Lieta T‑372/10
Bolloré
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Paškopējošā papīra tirgus – Cenu noteikšana – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Lēmums, kas pieņemts pēc pirmā lēmuma atcelšanas – Mātesuzņēmuma, kas tiek uzskatīts par tiešo izdarītāju, atzīšana par vainojamu pārkāpumā – Noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma princips – Tiesiskā drošība – Sodu individualitāte – Lietas taisnīga izskatīšana – Vienlīdzīga attieksme – Saprātīgs termiņš – Tiesības uz aizstāvību – Naudas sodi – Noilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)
2. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Mātesuzņēmuma atbildības neparedzamība – Neesamība – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)
3. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Mātesuzņēmuma atbildība, kas nevar tikt uzskatīta par atbildību bez vainas – Mātesuzņēmumam uzlikts sods – Sodu individualitātes principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. un 102. pants)
4. Konkurence – Administratīvais process – Uzklausīšana – Uzņēmuma uzklausīšana bez Komisijas locekļu piedalīšanās – Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. un 102. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 14. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Tas, ka Komisija pilda gan pārkāpumu izmeklēšanas, gan to sodīšanas funkcijas – Objektivitātes prasības pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
6. Konkurence – Administratīvais process – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Pēc Savienības tiesas veiktas atcelšanas jauna tiesību akta pieņemšana, pamatojoties uz spēkā esošiem agrākiem sagatavojošajiem aktiem – Komisijas apstiprinājums par savu apņemšanos neļaut uzņēmumiem izvairīties no soda procesuālu iemeslu dēļ – Objektivitātes prasības pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. un 102. pants)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pārliecības par pārkāpuma esamību priekšlaicīga izpaušana – Ietekme uz vēlāk iesniegto pārkāpuma pierādījumu faktiskumu – Neesamība
8. Konkurence – Naudas sodi – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības – Soda neesamības sekas attiecībā pret citu saimnieciskās darbības subjektu – Neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)
9. Savienības tiesības – Principi – Saprātīga termiņa ievērošana – Administratīvais process – Vērtēšanas kritēriji – Konkurence – Administratīvais process un tiesvedība – Nošķiršana, lai novērtētu saprātīga termiņa ievērošanu
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 1/2003)
10. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Regulu Nr. 2988/74 un Nr. 1/2003 ekskluzīva piemērošana – Apsvērumu, kas saistīti ar saprātīga termiņa ievērošanas principu, nepiemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 2988/74 un Nr. 1/2003)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pienākums – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpumu konstatējošā lēmuma atcelšana procesa pārmērīgā ilguma dēļ – Nosacījums – Attiecīgo uzņēmumu tiesību uz aizstāvību aizskārums – Neiespējamība mātesuzņēmumam sevi aizstāvēt sakarā ar sava meitasuzņēmuma un tā arhīvu cesiju – Apstākļi, kas ir attiecināmi vienīgi uz šo uzņēmumu
(LESD 101. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)
12. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Saprātīga termiņa ievērošana
(LESD 101. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)
13. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Noilguma iestāšanās attiecībā uz meitasuzņēmumu – Ietekmes neesamība uz mātesuzņēmuma atbildību
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)
14. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Pārtraukšana – Apjoms – Termiņš, kas pārtraukts attiecībā uz visiem pārkāpuma dalībniekiem – Uzņēmuma, kas piedalījies pārkāpumā, jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. panta 3. un 4. punkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Slikts attiecīgās nozares finansiālais stāvoklis – Komisijas rīcības brīvība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi – Tādas rīcības nepieciešamība, kas ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D daļa)
1. Noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma princips nozīmē, ka likumā ir skaidri jādefinē pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi. Šis nosacījums ir izpildīts tad, ja attiecīgā persona, ņemot vērā atbilstošās tiesību normas formulējumu un vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto tiesību normas interpretāciju, var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestājas kriminālatbildība. Šajā ziņā jēdziens “tiesības” Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. panta 1. punkta izpratnē atbilst jēdzienam “tiesības”, kas minēts citās šīs pašas konvencijas tiesību normās, un tajā ir ietvertas gan likumdošanas, gan judikatūras izcelsmes tiesības.
Tādējādi ar Komisijas lēmumu, ar kuru kāds uzņēmums ir sodīts tādēļ, ka tas ir mātesuzņēmums aizliegtās vienošanās dalībniekam, ar kuru tas veido ekonomisku vienību, nekādi netiek pārkāpts noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma princips, jo Komisijas izvirzītais pārkāpums ir skaidri definēts LESD 101. pantā un EEZ līguma 53. pantā un mātesuzņēmuma vainojamība meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā, jo šie uzņēmumi veido vienu uzņēmumu Savienības konkurences tiesību nozīmē un līdz ar to tiek uzskatīts, ka šis mātesuzņēmums ir piedalījies pārkāpumā tāpat kā tā meitasuzņēmums, skaidri izriet no Savienības tiesībām saskaņā ar jau par senu uzskatāmu Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūru.
(sal. ar 35.–37. un 42. punktu)
2. Konkurences jomā nosacījumos attiecībā uz mātesuzņēmuma atbildību sakarā ar tā meitasuzņēmumu nodarījumiem nekādi nav pieļauta absolūta neparedzamība, kas būtu pretrunā tiesiskajai noteiktībai.
Apstāklis, ka uzņēmuma jēdziens attiecas uz potenciāli dažādām saimnieciskās darbības veikšanas formām, jo Savienības konkurences tiesību jomā ar jēdzienu “uzņēmums” apzīmē jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida, un ka uzņēmuma jēdziens šajā kontekstā ir jāsaprot kā tāds, kas apzīmē ekonomisku vienību pat tad, ja no juridiskā viedokļa šī ekonomiskā vienība sastāv no vairākām fiziskām vai juridiskām personām, neko nemaina tajā ziņā, ka uzņēmuma kā ekonomiskas vienības jēdziens ir pilnībā identificējams un paredzams saistībā ar attiecībām starp mātesuzņēmumiem un tiem pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem.
Turklāt ar to, ka Komisija var sodīt vienīgi meitasuzņēmumu vai vienīgi mātesuzņēmumu, vai pat abus, nekādā ziņā netiek pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, saskaņā ar kuru tiesību normām ir jābūt skaidrām un precīzām un tām ir jānodrošina juridisko situāciju un attiecību paredzamība. Komisijas iespēja sodīt vienu un/vai otru vienību – mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu –, kuri veido uzņēmumu, kurš ir pārkāpis LESD 101. pantu vai EEZ līguma 53. pantu, skaidri izriet no to atbildības solidārā rakstura.
(sal. ar 43. un 48.–50. punktu)
3. Konkurences jomā mātesuzņēmuma atbildības pamats, kas nav atbildība bez vainas par citu personu, bet personiska atbildība ar vainu.
Savienības konkurences tiesības ir balstītas uz ekonomiskas vienības, kas ir izdarījusi pārkāpumu, personiskās atbildības principu. Ja mātesuzņēmums ir šīs ekonomiskās vienības daļa, šis mātesuzņēmums tiek uzskatīts par solidāri atbildīgu ar pārējām juridiskajām personām, kas veido šo vienību, par konkurences tiesību pārkāpumiem. Pat ja mātesuzņēmums tieši nav pārkāpuma dalībnieks, tas šajā gadījumā īsteno izšķirošu ietekmi uz meitasuzņēmumu vai meitasuzņēmumiem, kas ir tā dalībnieki. No tā izriet, ka šādos apstākļos mātesuzņēmuma atbildību nevar uzskatīt par atbildību bez vainas. Šādā gadījumā mātesuzņēmums tiek sodīts par pārkāpumu, par kuru tiek uzskatīts, ka tas to ir paveicis pats.
Tādējādi ar sodu, ko Komisijas uzlikusi mātesuzņēmumam sakarā ar tā meitasuzņēmuma piedalīšanos aizliegtajā vienošanās, netiek pārkāpts sodu individualitātes princips, ar kuru personu var sodīt vienīgi par pašas paveikto.
(sal. ar 51. un 52. punktu)
4. Procesa saistībā ar Savienības konkurences tiesību pārkāpumu ietvaros uzņēmuma tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu nav pārkāptas sakarā ar to, ka neviens no Komisijas locekļiem nav piedalījies šī uzņēmuma uzklausīšanā.
Komisija nav tiesa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta nozīmē. Turklāt apstāklis, ka neviens no Komisijas locekļiem nav piedalījies attiecīgā uzņēmuma uzklausīšanā, nav tāds, kas nelabvēlīgi var ietekmēt administratīvo procesu Komisijā. Administratīvā procesa konkurences jomā ietvaros nav nekādu šķēršļu pret to, ka personas, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt uzklausīšanu, par uzklausīšanas rezultātiem informē Komisijas locekļus, kuriem ir jāpieņem lēmums par naudas sodu uzlikšanu. Šis risinājums, kas ir balstīts uz procesa Komisijā administratīvo, nevis tiesas raksturu, ir derīgs Regulas Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101.] un [102.] pantu, ko vada Komisija, konkrētāk, tās 14. panta 1. punkta, kontekstā.
(sal. ar 56.–60. punktu)
5. Administratīvā procesa konkurences jomā gaitā Komisijai ir jāievēro Savienības tiesību vispārējie principi, starp tiem – tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kuras izklāstītas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un kuru izpausme ir objektivitātes prasība. Tomēr tas, ka Komisija, administratīva iestāde, pilda gan izmeklēšanas funkcijas, gan sodīšanas funkcijas par LESD 101. panta pārkāpumiem, nav šīs objektivitātes prasības pārkāpums, jo Komisijas lēmumi ir pakļauti Savienības tiesas kontrolei. Apstāklis, ka pēc tam, kad Savienības tiesa bija atcēlusi pirmo lēmumu, Komisija pieņēma jaunu lēmumu, nekādi neatspēko minēto vērtējumu.
(sal. ar 65.–67. punktu)
6. Procesa saistībā ar Savienības konkurences tiesību pārkāpumu ietvaros nav nekādas neobjektivitātes apstāklī, ka Komisija atsāk procesu no brīža, kad ticis konstatēts prettiesiskums pirmajā lēmumā, jo atceltā akta aizstāšanai paredzētā procedūra principā var tikt atsākta tieši tajā brīdī, kad notika nelikumība.
Komisijas apstiprinājums par tās apņemšanos saistībā ar to, ka pret konkurenci vērsto aizliegto vienošanos dalībnieki procesuālu iemeslu dēļ neizvairīsies no Savienības tiesībās paredzētajiem sodiem, arī nav neobjektivitātes izpausme, bet gan vienkārši skaidrs gribas apliecinājums, kurš pilnībā atbilst Komisijas uzdevumam, saskaņā ar kuru katrā individuālā gadījumā ir jānovērš konstatētie procesuālie pārkāpumi, lai nevājinātu Savienības konkurences tiesību efektivitāti.
(sal. ar 73. un 74. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 93. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 103.–105., 107. un 111. punktu)
10. Lai gan saprātīga termiņa pārsniegšana zināmos apstākļos var pamatot tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru tiek konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums, tas tā nav, ja tiek apstrīdēts ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmērs, jo Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodus reglamentē tiesiskais regulējums, kurā šajā ziņā noteikts noilguma termiņš.
Ar Regulu Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem un pēc tam ar Regulu Nr. 1/2003, ar kuru tā tika aizvietota konkurences jomā, ir noteikts visaptverošs regulējums, kas detalizēti reglamentē termiņus, kuros Komisijai ir tiesības, neapdraudot tiesiskās noteiktības pamatprasību, uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, par kuriem uzsākti procesi par Savienības konkurences tiesību normu piemērošanu. Esot šim regulējumam, visi apsvērumi, kas saistīti ar Komisijas pienākumu izmantot savas pilnvaras uzlikt naudas sodus saprātīgā termiņā, ir jānoraida.
(sal. ar 115.–117. punktu)
11. Komisijas lēmuma, ar kuru konstatēti Savienības konkurences tiesību pārkāpumi, gadījumā saprātīga termiņa pārsniegums var būt atcelšanas pamats tikai tad, ja konstatēts, ka šī principa pārkāpums ir apdraudējis attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību. Izņemot šo īpašo gadījumu, pienākuma lemt saprātīgā termiņā neizpilde neietekmē atbilstoši Regulai Nr. 17 un Regulai Nr. 1/2003 veiktā administratīvā procesa spēkā esamību.
Šajā ziņā mātesuzņēmumam ir jānodrošina, lai tā meitasuzņēmuma pārdošanas gadījumā saglabātu savās grāmatās vai arhīvos, vai ar citiem līdzekļiem, kā, piemēram, tiesībām piekļūt nodotajiem arhīviem, elementus, kas tai ļautu noskaidrot sava meitasuzņēmuma rīcību un kas līdz ar to sniegtu tam nepieciešamos pierādījumus aizstāvībai tiesvedībās vai administratīvajos procesos. Tādējādi, ja uzņēmums apgalvo, ka nav spējis efektīvi aizstāvēties pret tā saukšanu pie atbildības otrajā administratīvajā procesā mātesuzņēmuma statusā, jo tas bija atsavinājis savu meitasuzņēmumu kopā ar tā arhīviem, šī nespēja nekādā ziņā neizriet no laika, kas pagājis no pārkāpuma beigām līdz otrajam paziņojumam par iebildumiem šā otrā administratīvā procesa ietvaros, vai no Komisijas vainas, bet vienīgi no apstākļiem, kuros vainojams šis mātesuzņēmums.
(sal. ar 119., 152. un 153. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 142.–149. punktu)
13. Iespējamajam apstāklim, ka mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vairs nevar tikt sodīts par konstatēto Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu vai nu šī meitasuzņēmuma izzušanas dēļ, vai arī sakarā ar to, ka attiecībā uz šo meitasuzņēmumu ir iestājies noilgums, nav nozīmes saistībā ar jautājumu, vai mātesuzņēmums, kas pats tiek uzskatīts par pārkāpuma izdarītāju sakarā ar ekonomisko vienību ar savu meitasuzņēmumu, var tikt sodīts. Protams, mātesuzņēmuma atbildība nepastāvētu, ja būtu pierādīts, ka pārkāpuma nav bijis, bet šī atbildība nevar izzust sakarā ar to, ka ir iestājies soda noilgums attiecībā pret meitasuzņēmumu. Noilguma, kas paredzēts Regulas Nr. 1/2003 25. pantā, sekas nav pārkāpuma izzušana, bet vienīgi to personu, kurām šis noilgums piemērojams, atbrīvošana no soda.
(sal. ar 194. punktu)
14. Regulas Nr. 1/2003 25. panta 3. punkta mērķis ir definēt to Komisijas darbību diapazonu, kuras izraisa noilguma pārtraukumu. Šajā tiesību normā šis diapazons ir tieši ierobežots ar izmeklēšanas un vajāšanas darbībām, kuras ir paziņotas (vismaz) vienam uzņēmumam, kas piedalījies pārkāpumā, t.i., pēc pēdējās analīzes – uzņēmumam, kas lēmumā, ar kuru noteikts sods par pārkāpumu, ir identificēts kā tāds.
Regulas Nr. 1/2003 25. panta 4. punktā ir norādīts, ka noilguma termiņa pārtraukšana attiecas uz “visiem” uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kas piedalījušies pārkāpumā. Tādējādi šā panta mērķis ir definēt to uzņēmumu diapazonu, uz kuriem attiecas noilguma pārtraukums. Šajā tiesību normā izmantotais termins “visi” ir vērsts uz to, lai uzsvērtu, ka svarīga ir attiecīgā uzņēmuma objektīvā dalība pārkāpumā, tātad neatkarīgi no tā, kādā statusā šis uzņēmums ir piedalījies pārkāpumā, vai Komisija par šo uzņēmumu zināja pirms paziņojuma par iebildumiem, vai šis uzņēmums ir akta, ar kuru tiek pārtraukts noilgums pirms šī paziņojuma par iebildumiem, adresāts vai ne un vai šis uzņēmums kādreiz ir panācis pirmā lēmuma, ar kuru Komisija tam bija uzlikusi sodu, atcelšanu.
Līdz ar to, ja uzņēmums saskaņā ar pēdējo analīzi ir piedalījies pārkāpumā, proti, ja uzņēmums kā tāds ir identificēts apstrīdētajā lēmumā, tad noilguma pārtraukums, kas izriet no izmeklēšanas vai vajāšanas akta paziņošanas vismaz vienam uzņēmumam (šim pašam uzņēmumam vai citam), kurš arī identificēts kā pārkāpuma dalībnieks, attiecas arī uz to.
(sal. ar 198., 199., 201.–203. un 205. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 220. punktu)
16. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 234. un 235. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 253., 254. un 258.–261. punktu)