TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2024. gada 22. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 44. panta 2. punkts – Piemērošanas joma – Pilnīgas darbnespējas pensija – Aprēķināšana – Citā dalībvalstī pabeigto bērnu audzināšanas periodu atzīšana – Piemērojamība – LESD 21. pants – Pilsoņu brīva pārvietošanās – Pietiekama saikne starp šiem audzināšanas periodiem un apdrošināšanas periodiem, kas pabeigti par pensijas izmaksu atbildīgajā dalībvalstī
Lietā C‑283/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Landessozialgericht Nordrhein‑Westfalen (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā sociālo lietu tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2021. gada 23. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 4. maijā, tiesvedībā
VA
pret
Deutsche Rentenversicherung Bund,
piedaloties
RB,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), J. Pasers [J. Passer] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 11. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,
– Čehijas valdības vārdā – J. Pavliš, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman, J. M. Hoogveld un C. S. Schillemans, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – F. Clotuche‑Duvieusart, B.‑R. Killmann un D. Martin, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 5. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.), 44. panta 2. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp VA un Deutsche Rentenversicherung Bund (Federālā pensiju apdrošināšanas iestāde, Vācija) par bērnu audzināšanas periodu, ko VA pabeigusi citā dalībvalstī, ņemšanu vērā, šai iestādei aprēķinot pilnīgas darbnespējas apmēru.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula (EK) Nr. 883/2004
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.), kura stājās spēkā 2004. gada 20. maijā, mērķis ir koordinēt valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas. Saskaņā ar tās 91. pantu to piemēro no Regulas Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas, kas atbilstoši pēdējās minētās regulas 97. pantam ir 2010. gada 1. maijs.
4 Regulas Nr. 883/2004 1. apsvērumā ir noteikts:
“Valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas noteikumi ietilpst personu brīvās pārvietošanās regulējumā, un tiem jāsekmē dzīves kvalitātes un nodarbinātības nosacījumu uzlabošana.”
5 Šīs regulas 1. panta t) punktā jēdziens “apdrošināšanas periods” ir definēts kā iemaksu, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodi, kas par apdrošināšanas periodiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, ar kuriem saskaņā tie pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem, un visi periodi, kas tādiem pielīdzināmi, ja minētajos tiesību aktos uzskatīts, ka tie ir līdzvērtīgi apdrošināšanas periodiem.
6 Minētās regulas 2. panta “Personas, uz kurām attiecas šī regula” 1. punktā ir paredzēts:
“Šī regula attiecas uz dalībvalstu piederīgajiem, uz bezvalstniekiem un uz bēgļiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuri ir pakļauti vai bijuši pakļauti vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un viņu apgādību zaudējušām personām.”
7 Šīs pašas regulas II sadaļā “Piemērojamo tiesību aktu noteikšana” tostarp ir ietverts tās 11. pants “Vispārīgi noteikumi”, kura 1.–3. punktā ir noteikts:
“1. Personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.
2. Šajā sadaļā personas, kuras saņem naudas pabalstus sakarā ar savu darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā vai tās rezultātā, uzskatāmas par tādām, kas veic minēto darbību. Tas neattiecas uz invaliditātes vai vecuma pensijām vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem, vai pensijām saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, vai slimības pabalstiem naudā, ar kuriem sedz ārstēšanas izdevumus neierobežotā laika posmā.
3. Ievērojot 12.–16. pantu:
a) persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;
b) ierēdnis ir pakļauts tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam pakļauta administrācija, kura viņu nodarbina;
c) persona, kas saņem bezdarbnieka pabalstus atbilstīgi 65. pantam saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;
d) persona, kas pirmo reizi vai no jauna iesaukta dienēt kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos vai civildienestā, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;
e) katra persona, uz ko neattiecas a)–d) apakšpunkts, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, neierobežojot citus šās regulas noteikumus, kas viņai garantē pabalstus, ko nosaka vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību akti.”
8 Regulas Nr. 883/2004 87. pantā “Pārejas noteikumi” ir noteikts:
“1. Nekādas tiesības saskaņā ar šo regulu nav iegūstamas par laika posmu pirms tās piemērošanas dienas.
2. Lai noteiktu pabalstu tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, ņem vērā visus apdrošināšanas periodus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodus, kas ir izpildīti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pirms šās regulas piemērošanas attiecīgajā dalībvalstī.
3. Ievērojot 1. punktu, tiesības tiek iegūtas saskaņā ar šo regulu arī tad, ja tās saistītas ar notikumu, kas noticis pirms tās piemērošanas dienas attiecīgajā dalībvalstī.
[..]”
Regula Nr. 987/2009
9 Regula Nr. 987/2009 nosaka Regulas Nr. 883/2004 īstenošanas kārtību atbilstoši pēdējās minētās regulas 89. pantam.
10 Regulas Nr. 987/2009 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir formulēts šādi:
“Šajā regulā:
[..]
c) piemēro [Regulā Nr. 883/2004] sniegtās definīcijas.”
11 Regulas Nr. 987/2009 44. pantā “Bērna audzināšanas periodu ņemšana vērā” ir noteikts:
“1. Piemērojot šo pantu, “bērna audzināšanas periods” ir jebkurš periods, kas ir iemaksu periods saskaņā ar dalībvalsts pensiju tiesību aktiem vai kas nodrošina pensijas papildinājumu konkrēti tā iemesla dēļ, ka persona ir audzinājusi bērnu, neatkarīgi no metodes, kāda izmantota šādu periodu aprēķināšanai, un neatkarīgi no tā, vai tie uzkrājas bērna audzināšanas laikā vai tiek atzīti ar atpakaļejošu spēku.
2. Ja saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir kompetenta atbilstīgi [Regulas Nr. 883/2004] II sadaļai, neviens bērna audzināšanas periods netiek ņemts vērā, tās dalībvalsts iestāde, kuras tiesību akti saskaņā ar [Regulas Nr. 883/2004] II sadaļu bija piemērojami attiecīgajai personai sakarā ar tās darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dienā, kad saskaņā ar šiem tiesību aktiem bērna audzināšanas periodu sāka ņemt vērā attiecīgajam bērnam, arī turpmāk ir atbildīga ņemt vērā šo periodu kā bērna audzināšanas periodu saskaņā ar saviem tiesību aktiem tā, it kā šā bērna audzināšana notiktu tās teritorijā.
3. Panta 2. punktu nepiemēro, ja uz attiecīgo personu ir attiecināmi vai kļūst attiecināmi citas dalībvalsts tiesību akti sakarā ar darbību, ko tā veic nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.”
12 Regulas Nr. 987/2009 93. pants “Pārejas noteikumi” ir formulēts šādi:
“[Regulas Nr. 883/2004] 87. pants piemērojams situācijās, uz kurām attiecas [Regula Nr. 987/2009].”
Vācijas tiesības
13 Sozialgesetzbuch, Sechstes Buch (VI) – Gesetzliche Rentenversicherung (Sociālā nodrošinājuma kodeksa VI grāmata – pensiju apdrošināšanas shēma (turpmāk tekstā – “SGB VI”) 56. punkts, kas grozīts ar 2018. gada 28. novembra likumu (BGB1. I., 2016. lpp.; turpmāk tekstā – “2018. gadā grozītais SGB VI”), ir formulēts šādi:
“(1) Bērnu audzināšanas periodi ir periodi, ko velta bērna audzināšanai pirmajos trīs gados pēc viņa piedzimšanas. Bērnu audzināšanas periods tiek ierēķināts vienam no bērna vecākiem [..], ja:
1. bērna audzināšanas periods ir attiecināms uz šo vecāku;
2. bērna audzināšana ir notikusi Vācijas Federatīvajā Republikā vai to var uzskatīt par tādu, kas notikusi tajā; un
3. šim vecākam nav liegta šā perioda ierēķināšana.
[..]
(3) Uzskata, ka bērna audzināšana ir notikusi Vācijas Federatīvajā Republikā, ja vecāks, kurš audzina bērnu, kopā ar bērnu parasti ir uzturējies tur. Bērna audzināšanas periodu uzskata par bērna audzināšanu Vācijas Federatīvajā Republikā, ja vecāks, kurš audzina bērnu, kopā ar bērnu parasti ir uzturējies citā valstī un ja šis vecāks ir pabeidzis obligāto iemaksu periodus bērna audzināšanas laikposmā vai tieši pirms bērna piedzimšanas, tur strādājot algotu darbu vai veikdams pašnodarbinātā darbību šajā valstī. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja laulātie vai partneri kopā dzīvo ārvalstīs, arī tad, ja vecāka, kas ir veicis audzināšanu, laulātais vai partneris šādus obligāto maksājumu periodus ir pabeidzis vai arī nav tos pabeidzis tikai tā iemesla dēļ, ka viņš bija starp personām, uz ko attiecas 5. panta 1. un 4. punkts, vai ka viņš bija atbrīvots no obligātās apdrošināšanas.
[..]
(5) Bērna audzināšanas periods sākas tā mēneša beigās, kurā bērns piedzimis, un beidzas pēc 36 kalendārajiem mēnešiem. [..]”
14 SGB VI 57. pants, kas grozīts ar 2014. gada 21. marta likumu (BGB1. I, 403. lpp.), nosaka:
“Periods, kas veltīts bērna audzināšanai līdz viņa 10 gadu vecuma sasniegšanai, ir vienam no vecākiem atzīstams periods, ja arī šī perioda laikā ir izpildīti nosacījumi bērna audzināšanas perioda ieskaitīšanai. Tas pats attiecas arī uz pašnodarbinātības laikposmiem, kas nav tikai maznozīmīgi, ciktāl šie periodi ir arī obligāto iemaksu periodi.”
15 SGB VI 249. panta 1. punkts, kas grozīts ar 2014. gada 23. jūnija likumu (BGB1. I, 787. lpp.), formulēts šādi:
“Ja bērns piedzimis pirms 1992. gada 1. janvāra, bērna audzināšanas periods beidzas 24 mēnešus pēc tā mēneša beigām, kurā bērns piedzimis.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
16 Prasītāja pamatlietā ir 1958. gadā Āhenē (Vācija) dzimusi Vācijas pilsone.
17 No 1962. līdz 2010. gadam viņa dzīvoja Vālsā [Vaals] (Nīderlande) – mazpilsētā, kas atrodas aptuveni 5 km no Āhenes. Viņa apmeklēja skolu pēdējā minētajā pilsētā un tajā 1975. gada augustā uzsāka Vācijas Federatīvās Republikas atzītu bērnu aprūpes darbinieka apmācību kursu.
18 1978. gada 1. augustā prasītāja pamatlietā sāka viena gada praksi bērnudārzā Āhenē. Atbilstoši Vācijas tiesību aktiem šo gadu būtu bijis jāuzskata par nodarbinātības periodu Vācijā, kam piemēro obligāto apdrošināšanu. Tomēr, tā kā nebija pietiekami daudz pieejamu apmaksātu prakses vietu skaitu, prasītāja pamatlietā praksi izgāja, nesaņemot par to atlīdzību, un šī iemesla dēļ šis apdrošināšanas pienākums uz viņu neattiecās. Tādējādi viņa šajā prakses periodā neveica nekādas iemaksas Vācijas valsts pensiju apdrošināšanas shēmā.
19 Kad prasītājai pamatlietā beidzās prakse, viņa, dzīvodama Nīderlandē, no 1979. gada 1. augusta Āhenē turpināja bērnu aprūpes darbinieku apmācības un pabeidza Fachhochschulreife (profesionālā bakalaurāta programmu). Pēc apmācību pabeigšanas 1980. gada jūlijā viņa neveica profesionālo darbību ne Vācijā, ne Nīderlandē.
20 1986. gada 15. novembrī un 1989. gada 2. jūnijā prasītājai pamatlietā piedzima divi bērni, kuri tika audzināti Nīderlandē un apmeklēja skolu Vācijā. Šajā laikā viņa nebija veikusi iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmā.
21 No 1993. gada septembra līdz 1995. gada augustam viņa strādāja kā pašnodarbināta persona Vācijā, par to neveicot iemaksas šajā shēmā. Pēc tam no 1999. gada aprīļa līdz 2012. gada oktobrim viņa Vācijā strādāja darbu, kas saskaņā ar Vācijas tiesībām tika uzskatīts par “maznozīmīgu”, uz kuru neattiecas obligātā apdrošināšana.
22 2010. gadā prasītāja pamatlietā pārcēlās uz Vāciju. No 2012. gada oktobra viņa tur strādāja algotu darbu un saistībā ar to veica iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmā.
23 Kopš 2018. gada marta prasītāja pamatlietā no Federālās pensiju apdrošināšanas iestādes saņem pensiju pilnīgas darbnespējas dēļ. Aprēķinot šīs pensijas apmēru, atbildētāja pamatlietā uzskatīja, ka papildus periodiem, kuros prasītāja pamatlietā veica iemaksas Vācijas valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas shēmā, proti, kopš 2012. gada, attiecīgie periodi ietvēra tos periodus, kuru laikā viņa Vācijā ieguva profesionālo izglītību – proti, no 1975. gada augusta līdz 1978. gada jūlijam, kā arī no 1979. gada augusta līdz 1980. gada jūlijam –, un laikposmu no 1999. gada 1. aprīļa līdz šā paša gada 1. jūnijam, kura laikā prasītāja pamatlietā bija Vācijā strādājusi algotu darbu, nebūdama pakļauta obligātajai apdrošināšanai un vienlaikus audzinādama savus bērnus Nīderlandē.
24 Prasītāja pamatlietā cēla prasību Vācijas pirmās instances tiesā, apgalvojot, ka, lai aprēķinātu viņas Vācijas pilnīgas darbnespējas pensijas apmēru, atbildētāja pamatlietā kļūdaini kā atbilstošus periodus nav ņēmusi vērā bērnu audzināšanas periodus, kurus viņa bija pabeigusi Nīderlandē no 1986. gada 15. novembra līdz 1999. gada 31. martam, neveikdama profesionālo darbību (turpmāk tekstā — “strīdīgie periodi”). Šī prasība tika noraidīta.
25 Prasītāja pamatlietā par lēmumu, ar kuru tika noraidīta tās prasība, iesniedza apelācijas sūdzību Landessozialgericht Nordrhein‑Westfalen (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā sociālo lietu tiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa.
26 Šī tiesa norāda, ka, piemērojot 2018. gadā grozītā SGB VI 56. panta 3. punkta pirmo teikumu, strīdīgie periodi nevar tikt ņemti vērā, aprēķinot prasītājas pamatlietā pensijas pilnīgas darbnespējas dēļ apmēru, jo abi viņas bērni šajos laikposmos nav tikuši audzināti Vācijā. Uz šiem periodiem nevarētu attiekties arī 2018. gadā grozītā SGB VI 56. panta 3. punkta otrā teikuma darbības joma, jo, lai tas būtu iespējams, prasītājai pamatlietā kopā ar viņas bērniem būtu bijis pastāvīgi jādzīvo ārzemēs un šo periodu laikā vai tieši pirms tiem jāveic iemaksas Vācijā par citā valstī veiktu darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Turklāt iesniedzējtiesa uzsver, ka Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi šajā gadījumā nav izpildīti, jo strīdīgajos periodos notikušajā viņas bērnu dzimšanas laikā prasītāja pamatlietā Vācijā nebija ne nodarbināta, ne pašnodarbināta.
27 Tomēr iesniedzējtiesa šaubās, vai, ņemot vērā Tiesas judikatūru, it īpaši 2012. gada 19. jūlija spriedumu Reichel‑Albert (C‑522/10, EU:C:2012:475), atbildētājai pamatlietā, ņemot vērā noteiktus apstākļus, kas, šķiet, norāda uz “pietiekami ciešas saiknes” pastāvēšanu starp strīdīgajiem periodiem un Vācijas pensiju sistēmā pabeigtajiem apdrošināšanas periodiem, šie strīdīgie laikposmi saskaņā ar LESD 21. pantu ir jāņem vērā, aprēķinot Vācijas pensijas apmēru prasītājas pamatlietā pilnīgas darbnespējas dēļ.
28 Šajā ziņā, pirmkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlieta atšķiras no lietas, kurā pasludināts 2012. gada 19. jūlija spriedums Reichel‑Albert (C‑522/10, EU:C:2012:475). Proti, pirms bērnu piedzimšanas prasītāja pamatlietā nebija pakļauta obligātajai apdrošināšanai Vācijā un nebija veikusi iemaksas obligātajā Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmā. Turklāt šajā laikā viņa pastāvīgi dzīvoja Nīderlandē un nebija tikai uz laiku pārcēlusi savu dzīvesvietu, kā tas bija pēdējā minētajā lietā.
29 Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka visa prasītājas nodarbinātības vēsture ir saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, visas viņas skolas gaitas norisinājušās tur, ka šajā dalībvalstī viņa izgājusi viena gada praksi – kurai būtu bijusi piemērojama obligātā apdrošināšana, ja vien attiecīgajā laikā būtu bijis pieejams pietiekams skaits apmaksātu prakses vietu, – un ka pārējie gadi, kuru laikā viņa ieguva profesionālo izglītību, tika ņemti vērā kā “būtiski periodi pensijas aprēķināšanas nolūkos”. Turklāt viņas bērni apmeklēja skolu Vācijā un viņa kopā ar ģimeni dzīvoja Nīderlandē Vācijas robežas tuvumā.
30 Ņemot vērā minētos apstākļus, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai fakts, ka saskaņā ar Vācijas tiesībām strīdīgie periodi netiek ņemti vērā, ir saderīgs ar Savienības tiesībām.
31 Šajos apstākļos Landessozialgericht Nordrhein‑Westfalen (Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālās zemes Augstākā sociālo lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem – kā tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura saskaņā ar [Regulas Nr. 883/2004] II sadaļu ir kompetentā dalībvalsts, – “bērna audzināšanas periods” [Regulas Nr. 987/2009] 44. panta 2. punkta izpratnē tiek ņemts vērā tādējādi, ka bērna audzināšanas periods Nīderland[es Karalistē] kā dzīvesvietas periods pats par sevi dod tiesības uz pensiju [šajā dalībvalstī]?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punkts – tālāk attīstot Tiesas 2000. gada 23. novembra spriedumu Elsen (C‑135/99, EU:C:2000:647) un 2012. gada 19. jūlija spriedumu Reichel‑Albert (C‑522/10, EU:C:2012:475) – paplašināti ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai dalībvalstij bērna audzināšanas periods ir jāņem vērā arī tad, ja personai, kura audzina bērnu, pirms un pēc bērna audzināšanas vienīgi šīs valsts sistēmā ir uzkrāti pensijas apdrošināšanas periodi izglītības iegūšanas vai nodarbinātības dēļ, tomēr tieši pirms vai pēc bērna audzināšanas viņa nav veikusi iemaksas šajā sistēmā?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmā jautājuma pieņemamību
32 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka bērnu audzināšanas periods šīs tiesību normas izpratnē ir jāuzskata par tādu, kas tiek ņemts vērā, ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem Regulas Nr. 883/2004 II sadaļas noteikumu izpratnē tas kā dzīvesvietas periods ļauj iegūt pensijas tiesības šajā dalībvalstī.
33 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai gan uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju – kurus valsts tiesa uzdevusi pašas identificētā tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu kontekstā un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda – attiecas nozīmīguma prezumpcija, tomēr LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kura ietvaros pirmā sniedz otrajām tādas šo tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu izskatāmās lietas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 43. un 44. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
34 Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 31. punktā, lai saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punktu dalībvalsts iestādei – šajā gadījumā Vācijas iestādei – būtu pienākums ņemt vērā bērnu audzināšanas periodus, kurus attiecīgā persona ir pabeigusi citā dalībvalstī – šajā gadījumā Nīderlandē –, ir jābūt izpildītiem trīs kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, ka atbilstoši pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktiem bērna audzināšanas periodi netiek ņemti vērā, otrkārt, ka pirmās dalībvalsts tiesību akti iepriekš bija piemērojami attiecīgajai personai, pamatojoties uz to, ka viņa šajā dalībvalstī strādāja kā nodarbināta vai pašnodarbināta persona, un, treškārt, ka uz šo personu minētās nodarbinātības dēļ dienā, kad saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz konkrēto bērnu sāka ņemt vērā bērna audzināšanas periodu, joprojām attiecās pirmās dalībvalsts tiesību akti.
35 Šajā tiesību normā ir precizēts, ka šo datumu nosaka dalībvalsts tiesību akti, kuri reglamentē bērnu audzināšanas periodu ieskaitīšanu. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem šajā ziņā atbilstošie datumi šajā gadījumā ir prasītājas pamatlietā abu bērnu dzimšanas datumi, proti, 1986. gada 15. novembris un 1989. gada 2. jūnijs.
36 Lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 87. panta 3. punktu un Regulas Nr. 987/2009 93. punktu šī pēdējā regula ratione temporis ir piemērojama situācijai pamatlietā, tomēr tā neatbilst visiem Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumiem, jo ne pirms, ne pēc datuma, kad prasītāja pamatlietā sāka audzināt savus bērnus, viņa Vācijā nebija strādājusi kā nodarbināta vai pašnodarbināta persona.
37 Līdz ar to ir jāuzskata, ka pēdējā minētā tiesību norma šajā gadījumā nav piemērojama un ka Tiesas atbilde uz pirmo jautājumu pamatlietas atrisināšanai nav nepieciešama.
38 No tā izriet, ka pirmais jautājums ir nepieņemams.
Par otro jautājumu
39 Ievadā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Tiesas uzdevums ir interpretēt visas Savienības tiesību normas, kas vajadzīgas valsts tiesām, lai izlemtu tajās iesniegtās lietas, pat ja šīs normas nav skaidri norādītas jautājumos, kurus šīs tiesas ir iesniegušas Tiesai (spriedums, 2021. gada 8. jūlijs, Staatsanwaltschaft Köln un Bundesamt für Güterverkehr, C‑937/19, EU:C:2021:555, 22. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
40 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietas priekšmets ir šāds: atbildētāja pamatlietā, lai prasītājai pamatlietā piešķirtu pensiju par pilnīgu darbnespēju, nav ņēmusi vērā viņas Nīderlandē pabeigtos bērnu audzināšanas periodus. Šajā ziņā iesniedzējtiesa, vienlaikus norādot, ka pamatlietā nešķiet izpildīti Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi, tomēr vaicā, vai, ņemot vērā LESD 21. pantu, atbildētājai pamatlietā ir pienākums saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 2012. gada 19. jūlija sprieduma Reichel‑Albert (C‑522/10, EU:C:2012:475), ņemt vērā šos audzināšanas periodus, neraugoties uz to, ka atšķirībā no personas, uz kuru attiecas lieta, kurā tika pasludināts šis spriedums, prasītāja pamatlietā nav veikusi darbību, par ko būtu veiktas obligātās apdrošināšanas iemaksas Vācijā, pirms un uzreiz pēc viņas bērnu audzināšanas periodu pabeigšanas Nīderlandē, kas ir dalībvalsts, kurā viņa ir dzīvojusi nevis tikai pagaidām, bet gan daudzus gadus.
41 Šādos apstākļos otrais jautājums ir jāsaprot tā, ka ar to būtībā tiek vaicāts, vai LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja attiecīgā persona neatbilst Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam par darbības veikšanu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai panāktu, ka, piešķirot pensiju pilnīgas darbnespējas dēļ, dalībvalsts, kas maksā šo pensiju, ņemtu vērā bērnu audzināšanas periodus, kuru ir pabeigti citā dalībvalstī, bet viņa gan pirms, gan pēc šiem audzināšanas periodiem kā izglītības vai profesionālās darbības periodus ir pabeigusi apdrošināšanas periodus vienīgi pirmajā dalībvalstī, šai dalībvalstij tie ir jāņem vērā, lai gan šī persona nav veikusi iemaksas minētajā dalībvalstī ne pirms, ne uzreiz pēc šiem audzināšanas periodiem.
42 Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Tiesai šajā tiesvedībā sniegtajām norādēm Vācijas Federatīvā Republika ir vienīgā dalībvalsts, kas ir kompetenta piešķirt prasītājai pamatlietā pensiju sakarā ar pilnīgu darbnespēju, un šī pensija ir vienīgais, par kuru ir runa iesniedzējtiesā izskatāmajā lietā. Tiesas sēdē Tiesā Nīderlandes valdība tādējādi norādīja, ka prasītājai pamata lietā nav nekādu tiesību uz šāda veida pensiju Nīderlandē, jo viņa nekad nav tur strādājusi. Līdz ar to šķiet, ka strīdīgie periodi nevar tikt ņemti vērā Nīderlandē, lai piešķirtu šādu pensiju.
43 Pēc šī precizējuma ir jānosaka, vai, ņemot vērā LESD 21. pantu, tādi periodi kā strīdīgie periodi ir jāņem vērā tās dalībvalsts iestādei, kura tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir atbildīga par pamatlietā aplūkoto pensiju pilnīgas darbnespējas dēļ.
44 Šajā ziņā jāatgādina – tā kā Regulas Nr. 987/2009 44. pantā bērnu audzināšanas periodu ārvalstīs ņemšana vērā nav regulēta ekskluzīvi un mērķis nodrošināt brīvas pārvietošanās principa, kā tas nostiprināts LESD 21. pantā, ievērošanu prevalē arī Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 kontekstā, 2012. gada 19. jūlija spriedumā Reichel‑Albert (C‑522/10, EU:C:2012:475) ietvertās atziņas ir attiecināmas uz tādu situāciju kā pamatlietā aplūkotā, kura ietilpst Regulas Nr. 987/2009 ratione temporis piemērošanas jomā, bet kurā attiecīgā persona neatbilst nosacījumam par darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, kas šīs regulas 44. panta 2. punktā ir paredzēts, lai varētu panākt, ka par šīs pensijas izmaksu atbildīgā dalībvalsts, piešķirot šo pensiju, ņem vērā bērnu audzināšanas periodus, kas ir pabeigti citās dalībvalstīs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. jūlijs, Pensionsversicherungsanstalt (Bērnu audzināšanas periodi ārvalstīs), C‑576/20, EU:C:2022:525, 62. punkts).
45 Tādējādi Tiesa nosprieda, ka situācijā, kad attiecīgā persona neatbilda šim nosacījumam, bet bija strādājusi un veikusi iemaksas tikai dalībvalstī, kas ir atbildīga par tās vecuma pensijas izmaksu, gan pirms, gan pēc savas pārcelšanās uz citām dalībvalstīm, kurās tā bija sevi veltījusi savu bērnu audzināšanai, pastāvēja pietiekama saikne starp šīs personas ārvalstīs pavadītajiem bērnu audzināšanas periodiem un apdrošināšanas periodiem, kas pabeigti, veicot profesionālo darbību dalībvalstī, kura ir atbildīga par viņas vecuma pensijas izmaksu. Līdz ar to, Tiesas ieskatā, šai dalībvalstij ir jāņem vērā šie bērnu audzināšanas periodi saskaņā ar LESD 21. pantu. (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. jūlijs, Pensionsversicherungsanstalt (Bērnu audzināšanas periodi ārvalstīs), C‑576/20, EU:C:2022:525, 65. un 66. punkts).
46 Tāpēc no divos iepriekšējos punktos minētās judikatūras izriet, ka ar LESD 21. pantu dalībvalstij, kas maksā attiecīgo pensiju, ir noteikts pienākums, piešķirot šo pensiju, ņemt vērā bērnu audzināšanas periodus, kurus attiecīgā persona ir pabeigusi citā dalībvalstī, ja ir konstatēts, ka pastāv pietiekama saikne starp minētajiem bērnu audzināšanas periodiem un apdrošināšanas periodiem, kurus šī persona ir pabeigusi, veicot profesionālo darbību pirmajā dalībvalstī.
47 Šādas “pietiekamas saiknes” pastāvēšana ir jāuzskata par pierādītu arī tad, ja attiecīgā persona gan pirms, gan pēc viņas bērnu audzināšanas periodu pabeigšanas citā dalībvalstī ir pabeigusi tikai apdrošināšanas laikposmus saistībā ar izglītības vai profesionālās darbības laikposmiem dalībvalstī, kas ir atbildīga par pensijas izmaksu.
48 Šajā ziņā jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 1. panta t) punktu, kuram ir nozīme arī LESD 21. panta interpretācijas kontekstā, jēdziens “apdrošināšanas periods” nozīmē iemaksu, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas par apdrošināšanas periodiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, atbilstoši kuriem tie ir pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem, un visus tos periodus, kas tādiem pielīdzināmi, ja minētajos tiesību aktos tie atzīti par līdzvērtīgiem apdrošināšanas laika posmiem. Tādējādi dalībvalstis savos valsts tiesību aktos var paredzēt, ka noteikti personas dzīves periodi, kuru laikā tā nav veikusi darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, uz ko attiecas obligātā apdrošināšana, un tātad nav veikusi iemaksas, tiek pielīdzināti attiecīgajā dalībvalstī pabeigtajiem “apdrošināšanas laikposmiem”.
49 Šādā gadījumā apstāklis, ka attiecīgā persona nav veikusi iemaksas šajā dalībvalstī laikposmos, kas tādējādi valsts tiesību aktos ir pielīdzināti šādiem apdrošināšanas periodiem, neizslēdz pietiekamas saiknes esamību starp bērnu audzināšanas periodiem, kurus šī persona pabeigusi citā dalībvalstī, un pirmajā dalībvalstī pabeigtajiem apdrošināšanas periodiem.
50 Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka pirms un pēc bērnu audzināšanas periodu pabeigšanas Nīderlandē prasītāja pamatlietā apdrošināšanas periodus ir pabeigusi tikai Vācijā. Šķiet, ka pirms bērnu piedzimšanas viņa ir pabeigusi profesionālās izglītības laikposmus Vācijā, kuri, lai gan par tiem nav veiktas iemaksas, saskaņā ar Vācijas tiesībām tiek pielīdzināti apdrošināšanas periodiem. Turklāt laikā no viņas bērnu audzināšanas perioda beigām līdz 2012. gada oktobrim viņa, šķiet, Vācijā ir veikusi maznozīmīgu darbu, kas atbilstoši Vācijas tiesībām arī ir pielīdzināms apdrošināšanas laikposmam, lai gan par to nav veiktas iemaksas. Visbeidzot – no 2012. gada oktobra līdz 2018. gada martam viņa, kā šķiet, Vācijas Federatīvajā Republikā veica profesionālo darbību, uz kuru attiecas obligātā apdrošināšana, un tādējādi arī iemaksas šīs dalībvalsts obligātā apdrošināšanas shēmā.
51 Līdz ar to – neskarot iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi – šķiet, ka pamatlietā pastāv pietiekama saikne starp prasītājas pamatlietā Nīderlandē pabeigtajiem bērnu audzināšanas periodiem un apdrošināšanas periodiem, kurus viņa ir pabeigusi vienīgi Vācijas Federatīvā Republika gan pirms, gan pēc šiem audzināšanas periodiem, un tas tā ir, neraugoties uz to, ka šī persona pēdējā minētajā dalībvalstī nav veikusi iemaksas ne pirms, ne uzreiz pēc minētajiem audzināšanas periodiem.
52 Tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, nav nozīmes, cik ilgi attiecīgā persona ir uzturējusies dalībvalstī, kurā tā ir nodarbojusies ar savu bērnu audzināšanu.
53 Līdz ar to šādā situācijā dalībvalsts, kas maksā attiecīgo pensiju, nevar izslēgt bērnu audzināšanas periodu ņemšanu vērā tikai tāpēc vien, ka tie ir pabeigti citā dalībvalstī, jo pretējā gadījumā tās pilsoņi, kuri ir izmantojuši savu pārvietošanās brīvību, tiktu nostādīti nelabvēlīgākā situācijā un tādējādi netiktu ievērots LESD 21. pants (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 19. jūlijs, Reichel‑Albert, C‑522/10, EU:C:2012:475, 41., 42. un 44. punkts, kā arī 2022. gada 7. jūlijs, Pensionsversicherungsanstalt (Bērnu audzināšanas periodi ārvalstīs), C‑576/20, EU:C:2022:525, 64. punkts).
54 No tā izriet, ka situācijā, kurā – neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, – attiecīgā persona kā izglītības vai profesionālās darbības periodus ir pabeigusi apdrošināšanas periodus vienīgi dalībvalstī, kura ir atbildīga par tās pensijas izmaksu sakarā ar pilnīgu darbnespēju, gan pirms, gan pēc bērnu audzināšanas periodu pabeigšanas citā dalībvalstī, pirmajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 21. pantu ir pienākums šīs pensijas piešķiršanas mērķiem ņemt vērā šos audzināšanas periodus, lai gan šī persona nav veikusi iemaksas šajā pirmajā dalībvalstī ne pirms, ne uzreiz pēc minētajiem audzināšanas periodiem.
55 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja attiecīgā persona neatbilst Regulas Nr. 987/2009 44. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam par darbības veikšanu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai panāktu, ka, piešķirot pensiju pilnīgas darbnespējas dēļ, dalībvalsts, kas maksā šo pensiju, ņemtu vērā bērnu audzināšanas periodus, kurus viņa pabeigusi citā dalībvalstī, bet gan pirms, gan pēc šiem audzināšanas periodiem kā izglītības vai profesionālās darbības periodus ir pabeigusi apdrošināšanas periodus vienīgi pirmajā dalībvalstī, šai dalībvalstij tie ir jāņem vērā, lai gan šī persona nav veikusi iemaksas minētajā dalībvalstī ne pirms, ne uzreiz pēc šiem audzināšanas periodiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
56 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja attiecīgā persona neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 44. panta 2. punktā paredzētajam nosacījumam par darbības veikšanu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai panāktu, ka, piešķirot pensiju pilnīgas darbnespējas dēļ, dalībvalsts, kas maksā šo pensiju, ņemtu vērā bērnu audzināšanas periodus, kurus viņa pabeigusi citā dalībvalstī, bet gan pirms, gan pēc šiem audzināšanas periodiem kā izglītības vai profesionālās darbības periodus ir pabeigusi apdrošināšanas periodus vienīgi pirmajā dalībvalstī, šai dalībvalstij tie ir jāņem vērā, lai gan šī persona nav veikusi iemaksas minētajā dalībvalstī ne pirms, ne uzreiz pēc šiem audzināšanas periodiem.
[Paraksti]