VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 15. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu – Grafiska preču zīme “HOT” – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstoša rakstura neesamība – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts – Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrais teikums – Pretapelācijas sūdzība Apelācijas padomē – Regulas (EK) Nr. 216/96 8. panta 3. punkts – Pretprasība Vispārējā tiesā – 1991. gada 2. maija Reglamenta 134. panta 3. punkts
Lieta T‑611/13
Australian Gold LLC, Indianapolisa, Indiāna (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Poch un S. Hanne, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Effect Management & Holding GmbH, Feklabruka [Vöcklabruck] (Austrija), ko pārstāv H. Pernez, advokāts,
par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1881/2012‑4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Australian Gold LLC un Effect Management & Holding GmbH.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents) un L. Madise [L. Madise],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 21. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 15. jūlijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 21. jūlijā,
pēc tiesas sēdes 2015. gada 27. februārī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Persona, kas iestājusies lietā, Effect Management & Holding GmbH ir īpašniece šādam grafiskam apzīmējumam, kam ir 2009. gada 13. augustā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (PIĪO) iegūta starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu:
2 Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) saņēma paziņojumu par šo reģistrāciju 2009. gada 12. novembrī un ar 2010. gada 26. novembra lēmumu piešķīra aizsardzību Savienības teritorijā precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām izpratnē un kas atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie līdzekļi, tostarp šampūni, dušas želejas, ķermeņa losjoni, masāžas eļļas, želejas, sejas krēmi”;
– 5. klase: “medicīnas vajadzībām paredzētās higiēnas preces; uztura bagātināšanas produkti (medicīniskiem nolūkiem); farmācijā izmantojamas ziežvielas”.
3 2011. gada 6. aprīlī prasītāja Australian Gold LLC lūdza atzīt strīdīgās preču zīmes spēkā neesamību atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
4 Ar ITSB Anulēšanas nodaļas 2012. gada 10. augusta lēmumu šis pieteikums tika daļēji apmierināts un apstrīdētā preču zīme tika atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; ziepēm; parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”, kas ietilpst 3. klasē, kā arī attiecībā uz “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem); farmācijā izmantojamām ziežvielām”, kas ietilpst 5. klasē.
5 2012. gada 10. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apelācijas sūdzību ITSB par Anulēšanas nodaļas lēmumu, ciktāl ar to tika apmierināts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu. Savā atbildes rakstā, kas iesniegts 2013. gada 20. februārī, prasītāja ar pretapelācijas sūdzību vērsās pret Anulēšanas nodaļas lēmumu, kas tai nebija labvēlīgs.
6 Ar 2013. gada 10. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome daļēji atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu, ciktāl ar to apstrīdētā preču zīme bija atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; ziepēm; parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”, kā arī attiecībā uz “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)”. Tā uzskatīja, ka minētās preču zīmes vārdiskais elements “hot” nebija aprakstošs un tam bija atšķirtspēja attiecībā uz konkrētajām precēm (apstrīdētā lēmuma 13.–42. punkts). Turklāt, apstiprinot Anulēšanas nodaļās vērtējumus attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”, tā grozīja šo lēmumu, atzīstot šīs preču zīmes spēkā neesamību tikai attiecībā uz precēm “masāžas eļļas, želejas”, kas ietilpst 3. klasē, un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”, kas ietilpst 5. klasē (apstrīdētā lēmuma 47. punkts). Tāpat tā uzskatīja, ka prasītājas minētajā pretapelācijas sūdzībā iekļautie apsvērumi, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, iesniegto apelācijas sūdzību, bija iesniegti novēloti, un tie netika izskatīti (apstrīdētā lēmuma 44.–46. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atcelts Anulēšanas nodaļas lēmums un ciktāl tajā nav izvērtēta tās pretapelācijas sūdzības pamatotība;
– noraidīt personas, kas iestājusies lietā, iesniegto apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
9 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atcelts Anulēšanas nodaļas lēmums;
– grozīt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atzīta apstrīdētas preču zīmes spēkā neesamība attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”;
– apstiprināt Anulēšanas nodaļas lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz “tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļiem” un “medicīnas vajadzībām paredzētām higiēnas precēm”;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 Personas, kas iestājusies lietā, pirmais un trešais prasījums, kā tā to apstiprināja tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu, kas ir ierakstīts tiesas sēdes protokolā, attiecas uz prasītājas celtās prasības noraidīšanu.
Juridiskais pamatojums
11 Prasītāja savas prasības pamatojumam būtībā izvirza trīs pamatus: pirmkārt, tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpums atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrajam teikumam, otrkārt, grozītās Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz ITSB Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), 8. panta 3. punkta neievērošana un, treškārt, Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.
12 Savukārt persona, kas iestājusies lietā, lūdzot Vispārējai tiesai grozīt apstrīdēto lēmumu, ir izmantojusi 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas reglamenta 134. panta 3. punktā paredzēto iespēju savā atbildes rakstā izvirzīt prasījumus par Apelācijas padomes lēmuma atcelšanu vai grozīšanu, kas nav minēti prasības pieteikumā. Prasītāja un ITSB neizmantoja saskaņā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 135. panta 3. punktu doto iespēju iesniegt procesuālo rakstu, ar ko vienīgi tiktu atbildēts uz prasījumiem, kas pirmo reizi izvirzīti personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstā, un izteica viedokli par personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu tiesas sēdē saskaņā ar sacīkstes principu. Ievērojot šo principu, personai, kas iestājusies lietā, tāpat bija iespēja tiesas sēdē iesniegt savus argumentus, atbildot uz prasītājas un ITSB apgalvojumiem.
13 Lai pamatotu savu atbilstoši 1991. gada 2. maija Reglamenta 134. panta 3. punktam iesniegto pieteikumu, persona, kas iestājusies lietā, izvirza vienu pamatu, kurš balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu. Šī pamata atbalstam izvirzītie argumenti tiks izvērtēti kopā ar prasītājas trešā pamata atbalstam izvirzītajiem argumentiem.
Par prasītājas izvirzīto pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpumu
14 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini kā novēlotus noraidījusi tās apsvērumus, kas iesniegti, atbildot uz apelācijas sūdzību, kuru Apelācijas padomē iesniedza persona, kas iestājusies lietā. Ciktāl šajos apsvērumos ir ietverti argumenti, ar kuriem tiek apstrīdēta apelācijas sūdzība, kas iesniegta Apelācijas padomē, kā arī Bundespatentgericht (Federālā Patentu tiesa, Vācija) lēmums, kas pamato šos argumentus, Apelācijas padome, lēmumā par apelācijas sūdzību neņemot vērā šos argumentus un šo pierādījumu, esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu.
15 Kā to tostarp savā atbildes rakstā ir atzinis ITSB, jāuzskata, ka Apelācijas padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas apsvērumi esot tikuši iesniegti ar novēlošanos.
16 2012. gada 20. decembrī prasītāja saņēma ITSB vēstuli, kurā tai tika paziņots par personas, kas iestājusies lietā, Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību. ITSB savā vēstulē norādīja, ka prasītājas rīcībā ir divi mēneši savu apsvērumu par šo apelācijas sūdzību iesniegšanai. Tādējādi atbilstoši grozītajai Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. punkts), 65. noteikuma 1. punktam, to skatot kopā ar 70. noteikuma 2. un 4. punktu, šis divu mēnešu termiņš beidzās 2013. gada 20. februārī, nevis 2013. gada 19. februārī, kā Apelācijas padome to apstiprināja apstrīdētajā lēmumā (45. punkts). Tā kā prasītājas apsvērumi tika iesniegti 2013. gada 20. februārī, Apelācijas padome tos nevarēja noraidīt kā novēlotus. Tādējādi tā ir lēmusi par personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību, neņemot vērā prasītājas apsvērumus un neievērojot Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu.
17 Taču ITSB apgalvo, ka šajā gadījumā šis pārkāpums nekādas sekas neradīja, jo Apelācijas padome nebūtu pieņēmusi prasītājas argumentāciju, ja arī tā būtu izvērtējusi tās pamatotību.
18 No judikatūras par Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu faktiski izriet, ka tad, ja šī norma, kuras mērķis ir aizsargāt tiesības uz aizstāvību, jo tajā ir minēts, ka ITSB lēmumi “balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus”, netiek ievērota, tas var padarīt administratīvo procesu par spēkā neesošu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka procesam varētu būt citāds iznākums, ja pārkāpums netiktu izdarīts (skat. spriedumu, 2009. gada 12. maijs, Jurado Hermanos/ITSB (“JURADO”), T‑410/07, Krājums, EU:T:2009:153, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Šajā gadījumā nav pierādīts, ka Apelācijas padome būtu varējusi izdarīt citu secinājumu, ja tā būtu ņēmusi vērā argumentus un pierādījumu, kuri ietverti prasītājas apsvērumos, kas sniegti atbildē uz Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību.
20 Pirmkārt, prasītāja savos apsvērumos ir tikai norādījusi uz saviem Anulēšanas nodaļā iesniegtajiem argumentiem un citējusi atsevišķus minētās nodaļas lēmuma izvilkumus. Tādējādi, tā kā Apelācijas padomei ir jāpamato savs lēmums ar visiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieki ir izvirzījuši nodaļā, kura izskatīja lietu pirmajā instancē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 10. jūlijs, La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), T‑323/03, Krājums, EU:T:2006:197, 56.–58. punkts un tajā minētā judikatūra), nevar uzskatīt, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā prasītājas apsvērumos izvirzīto argumentu, kādēļ tā būtu varējusi izdarīt citu secinājumu.
21 Otrkārt, kā izriet no pastāvīgās judikatūras, ITSB nav saistoši dalībvalstu līmenī pieņemtie lēmumi, pat ja tā tos var ņemt vērā (skat. spriedumu, 2013. gada 21. marts, Event/ITSB – CBT Comunicación Multimedia (“eventer EVENT MANAGEMENT SYSTEMS”), T‑353/11, EU:T:2013:147, 58. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, apstrīdētā lēmuma 42. punktā varēja uzskatīt, ka tā nevarēja ņemt vērā valsts iestāžu un tiesu lēmumus (skat. turpmāk 60.–65. punktu). Tātad nevar uzskatīt, ka šīs lietas apstākļos Apelācijas padome varētu izdarīt citu secinājumu, ja tā būtu atzinusi par pieņemamiem prasītājas apsvērumiem pievienoto Bundespatentgericht lēmumu, kā arī minētajos apsvērumos iekļautos šī lēmuma izvilkumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Tuzzi fashion/ITSB – El Corte Inglés (“Emidio Tucci”), T‑535/08, EU:T:2012:495, 91. punkts).
22 Tāpēc pamats, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpumu, ir jānoraida.
Par prasītājas izvirzīto pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta pārkāpumu
23 Prasītāja apgalvo, ka, kļūdaini kā novēlotus noraidot tās apsvērumus, kas iesniegti, atbildot uz apelācijas sūdzību, kuru Apelācijas padomē iesniedza persona, kas iestājusies lietā, tāpat nav ievērots Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkts, jo šie apsvērumi ietver pretapelācijas sūdzību, kurā tiek lūgts daļēji atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu un kuru Apelācijas padome neesot izskatījusi.
24 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Apelācijas padome kļūdaini ir noraidījusi prasītājas apsvērumus kā novēlotus (skat. iepriekš 15. un 16. punktu).
25 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu “inter partes procedūrās atbildētājs savā atbildē (pretapelācijas sūdzībā) var lūgt pieņemt lēmumu atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu jautājumā, kas nav skarts apelācijā”.
26 Tādēļ, nepārbaudot prasītājas apsvērumos ietverto pieteikumu par Anulēšanas nodaļas lēmuma daļēju atcelšanu, Apelācijas padome nav ievērojusi Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu. Tāpēc pamats par šīs normas pārkāpumu ir pamatots.
Par prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem pamatiem, kas balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu
27 Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā saistībā ar “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; ziepēm; parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”, un “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)” ir analizējusi dažādās vārda “hot” nozīmes kā tostarp augsto temperatūru, pikanto garšu vai stimulējošo raksturu, tādējādi secinot, ka apstrīdētajai preču zīmei neesot aprakstoša rakstura attiecībā uz šīm precēm (apstrīdētā lēmuma 15.–34. punkts). Turpretim attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”, tā kā tās tiek uzklātas karstā veidā vai rada termisku iedarbību, tā uzskatīja, ka minētā preču zīme esot aprakstoša attiecībā uz šīm precēm (apstrīdētā lēmuma 17. punkts). Tāpat tā uzskatīja, ka šai preču zīmei, izņemot preces, attiecībā uz kurām tai ir aprakstošs raksturs, proti, “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”, esot atšķirtspēja attiecībā uz citām precēm, jo, lai gan tai ir vāja pozitīvā konotācija, apzīmējuma īsums neļaujot patērētājam to sajaukt ar reklāmas saukli (apstrīdētā lēmuma 36.–41. punkts). Visbeidzot tā atgādināja par valsts iestāžu lēmumu, kas pieņemti attiecībā uz šo pašu preču zīmi, nesaistošo raksturu (apstrīdētā lēmuma 10. un 42. punkts).
28 Prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd, ka nav ņemts vērā taisnstūra rāmis ap vārdu “hot” kā minētā vārda grafiskais atveidojums, un tāpēc nevēršas pret to, ka apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura un atšķirtspējas pārbaude ir veikta vienīgi uz jēdziena “hot” pamata (apstrīdētā lēmuma 13. punkts). Tās neapstrīd arī faktu, ka šī pārbaude tika veikta, ņemot vērā sarakstu ar precēm, kuras ir aprakstītas franču valodā, kas ir starptautiskās reģistrācijas valoda (apstrīdētā lēmuma 10. punkts).
29 Toties prasītāja, kā arī persona, kas iestājusies lietā – savas pretapelācijas sūdzības pamatojumam – apstrīd tām katrai nelabvēlīgos Apelācijas padomes vērtējumus attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu un atšķirtspēju. Tāpat prasītāja kritizē to, ka nav ņemti vērā valsts iestāžu lēmumi par šo pašu preču zīmi.
Par iebildumiem par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu
30 Prasītāja pretēji Apelācijas padomes apsvērumiem uzskata, ka no preču zīmju aprakstošā rakstura pārbaudē piemērojamajiem principiem izriet, ka preču zīme, ko veido vārds “hot”, ir aprakstoša attiecībā uz visiem “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; ziepēm; parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”, un “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)”. Vārds “hot” kā norāde par šo preču temperatūru vai lietošanas temperatūru esot norāde, ko var izmantot visām attiecīgajām precēm. Prasītājas skatījumā, arī citas “hot” nozīmes, tostarp “moderns”, “pievilcīgs”, “seksuāls”, attiecībā uz konkrētajām precēm ir cits šī vārda lietošanas veids.
31 Savukārt persona, kas iestājusies lietā, apstrīd Apelācijas padomes veikto apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura vērtējumu attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” (3. klase) un “farmācijā izmantojamām ziežvielām” (5. klase). Tā apgalvo, ka, ja farmācijā izmantojamās ziežvielas radot dedzinošu sajūtu vai sildošu efektu, tās neatbilstot to mērķim, un ka želejas, kas rada sildošu efektu, ietilpstot 5. klasē, nevis 3. klasē un, visbeidzot, ka karstuma sajūtu masāžas laikā rada roku berze, nevis masāžas eļļa.
32 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu netiek reģistrētas “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.
33 Atbilstoši judikatūrai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj situāciju, ka tajā minētie apzīmējumi vai norādes varētu tikt rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes. Tādējādi šīs normas mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, Krājums, EU:C:2003:579, 31. punkts; 2002. gada 27. februāris, Ellos/ITSB (“ELLOS”), T‑219/00, Krājums, EU:T:2002:44, 27. punkts, un 2012. gada 2. maijs, Universal Display/ITSB (“UniversalPHOLED”), T‑435/11, EU:T:2012:210, 14. punkts).
34 Turklāt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var norādīt to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem reģistrācija pieteikta, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir tādi apzīmējumi vai norādes, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (spriedumi ITSB/Wrigley, minēts 33. punktā, EU:C:2003:579, 30. punkts, un “UniversalPHOLED”, minēts 33. punktā, EU:T:2012:210, 15. punkts).
35 No tā izriet – lai apzīmējumam piemērotu šajā normā paredzēto aizliegumu, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādu no to īpašībām (skat. spriedumu “UniversalPHOLED”, minēts 33. punktā, EU:T:2012:210, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Visbeidzot ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to izprot konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2005. gada 7. jūnijs Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancial Services”), T‑316/03, Krājums, EU:T:2005:201, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Šajā gadījumā Apelācijas padome uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa attiecībā uz reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma aprakstošā rakstura uztveri esot angliski runājošs patērētājs (apstrīdētā lēmuma 14. punkts). Šī konkrētās sabiedrības daļas definīciju, kuru prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējušas, ir jāuzskata par atbilstošu.
– Par personas, kas iestājusies lietā, norādīto apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura neesamību attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”
38 Personas, kas iestājusies lietā, izvirzītie argumenti, lai pamatotu apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura neesamību attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”, ir jānoraida.
39 Protams, persona, kas iestājusies lietā, pareizi apgalvo, ka vārds “hot”, lai arī tas norāda uz augstu temperatūru, neapzīmē šo preču lietošanas termiskos apstākļus. Minētās preces var tikt lietotas gan augstā, gan arī zemā temperatūrā, kā to būtībā ir atzinusi arī Apelācijas padome, apstrīdētajā lēmumā norādot, ka “šīs preces var tikt uzklātas pat augstā temperatūrā”. Tāpēc Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā kļūdaini uzskatīja, ka “hot” Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē aprakstot to, ka šīs preces var uzklāt karstā veidā.
40 Turpretim, piekrītot Apelācijas padomei, bet pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, ir jāuzskata, ka vārds “hot” apzīmē ietekmi, ko rada “masāžas eļļas, želejas” un “farmācijā izmantojamas ziežvielas”. Šīs preces neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek lietotas medicīniskos nolūkos, ir domātas uzklāšanai uz ādas ar vairāk vai mazāk atkārtotām kustībām, kas rada karstuma sajūtu. Šajā ziņā nav nozīmes personas, kas iestājusies lietā, apgalvotajam faktam, ka šo sakaršanu izraisot roku berze uz ādas, nevis pašas preces, jo šī berze minēto preču uzklāšanā rodas nenovēršami.
41 Tādējādi Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā ir pamatoti uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām” ir aprakstoša.
– Par prasītājas norādīto apstrīdētā lēmuma pretrunīgumu
42 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, nenonākot pretrunā pati ar sevi, nevarēja atzīt apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un izslēgt to attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem”.
43 Šis iebildums, ar kuru Apelācijas padomei būtībā tiek pārmests, ka tā nav izdarījusi secinājumus par apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura atzīšanu attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām”, vērtējot apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem”, ir pamatots.
44 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai atzīts preču zīmes aprakstošais raksturs attiecas ne tikai uz precēm, attiecībā uz kurām tā ir tieši aprakstoša, bet arī, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs nav veicis atbilstošu ierobežošanu, uz plašāku kategoriju, kurai šīs preces pieder (spriedumi, 2001. gada 7. jūnijs, DKV/ITSB (“EuroHealth”), T‑359/99, Krājums, EU:T:2001:151, 33. punkts, un 2009. gada 15. septembris, Wella/ITSB (“TAME IT”), T‑471/07, Krājums, EU:T:2009:328, 18. punkts).
45 Šajā gadījumā ir jāuzskata, ka prasītāja – savā atbildes rakstā arī ITSB – ir pamatoti apgalvojusi, ka “masāžas eļļas, želejas” ietilpstot vispārīgākās “parfimērijas izstrādājumu, ēterisko eļļu, kosmētisko līdzekļu” kategorijās, kā to apstiprina tās vienojošais vārds “tostarp” (par vārdiem “it īpaši” skat. pēc analoģijas spriedumus, 2005. gada 8. jūnijs, Wilfer/ITSB (“ROCKBASS”), T‑315/03, Krājums, EU:T:2005:211, 3. un 64. punkts, un 2008. gada 12. novembris, Scil proteins/ITSB – Indena (“affilene”), T‑87/07, EU:T:2008:487, 38. un 39. punkts).
46 Šajā ziņā jāprecizē, ka pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, vārds “tostarp” neattiecas tikai uz kosmētiskajiem līdzekļiem. Pirmkārt, to preču sarakstā, kurām tika piešķirta apstrīdētās preču zīmes aizsardzība, preces “parfimērijas izstrādājumi”, “ēteriskās eļļas” un “kosmētiskie līdzekļi” ir nodalītas ar komatiem, bet no citām sarakstā ietilpstošajām precēm – ar semikolu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 15. maijs, Louis Vuitton Malletier/ITSB, C‑97/12 P, EU:C:2014:324, 96. un 97. punkts). Otrkārt, starp šīm trim preču kategorijām pastāv tieša un konkrēta saikne, jo gan parfimērijas izstrādājumus, gan ēteriskās eļļas var klasificēt kā “kosmētiskos līdzekļus”, jo atbilstoši kosmētisko līdzekļu vispārīgai definīcijai tie ir paredzēti nonākšanai saskarē ar ārējām cilvēka ķermeņa daļām, lai tās koptu vai palielinātu to pievilcību.
47 To pašu iepriekš 46. punktā minēto iemeslu dēļ, neizvērtējot to pieņemamību, ir jānoraida ITSB pirmoreiz tiesas sēdē izvirzītais arguments, atbilstoši kuram “masāžas eļļas” un “želejas” neietilpst vispārīgajās “parfimērijas izstrādājumu, ēterisko eļļu, kosmētisko līdzekļu” kategorijās. It īpaši “masāžas eļļas”, kā arī “želejas”, ja nav papildu precizējumu, var tikt uzskatītas par tādām, kas paredzētas ķermeņa kopšanai vai tā pievilcības palielināšanai.
48 Tādējādi Apelācijas padome, neizdarot secinājumus par apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura atzīšanu attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām”, kad tiek vērtēts apstrīdētās preču zīmes aprakstošais raksturs attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskiem līdzekļiem” un citām preču kategorijām, kas minētas kā šo vispārīgo preču kategoriju piemēri, ir pieļāvusi kļūdu. Tādēļ jāuzskata, ka Apelācijas padome ir kļūdaini noliegusi minētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskajām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”, nepārbaudot citus prasītājas argumentus par šīs preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz minētajām precēm.
– Par prasītājas norādīto apstrīdētās preču zīmes aprakstošu raksturu attiecībā uz “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīviem līdzekļiem; ziepēm” un “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)”
49 Vispirms attiecībā uz vārdā “hot” ietverto norādi uz augstu temperatūru nevar uzskatīt, kā apgalvo prasītāja, ka vārds “hot” apzīmē “mazgāšanas un balināšanas līdzekļu; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīviem līdzekļu; ziepju” un “uztura bagātināšanas produktu (medicīniskiem nolūkiem)” augsto temperatūru. Šīm precēm, kas ir paredzētas veļas mazgāšanai, kā arī personu ārstēšanai un uzturam, būtībā nav augstas temperatūras. Gluži pretēji, kā pamatoti norāda ITSB, dažas no šīm precēm, kā, piemēram, ziepes, tādas temperatūras ietekmē var pat sabojāties.
50 Vārds “hot” neapzīmē arī atbilstošo preču lietošanas temperatūru. Lai arī dažas no šīm preces, kā, piemēram, “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi”, pat “uztura bagātināšanas produkti”, var tikt lietotas augstā temperatūrā, šie lietošanas apstākļi neraksturo minētās preces, kuras tikpat labi var tikt lietotas zemās temperatūrās. Kā pamatoti ir norādījusi persona, kas iestājusies lietā, pielāgošanās zemām temperatūrām ir tas, ko patērētāji pat īpaši novērtē mazgāšanas līdzekļos.
51 Kas attiecas turklāt uz citām vārda “hot” nozīmēm, jāuzskata, ka prasītājas vienīgais izvirzītais arguments, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka citas vārda “hot” nozīmes – vārdi “moderns”, “pievilcīgs” vai “seksuāls” – attiecībā uz attiecīgajām precēm ir aprakstošas, ir jānoraida. Apstāklim, turklāt hipotētiskam, ka attiecīgās preces tiktu pārdotas intīmpreču veikalos, nav nozīmes apzīmējuma aprakstošā rakstura pārbaudē, ja to preču sarakstā, attiecībā uz kurām apzīmējums ir pieteikts reģistrācijai, nav norādīta tirdzniecības vieta. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai absolūtos reģistrācijas atteikuma pamatus novērtē attiecībā pret reģistrācijas pieteikumā minēto preču un pakalpojumu formulējumu (spriedums, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑24/05 P, Krājums, EU:C:2006:421, 23. punkts). Jebkurā gadījumā ir jāpiebilst, ka iepriekš minēto vārda “hot” nozīmju pozitīvā konotācijā drīzāk rada vāju un neskaidru atsaukšanu atmiņā, nevis tieši un nekavējoties norāda uz attiecīgo preču kvalitāti vai īpašību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2002. gada 9. oktobris, Dart Industries/ITSB (“UltraPlus”), T‑360/00, Krājums, EU:T:2002:244, 27. un 28. punkts).
52 Līdz ar to prasītājas argumenti par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz “mazgāšanas un balināšanas līdzekļiem; ziepēm” un “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)” ir jānoraida.
Par iebildumiem par apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju
53 Prasītāja norāda, ka vārds “hot”, pat ja tas neesot aprakstošs attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskajām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem” un “uztura bagātināšanas produktiem (medicīniskiem nolūkiem)”, esot tikai “uzmanību piesaistošs sauklis”, kam nav izcelsmi norādošas funkcijas, un tāpēc tam neesot atšķirtspējas.
54 Savukārt persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka Apelācijas padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka apstrīdētajai preču zīmei nav atšķirtspējas attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām”.
55 Vispirms ir jāatgādina, kā izriet no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta, ka pietiek, ja ir piemērojams viens no tajā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (skat. spriedumu, 2005. gada 12. janvāris, Wieland-Werke/ITSB (“SnTEM”, “SnPUR”, “SnMIX”), no T‑367/02 līdz T‑369/02, Krājums, EU:T:2005:3, 45. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā kā Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme esot aprakstoša attiecībā uz “masāžas eļļām, želejām” un “farmācijā izmantojamām ziežvielām” (skat. iepriekš 41. punktu), un kļūdaini no šī aprakstošā rakstura nav secinājusi, ka minētajai preču zīmei ir aprakstošs raksturs arī attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskajām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem” (skat. iepriekš 48. punktu), prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītie argumenti par šīs preču zīmes esošo vai neesošo aprakstošo raksturu attiecībā uz šīm precēm ir jānoraida kā neefektīvi.
56 Tā kā visi personas, kas iestājusies lietā, izvirzītie argumenti, lai pamatotu savu atbilstoši 1991. gada 2. maija Reglamenta 134. panta 3. punktam iesniegto pieteikumu, ir noraidīti (tāpat skat. iepriekš 38. punktu), šis pieteikums ir jānoraida.
57 Turpinājumā attiecībā uz prasītājas argumentāciju par precēm, attiecībā uz kurām apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša, proti, “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; ziepes” un “uztura bagātināšanas produkti (medicīniskiem nolūkiem)”, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar to vien, ka konkrētā sabiedrības daļa preču zīmi uztver kā reklāmas formulu un ka, ņemot vērā tās cildinošo raksturu, to principā varētu pārņemt izmantošanai citi uzņēmumi, nepietiek, lai secinātu, ka šai preču zīmei nav atšķirtspējas. Preču zīmes cildinošā konotācija neizslēdz, ka preču zīme tomēr varētu būt piemērota, lai patērētājiem garantētu ar to aptverto preču vai pakalpojumu izcelsmi, un konkrētā sabiedrības daļa šādu preču zīmi var vienlaicīgi uztvert kā reklāmas formulu un preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi (skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB, C‑311/11 P, Krājums, EU:C:2012:460, 29. un 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 Tādējādi prasītājas apgalvojums, ka būtībā vārdam “hot” ir reklāmas raksturs, pats par sevi nav pietiekams, lai apšaubītu Apelācijas padomes konstatēto par apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju. Vēl ir arī jāpierāda, ka šīs vārds ir vienīgi reklāmas formula. Prasītāja saistībā ar savu argumentāciju par strīdīgās preču zīmes aprakstošo raksturu pati ir atzinusi, ka vārdam “hot” esot vairākas nozīmes, kā, piemēram, “karsts” vai “pikants”, kurām nav reklāmas rakstura. Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka vārds “hot”, tāpat kā citi vārdi, ko tā minēja sava argumenta pamatojumam (tādi vārdi kā “super” vai “best”), būtu vienīgi reklāmas sauklis, kas kavētu tās atšķirtspējas atzīšanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, Krājums, EU:C:2010:29, 47. punkts).
Par iebildumu, kas balstīts uz valsts iestāžu un tiesu lēmumu neņemšanu vērā
59 Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav ņēmusi vērā valsts iestāžu un tiesu lēmumus, it īpaši Bundespatentgericht 2012. gada 9. oktobra lēmumu un Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija) 2014. gada 19. februāra lēmumu, ar kuriem apstrīdētajai preču zīmei ir liegta aizsardzības piešķiršana.
60 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienas preču zīmju tiesību režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas. Līdz ar to iespēja apzīmējumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi ir jāizvērtē vienīgi uz atbilstoša tiesiskā regulējuma pamata. Tātad ITSB un attiecīgā gadījumā Savienības tiesai nav saistoši dalībvalstu līmenī pieņemtie lēmumi, pat ja tās tos var ņemt vērā, arī tad, ja šie lēmumi tika pieņemti, pamatojoties uz valsts saskaņotiem tiesību aktiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvai 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.) (skat. iepriekš 21. punktā minēto judikatūru). Jāpiebilst, ka neviena Regulas Nr. 207/2009 norma neuzliek pienākumu ITSB vai prasības gadījumā Vispārējai tiesai sasniegt rezultātus, kas būtu identiski valsts iestādes un tiesas līdzīgā situācijā sasniegtajiem rezultātiem (skat. spriedumu, 2006. gada 12. janvāris, Deutsche SiSi-Werke/ITSB, C‑173/04 P, Krājums, EU:C:2006:20, 49. un tajā minētā judikatūra).
61 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 preambulas 6. apsvērumam Kopienas tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm neaizvieto dalībvalstu likumus par preču zīmēm. Līdz ar to pastāv iespēja, ka lingvistisku, kultūras, sociālu un ekonomisku atšķirību dēļ preču zīme, kura nav aizsargāta vienā dalībvalstī, ir aizsargāta citā dalībvalstī vai Savienības līmenī (šajā ziņā skat. spriedumu, 2007. gada 25. oktobris, Develey/ITSB, C‑238/06 P, Krājums, EU:C:2007:635, 57.–59. punkts un tajos minētā judikatūra).
62 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, grozītās Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) normas un Regulas Nr. 207/2009 109. pants nekādā ziņā neatspēko šo konstatējumu. Kā it īpaši izriet no prasītājas minētās Regulas Nr. 44/2001 preambulas 15. apsvēruma, šai regulai vienīgi jānodrošina, ka divās dalībvalstīs netaisa pretrunīgus spriedumus, un tā nav piemērojama ITSB. Turklāt Regulas Nr. 207/2009 109. panta mērķis ir panākt, lai par prasībām par pārkāpumiem, kas celtas valstu tiesās, no kurām viena ir balstīta uz Kopienas preču zīmi un otra – uz valsts preču zīmi, netiktu pieņemti pretrunīgi spriedumi. Līdz ar to, kā pamatoti uzsver persona, kas iestājusies lietā, tā attiecas tikai uz minēto preču zīmju aizsardzības sekām, nevis nosacījumiem.
63 Minētais konstatējums netiek apšaubīts, arī ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka 1. punktā minētie absolūtie atteikuma pamati ir piemērojami arī tad, ja tie pastāv tikai kādā Savienības daļā. Valsts reģistrācijas atteikums ir balstīts uz valsts tiesību normām, kas tiek īstenotas atbilstoši valsts procedūrai valsts kontekstā (skat. iepriekš 61. punktu), un tāpēc tas nav līdzvērtīgs absolūta atteikuma pamata pastāvēšanas kādā no valstīm atzīšanai Regulas Nr. 207/2009 izpratnē.
64 Arī prasītājas minētais 2011. gada 10. marta spriedums lietā Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (C‑51/10 P, Krājums, EU:C:2011:139, 73.–77. punkts) šajā lietā nav nozīmīgs, jo tas attiecas uz ITSB pienākumu, izskatot līdzīgus pieteikumus par Kopienas preču zīmēm, ņemt vērā pašam savus lēmumus.
65 Tādēļ, pat ja ir vēlams, lai ITSB ņemtu vērā valsts iestāžu lēmumus par preču zīmēm, kas ir identiskas tām, par kurām ir jālemj ITSB, un otrādi, ITSB nav jāņem vērā šie lēmumi, tostarp tie, kas attiecas uz identiskām preču zīmēm, un, pat ja tas tos ņemtu vērā, minētie lēmumi tam nav saistoši.
66 Līdz ar to šajā gadījumā, nepastāvot nepieciešamībai lemt par ITSB apstrīdēto un ar vēstuli pēc prasības celšanas nosūtīto Bundesgerichtshof lēmuma pieņemamību, ir jānoraida prasītājas iebildums par to, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā valsts iestāžu un tiesu lēmumus par apstrīdēto preču zīmi.
67 No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl Apelācijas padome nav lēmusi par prasītājas pieteikumu attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajiem “tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvajiem līdzekļiem” un 5. klasē ietilpstošajām “medicīnas vajadzībām paredzētām higiēnas precēm” (skat. iepriekš 26. punktu) un ciktāl tā ir atcēlusi un grozījusi Anulēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajiem “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem” (skat. iepriekš 48. punktu).
68 Turklāt, grozot apstrīdēto lēmumu atbilstoši prasītājas otrajam prasījumam, ir jānoraida personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu, kas attiecas uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 29. janvāris, Fon Wireless/ITSB – nfon (“nfon”), T‑283/11, EU:T:2013:41, 83. punkts). Vispārējā tiesa ir pilnvarota grozīt apstrīdēto lēmumu šajā daļā, jo Apelācijas padome ir paudusi nostāju par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz konkrētajām precēm un kļūdaini uzskatījusi, kā izriet no šī sprieduma 43.–48. punkta, ka tā neesot aprakstoša attiecībā uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, Krājums, EU:C:2011:452, 72. punkts).
69 Pārējā daļā prasītājas prasība ir jānoraida, kā arī ir jānoraida personas, kas iestājusies lietā, atbilstoši 1991. gada 2. maija Reglamenta 134. panta 3. punktam iesniegtais pieteikums (skat. iepriekš 56. punktu).
Par tiesāšanās izdevumiem
70 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.
71 Tā kā šajā lietā trīs lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs un īpašu apstākļu nav, jānolemj, ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJA TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1881/2012‑4, ciktāl Apelācijas padome nav lēmusi par Australian Gold LLC pieteikumu attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajiem “tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvajiem līdzekļiem” un 5. klasē ietilpstošajām “medicīnas vajadzībām paredzētajām higiēnas precēm” un ciktāl tā ir atcēlusi un grozījusi Anulēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajiem “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”;
2) noraidīt Effect Management & Holding GmbH Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību, ciktāl tā attiecas uz “parfimērijas izstrādājumiem, ēteriskām eļļām, kosmētiskajiem līdzekļiem, tostarp šampūniem, dušas želejām, ķermeņa losjoniem, masāžas eļļām, želejām, sejas krēmiem”;
3) pārējā daļā prasību noraidīt;
4) Effect Management & Holding iesniegto pieteikumu par grozīšanu noraidīt;
5) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Martins Ribeiro | Gervasoni | Madise |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 15. jūlijā.
[Paraksti]