Lieta T‑76/11
Spānijas Karaliste
pret
Eiropas Komisiju
Zveja – Zivju resursu saglabāšanas pasākumi – Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pants – Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas – Piemērošana laikā – Tiesiskā noteiktība – Interpretācija, kas garantē primāro tiesību ievērošanu – Sodu tiesiskuma princips – Atpakaļejoša spēka aizliegums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 21. novembra spriedums
1. Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Materiālo tiesību normas atpakaļejošais spēks – Nosacījumi
2. Zveja – Jūras resursu saglabāšana – Zvejas kvotu sistēma – Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas – Regula Nr. 1004/2010 – Juridiskais pamats – Regulas 1224/2009 105. pants – Piemērošana laikā
(Padomes Regulas Nr. 1224/2009 105. pants; Komisijas Regula Nr. 1004/2010)
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā noteiktība – Piemērojamība
4. Zveja – Jūras resursu saglabāšana – Zvejas kvotu sistēma – Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas – Regula Nr. 1004/2010 – Juridiskais pamats – Regulas 1224/2009 105. pants – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1224/2009 105. pants; Komisijas Regula Nr. 1004/2010)
5. Zveja – Jūras resursu saglabāšana – Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas – Regula Nr. 1004/2010 – Juridiskais pamats – Regulas 1224/2009 105. pants – Samazinājumi, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā pirms Regulas Nr. 1224/2009 – Sodu tiesiskuma principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 847/96 5. pants, Regulas Nr. 2371/2002 23. panta 4. punkts un Regulas Nr. 1224/2009 105. pants; Komisijas Regula Nr. 1004/2010)
6. Zveja – Jūras resursu saglabāšana – Zvejas kvotu sistēma – Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas – Samazinājumi, kas nav sods – Pakļaušana sodu tiesiskuma principam – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 847/96 5. panta 1. punkts un Regulas Nr. 2371/2002 23. panta 4. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 26. punktu)
2. Vienīgais juridiskais pamats, ar kuru Komisija varēja pamatot Regulu Nr. 1004/2010 par atvilkumu veikšanu no dažām nozvejas kvotām [par nozvejas kvotu samazinājumiem] 2010. gadā, pamatojoties uz pārzvejas gadījumiem iepriekšējā gadā, bija Regulas Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, 105. pants. Šī panta interpretācijas, saskaņā ar kuru tas nebija piemērojams kvotu pārsniegumiem pirms 2010. gada 1. janvāra, sekas būtu, ka šo pārsniegumu rezultātā nenotiktu samazinājumi un tātad tiem nebūtu seku. Šāds rezultāts būtu acīmredzamā pretrunā Regulas Nr. 1224/2009 mērķiem, it īpaši mērķim panākt pilnīgu zvejas iespēju robežu ievērošanu.
Turklāt Komisijai ir pienākums sekot skaidrajiem Savienības likumdevēja norādījumiem un piemērot Regulas Nr. 1224/2009 105. pantu no 2010. gada 1. janvāra. Gadījumā, ja šī panta piemērošana situācijām, kas notikušas pirms tā stāšanās spēkā vai pirms tā pagaidu piemērojamības, šķiet problemātiska, ievērojot tiesiskās noteiktības principu, tai tas ir jāinterpretē šauri, lai nodrošinātu šī primāro tiesību principa ievērošanu.
(sal. ar 32. un 34. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 39. punktu)
4. Pamatojot Regulu Nr. 1004/2010, ar kuru ir samazinātas konkrētas 2010. gadā piešķirtās kvotas tādēļ, ka iepriekšējos gados tās ir pārsniegtas, ar Regulas Nr. 1224/2009, kas ir piemērojama kopš 2010. gada 1. janvāra, 105. pantu, Komisija ir piemērojusi jaunu tiesisko regulējumu faktiem, kas ir notikuši agrākā tiesiskā regulējuma darbības laikā. Tomēr saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā pirms Regulas Nr. 1224/2009 105. panta, Komisija jau bija tiesīga samazināt par konkrētu gadu piešķirtās kvotas tādēļ, ka ir pārsniegtas kvotas ne tikai iepriekšējā gadā, bet arī gados pirms tā. Tā kā Komisija nav pakļāvusi šos pārsniegumus mazāk labvēlīgai kārtībai nekā tā, kas bija paredzēta to norises laikā spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, tā nav pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu.
(sal. ar 40., 41., 64. un 65. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 67., 68., 78. un 80.–83. punktu)
6. Regulas Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 23. panta 4. punktā un Regulas Nr. 847/96, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, 5. panta 1. punktā paredzētie samazinājumi nav sodi, un tātad uz tiem neattiecas sodu tiesiskuma princips.
Savienības zvejas kvotu sistēmas mērķis ir nodrošināt zivju resursu ilglaicīgu saglabāšanos un izmantošanu. Kvotu samazinājumu mērķis ir panākt kvotu ievērošanu, un tātad tiem ir tāds pats mērķis.
Tikai tas, ka samazinājumiem ir šāds mērķis, neļauj izslēgt, ka runa ir par sodiem iepriekš minētā principa izpratnē, jo arī represīviem pasākumiem var būt šādi mērķi. Tomēr pasākums, kas vienīgi paredz kompensāciju par nodarīto kaitējumu un kas tātad vienīgi atjauno statu quo ante, nav represīvs pasākums sodu tiesiskuma principa izpratnē.
Šajā ziņā Regulas Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktā un Regulas Nr. 847/96 5. panta 1. punktā ir paredzēti vienīgi samazinājumi, ko veido vienkārša pārsniegto kvotu kompensācija, un tātad nav paredzēti sodi, tas ir, pasākumi, kas pārsniegtu šo kompensāciju.
Protams, ir taisnība, ka tajos ir paredzēti reizinātāji samazinājumu aprēķināšanai. Tomēr šie reizinātāji nevar tikt uzskatīti par sodiem, kas pārsniedz mērķi kompensēt, jo tie ir vērsti uz to, lai garantētu ar kvotu pārsniegšanu nodarītā kaitējuma pilnīgu atlīdzināšanu. Pārmērīga nozveja negatīvi ietekmē attiecīgo krājumu atjaunošanās spēju, to atjaunošanās var palēnināties, un tie var samazināties.
(sal. ar 70.–72., 76. un 78. punktu)