VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
2011. gada 21. septembrī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – REACH – Akrilamīda noteikšana par vielu, kas rada ļoti lielas bažas – Termiņš prasības celšanai – Nepieņemamība
Lieta T‑268/10
Polyelectrolyte Producers Group GEIE (PPG), Brisele (Beļģija),
SNF SAS, Andrezjē-Buteona [Andrézieux-Bouthéon] (Francija),
ko sākotnēji pārstāvēja K. van Maldehems [K. Van Maldegem], R. Kana [R. Cana], avocats, un P. Sellars [P. Sellar], sollicitor, pēc tam K. van Maldehems un R. Kana,
prasītāji,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv M. Heikila [M. Heikkila] un V. Brērs [W. Broere], pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv M. Nourta [M. Noort] un J. Langers [J. Langer], pārstāvji,
un
Eiropas Komisija, ko pārstāv P. Olivers [P. Oliver] un E. Manhīvs [E. Manhaeve], pārstāvji,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību atcelt ECHA lēmumu, ar kuru akrilamīds (EK Nr. 201‑173‑7) apzināts kā viela, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, un ar kuru akrilamīds iekļauts to vielu sarakstā, kuras apzinātas, lai ar laiku tās iekļautu minētās regulas XIV pielikumā atbilstoši šīs regulas 59. pantam.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse], I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka], M. Preks [M. Prek] un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Pirmais prasītājs Polyelectrolyte Producers Group GEIE (PPG) ir Beļģijā dibināta Eiropas Ekonomisko interešu grupa. Tā pārstāv to uzņēmumu intereses, kuri ražo un/vai importē polielektrolītus, poliakrilamīdu un/vai citus polimērus, kuru sastāvā ir akrilamīds. Uzņēmumi, kas ir pirmā prasītāja [grupas] sastāvā, ir arī akrilamīda izmantotāji un akrilamīda vai poliakrilamīda ražotāji un/vai importētāji. Visi akrilamīda ražotāji Eiropas Savienībā ir pirmā prasītāja sastāvā.
2 Otrais prasītājs SNF SAS ir uzņēmums, kas ir pirmā prasītāja biedrs. Tā darbība galvenokārt ir akrilamīda un poliakrilamīda, ko tas tieši pārdod saviem klientiem, ražošana. Tam ir ražotnes Francijā, ASV, Ķīnā un Dienvidkorejā.
3 2009. gada 25. augustā Nīderlandes Karaliste iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) dokumentus, ko tā bija sagatavojusi attiecībā uz akrilamīda identificēšanu kā vielu, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti 57. panta a) un b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), kas vēlāk it īpaši grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK (OV L 353, 1. lpp.), atsaucoties uz akrilamīda klasificēšanu kā 2. kategorijas kancerogēnu vielu un 2. kategorijas mutagēnu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. 2009. gada 31. augustā ECHA savā tīmekļa vietnē publicēja atzinumu, kurā aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par dokumentiem, kas bija sagatavoti par akrilamīdu. Tajā pašā dienā ECHA arī aicināja citu dalībvalstu kompetentās iestādes iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu.
4 Saņemot apsvērumus par minētajiem dokumentiem, it īpaši no pirmā prasītāja, kā arī Nīderlandes Karalistes atbildi uz šiem apsvērumiem, ECHA nosūtīja dokumentus Dalībvalstu komitejai, kura 2009. gada 27. novembrī nonāca pie vienprātības, ka akrilamīds ir jāidentificē kā viela, kas rada lielas bažas, pamatojot ar to, ka tas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a) un b) punktā noteiktajiem kritērijiem.
5 2009. gada 7. decembrī ECHA publicēja paziņojumu presei, kurā paziņoja, ka, pirmkārt, Dalībvalstu komiteja vienprātīgi ir piekritusi, ka akrilamīds un vēl četrpadsmit citas vielas tiek identificētas kā vielas, kas rada lielas bažas, jo šīs vielas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, un, otrkārt, ka apzināto vielu saraksts, lai ar laiku šīs vielas iekļautu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā (turpmāk tekstā – “kandidātvielu saraksts”), tiks oficiāli atjaunināts 2010. gada janvārī. 2009. gada 22. decembrī ECHA izpilddirektors pieņēma lēmumu ED/68/2009 iekļaut šīs piecpadsmit vielas kandidātvielu sarakstā 2010. gada 13. janvārī.
6 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 4. janvārī, prasītāji cēla prasību atcelt ECHA lēmumu, ar kuru akrilamīds tiek identificēts kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šīs regulas 59. pantam (lieta T‑1/10).
7 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 5. janvārī, otrais prasītājs iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā prasīja Vispārējās tiesas priekšsēdētājam apturēt ECHA lēmuma, ar kuru akrilamīds apzināts kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šīs regulas 59. pantam (lieta T‑1/10 R), piemērošanu.
8 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 11. janvāra rīkojumu tika apturēta minētā ECHA lēmuma piemērošana līdz rīkojuma, ar kuru izbeidz pagaidu noregulējuma procedūru, pieņemšanai. Pēc šī rīkojuma ECHA apturēja akrilamīda iekļaušanu kandidātvielu sarakstā.
9 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 26. marta rīkojumu lietā T‑1/10 R PPG un SNF/ECHA (Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑47.* lpp.) otrā prasītāja pieteikums par pagaidu noregulējumu tika noraidīts un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tika atlikta.
10 Pamatojoties uz šo rīkojumu, ECHA 2010. gada 30. martā publicēja kandidātvielu sarakstu, kurā bija iekļauts arī akrilamīds.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 10. jūnijā, prasītāji cēla prasību atcelt ECHA 2010. gada 30. martā publicēto lēmumu, ar kuru akrilamīds apzināts kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, un iekļauts kandidātvielu sarakstā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
12 Ar Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2010. gada 9. jūlija lēmumu prasītāji tika aicināti iesniegt savus apsvērumus par prasības celšanas termiņa ievērošanu. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 30. jūlijā, prasītāji šo lūgumu izpildīja.
13 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas septītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
14 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 5. novembrī, ECHA izvirzīja iebildi par nepieņemamību atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktam. Prasītāji 2010. gada 21. decembrī iesniedza savus apsvērumus par iebildi par nepieņemamību.
15 Ar vēstulēm, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrētas attiecīgi 2010. gada 19. un 25. novembrī, Nīderlandes Karaliste un Eiropas Komisija lūdza atļaut iestāties lietā ECHA prasījumu atbalstam. Pēc galveno lietas dalībnieku uzklausīšanas, ar Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 10. janvāra rīkojumu šie lūgumi tika apmierināti.
16 2011. gada 18. janvārī ECHA Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza papildu rakstu par iebildi par nepieņemamību. Prasītāji iesniedza savus apsvērumus par šo rakstu 2011. gada 15. februārī.
17 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 22. februārī, Nīderlandes Karaliste atteicās iesniegt iestāšanās rakstu tikai par pieņemamību. Komisija šādu rakstu iesniedza 2011. gada 24. februārī.
18 Ar 2011. gada 30. marta lēmumu Vispārējā tiesa nodeva šo lietu septītajai palātai paplašinātā sastāvā atbilstoši Reglamenta 51. panta 1. punktam.
19 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 19. un 21. aprīlī, galvenie lietas dalībnieki iesniedza savus apsvērumus par Komisijas iestāšanās rakstu tikai par pieņemamību.
20 Prasības pieteikumā prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ECHA segt tiesāšanās izdevumus;
– izdot rīkojumu veikt jebkādu citu pasākumu, ko tā uzskata par nepieciešamu.
21 Savā iebildē par nepieņemamību ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– piespriest prasītājiem segt tiesāšanās izdevumus.
22 Savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītāji lūdz Vispārējo tiesu noraidīt iebildi par nepieņemamību.
23 Komisijas prasījums Vispārējai tiesai ir noraidīt prasību kā nepieņemamu.
Juridiskais pamatojums
24 Saskaņā ar Reglamenta 114. panta 1. un 4. punktu, ja lietas dalībnieks to lūdz, Vispārējā tiesa var pieņemt lēmumu par nepieņemamību, neaplūkojot lietu pēc būtības. Atbilstoši šā paša panta 3. punktam, ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos. Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā lietas materiāli sniedz visu vajadzīgo informāciju un mutvārdu process nav jāsāk.
25 Šo prasījumu atbalstam ECHA izvirza trīs iebildes par nepieņemamību, galvenokārt par prasības celšanas termiņa neievērošanu, kā arī pakārtoti par to, ka nav tiešas ietekmes uz prasītājiem un ka apstrīdētais lēmums, kas neesot normatīvs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, individuāli neattiecoties uz prasītājiem.
26 Komisija atbalsta ECHA argumentāciju attiecībā uz prasības celšanas termiņa neievērošanu. Tā arī uzsver, ka prasība nav pieņemama lis pendens dēļ.
27 Vispirms ir jāizskata iebilde par nepieņemamību, kas ir izvirzīta kā galvenais prasības pamats un ir saistīta ar prasības celšanas termiņa neievērošanu.
28 Šajā ziņā ECHA un Komisija pēc būtības norāda, ka ir nokavēts prasības celšanas termiņš. Tās norāda, ka apstrīdētais lēmums tika publicēts 2010. gada 30. martā un ka termiņš, kas atbilstoši LESD 263. panta sestajai daļai paredzēts prasības celšanai par ECHA lēmumu, bija laikposms no 2010. gada 31. marta līdz 2010. gada 30. maijam. Šajā pēdējā dienā termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, būtu bijis jāpagarina par desmit dienām kā paredzēts Reglamenta 102. panta 2. punktā, tādējādi galīgais prasības celšanai paredzētais termiņš esot beidzies 2010. gada 9. jūnijā. Līdz ar to 2010. gada 10. jūnijā celtā prasība esot celta novēloti.
29 Prasītāji pēc būtības norāda, ka saskaņā ar Reglamenta 102. panta 1. punktu termiņu, kas atvēlēts tiesvedības uzsākšanai, skaita no četrpadsmitās dienas beigām pēc apstrīdētā lēmuma publicēšanas dienas. Šis noteikums tiek piemērots ne tikai publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet visiem iespējamiem publikāciju veidiem, tostarp arī lēmuma publicēšanai tīmeklī, kā paredzēts Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktā. Reglamenta 102. panta 1. punkta citāda interpretācija izraisītu prasītāju diskrimināciju un patvaļīgu attieksmi pret tiem. Ņemot vērā šā noteikuma piemērošanu, prasības celšanas termiņš esot ievērots.
30 Atbilstoši LESD 263. panta sestajai daļai tiesvedība, kas paredzēta šajā pantā, atkarībā no apstākļiem jāuzsāk divos mēnešos pēc tam, kad tiesību akts vai nu publicēts, vai darīts zināms attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms.
31 Šajā lietā ECHA LESD 263. panta sestās daļas izpratnē apstrīdēto lēmumu publicēja 2010. gada 30. martā. Atbilstoši pienākumam, kas tai jāpilda saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktu, ECHA 2010. gada 30. martā savā tīmekļa vietnē publicēja kandidātvielu sarakstu, kurā bija iekļauts arī akrilamīds.
32 Jānorāda, ka LESD 263. panta sestajā daļā nav sniegta nekāda norāde attiecībā uz šajā noteikumā paredzētās publicēšanas veidu, kā arī publicēšana šā noteikuma izpratnē netiek ierobežota, attiecinot to uz noteiktiem publicēšanas veidiem. Publicēšana šā noteikuma izpratnē līdz ar to nevar tikt attiecināta tikai uz publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
33 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, prasības celšanas termiņš nav skaitāms sākot no četrpadsmitās dienas beigām pēc apstrīdētā lēmuma publicēšanas dienas. Reglamenta 102. panta 1. punkts, kurā paredzēts šāds noteikums, atbilstoši tā formulējumam attiecas tikai uz tiesību aktiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šajā konkrētajā gadījumā attiecībā uz ECHA tiesību aktiem Regulā Nr. 1907/2006 vispārīgi ir paredzēta tikai publicēšana tīmekļa vietnē. Tādējādi šajā regulā ir noteikta īpaša norma attiecībā uz šīs aģentūras tiesību aktu publicēšanu. Precīzāk, atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktam kandidātvielu saraksta publicēšana paredzēta ECHA tīmekļa vietnē un nevienā citā šīs regulas normā nav paredzēts cits publicēšanas veids.
34 Reglamenta 102. panta 1. punkta piemērošanā jāievēro tajā formulētās robežas, tādēļ to nevar piemērot citā veidā publicētiem tiesību aktiem, kā šajā gadījumā, publicēšanai tikai tīmeklī.
35 Pirmkārt, Reglamenta 102. panta 1. punkts ir tikai specifiska norma, kas paredzēta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Publicēšana tikai tīmeklī atšķiras no publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jo tā notiek elektroniskā veidā un tur publicētie tiesību akti ir sabiedrībai pieejami visā Eiropas Savienībā vienlaikus. Attiecībā uz to, ka Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā versija arī ir pieejama tīmeklī, jānorāda, ka ticama ir tikai minētā vēstneša drukātā versija (Tiesas 2007. gada 11. decembra spriedums lietā C‑161/06 Skoma‑Lux, Krājums, I‑10841. lpp., 50. punkts).
36 Otrkārt, ir svarīgi norādīt, ka Savienības tiesiskā regulējuma attiecībā uz procesuālajiem termiņiem precīza ievērošana atbilst tiesiskās drošības prasībai un nepieciešamībai izvairīties no jebkādas diskriminācijas vai patvaļīgas attieksmes tiesvedībā (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 2. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T‑300/05 un T‑316/05 Kipra/Komisija, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑192.* lpp., 235. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Treškārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, judikatūra attiecībā uz valsts atbalsta jomā pieņemtu lēmumu publicēšanu nevar tikt attiecināta uz šo gadījumu. Taisnība, lietās, kas saistītas ar valsts atbalstu, tas, ka trešām personām tiek dota pieeja pilnam lēmumu tekstam, kas ievietots tīmekļa vietnē un ko publicē kopā ar kopsavilkuma paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, informējot attiecīgās personas par attiecīgo lēmumu un norādot uz iespēju piekļūt tam tīmeklī, paver iespējas piemērot Reglamenta 102. panta 1. punktu (Vispārējās tiesas 2005. gada 19. septembra rīkojums lietā T‑321/04 Air Bourbon/Komisija, Krājums, II‑3469. lpp., 34. un 42. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 11. marta spriedums lietā T‑354/05 TF1/Komisija, Krājums, II‑471. lpp., 35. un 48. punkts). Tomēr šāda veida lietās publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir skaidri paredzēta 26. pantā Padomes1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.). Šajā lietā nevienā normā nav prasīta apstrīdētā lēmuma publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – neatkarīgi no tā, vai tas būtu kopsavilkuma paziņojuma vai lēmuma pilna teksta veidā. Gluži otrādi, no Regulas Nr. 1907/2006 izriet, ka atjauninātais kandidātvielu saraksts tiek publicēts tikai tīmeklī.
38 Ceturtkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, tas, ka Reglamenta 102. panta 1. punkts netiek piemērots attiecībā uz publikācijām, kuras Savienības tiesību aktos paredzēts publicēt tikai tīmeklī, nav prasītāju diskriminācija vai patvaļīga attieksme pret tiem. Faktiskā un juridiskā situācija, kurā atrodas persona pēc tiesību akta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nav salīdzināma ar to situāciju, kurā šī persona atrodas pēc tiesību akta publicēšanas tikai tīmeklī (skat. iepriekš 35. punktu). Turklāt apstrīdētā lēmuma publicēšanas dienas ECHA tīmekļa vietnē uzskatīšana par publicēšanas dienu LESD 263. panta sestās daļas izpratnē garantē vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām personām, nodrošinot, ka prasības celšanas termiņš attiecībā uz šo lēmumu tiek aprēķināts visiem vienādi (šajā ziņā skat. iepriekš 37. punktā minēto rīkojumu lietā Air Bourbon/Komisija, 44. punkts). Atšķirības attiecībā uz prasības celšanas termiņa aprēķināšanu publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijai tīmeklī katrā ziņā ir pamatotas, ņemot vērā arī publikācijas tīmeklī raksturīgās īpašības (skat. iepriekš 35. punktu).
39 No tā izriet, ka, tā kā apstrīdētais lēmums tika publicēts 2010. gada 30. martā, prasības celšanas termiņš atbilstoši Reglamenta 101. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir jāaprēķina sākot no 2010. gada 31. marta. Divu mēnešu termiņš beidzās 2010. gada 30. maijā, jo atbilstoši Reglamenta 101. panta 1. punkta b) apakšpunktam mēnešos izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās mēneša dienas tā paša datuma, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu, beigās (šajā ziņā skat. Tiesas 2002. gada 17. maija rīkojumu lietā C‑406/01 Vācija/Parlaments un Padome, Recueil, I‑4561. lpp., 17. punkts). Ņemot vērā termiņa pagarinājumu par desmit dienām ar attālumu saistītu apsvērumu dēļ, kas jāpieskaita procesuālajiem termiņiem atbilstoši Reglamenta 102. panta 2. punktam, prasības celšanas termiņš beidzās 2010. gada 9. jūnijā.
40 No tā izriet, ka, tā kā attiecīgā prasība tika celta 2010. gada 10. jūnijā, tā ir tikusi celta novēloti.
41 Tiktāl, ciktāl, norādot, ka prasība par ECHA lēmumiem iepriekš nav celta un nav judikatūras attiecībā uz termiņu aprēķinu prasību celšanai par minētajiem tīmeklī publicētajiem lēmumiem, prasītāji ir vēlējušies atsaukties uz to, ka viņu kļūda Reglamenta noteikumu, kas piemērojami šajā lietā, interpretācijā ir attaisnojama kļūda, jānorāda, ka no lietas materiāliem izriet, ka, pēc prasītāju domām, apstrīdētā lēmuma publicēšana ECHA tīmekļa vietnē ir uzskatāma par publikāciju LESD 263. panta sestās daļas izpratnē. Prasītāju kļūdas pamatā tātad ir Reglamenta 102. panta 2. punkta vai minētā reglamenta 101. panta 1. punkta par prasības celšanas termiņu skaitīšanu nepareiza interpretācija. Šo noteikumu interpretācija nerada īpašas grūtības, tāpēc nav atzīstama attaisnojama prasītāju kļūda, kas pamatotu atkāpi no minētā tiesiskā regulējuma piemērošanas (šajā ziņā skat. iepriekš 39. punktā minēto rīkojumu Vācija/Parlaments un Padome, 21. punkts).
42 Turklāt prasītāji nav pierādījuši, nedz arī norādījuši uz neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas esamību, kas, pamatojoties uz Tiesas Statūtu 45. panta otro daļu, ļautu Savienības tiesai atkāpties no attiecīgā termiņa.
43 No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama un nav jāizvērtē citas iebildes par nepieņemamību, ko izvirzījusi ECHA un Komisija.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam pamata lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Turklāt saskaņā ar šā panta 4. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
45 Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt ECHA tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem. Nīderlandes Karaliste un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
izdod rīkojumu:
1) prasību noraidīt kā nepieņemamu;
2) Polyelectrolyte Producers Group GEIE (PPG) un SNF SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus;
3) Nīderlandes Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Izdots Luksemburgā, 2011. gada 21. septembrī.