Prasība, kas celta 2009. gada 21. decembrī - Alstom/Komisija
(lieta T-517/09)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alstom (Levallois Perret, Francija) (pārstāvji - J. Derenne un A. Müller-Rappard, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2009. gada 7. oktobra lēmumu lietā COMP/F/39.129 - jaudas transformatori, un
atcelt Komisijas grāmatveža 2009. gada 10. decembra lēmumu,
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību Alstom lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas 2009. gada 7. oktobra Lēmumu C(2009) 7601, galīgā redakcija, - jaudas transformatori, par EKL 81. panta (tagad - LESD 101. pants) un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru saistībā ar aizliegtu vienošanos jaudas transformatoru Eiropas tirgū, un, otrkārt, atcelt Komisijas grāmatveža 2009. gada 10. decembra lēmumu, ar ko tika noraidīts Alstom lūgums tiesvedības, kura tika uzsākta ar šo prasības pieteikumu, laikā iesniegt bankas garantiju.
Lai pamatotu savu prasījumu atcelt Komisijas 2009. gada 7. oktobra lēmumu, prasītāja izvirza trīs pamatus par:
tiesību normu attiecībā uz solidāro atbildību pārkāpumu, jo par vienu un to pašu pārkāpumu Komisija uzskatīja par solidāri atbildīgiem divus uzņēmumus, kurus Komisija, tos aplūkojot individuāli un autonomi, nebūtu varējusi uzskatīt par tieši un individuāli atbildīgiem par pārkāpumu;
LESD 296. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā esot konstatējams:
nepietiekams pamatojums attiecībā uz to, ka ir ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm;
pamatojuma trūkums attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka Alstom neesot atspēkojusi prezumpciju par mātes sabiedrības atbildību par meitas sabiedrības rīcību un neesot pierādījusi meitas sabiedrības patstāvību;
pretrunīgs pamatojums attiecībā uz Alstom un Alstom T&D SA solidāro atbildību;
LESD 101. panta saistībā ar noteikumiem par mātes sabiedrību atbildību par to meitas sabiedrību izdarītajiem pārkāpumiem pārkāpumu, jo Komisija esot balstījusies uz judikatūru, ar kuru tiekot pārkāptas Eiropas Savienības tiesības un kura tādējādi esot jānoraida, jo ar tiesas spriedumiem tajā esot tikusi radīta neatspēkojama prezumpcija, kura balstoties nevis uz autonomiju vai uzvedību tirgū, bet gan uz ekonomiskām, juridiskām vai organizatoriskām saiknēm, kuras vispārīgi piemīt visām sabiedrību grupām.
Lai pamatotu savu prasījumu atcelt Komisijas grāmatveža 2009. gada 10. decembra lēmumu, prasītāja izvirza šādus pamatus par:
juridiskā pamata trūkumu, jo lēmums noraidīt pieteikumu iesniegt bankas garantiju Komisijas 2009. gada 7. decembra lēmuma atcelšanas tiesvedības laikā juridiski nav pamatots nedz ar Padomes Finanšu regulu Nr. 1605/2002
1, nedz arī ar Komisijas Regulu Nr. 2342/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1248/2006
2, par pirmās minētās regulas izpildi;
tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jo ar Komisijas lēmumu neesot ievērotas pamatotās cerības, kuras esot radījusi agrākā Komisijas prakse;
vienlīdzības principa pārkāpumu, jo jaunā Komisijas grāmatveža pieeja bez iepriekšējiem publicēšanas vai pārejas pasākumiem Alstom nostādot nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar naudas soda maksātājiem, kuri pirms šīs pieejas maiņas bija varējuši iesniegt finanšu garantiju;
pienākuma publiski labot interpretācijas kļūdu gadījumā, ja Pirmās instances tiesa nolemj, ka iepriekšēja Komisijas prakse nebija atbilstoša piemērojamam finanšu regulējumam, pārkāpumu.
____________1 - Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).2 - Komisijas 2006. gada 7. augusta Regula (EK, Euratom) Nr. 1248/2006, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 227, 3. lpp.).