Tiesas (virspalāta) 2022. gada 21. jūnija spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ligue des droits humains/Conseil des ministres
(Lieta C-817/19) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde – Pasažieru datu reģistrs (PDR) – Regula (ES) 2016/679 – 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Direktīva (ES) 2016/681 – Aviolidojumu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm pasažieru PDR datu izmantošana – Iespēja iekļaut Savienības iekšienē veikto aviolidojumu pasažieru datus – Šo datu automātiska apstrāde – Glabāšanas termiņš – Cīņa pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem – Spēkā esamība – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7., 8. un 21. pants, kā arī 52. panta 1. punkts – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru PDR sistēmas piemērošana tiek attiecināta arī uz cita veida transportēšanu Savienībā – Pārvietošanās brīvība Savienībā – Pamattiesību harta – 45. pants)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa:
Cour constitutionnelle
Pamatlietas dalībnieki
Prasītāja: Ligue des droits humains
Atbildētāja: Conseil des ministres
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama personas datu apstrādei, kas ir paredzēta valsts tiesību aktos, ar kuriem valsts tiesībās ir transponētas gan Padomes Direktīvas 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem normas, attiecībā uz, pirmkārt, privātu operatoru veiktu datu apstrādi un, otrkārt, uz datu apstrādi, ko veic valsts pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas vienīgi vai arī Direktīva 2004/82 vai Direktīva 2010/65. Savukārt minētā regula nav piemērojama šādos tiesību aktos, uz kuriem attiecas tikai Direktīva 2016/681, paredzēto datu apstrādei, ko veikusi pasažieru informācijas nodaļa (PIN) vai kompetentās iestādes šīs direktīvas 1. panta 2. punktā norādītajiem mērķiem.
Tā kā Direktīvas 2016/681 interpretācija Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 21. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā nodrošina šīs direktīvas saderību ar šiem Pamattiesību hartas pantiem, izskatot otro līdz ceturto un sesto prejudiciālo jautājumu, nav konstatēts neviens elements, kas ietekmētu minētās direktīvas spēkā esamību.
Direktīvas 2016/681 6. pants, skatīts Pamattiesību hartas 7. un 8. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, kurā ir atļauta pasažieru datu reģistra datu (PDR datu), kuri ir savākti saskaņā ar šo direktīvu, apstrāde citiem mērķiem, kas nav tieši norādīti minētās direktīvas 1. panta 2. punktā.
Direktīvas 2016/681 12. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru iestādei, kas ir izveidota kā pasažieru informācijas nodaļa (PIN), ir arī valsts kompetentās iestādes statuss, kura ir pilnvarota apstiprināt PDR datu izpaušanu sešus mēnešus pēc šo datu pārsūtīšanas PIN.
Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punkts, skatīts kopā ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību akts, kurā paredzēts vispārējais PDR datu glabāšanas termiņš pieci gadi, kas ir vienādi piemērojams visiem aviopasažieriem, tostarp tiem, attiecībā uz kuriem ne šīs direktīvas 12. panta 6. punkta a) apakšpunktā norādītais iepriekšējais novērtējums, ne iespējamās pārbaudes minētās direktīvas 12. panta 2. punktā norādītajā sešu mēnešu periodā, ne kāds cits apstāklis nav parādījis, ka pastāvētu objektīvi elementi, kuri varētu radīt risku teroristisku nodarījumu vai smagu noziegumu jomā, kam būtu objektīva, kaut arī netieša, saikne ar pasažieru gaisa pārvadājumiem.
Direktīva 2004/82 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama regulāriem vai neregulāriem lidojumiem, ko veic gaisa pārvadātājs no dalībvalsts teritorijas un kas nolaidīsies vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā, nepiestājot trešās valsts teritorijā (ES iekšējie lidojumi).
Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2016/681 2. pants, skatīts LES 3. panta 2. punkta, LESD 67. panta 2. punkta un Pamattiesību hartas 45. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir:
– valsts tiesību akts, kurā, ja nav reālu un aktuālu vai paredzamu terorisma draudu, ar kuriem sastapusies attiecīgā dalībvalsts, ir paredzēta PDR datu par visiem ES iekšējiem lidojumiem un citā veidā Savienības iekšienē veiktajiem pārvadājumiem no šīs dalībvalsts vai uz to vai arī to šķērsojot, pārsūtīšanas, ko veic ceļojuma gaisa pārvadātāji, kā arī apstrādes, ko veic kompetentās iestādes, sistēma, lai cīnītos pret terorismu un smagiem noziegumiem. Šādā situācijā ar Direktīvu 2016/681 izveidotās sistēmas piemērošana ir jāierobežo ar PDR datu par lidojumiem un/vai pārvadājumiem attiecībā it īpaši uz noteiktiem savienojumiem vai ceļojumu plāniem vai arī noteiktām lidostām, stacijām vai ostām, par kurām pastāv norādes, kas pamato šo piemērošanu, pārsūtīšanu un apstrādi. Attiecīgajai dalībvalstij ir jāizvēlas ES iekšējie lidojumi un/vai cita veida pārvadājumi Savienības iekšienē, attiecībā uz kuriem ir šādas norādes un regulāri jāpārskata minētā piemērošana atkarībā no to nosacījumu attīstības, kuri ir to izvēles pamatā, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas piemērošana šiem lidojumiem un/vai šiem pārvadājumiem vienmēr ir ierobežota ar stingri nepieciešamo, un
– valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta šāda minēto datu pārsūtīšanas un apstrādes sistēma, lai uzlabotu robežkontroli un cīņu ar nelegālo imigrāciju.
Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tas, ka valsts tiesa ierobežo laikā valsts tiesību akta – saskaņā ar kuru gaisa, dzelzceļa un sauszemes pārvadātājiem, kā arī ceļojumu organizētājiem ir jāpārsūta PDR dati un kurā paredzēta šo datu apstrāde un glabāšana, kas nav saderīga ar Direktīvas 2006/681 normām, skatītām LES 3. panta 2. punkta, LESD 67. panta 2. punkta un Pamattiesību hartas 7., 8. un 45. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā,– prettiesiskuma atzīšanas, kas tai ir jāizdara saskaņā ar valsts tiesībām, sekas. Šādā veidā iegūto pierādījumu pieņemamība saskaņā ar dalībvalstu procesuālās autonomijas principu izriet no valsts tiesībām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti it īpaši līdzvērtības un efektivitātes principi.
____________
1 OV C 36, 3.2.2020.