Language of document :

Prasība, kas celta 2008. gada 6. februārī - Grieķijas Republika/Komisija

(lieta T-46/09)

Tiesvedības valoda - grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji - B. Kontolaimos, I. Chalkias un S. Charitaki, valsts juridiskie pārstāvji, un S. Papaioannou, Valsts juridiskā dienesta pārstāvis procesā)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt un grozīt apstrīdēto lēmumu saskaņā ar turpinājumā detalizēti norādīto un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek apstrīdēts Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums C (2008) 7820, galīgā redakcija, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz dažus izdevumus, kas dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) ietvaros, par kuru prasītāja tika informēta ar paziņojumu SG-Greffe (2008) D 207864/09-12-2008.

Savas prasības atbalstam prasītāja norāda uz divpadsmit pamatiem.

Proti, attiecībā uz citrusaugļkopības nozari un saskaņā ar pirmo atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija tiktāl, ciktāl runa ir par ierosināto korekciju, ir nepareizi interpretējusi un kļūdaini piemērojusi Komisijas aktus AGRI VI 5330/97, AGRI 61495/2002/REV I un AGRI/60637/2006 (ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas finanšu seku aprēķināšana - Prasījumu nepamatojums - Recidīvs), jo nebija pamatuzraudzības nepietiekamība, kā arī nebija nepilnības atbalsta citrusaugļkopības nozarei regulējumā, bet saskaņā ar otro atcelšanas pamatu tā apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini izvērtējusi faktiskos apstākļus un noteikusi nesamērīgu finanšu korekciju, jo bija veiktas administratīvās un grāmatvedības pārbaudes, un samaksa, kas tika veikta skaidrā naudā, attiecās tikai uz vienu gadījumu.

Attiecībā uz valsts atbalstu kokvilnas nozarei un, balstoties uz trešo atcelšanas pamatu, prasītāja norāda uz pieciem īpašiem argumentiem: a) pēc tās uzskatiem korekcija ir patvaļīga un nesamērīga, jo netika ņemti vērā sistēmas uzlabojumi un grozījums, kas novēloti 2001. gadā tika izdarīts attiecībā uz valsts atbalstu kokvilnas nozarē; b) ņemot vērā, ka pārbaudes sistēma attiecībā uz diviem periodiem nebija viena un tā pati, korekcijai attiecībā uz katru gadu vajadzēja būt atšķirīgai; c) Integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS) bija nodrošinājis valsts atbalsta kokvilnas nozarei; d) vides pasākumi bija pārbaudīti savlaicīgi un e) virsmu (5%) uzraudzība vietā un laikā bija savlaicīga un efektīva.

Tiktāl, ciktāl attiecībā uz prēmijām, kas tika piešķirtas liellopu gaļas nozarē, un saskaņā ar ceturto atcelšanas pamatu prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tas tika pieņemts, pārkāpjot saprātīgu grāmatošanas procedūras termiņu, un tas ir jāatceļ, jo to pieņēma ratione temporis [attiecīgajā brīdī] nekompetenta iestāde un/vai tas tika pieņemts pēc tam, kad bija pārkāptas Komisijas tiesības un/vai ar to tiek pārkāpta dalībvalstu tiesiskā drošība.

Ar piekto atcelšanas pamatu prasītāja pakārtoti apgalvo, ka Komisijas lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka, nosakot korekciju, šis lēmums attiecas uz laika periodu, kurš bija pirms kopīgās vēstules par kompromisu vai, jā tādas nebija, pirms apsvērumu vēstules nosūtīšanas.

Ar sesto atcelšanas pamatu un it īpaši attiecībā uz korekcijas noteikšanas iemesliem, prasītāja apgalvo, ka ir kļūdaini interpretēts un piemērots Regulas (EK) Nr. 1258/99 1 7. pants un norādes, kļūdaini izvērtēti faktiskie apstākļi un pierādījumi un tāpat pieļautas kļūdas faktos, kā arī nav sniegts pamatojums.

Attiecībā uz valsts atbalstu olīveļļas nozarei un saskaņā ar septīto atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tas tika pieņemts, pārsniedzot saprātīgu grāmatojuma procedūrai noteikto termiņu, un tas ir jāatceļ, jo to pieņēma iestāde, kura attiecīgajā brīdī ratione temporis nebija nekompetenta, un/vai tas tika pieņemts pēc tam, kad bija pārkāptas Komisijas tiesības un/vai tiktāl, ciktāl ar to tiek pārkāptas dalībvalstu tiesiskā drošība.

Ar astoto atcelšanas pamatu prasītāja pakārtoti apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo korekcija tika noteikta par laika periodu pirms kopīgās vēstules par kompromisu vai, ja tādas nebija, pirms apsvērumu vēstules nosūtīšanas.

Ar devīto atcelšanas pamatu un it īpaši tiktāl, ciktāl attiecībā uz korekcijas piemērošanas iemesliem, prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu ir jāatceļ, jo ir kļūdaini interpretēta Regula (EK) Nr. 1258/99 un Regula (EK) Nr. 1663/95 2, Norādes VI/5330/97 un AGRI/61495/2002 un atsevišķi Regulas (EEK) Nr. 2261/84 3 (16. pants), Regulas (EK) Nr. 2366/98 4 (27. un 28. pants) un Regulas (EK) Nr. 1638/98 5 (2. pants un 2 a pants) noteikumi, kļūdas faktos, nepareizi izvērtēti faktiskie apstākļi, trūkst pamatojuma, kā arī pārkāpts samērīguma princips.

Visbeidzot, attiecībā uz maksimālā korekciju/novēloto maksājumu finanšu sliekšņa pārsniegšanu un ar desmito atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka ir jāatceļ apstrīdētais lēmums tiktāl, ciktāl tas attiecas uz izmeklēšanu FA/2005/70, jo ar to tiek pārkāptas tiesību normas attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un Regula (EK) Nr. 817/2004 6, kā arī tajā nav norādīts pamatojums un ar to tiek pārkāpts samērīguma princips.

Ar vienpadsmito atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmumu ir jāatceļ arī tādēļ, ka nodaļā, kas attiecas uz revīzijas izmeklēšanu FA/2006/108, ir pārkāptas tiesību normas attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un kļūdaini piemērota Regula (EK) Nr. 296/96 7, nepareizi izvērtēti fakti, trūkst pamatojuma un pārkāpts samērīguma princips, savukārt nobeigumā ar divpadsmito atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma nodaļā attiecībā uz izmeklēšanu FA/2006/137 nav norādīts pietiekošs pamatojums.

____________

1 - Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).

2 - Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 159, 6. lpp.).

3 - Padomes 1984. gada 17. jūlija Regula (EEK) Nr. 226/841, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām (OV L 208, 3. lpp.).

4 - Komisijas 1998. gada 30. oktobra Regula (EK) Nr. 2366/98, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus olīveļļas ražošanas atbalsta sistēmas piemērošanai 1998./1999., 1999./2000. un 2000./2001. tirdzniecības gadam (OV L 293, 50. lpp.).

5 - Padomes 1998. gada 20. jūlija Regula (EK) Nr. 1638/98, ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (OV L 210, 32. lpp.).

6 - Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 153, 31. lpp.).

7 - Komisijas 1996. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2776/88 (OV L 39, 5. lpp.).