroniskajām datnēm, būtu attiecināms uz aplūkoto 2002./2003. tirdzniecības gadu.

279    Turklāt Komisija ir arī konstatējusi elektronisko datņu nepilnīgo raksturu un apstākli, ka tās neļauj informāciju par pašreizējo tirdzniecības gadu un vismaz četriem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem apskatīt tieši un nekavējoties, šajā gadījumā no 1998./1999 līdz 2002./2003 tirdzniecības gadiem (skat. iepriekš 263. punktu), pretēji Regulas Nr. 2366/98 27. panta 2. punktam.

280    Tāpat arī, kā ir uzsvērusi Komisija, Regulas Nr. 2261/84 16. pantā (skat. iepriekš 249. punktu) ir pieprasīta visu eļļas spiestuvju un ne tikai pārbaudīto eļļas spiestuvju krājumu uzskaite, kā arī attiecībā uz katru olīvu audzētāju precīzas ziņas, kas iekļautas ražas deklarācijā, un precīzas ziņas par saražotās eļļas daudzumiem un daudzumiem, par kuriem atbalsts izmaksāts, kā arī informācija, kura iegūta, veicot pārbaudes uz vietas, kas nozīmētu it īpaši pietiekami pilnīgas zemes gabalu elektroniskās datnes un visu eļļas spiestuvju krājumu uzkaiti, kas šajā gadījumā nebija izpildīts.

281    Grieķijas Republika arī apgalvo, ka kontrolpārbaudes bija veiktas. Ir jānorāda, ka pēc Grieķijas iestāžu 2006. gada 20. marta vēstulē iesniegtās informācijas un 2006. gada 22. jūnija divpusējā sanāksmē sniegtajiem precizējumiem Komisija varēja konstatēt, ka kontrolpārbaudes bija veiktas. Tomēr no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka šīs pārbaudes, ņemot vērā šajā jomā piemērojamās prasības, bija nepilnīgas. Grieķijas Republikas vispārēja rakstura apgalvojumi tātad neapšauba šos Komisijas konstatējumus (skat. iepriekš 265. punktu).

282    Visbeidzot šo secinājumu nekādā ziņā neatspēko Grieķijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru Komisija pati esot atzinusi uzlabojumus.

283    Līdz ar to Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka Komisijas vērtējums attiecībā uz elektronisko datņu nefunkcionalitāti būtu kļūdains, un tātad šis iebildums ir jānoraida.

–       Par olīvu audzēšanas reģistra izveides nepabeigšanu

284    Grieķijas Republika atgādina olīvu audzēšanas reģistra un ĢIS normatīvo kontekstu. Tā apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1638/98 2. panta 1. punktu darbs ar olīvu audzēšanas reģistru ir vērsts uz ĢIS izveidošanu. Tā apgalvo, ka 10 % ražotāju veikto pārbaužu (administratīvās pārbaudes, pārbaudes uz vietas eļļas spiestuvēs utt.) saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. un 3. punktu esot ļāvušas kompensēt to, ka olīvu audzēšanas reģistrs vēl nebija pabeigts.

285    Vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd to, ka olīvu audzēšanas reģistrs attiecībā uz aplūkoto 2002./2003. tirdzniecības gadu nebija izveidots.

286    Turklāt pienākums darbu ar olīvu audzēšanas reģistru vērst uz ĢIS izveidošanu, atjaunināšanu un izmantošanu, kurš it īpaši izriet no Regulas Nr. 1638/98 (skat. iepriekš 252. punktu), ir tikai papildināt saskaņā ar Regulu Nr. 154/75 esošo ražotāju pienākumu izveidot šādu reģistru. Faktiski no Regulas Nr. 1638/98 2. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka ĢIS izveido, izmantojot olīvu audzēšanas reģistra datus (Tiesas 2005. gada 27. oktobra spriedums lietā C‑387/03 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 63. punkts, un iepriekš 63. punktā minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 94. punkts).

287    Attiecībā uz olīvu audzēšanas ĢIS no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka Grieķijas iestādes pašas bija atzinušas, ka to ĢIS attiecībā uz 2003./2004. tirdzniecības gadu nebija pabeigta, kas liecina par to, ka tā nebija izveidota attiecībā uz šajā gadījumā aplūkoto 2002./2003. tirdzniecības gadu.

288    Grieķijas Republika apgalvo, ka, lai kompensētu to, ka nebija pabeigts olīvu audzēšanas reģistrs, saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. punktu tika veiktas pārbaudes (administratīvās, pārbaudes uz vietas eļļas spiestuvēs).

289    Tomēr ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. punktā paredzētās pārbaužu skaita palielināšanas – attiecībā uz reģioniem, kur olīvu audzēšanas ĢIS vēl nav pabeigta, – mērķis ir kompensēt tādas informācijas neesamību, ko varētu iegūt no šādas sistēmas, kā, piemēram, aerofotouzņēmumus, bet tā neaizstāj informāciju, kurai jau bija jābūt pieejamai (iepriekš 286. punktā minētais 2005. gada 27. oktobra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 65. punkts, un iepriekš 63. punktā minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 95. punkts).

290    Grieķijas Republika tātad nepierāda Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu attiecībā uz to, ka nav pabeigts olīvu audzēšanas reģistrs, un šis iebildums līdz ar to ir jānoraida.

–       Par ražas deklarāciju neuzticamību

291    Grieķijas Republika apstrīd Komisijas konstatējumus attiecībā uz zemes gabalu identifikāciju, kas tika veikta ražas deklarāciju ietvaros. Tā apgalvo, ka katrs zemes gabals ir identificēts ar numuru un ka, lai atvieglotu pārbaudes uz vietas, ražotāji zemes gabalus norobežo un iezīmē kokus, kuri tos iekļauj. Tāpat arī kopš 1998. gada 1. maija esot iespējams pārbaudīt datumu, kurā tika iestādīti olīvkoki, pat piecus vai sešus gadus pēc to iestādīšanas.

292    Vispārējā tiesa atgādina, ka ražas deklarācijā, kas ir nepieciešama, pieprasot atbalstu, saskaņā ar Regulas Nr. 2366/1998 2. pantu tostarp ir jāietver saimniecības olīvkoku plantācijas zemes reģistra atsauces vai, ja zemes reģistra nav, pilns saimniecības un olīvu audzēšanas plantāciju apraksts un par katru olīvu audzēšanas plantāciju ražojošo olīvkoku skaits, dominējošā šķirne un sīkas ziņas par jebkādu apūdeņošanu vai ar to saistītu ražu. Tāpat arī minētās regulas 4. pantā ir paredzēts, ka, lai radītu pamatu atbalsta izmaksai par papildu olīvkokiem, kas iestādīti pēc 1998. gada 1. maija, ir jāsniedz ģeogrāfiskas norādes.

293    Šajā gadījumā no Komisijas konstatējumiem izriet, ka ražas deklarācijās par attiecīgo tirdzniecības gadu bija vairāki trūkumi, kas aprakstīti kopsavilkuma ziņojumā (skat. iepriekš 268. punktu). Grieķijas Republikas apgalvojumi nepierāda šo konstatējumu kļūdaino raksturu. It īpaši Grieķijas Republikas argumenti neatspēko ražas deklarācijās norādītās informācijas neprecizitāti gan attiecībā uz zemes gabalu atrašanās vietu, gan identifikāciju. Tas pats arī attiecas uz citiem trūkumiem, kas tika atklāti ražas deklarācijās un kas it īpaši saistīti ar olīvkokiem. Visbeidzot, kā uzsver Komisija, olīvkoku plantācijas 2002. un 2003. gadā nebija identificētas atbilstoši tādam formātam, kas ir saderīgs ar SIPA, kura atradās izveides stadijā, kas pats par sevi nav arī apstrīdēts.

294    Līdz ar to ir jākonstatē, ka ar Vispārējā tiesā iesniegtajiem Grieķijas Republikas apgalvojumiem nepietiek, lai pierādītu izdarīto konstatējumu kļūdaino raksturu.

295    Līdz ar to šis iebildums ir jānoraida.

–       Par trūkumiem uz vietas veiktajās pārbaudēs

296    Pirmkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka pārbaudes uz vietas tika veiktas attiecībā uz vairāk nekā 10 % ražas deklarāciju un ka katrā ziņā Komisijas aprēķins, no kura izriet nedaudz zemāks procents (9,91 %), atspoguļo nelielu atšķirību, kas neietekmējot atbalsta maksājumus.

297    Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2366/98 28. panta 2. punktu (skat. iepriekš 253. punktu) reģionos, kur olīvu audzēšanas ĢIS izveide vēl nav pabeigta, pārbaudes uz vietas ir jāveic attiecībā uz 10 % no visām ražas deklarācijām 2002./2003. tirdzniecības gadā.

298    Grieķijas Republikas apgalvojumi nepierāda Komisijas aprēķina, saskaņā ar kuru minimālā 10 % robeža šajā gadījumā netika ievērota, kļūdaino raksturu.

299    Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka pārbaudes ir bijušas pietiekamas. Saskaņā ar tās viedokli olīvu audzētājam ir pienākums sniegt informāciju attiecībā uz ražošanu, olīveļļas izplatīšanu un krājumu stāvokli. Šī apvienotā informācija ļaujot pārbaudīt ražas deklarācijas atbilstību atbalsta pieteikumam un gadījumā, ja tā neatbilst, atbalsta pieteikumu noraidīt.

300    Tomēr, šādi rīkojoties, Grieķijas Republika neatbild uz Komisijas kritiku, kura īsumā izklāstīta kopsavilkuma ziņojumā (skat. iepriekš 269. punktu) un no kuras izriet, ka tādu dažu pārbaužu skaits kā Regulas Nr. 2366/98 28. panta 3. punktā paredzētās ražas atbilstības pārbaudes (skat. iepriekš 257. punktu), esot bijis ļoti neliels. Tāpat arī Komisija pārmet, ka pārbaudes nebija iespējams izsekot, un it īpaši to, ka nebija karšu, skiču, ka pārbaudes bija nepilnīgas un ka nebija iespējams izsekot šīm pārbaudēm attiecībā uz olīvkoku skaitu katrā zemes gabalā. Tā arī pārmet inspektoru nevienlīdzīgo attieksmi pret neražojošiem olīvkokiem 2002./2003. tirdzniecības gadā. Šos konstatējumus neatspēko Grieķijas Republikas apgalvojumi.

301    Līdz ar to Grieķijas Republika nav pierādījusi pārbaudēs uz vietas konstatēto trūkumu kļūdaino raksturu. Tās arguments par to, ka pārbaužu nepietiekamais līmenis neietekmējot atbalsta maksājumus un kuru tā ir izvirzījusi replikas rakstā, ir jānoraida, jo uzliktā korekcija katrā ziņā neizriet vienīgi no šīs nepilnības (skat. iepriekš it īpaši 283., 290. un 294. punktu).

302    Līdz ar to šis iebildums ir jānoraida.

–       Par trūkumiem eļļas spiestuvju pārbaudēs

303    Grieķijas Republika apgalvo, ka, veicot eļļas spiestuvju pārbaudes, inspektori ņem vērā dažādus elementus, kas attiecas it īpaši uz krājumu uzskaiti, pārbauda pareizu ierakstu izdarīšanu lietvedības un uzskaites dokumentos un salīdzina informāciju attiecībā uz ražošanu, elektrības patēriņu un krājumu uzskaiti ar faktisko situāciju. Šajās pārbaudēs tiekot ņemtas vērā arī saimniecību vadītāju radniecības saites.

304    Tomēr ir jākonstatē, ka šie argumenti nekādi neatspēko Komisijas konstatējumus šajā gadījumā.

305    No kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka Komisija pārmet Grieķijas Republikai, ka starp krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību nepastāv Regulas Nr. 2366/98 8. panta b) punkta pirmajā ievilkumā paredzētā saikne, kā arī to, ka ir grūtības veikt atbilstības pārbaudi, lai nodrošinātu, ka saražotie daudzumi netiktu fiktīvi pārvērtēti (skat. iepriekš 270. punktu).

306    Ar šiem apgalvojumiem Grieķijas Republika nenorāda ne uz vienu elementu, ar kuru varētu pierādīt Komisijas konstatējumu kļūdaino raksturu. It īpaši savstarpējā atbilstība, uz ko ir norādījuši pārbaudes dienesti, neatbild uz Komisijas kritiku, kas attiecas uz to, ka krājumu uzskaitei nav saiknes ar finanšu grāmatvedību. Tāpat arī Grieķijas Republika nav minējusi nevienu argumentu, kas varētu pierādīt to Komisijas apgalvojumu neprecizitāti, kuri attiecas uz eļļas spiestuvju pārbaudēs atklātajām grūtībām.

307    Līdz ar to šis iebildums ir jānoraida.

–       Par AYMEEE ieteikto sankciju nepietiekamu ievērošanu

308    Saistībā ar AYMEEE ieteikto sankciju, kas attiecas uz eļļas spiestuvēm, neievērošanu Grieķijas Republika apgalvo, ka tā ir ievērojusi juridisko procedūru, kas pieļauj piemērošanas apturēšanu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

309    Pietiek konstatēt, ka Grieķijas Republika nepastrīd kavēšanos sankciju piemērošanā, kas ir pretrunā Regulas Nr. 136/66 11.a pantam (skat. iepriekš 247. punktu), kā arī piemēroto sankciju apmēra samazināšanu salīdzinājumā ar sākotnējiem priekšlikumiem, kas tiek pārmests šajā gadījumā (skat. iepriekš 271. punktu).

310    Līdz ar to arī šis iebildums ir jānoraida.

311    No tā izriet, ka Grieķijas Republika nav pierādījusi uzlikto korekciju kļūdaino raksturu.

 Par piemērotās korekcijas līmeni, samērīguma principa pārkāpumu un nepietiekamu pamatojumu

312    Pirmkārt, Grieķijas Republika pārmet automātisku korekcijas palielināšanu no 10 % līdz 15 %, kurā neesot ņemta vērā pārbaužu kvalitātes ievērojama uzlabošana. Tā apgalvo, ka ir pieļauts dokumentu Nr. VI/5330/97 un Nr. AGRI/61495/2002 pārkāpums.

313    Vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka no visa iepriekš minētā izriet, ka Grieķijas Republika nav bijusi spējīga pierādīt, ka Komisijas konstatējumi bija neprecīzi (skat. iepriekš 274.–310. punktu).

314    Turklāt Grieķijas Republika neapstrīd, ka konstatētie trūkumi jau bija paziņoti iepriekšējo izmeklēšanu laikā un ka saistībā ar tiem jau bija piemērota vienotās likmes korekcija 10 % apmērā par laikposmu no 1999./2000. līdz 2001./2002. tirdzniecības gadam.

315    Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka Komisijai pēc nelikumību konstatēšanas, novērtējot no finansējuma izslēdzamo izdevumu summu, ir jāņem vērā izdarītā pārkāpuma smagums.

316    Kā tika norādīts iepriekš (skat. iepriekš 57. punktu), attiecīgo nelikumību atkārtošanos var uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli, kas var pamatot uzliktās finanšu korekcijas palielināšanu.

317    Šādā kontekstā var ņemt vērā veiktos uzlabojumus. Dokumentā Nr. VI/5330/97 ir paredzēts, ka pienākumu neizpilde kļūst smagāka, ja valsts neuzlabo savas pārbaudes, un dokumentā Nr. AGRI/61495/2002 ir norādīts, ka Komisija ņem vērā iespējamos dalībvalsts veiktos koriģējošos vai kompensējošos pasākumus (skat. iepriekš 17. un 18. punktu).

318    Šajā gadījumā, kā uzsver Grieķijas Republika, Komisija pati ir atsaukusies uz veiktajiem uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem tirdzniecības gadiem, kā tas izriet no 2006. gada 13. septembra sanāksmes par izmeklēšanu Nr. OTS/2004/05/GR protokola.

319    Tomēr šajā protokolā Komisija ir atzinusi, ka minētie uzlabojumi neļaujot kompensēt atklātās nepilnības. It īpaši esošās kontrolpārbaudes un centralizētās datnes tika uzskatītas par vispārīgām, kas zemes gabalos neļauj veikt sistemātiskas pārbaudes un kontrolpārbaudes, un to saturs tika atzīts par nesaderīgu ar tiesisko regulējumu. Turklāt daži atklātie trūkumi netika uzlaboti, kā, piemēram, eļļas spiestuvju pārbaude un AYMEEE ieteikumu ievērošana.

320    Lai gan tika atklāti uzlabojumi, trūkumi turpinājās, un tie attiecās uz galvenajām pārbaudēm. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ja viena vai vairākas galvenās pārbaudes nav veiktas vai arī ir veiktas tik sliktā līmenī vai tik reti, ka tās ir nederīgas, lai noteiktu atbalsta pieteikuma pieņemamību vai novērstu pārkāpumus, Komisijai ir tiesības uzskatīt, ka pastāv paaugstināts būtisku zaudējumu risks ELVGF (šajā ziņā skat. iepriekš 286. punktā minēto 2005. gada 27. oktobra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 105. punkts).

321    Līdz ar to apstāklis vien, ka tika konstatēti uzlabojumi, neļauj Grieķijas Republikai apgalvot, ka šajā gadījumā nevarēja palielināt iepriekš 10 % apmērā piemēroto korekcijas likmi, it īpaši ņemot vērā atklāto nelikumību raksturu, to ietekmes uz izdevumu likumības noteikšanas nozīmīgumu un to atkārtotības raksturu.

322    No iepriekš minētā izriet, ka šī gadījuma apstākļos tas, ka pastāvēja daži atklātie uzlabojumi, nav pretrunā korekcijas likmes palielināšanai, lai varētu ņemt vērā konstatēto trūkumu atkārtošanos un finanšu zaudējumu riska palielināšanos ELVGF.

323    No tā izriet, ka iebildums par Komisijas pamatnostādņu, kuras izriet no dokumentiem Nr. VI/5330/97 un Nr. AGRI/61495/2002, pārkāpumu ir jānoraida.

324    Grieķijas Republika apgalvo, ka 2006. gada 13. septembra protokola attiecībā uz otro izmeklēšanu beigās Komisija konstatēto uzlabojumu dēļ atteicās izmantot iespēju attiecībā uz 2002./2003. gada periodu piemērot noteikumus, kas attiecas uz pārbaudes sistēmu nepilnību atkārtošanos.

325    Ir jānorāda, ka pēc 2006. gada 22. jūnija divpusējās sanāksmes 2006. gada 13. septembra protokolā ir minēts, ka Komisija “neredz iemeslu šajā procedūras stadijā samazināt iepriekšējos gados piemērotās vienotās likmes korekcijas līmeni, pat ja tā – ņemot vērā ražas pārbaudēs un kontrolpārbaudēs konstatētos uzlabojumus – atsakās izmantot iespēju attiecībā uz 2002./2003. gada periodu piemērot noteikumus, kas paredzēti pārbaudes sistēmu nepilnību atkārtošanās gadījumos (dokuments Nr. AGRI 60637/2006)”.

326    Tomēr pretēji šim protokolam 2006. gada 17. februāra protokolā attiecībā uz pirmo izmeklēšanu ar atsauces numuru OTS/2004/02 ir īpaši minēts apstāklis, ka Komisija šajā stadijā neizslēdza iespēju piemērot atkārtošanās gadījumā paredzētos noteikumus.

327    Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktā ir paredzēts, ka pēc tam, kad ir ievērota detalizēta uz sacīkstes principu balstīta procedūra, tiek novērtētas no finansējuma izslēdzamās summas, tostarp ņemot vērā atklāto neatbilstību smagumu. Ja novērtējums šīs procedūras beigās atšķiras no novērtējuma, kas izrietēja no iepriekšējās procedūras, tad Komisija var pamatoti novērtēt no finansējuma izslēdzamās summas, pamatojoties uz tās nesenāko novērtējumu. Pretējā gadījumā Komisija nevarētu būt droša, ka ELVGF finansē tikai intervences, kas ir veiktas atbilstoši Kopienu tiesību normām attiecībā uz lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju (iepriekš 63. punktā minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 175. punkts).

328    Šajā gadījumā 2007. gada 10. augusta vēstulē, kas ir vēlāka par 2006. gada 13. septembra protokolu un kopīga abām izmeklēšanām, ir norādīts uz noteikumu attiecībā uz atkārtošanos piemērošanu un minēti to piemērošanas iemesli. Tāpat arī 2008. gada 6. augusta galīgā nostāja apstiprina noteikumu attiecībā uz atkārtošanos piemērošanu. Samierināšanas iestāde pati ir atzinusi, ka lēmums atsaukties uz nepilnību atkārtošanos, lai palielinātu korekcijas likmi šajā gadījumā, nebija pretrunā dokumenta Nr. AGRI/61495/2002/GR striktai interpretācijai.

329    Līdz ar to šajā gadījumā arguments, kas attiecas uz Komisijas apgalvojumu, kurš minēts 2006. gada 13. septembra protokolā, neatspēko secinājumu, saskaņā ar kuru atklātie uzlabojumi šajā gadījumā neliedza piemērot korekcijas likmi 15 % apmērā.

330    Ciktāl Grieķijas Republika apstrīd, ka ELVGF risks būtu būtiski pieaudzis, ir jāatgādina, ka, runājot par korekcijas līmeni, dalībvalstij ir jāpierāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar finansiālajām sekām, kas izriet no šīs kļūdas (Tiesas 1999. gada 18. marta spriedums lietā C‑59/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑1683. lpp., 55. punkts, un iepriekš 73. punktā minētais 2001. gada 20. septembra spriedums lietā Beļģija/Komisija, 37. punkts; iepriekš 63. punktā minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 168. punkts). Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika nekādi nepamato šos apgalvojumus.

331    Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka šajā gadījumā palielinājums tika piemērots automātiski un bez īpaša pamatojuma.

332    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka korekcijas likmes palielināšanu līdz 15 % nevajadzētu piemērot automātiski, bet gan vienīgi pēc iespējamo dalībvalsts veikto koriģējošo vai kompensējošos pasākumu izvērtēšanas un ievērojot veiktos uzlabojumus (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 31. marta spriedumu lietā T‑214/07 Grieķija/Komisija, 90. punkts). Turklāt lēmuma pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja adresāta valsts bija cieši iesaistīta šā lēmuma izstrādes procesā un ja tai bija zināmi iemesli, kādēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgo summu nevar ietvert ELVGF grāmatojumos (skat. iepriekš 73. punktā minēto judikatūru).

333    Šajā gadījumā pietiek norādīt, ka uz konstatēto trūkumu atkārtošanos tika norādīts uz sacīkstes principu balstītās procedūras laikā, kurā Grieķijas Republika piedalījās (skat. iepriekš 326.–328. punktu).

334    Turklāt tā šīs procedūras laikā bija norādījusi (skat. iepriekš 319. punktu), ka attiecībā uz kontrolpārbaudēm un centralizētajām datnēm sniegtie uzlabojumi joprojām bija nepietiekami.

335    No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika, apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekams, piemērojot iepriekš 73. punktā minēto judikatūru.

336    Treškārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka piemērotā korekcija ir nesamērīga.

337    Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Komisija var atteikt visu izdevumu finansējumu, ja tā konstatē, ka nepastāv pietiekamas pārbaudes mehānisms (šajā ziņā skat. Tiesas 2005. gada 24. februāra spriedumu lietā C‑318/02 Nīderlande/Komisija, Krājumā nav publicēts, 45. punkts).

338    Šajā gadījumā šķiet, ka Komisijas dienestu atklātā bezdarbība attiecas uz būtiskiem pārbaudes sistēmas elementiem, kā arī pārbaužu īstenošanu, kam ir būtiska loma izdevumu atbilstības noteikšanā, tādējādi varēja pamatoti secināt, ka ELVGF pastāvēja ievērojams zaudējumu risks.

339    Līdz ar to attiecīgo izdevumu korekcijas likmi 15 % apmērā nevar uzskatīt par pārmērīgi nesamērīgu šajā gadījumā.

340    No visa iepriekš minētā izriet, ka Grieķijas Republikas izklāstītie argumenti nepierāda, ka Komisija ir kļūdaini piemērojusi korekcijas likmi 15 % apmērā vai ka tā būtu pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu šajā ziņā.

341    Līdz ar to šis pamats ir jānoraida pilnībā.

342    No tā izriet, ka ir jānoraida visi pamati, kas vērsti pret finanšu korekcijām, kuras tika piemērotas olīveļļas nozarē.

6.     Par desmito un vienpadsmito pamatu, kuri attiecas uz korekcijām, kas piemērotas izdevumiem finanšu revīzijas nozarē

 Kopienu tiesiskais regulējums

 Maksājuma termiņi

343    Komisijas 1996. gada 16. februāra Regulas (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē ELVGF Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2776/88 (OV L 39, 5. lpp.), preambulas ceturtajā apsvērumā ir paredzēts:

“tā kā kopējās lauksaimniecības regulas paredz termiņus, kādos dalībvalstīm ir jāsamaksā palīdzība tās saņēmējiem; tā kā visus pēc šiem termiņiem izdarītos maksājumus, kuriem samaksas aizkavēšanās nav attaisnota, ir jāuzskata par nepareiziem un tādēļ principā uz tiem nevar attiekties avansi par iegrāmatotajiem izdevumiem; tā kā tomēr, lai finanšu ietekmi proporcionāli pieskaņotu maksājuma aizkavējumam, avansu samazinājums būtu jāgraduē atbilstoši reģistrētā kavējuma lielumam”.

344    Grozītās Regulas (EK) Nr. 296/96 4. pantā ir noteikts:

“1.      Pamatojoties uz datiem, kas nosūtīti saskaņā ar 3. pantu, Komisija pieņem lēmumus un izsniedz mēneša avansus par iegrāmatotajiem izdevumiem, neskarot Regulas Nr. 2040/2000 14. panta noteikumus.

2.      Avansus par iegrāmatotajiem izdevumiem šādi samazina attiecībā uz izdevumiem, kas samaksāti pēc noteiktajiem termiņiem:

a)      ja pēc termiņa samaksātie izdevumi ir vienādi ar 4 % no pirms termiņa samaksātajiem izdevumiem vai mazāki, samazināšana nenotiek, neraugoties uz nokavēto mēnešu skaitu;

b)      virs 4 % sliekšņa visi turpmākie izdevumi, kas samaksāti ar nokavēšanos līdz:

–        vienam mēnesim, tiek samazināti par 10 %,

–        diviem mēnešiem, tiek samazināti par 25 %,

–        trim mēnešiem, tiek samazināti par 45 %,

–        četriem mēnešiem, tiek samazināti par 70 %,,

–        pieciem vai vairāk mēnešiem, tiek samazināti par 100 %.

Tomēr Komisija piemēro citu grafiku un/vai mazākus samazinājumus, ja par dažiem pasākumiem ņem vērā īpašus vadības nosacījumus vai ja dalībvalstis ir iesniegušas pietiekami pamatotus attaisnojumus.

Šajā pantā minēto samazināšanu izdara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2040/2000 14. panta noteikumiem.”

 Maksājuma termiņi attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem

345    Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par ELVGF atbalstu lauku attīstībai (OV L 153, 30. lpp.; grozījumi OV 2004, L 231, 24. lpp.), 51. pantā ir paredzēts:

“1.      Grozījumus lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos un lauku attīstības pasākumos, kas iekļauti vienotajos programmas izstrādes dokumentos saskaņā ar 2. mērķi, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa, pienācīgi pamato, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a)      iemesli un īstenošanas problēmas, ar ko pamato programmas izstrādes dokumenta pielāgošanu;

b)      šo grozījumu paredzamā ietekme;

c)      ietekme uz finansēšanu un saistību pārbaudi.

2.      Rīkojoties attiecīgi saskaņā ar [..] minēt[o] procedūr[u], Komisija apstiprina visus grozījumus lauku attīstības programmas izstrādes dokumentos, 48. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajam lēmumam pievienotajā finanšu tabulā un vienotajos programmas izstrādes dokumentos saskaņā ar 2. mērķi iekļautajos lauku attīstības pasākumos, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa, kad vien tie attiecas uz:

a)      prioritātēm;

b)      galvenajiem atbalsta pasākumu elementiem, kas norādīti II pielikumā;

c)      Kopienas atbalsta maksimālo kopsummu [..];

d)      finanšu piešķīruma sadalījumu par programmas izstrādes dokumentā ietvertajiem pasākumiem, ja tas pārsniedz:

–        15 % no kopējām attaisnotajām attiecīgās programmas izmaksām visā programmas izstrādes periodā, ja Kopienas ieguldījuma pamatā ir kopējās attaisnotās izmaksas,

–        20 % no kopējiem attaisnotajiem valsts izdevumiem par attiecīgo programmu visā programmas izstrādes periodā, ja Kopienas ieguldījuma pamatā ir attaisnotie valsts izdevumi,

kas aprēķināti, pamatojoties uz tās finanšu tabulas pēdējo aili (kopā), kura pievienota Komisijas lēmumam, ar ko apstiprina programmas izstrādes dokumentu [..], ietverot grozījumus.

3.      Grozījumus, kas minēti 2. punktā, kā vienotu priekšlikumu par katru programmu Komisijai iesniedz ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā.

Pirmo daļu nepiemēro:

a)      ja grozījumi jāizdara dabas katastrofas vai citu ārkārtas apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē dalībvalsts programmas izstrādi;

b)      ja grozījumi 48. panta 1. punktā minētajam lēmumam pievienotajā finanšu tabulā jāizdara, ņemot vērā grozījumus reģionālās lauku attīstības programmas izstrādes dokumentā.

4.      Ar finansēm saistītus grozījumus, uz ko neattiecas 2. punkta d) apakšpunkts, un II pielikuma B daļas 9. punkta 2. apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētos Kopienas ieguldījuma likmes grozījumus iesniedz Komisijai kopā ar finanšu tabulu, kas grozīta saskaņā ar II pielikuma 8. punktu. Tie stājas spēkā dienā, kad Komisija tos saņem.

Pirmajā daļā minētie ar finansēm saistītie grozījumi pēc apkopošanas par kalendāro gadu nedrīkst pārsniegt 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto maksimumu.

5. Par grozījumiem, kas nav iekļauti 2. un 4. punktā, Komisijai paziņo vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Tādi grozījumi var stāties spēkā agrāk, ja Komisija līdz šo trīs mēnešu laika posma beigām dalībvalstij apstiprina, ka paziņotie grozījumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja kāds paziņotais grozījums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija par to informē dalībvalsti un pirmajā daļā paredzēto trīs mēnešu laika posmu aptur, līdz Komisija saņem tiesību aktiem atbilstošu grozījumu.”

 Kopsavilkuma ziņojums

346    Kopsavilkuma ziņojumā ir atsauce uz trīs izmeklēšanām ar atsauces numuriem FA/2005/70/GR, FA/2006/108/GR un FA/2006/137/GR, kuru rezultātus Komisija paziņoja attiecīgi 2006. gada janvārī, aprīli un augustā. Pēc vēstuļu apmaiņas starp Komisiju un Grieķijas Republiku attiecībā uz katru no šīm procedūrām, pēc 2007. gada 15. janvāra kopējā uzaicinājuma uz divpusējo sanāksmi un pēc šīs sanāksmes Komisija ar 2007. gada 28. jūnija vēstuli nosūtīja sanāksmes protokolu attiecībā uz katru procedūru. Ar 2008. gada 24. janvāra trīs vēstulēm Komisija oficiāli nosūtīja savus secinājumus Grieķijas Republikai. Pēc samierināšanas iestādes 2008. gada 10. jūlija atzinuma Nr. 08/GR/360, kas ir kopīgs trim procedūrām, Komisija paziņoja savu galīgo nostāju Grieķijas Republikai ar attiecīgi 2008. gada 8. oktobra, 6. oktobra un 19. septembra vēstulēm.

347    Pirmkārt, attiecībā uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2005/70/GR tostarp tika konstatēts, ka attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem maksimālais izdevumu apjoms tika noteikts EUR 115 770 000 apmērā, lai gan kopējie izdevumi sasniedza EUR 121 992 923,70 apmēru, no kā izriet, ka tika pārsniegta summa EUR 6 222 923,70 apmērā. Saskaņā ar Regulas Nr. 817/2004 51. panta 4. punktu ar finansēm saistīti grozījumi, uz kuriem neattiecas minētās regulas 51. panta 2. punkts, ir jāiesniedz Komisijai un tie stājas spēkā dienā, kad Komisija tos saņem. Šajā gadījumā Grieķijas Republika informēja Komisiju par šiem grozījumiem tikai 2004. gada 29. septembrī. Tātad summa EUR 6 222 923,70 apmērā nav attaisnojama, jo izdevumi bija radušies, pirms Komisijai tika iesniegts pieteikumus par grozījumiem. Argumentu, saskaņā ar kuru par 2004. gadu samaksātā kopējā summa (proti, EUR 125,6 miljoni) ir mazāka par 2004. gada finanšu tabulā paredzēto (proti, EUR 145 miljoni), nevar atbalstīt, jo summa EUR 145 miljonu apmērā atbilst kopējai summai, kas piešķirta programmai, un to nevar ņemt vērā kā īpašu pasākumu.

348    Otrkārt, izmeklēšanas ar atsauces numuru FA/2006/108/GR ietvaros tika konstatēti kavējumi attiecībā uz 2005. gadā veiktajiem maksājumiem, kas attiecas uz laukaugiem, kā arī papildu maksājumi liellopu un teļa gaļas nozarē. Lai izvairītos no tā, ka attiecībā uz to pašu finanšu gadu vai budžeta pozīciju, ņemot vērā jau uzliktās vienotās likmes korekcijas, netiktu uzlikta dubulta korekcija, korekcija tika samazināta. Galīgā korekcija bija EUR 4 521 536,62 apmērā, un, to uzliekot, tika ņemtas vērā jau piemērotās vienotas likmes korekcijas, lai izvairītos no dubultas korekcijas.

 Vispārējās tiesas vērtējums

349    Grieķijas Republika izvirza desmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2005/70/GR, un vienpadsmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2006/108/GR.

 Par desmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2005/70/GR un kas izriet no grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un Regulas Nr. 817/2004 noteikumu pārkāpuma, pamatojuma nesniegšanas un samērīguma principa pārkāpuma

350    Grieķijas Republika apstrīd korekciju, kas attiecas uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem un kas tika uzlikta saistībā ar maksimālā finansiālā apjoma pārsniegumu. Tā pagalvo, ka Komisija bija informēta par attiecīgajiem grozījumiem un ka pārsniegtā summa joprojām bija uzskatāma par attaisnotiem izdevumiem, jo finanšu gada laikā pārskaitītā kopējā summa netika pārsniegta.

351    Vispārējā tiesa norāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd to, ka mazāk labvēlīgajiem apgabaliem sākotnēji paredzētais izdevumu maksimālais apjoms tika pārsniegts par EUR 6 222 923,70 (skat. iepriekš 347. punktu).

352    Turklāt no kopsavilkuma ziņojuma izriet, kas šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka šie grozījumi attiecās uz Regulas Nr. 817/2004 51. panta 4. punktu, kurā ir paredzēts, ka ar finansēm saistīti grozījumi ir jāiesniedz Komisijai un tie stājas spēkā dienā, kad Komisija tos saņem.

353    No lietas materiāliem, tostarp no kopsavilkuma ziņojuma, var secināt, ka šis pārsniegums izriet no grozījumiem, par kuriem Komisija tika informēta 2004. gada 29. septembrī, un ka attiecīgie izdevumi bija radušies, pirms tas tika paziņots Komisijai, kā tas tika apstiprināts tiesas sēdē un ierakstīts tiesas sēdes protokolā.

354    Līdz ar to izdevumus, kas pirms 2004. gada 29. septembra radušies lielākā apmērā nekā sākotnējais piešķīrums attiecīgajam pasākumam, nevar uzskatīt par tādiem, kas veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

355    Ir skaidrs, ka Regulas Nr. 817/2004 51. panta 4. punktā, kas ir piemērojams šajā gadījumā, nav paredzēts Komisijas apstiprinājums, kas jāsaņem, lai attiecīgie grozījumi stātos spēkā, kā to uzsver Grieķijas Republika.

356    Tomēr, pat ja šajā tiesību normā finanšu grozījumu iesniegšana Komisijai ir paredzēta tikai informatīvā nolūkā, tajā paredzētie paziņošanas nosacījumi šajā gadījumā nav ievēroti.

357    Grieķijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru Regula Nr. 817/2004 ļauj dalībvalstīm grozīt programmas izstrādes dokumentus un finanšu tabulas, neatspēko šo secinājumu. Faktiski minētās regulas normās ir precīzi noteiktas iespējas veikt grozījumus gan saturiskā ziņā, gan attiecībā uz ievērojamo procedūru, un Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka Komisijas konstatējums, saskaņā ar kuru nav ievērots Regulas Nr. 817/2004 51. panta 4. punkts, ir kļūdains.

358    Turklāt Grieķijas Republikas iebildums, saskaņā ar kuru kopsavilkuma ziņojumā attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem nav norādīts nekāds pamatojums un ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, arī ir jānoraida.

359    Faktiski Grieķijas Republika bija cieši iesaistīta šī lēmuma izstrādes procesā un dažādās sarakstēs ar Komisiju laikā tika norādītas gan summas, gan attiecīgās korekcijas juridiskais pamats (Regulas Nr. 817/2004 51. panta 2. un 4. punkts). Līdz ar to tai bija zināmi apstrīdētā lēmuma iemesli, kurš tātad ir jāuzskata par pietiekami pamatotu saskaņā ar iepriekš atgādināto judikatūru, kas ir piemērojama šajā gadījumā (skat. iepriekš 73. punktu).

360    Visbeidzot Grieķijas Republika apgalvo, ka ir noticis samērīguma principa pārkāpums. Tā apgalvo, ka attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem maksimālais apjoms tika pārsniegts, bet lauku attīstības programmai noteiktais kopējais maksimālais apjoms 2004. gadam netika pārsniegts, un atsaucas uz to, ka zaudējumi ELVGF nebija nodarīti.

361    Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas Nr. 1258/1999 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka lauku attīstības pasākumus, kas neietilpst 1. mērķa pasākumos un ko veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem, finansē saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

362    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ELVGF finansē tikai intervences, kas ir veiktas atbilstoši Kopienu tiesību normām lauksaimniecības tirgus kopīgai organizācijai. Līdz ar to tas atstāj dalībvalstu ziņā jebkuras citas izmaksātās summas, jo īpaši summas, kuras, atļaujot izmaksāt šajā kontekstā, valstu iestādes pašas ir kļūdaini novērtējušas (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Tiesas 2002. gada 18. aprīļa spriedumu lietā C‑332/00 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑3609. lpp., 44. un 45. punkts; šajā ziņā pēc analoģijas skat. arī Tiesas 1988. gada 24. marta spriedumu lietā 347/85 Apvienotā Karaliste/Komisija, Recueil, 1749. lpp., 52. un 53. punkts).

363    Kā jau tika konstatēts iepriekš 354. un 356. punktā, izdevumu maksimālais apjoms attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem tika pārsniegts un Komisija par to nebija informēta atbilstoši Regulas Nr. 817/2004 51. panta 4. punktā paredzētajai procedūrai.

364    Konstatējusi šo pārkāpumu, Komisija tātad varēja pamatoti pieņemt apstrīdēto lēmumu neatkarīgi no Grieķijas Republikas argumenta, saskaņā ar kuru lauku attīstības programmai noteiktais kopējais maksimālais apjoms 2004. gadā nebija pārsniegts. Ir jāatgādina, ka, lai nodrošinātu lauku attīstības atbalsta shēmas efektivitāti un tās mērķu sasniegšanu, pasākumiem, par kuriem var saņemt atbalstu, ir jābūt saderīgiem ar Kopienas tiesību aktiem, un dalībvalstīm šajā nolūkā ir jāsadarbojas, ievērojot tiesisko regulējumu, kas ietverts regulās, kurās noteikti paredzēti lauku attīstības atbalsta noteikumi, rezultāts, ko nevarētu sasniegt, ja dalībvalstis varētu vairākkārt piešķirt fonda līdzekļus, pārkāpjot piemērojamos noteikumus (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā Nīderlande/Komisija, 118. punkts).

365    Tādējādi ir jāsecina, ka Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu.

366    Līdz ar to desmitais pamats ir jānoraida.

 Par vienpadsmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2006/108/GR un kas izriet no grāmatojumu noskaidrošanas procedūras noteikumu pārkāpuma, kļūdainas Regulas Nr. 296/66 piemērošanas, nepareizas faktu novērtēšanas un samērīguma principa pārkāpuma

367    Grieķijas Republika norāda, ka maksājumu kavējumi, pirmkārt, attiecībā uz laukaugiem, esot radušies pieprasījumu dēļ, kuri esot tikuši apmierināti, un, otrkārt, attiecībā uz liellopu gaļas nozari kompensāciju par turpmākajiem maksājumiem dēļ.

368    Ir jāatgādina, ka finansējuma izdevumi, ko sedz ELVGF, ir jāaprēķina, pieņemot, ka tiek ievēroti lauksaimniecībā piemērojamās tiesību normās paredzētie termiņi. Līdz ar to, ja valsts iestādes atbalsta maksājumu veic pēc termiņa beigām, atbilstoši Regulas Nr. 296/96 preambulas ceturtajam apsvērumam tās rada ELVGF prettiesiskus un tātad nepieļaujamus izdevumus (šajā ziņā skat. Tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedumu lietā C‑253/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑7529. lpp., 126. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑243/05 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑3475. lpp., 116. punkts).

369    Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 296/96 4. pantu (skat. iepriekš 344. punktu) avansus par iegrāmatotajiem izdevumiem saskaņā ar šā panta noteikumiem samazina attiecībā uz izdevumiem, kas samaksāti pēc noteiktajiem termiņiem. Samazināšana, neievērojot nokavēto mēnešu skaitu, notiek tikai tādā gadījumā, ja pēc termiņa samaksātie izdevumi nepārsniedz 4 % no pirms termiņa samaksātajiem izdevumiem vai ir mazāki.

370    Šajā gadījumā ir jānorāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd, ka ir bijuši maksājumu kavējumi. Tā turklāt arī neapstrīd, ka pēc termiņa samaksātie izdevumi pārsniedz 4 % robežu.

371    Līdz ar to tā nekādi šajā gadījumā nepierāda nepareizu faktu novērtēšanu, ne arī to, ka Komisija būtu pārkāpusi Regulu Nr. 296/96 vai grāmatojumu noskaidrošanas procedūras noteikumus.

372    Grieķijas Republika apgalvo, ka attiecīgā korekcija esot bijusi īpaši jāpamato.

373    Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka iemesli, kas bija izvirzīti Vispārējā tiesā, lai pamatotu maksājuma termiņus, jau tika izklāstīti Komisijai 2006. gada 3. jūlija vēstulē, un Komisija tos bija noraidījusi tādēļ, ka izvirzītais pamatojums nevarēja attaisnot maksājuma kavējumus. Turklāt divpusējās sanāksmes protokolā ir norādīts, ka korekcija tika atstāta tādēļ, ka saistībā ar tiesas procesiem 4 % robežai bija jābūt pietiekamai. Turklāt attiecībā uz korekcijām liellopu gaļas nozarē no administratīvā procesa izriet, ka Komisija ir samazinājusi korekcijas apmēru maksājumu pārsniegšanas dēļ, lai novērstu dubultas korekcijas piemērošanu, un ka tā to ņēma vērā attiecībā uz novēlotiem maksājumiem. Kopsavilkuma ziņojumā ir ietverta detalizēta tabula, kurā atspoguļota jau izdarīto atskaitījumu finansiālā ietekme uz novēlotiem maksājumiem.

374    Līdz ar to Grieķijas Republika, kas bija cieši iesaistīta apstrīdētā lēmuma izstrādes procesā, zināja iemeslus, kādēļ Komisija uzskatīja, ka attiecīgā korekcija ir pamatota. Tā turklāt nemin nevienu iemeslu vai juridisko pamatu, kādēļ būtu nepieciešams sniegt īpašāku pamatojumu nekā tas, ko šajā jomā pieprasa iepriekš atgādinātā pastāvīgā judikatūra (skat. iepriekš 73. punktu). No tā izriet, ka iebildums, kas izriet no pamatojuma nesniegšanas, ir jānoraida.

375    Grieķijas Republika arī apgalvo, ka ir pieļauts samērīguma principa pārkāpums, jo Komisija esot piemērojusi Regulā Nr. 296/96 paredzēto korekcijas skalu, neīstenojot savu rīcības brīvību.

376    Kā uzsver Komisija, Regulas Nr. 296/95 4. panta 2. punkta pirmajā daļā Komisijai nav piešķirta nekāda rīcības brīvība.

377    Ir skaidrs, ka Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta otrajā daļā Komisijai ir atļauts piemērot citu grafiku, ja pastāv īpaši vadības nosacījumi vai ja dalībvalstis ir iesniegušas pamatotus attaisnojumus.

378    Tomēr tā ir tiesību norma, ar ko ievieš izņēmumus, un līdz ar to ir jāinterpretē šauri (iepriekš 368. punktā minētais 2007. gada 12. septembra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 115. punkts).

379    Turklāt Grieķijas Republikai ir jāpierāda, ka ir izpildīti Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta otrās daļas nosacījumi, proti, jāpierāda, ka attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem ir izpildīti īpaši vadības nosacījumi, vai jāiesniedz pietiekami pamatoti attaisnojumi. Grieķijas Republikai tostarp ir jāpierāda, ka kavējumi nepārsniedza saprātīgas robežas (šajā ziņā skat. Tiesas 2003. gada 18. septembra spriedumu lietā C‑331/00 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑9085. lpp., 117. punkts, un iepriekš 63. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 372. punkts).

380    Šajā gadījumā tai ir jāpierāda, ka attiecībā uz laukaugiem pastāvēja iepriekš iesniegti pieprasījumi, kuru izvērtēšana attaisnoja maksājumu kavējumus (šajā ziņā skat. iepriekš 63. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 375. punkts). Tas tā nav šajā gadījumā. Grieķijas Republika turklāt nav pamatojusi maksājumu kavējumus attiecībā uz kompensācijām liellopu gaļas nozarē.

381    Līdz ar to iebildums, kas izriet no samērīguma principa pārkāpuma, ir jānoraida.

382    Visbeidzot Grieķijas Republika norāda, ka ELVGF nebija nodarīti zaudējumi, jo samazinājums EUR 4 678 975,85 apmērā saskaņā ar Regulu Nr. 296/96 tika piemērots avansa maksājumu stadijā, proti, summa bija lielāka par galīgo korekciju.

383    Tomēr šo argumentu nevar pieņemt. Kā tika atgādināts iepriekš (skat. iepriekš 368. punktu), finansējuma izdevumi, ko sedz ELVGF, ir jāaprēķina, pieņemot, ka šis termiņš tiek ievērots. Līdz ar to, ja Grieķijas iestādes atbalsta maksājumu veic pēc termiņa beigām, tās rada ELVGF nepieļaujamus izdevumus (šajā ziņā skat. iepriekš 368. punktā minēto 1999. gada 28. oktobra spriedumu lietā Itālija/Komisija, 126. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 20. jūnija spriedumu lietā T‑251/04 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 78. punkts). Šajā ziņā argumentam, saskaņā ar kuru galīgi uzliktā korekcija (proti, EUR 4 521 536,62 apmērā) ir zemāka nekā sākotnēji veiktais atskaitījums (proti, EUR 4 678 975,85 apmērā), nav nozīmes.

384    No visa iepriekš minētā izriet, ka vienpadsmitais pamats tātad ir jānoraida.

385    Līdz ar to prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

386    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Grieķijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Forwood Dehousse Schwarcz

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 22. janvārī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

1.  Vispārējais tiesiskais regulējums kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanai

2.  Komisijas pamatnostādnes

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Par prasības apjomu

2.  Par pirmo un otro pamatu, kas attiecas uz “augļu un dārzeņu – citrusaugu pārstrādes” nozari

Kopienu tiesiskais regulējums

Kopsavilkuma ziņojums

Vispārējās tiesas vērtējums

Par pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdainu dokumentu Nr. VI/5330/97 un 17933/2000 interpretāciju un piemērošanu

Par otro pamatu, kas atteicas uz kļūdainu faktu vērtējumu un uzlikto korekciju nesamērīgo raksturu

3.  Par trešo pamatu, kas attiecas uz kokvilnas nozarē piemērotajām korekcijām

Kopienu tiesiskais regulējums

Kopsavilkuma ziņojums

Vispārējās tiesas vērtējums

Par trešo daļu, kas attiecas uz Komisijas konstatējumu saistībā ar trūkumiem IVKS iespējami kļūdaino raksturu

Par ceturto daļu, kas atteicas uz Komisijas konstatējumu saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem iespējami kļūdaino raksturu

Par piekto daļu, kas attiecas uz Komisijas konstatējumu attiecībā uz pārbaudēm uz vietas iespējami kļūdaino raksturu

Par pirmo un otro daļu, kas attiecas uz finanšu korekcijas nesamērīgo raksturu

4.  Par sesto pamatu attiecībā uz korekcijām, kas piemērotas piemaksu par liellopiem un ekstensifikācijas maksājumu nozarē

Kopienu tiesiskais regulējums

Pārbaudes

Piemaksa par nokaušanu

Ekstensifikācijas maksājumi

Kopsavilkuma ziņojums

Vispārējās tiesas vērtējums

Pārbaudes piemaksu par liellopiem jomā

–  Par kontrolpārbaudēm

–  Par pārbaudēm uz vietas

Par korekcijām attiecībā uz ekstensifikācijas maksājumiem

5.  Par devīto pamatu, kas attiecas uz olīveļļas nozarei piemērotajām korekcijām

Kopienu tiesiskais regulējums

Par elektroniskajām datnēm

Par olīvu audzēšanas reģistru

Par ražas deklarācijām un pārbaudēm

Par eļļas spiestuvēm

Kopsavilkuma ziņojums

Vispārējās tiesas vērtējums

Par uzlikto korekciju iespējami kļūdaino raksturu

–  Par elektronisko datņu nefunkcionalitāti

–  Par olīvu audzēšanas reģistra izveides nepabeigšanu

–  Par ražas deklarāciju neuzticamību

–  Par trūkumiem uz vietas veiktajās pārbaudēs

–  Par trūkumiem eļļas spiestuvju pārbaudēs

–  Par AYMEEE ieteikto sankciju nepietiekamu ievērošanu

Par piemērotās korekcijas līmeni, samērīguma principa pārkāpumu un nepietiekamu pamatojumu

6.  Par desmito un vienpadsmito pamatu, kuri attiecas uz korekcijām, kas piemērotas izdevumiem finanšu revīzijas nozarē

Kopienu tiesiskais regulējums

Maksājuma termiņi

Maksājuma termiņi attiecībā uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem

Kopsavilkuma ziņojums

Vispārējās tiesas vērtējums

Par desmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2005/70/GR un kas izriet no grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un Regulas Nr. 817/2004 noteikumu pārkāpuma, pamatojuma nesniegšanas un samērīguma principa pārkāpuma

Par vienpadsmito pamatu, kas attiecas uz izmeklēšanu ar atsauces numuru FA/2006/108/GR un kas izriet no grāmatojumu noskaidrošanas procedūras noteikumu pārkāpuma, kļūdainas Regulas Nr. 296/66 piemērošanas, nepareizas faktu novērtēšanas un samērīguma principa pārkāpuma

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – grieķu.